Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Likumdošana, normatīvie akti

VARAM būtiski paplašina Valsts informācijas sistēmu vienotas koordinācijas tvērumu, iekļauj arī būtiskākās pašvaldību sistēmas

Saeimā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā. Ar grozījumu palīdzību tika paplašināts likuma tvērums attiecībā uz institūciju, tai skaitā pašvaldību būtiskākajām informācijas sistēmām, kā arī valsts pārvaldes koplietošanas platformām. 

Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvāku valsts informācijas tehnoloģiju pārvaldību un atbilstību mūsdienu prasībām, kā arī uzlabot valsts un pašvaldību informācijas pieejamību un kvalitāti. Grozījumi paredz, ka turpmāk vienotas prasības informācijas sistēmu plānošanai, attīstībai, atbilstībai minimālajām tehniskajām un drošības prasībām tiks noteiktas un uzraudzītas ne tikai valsts informācijas sistēmām, bet arī citām nozīmīgajām sistēmām, kuru darbību nodrošina plašāks tvērums iestāžu (t.sk. institūcijas, kuras nav Ministru kabineta padotībā), atvasināta publiska persona vai tās iestāde (t.sk. pašvaldības), tiesu iestāde, prokuratūra, u.c. Tādējādi tiek paplašināts to IKT resursu kopums, kuru izveidošanu, attīstību un uzturēšanu koordinēs VARAM.  

Tāpat ar grozījumiem tiek modernizēta pieeja valsts IKT resursu pārvaldībai, ieviešot valsts IKT koplietošanas resursa, jeb “valsts platformas” jēdzienu, kas ļaus efektīvāk izmantot un koplietot valsts IKT risinājumus valsts sektorā, vienlaikus pieļaujot šo risinājumu izmantošanu arī privātajam sektoram, tādējādi atbalstot privātā sektora digitalizāciju un sekmējot datu koplietošanu un procesu automatizāciju. Tiks atvieglota iespēja privātajam sektoram integrēt valsts pārvaldes sistēmas savos risinājumos.  

Grozījumi likumā paredz arī būtiski atslogot un paātrināt vienošanās slēgšanu par jaunām datu apmaiņām, laikietilpīgās starpresoru vienošanās aizstājot ar elektroniskām vienošanām, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju.  

Tāpat likums paredz, ka visi valsts informācijas resursi un institūciju informācijas sistēmas būs vienkopus jāreģistrē VARAM. Tādējādi tiks būtiski pilnveidota Valsts informācijas resursu un sistēmu uzskaite, kas ļaus visaptverošāk pārvaldīt iestāžu pārziņā esošos datus un koordinēt informācijas sistēmu izveidi, darbību un pieejamību. 

Likumprojekts stājas spēkā šī gada 1.jūnijā, savukārt līdz 2022. gada beigām ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs likumā noteikto prasību praktisko ieviešanu un īstenošanu.   

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Politika Uzņēmējdarbība

Valdība dod zaļo gaismu publiskās pārvaldes inovācijas ekosistēmas izveidei

10. maija Ministru kabineta sēdē valdība apstiprinājusi informatīvo ziņojumu par publiskās pārvaldes inovācijas ekosistēmas attīstību. Ziņojumā Valsts kanceleja noteikusi nepieciešamos ieguldījumus no Atveseļošanas fonda, lai attīstītu publiskā sektora inovētspēju un tādējādi uzlabotu tā sniegto pakalpojumu kvalitāti.  

Informatīvajā ziņojumā aprakstītās reformas paredz būtiski palielināt publiskā sektora inovētspēju, lai attīstītu modernu un efektīvu publisko pārvaldi. Šāda pārvalde spēs gan piesaistīt konkurētspējīgus darbiniekus, gan uzlabot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, padarot tos ērtākus un plašāk pieejamus dažādām sabiedrības grupām.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks izstrādāts tiesiskais regulējums inovācijas ekosistēmas darbībai un turpmāk attīstīta t. s. inovācijas laboratorija, kurā tiks attīstīti un testēti jauni risinājumi un pakalpojumi, izmantojot inovatīvas, uz klientu vērstas metodes. Attīstot publiskā sektora inovācijas ekosistēmu, tiks piesaistīti inovācijas speciālisti, izveidotas piemērotas koprades telpas, tehniskais aprīkojums un digitālā vide, nodrošinātas arī mācības iesaistītajiem darbiniekiem un veikti citi nepieciešamie pasākumi.  

Darbaspējīgākos inovācijas laboratorijā radītos risinājumu prototipus testēs arī ārpus laboratorijas vides, lai pēc tam ieviestu reālajā vidē. Tāpat tiks izstrādāts plāns un mehānisms problēmu atlasei.

Investīcijas rezultātu sasniegšanu nodrošinās un tās ietvaros plānoto Atveseļošanas fonda projektu vadīs un pārraudzīs Valsts kanceleja, bet inovēšanā piedalīsies gan tiešās valsts pārvaldes iestādes, gan pašvaldības un plānošanas reģioni. Plānotajiem pasākumiem paredzēti 900 000 EUR, kas tiks ieguldīti no Atveseļošanas fonda. Projektu paredzēts īstenot līdz 2025. gada vidum.

Inovācijas laboratorija

Informācija par inovācijas laboratoriju un metodēm, kas veicina valsts pārvaldes inovācijas kultūru un eksperimentēšanu. Skatīt vairāk

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti

KP sagatavojusi vadlīnijas par piemērotā naudas soda sadales kārtību un uzņēmējiem paredzētu finanšu pašnovērtējuma rīku

Konkurences padome (KP) tirgus dalībniekiem ir izstrādājusi vadlīnijas, kuru mērķis ir izskaidrot ar KP lēmuma uzliktā naudas soda sadales procesu, un finanšu pašnovērtējuma rīku, kas katram tirgus dalībniekam ļaus pārliecināties, vai uzņēmumam pastāv grūtības veikt naudas soda samaksu noteiktajā termiņā un vai ir pamats lūgt naudas soda sadali.

KP, pieņemot lēmumu par konkurences tiesību pārkāpumu, ir tiesīga tirgus dalībniekiem piemērot naudas sodu. Vienlaikus pastāv gadījumi, kad finansiālās situācijas dēļ tirgus dalībniekam nav iespējams veikt pilnu naudas soda samaksu KP noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos, lai netiktu uzsākts uzliktā naudas soda piespiedu izpildes process, tirgus dalībniekam ir jāinformē KP par tā finansiālo situāciju un jālūdz sadalīt naudas sodu, nosakot maksājuma grafiku, kura ietvaros tirgus dalībnieks veic labprātīgu naudas soda samaksu.

Vadlīnijās skaidrots normatīvais regulējums, kas paredz KP tiesības piemērot naudas sodu, kā arī noteikt naudas soda izpildes kārtību. Tāpat vadlīnijās apkopota informācija par naudas soda sadales procesu, sākot ar lūguma iesniegšanu un dokumentiem, kas jāiesniedz, lai pamatotu lūgumu, beidzot ar iespējamajiem naudas soda sadales termiņiem, kā arī šāda lūguma izskatīšanas paredzamo ilgumu.

Savukārt finanšu pašnovērtējuma rīks ir izveidots kā pirmais solis naudas sodu sadales izskatīšanas procesā, kas ļauj tirgus dalībniekam pašam izprast savu finansiālo situāciju no likviditātes, pelnītspējas un efektivitātes viedokļa. Uzņēmumam, kas vēlas pretendēt uz naudas soda sadali un šī iemesla dēļ interesē tā finanšu novērtējums, jāaizpilda rīkā redzamais tukšais lauks, kurš paredzēts dažādiem uzņēmuma finanšu stāvokļa mērījumiem. Datu ievadei jāizmanto dati no aktuālākā un iepriekšējā gada operatīvā vai apstiprinātā finanšu pārskata.

KP norāda, ka finanšu rādītāju novirze no teorijā ieteiktiem lielumiem uzreiz nenozīmē, ka uzņēmums saskaras ar finanšu problēmām, jo šo rādītāju vidējie lielumi atšķiras starp nozarēm. Proti, KP papildus vērtēs, vai uzņēmuma finanšu rādītāji ir būtiski sliktāki, nekā citiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētajā nozarē.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Straujais cenu kāpums rada kritumu būvniecībā jau trešo ceturksni pēc kārtas

Būvniecības produkcijas apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem 2022.gada 1.ceturksnī bija par 8,4% mazāki kā 2021.gada 1.ceturksnī. Straujais cenu kāpums ietekmēja kritumu būvniecībā jau trešo ceturksni pēc kārtas. Produkcijas apjomi ir nokrituši zem 2019.gada 1.ceturkšņa līmeņa, izslēdzot būvniecībai labvēlīgās netipiski siltās 2020.gada ziemas bāzes efektu. Negatīvo tendenču viens no iemesliem ir ģeopolitiskās situācijas radītās nenoteiktības ietekmē sarūkošais pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem. Būvniecības izmaksu, īpaši būvmateriālu jomā, pieaugums ietekmē esošos būvniecības projektus un jaunu projektu uzsākšanu.

Šī gada 1.ceturksnī produkcijas apjomu samazinājums vērojams visās būvniecības apakšnozarēs. Lēnāk saruka ēku būvniecība, savukārt straujākais samazinājums – inženierbūvniecībā.

Ēku būvniecības apjomi 2022.gada 1.ceturksnī saruka par 7,1%, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni. Dzīvojamo māju būvniecība uzrāda labākus rezultātus kā nedzīvojamo māju būvniecība.

Inženierbūvniecībai 2022.gada sākums ir nesekmīgāks, apjomi 1.ceturksnī ir par 15,8% mazāki kā iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Samazinājums skāris visas inženierbūvniecības jomas.

Specializēto būvdarbu apjoma samazinājuma temps 2022.gada 1.ceturksnī bija 7,7% mazāki. Zemais pieprasījums negatīvi ietekmēja visas apakšnozares jomas.

Izsniegto būvatļauju ziņā 2022.gada 1.ceturksnī vērojams pieaugums. Šajā periodā tika izsniegtas 1108 būvatļaujas, kas bija par 10,2% vairāk kā 2021.gada atbilstošajā periodā. Paredzamās platības pieaugums ir straujāks – par 20,3%.

Vērtējot nozares izaugsmes tuvākā laika perspektīvas, var prognozēt, ka galvenais ietekmējošais faktors ir izmaksu pieaugums, kas ietekmē pieprasījumu. Nozares tendences lielā mērā noteiks, kā nozare un pasūtītāji spēs pārvarēt straujo izmaksu pieauguma šoku.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Ukrainas bēgļu atbalstam Latvijā novirzīs 150 000 eiro EEZ un Norvēģijas grantus

Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas statusu un atbalstīja EEZ un Norvēģijas grantu finansējuma 150 000 eiro apmērā novirzīšanu Ukrainas bēgļu atbalstam Latvijā.

Atbalsta sniegšana Ukrainas cilvēkiem Latvijā būs jānodrošina ilgtermiņā. Tādēļ esam pateicīgi arī Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai par operatīvu rīcību un iespēju ļoti ātrā tempā un bez birokrātiskiem ierobežojumiem nodrošināt šo atbalstu, izmantojot EEZ un Norvēģijas grantus,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ņemot vērā 24. februārī uzsākto Krievijas iebrukumu Ukrainas teritorijā, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina aicināja Finanšu ministriju izskatīt iespējas no EEZ un Norvēģijas grantu Divpusējās sadarbības fonda  novirzīt finansējumu ukraiņu bēgļu atbalstam. Ņemot vērā Norvēģijas vēstniecības Rīgā priekšlikumus, tika izlemts 150 000 eiro EEZ un Norvēģijas grantus novirzīt fondam “Ziedot.lv” iniciatīvas “Palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā” īstenošanai. Papildus indikatīvi līdz 237 382 eiro vēl tiks izskatītas citas iniciatīvas Eiropas bēgļu krīzes risināšanai Latvijā, tostarp Ukrainas bēgļu vajadzībām Latvijā.

Nodibinājums “Ziedot.lv” iniciatīvas ietvaros savus pakalpojumus Ukrainas bēgļiem nodrošinās līdzvērtīgi, kā to nodrošina Latvijas iedzīvotājiem. Atbalsts 150 000 eiro apmērā tiks sniegts atbilstoši bēgļu individuālajām vajadzībām vairākās palīdzības programmās. Piemēram sniedzot atbalstu nabadzīgām ģimenēm ar bērniem, trūcīgiem sirmgalvjiem, cilvēkiem ārkārtas situācijās – dažādu sadzīves lietu iegādei u.c. Būs iespēja saņemt atbalstu labdarības noliktavā, kas sniedz mantisku palīdzību un īslaicīgu palīdzību ar pārtiku. Sociālās palīdzības ietvaros “Ziedot.lv” sadarbosies ar vietējām pašvaldībām, kuras uzņēmušas Ukrainas bēgļus.

Palīdzība tiks nodrošināta arī valsts neapmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanā Latvijā, kas ietver ārstniecību, operācijas, medikamentus, rehabilitāciju, zobārstniecību, tehniskos palīglīdzekļus, arī kara ievainojumu ārstēšanu, kā arī tiks nodrošināta palīdzība bērniem ar smagām saslimšanām. Sadarbībā ar Veselības ministriju, tiks nodrošināta specifiska ķirurģiska ārstēšana karadarbībā Ukrainā cietušajiem.

Tāpat Ziedot.lv sniegs atbalstu saskarsmē ar valsts un pašvaldības iestādēm, konsultējot par pieejamo palīdzību un pietiekšanās kārtību palīdzības saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ukraiņu bēgļu gadījumā šī būs būtiska atbalsta sastāvdaļa, ņemot vērā gan valodas barjeru, gan pieredzes neesamību.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Izglītība un zinātne Pētniecība un izstrāde

Inovāciju un pētniecības attīstībai paplašina ES fondu atbalstu

Lai turpinātu stiprināt Latvijas digitālo zināšanu, pētniecības un studentu inovāciju attīstību, pārskatīts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, veicot pārdales atbilstoši aktuālajām vajadzībām un prioritātēm. To paredz 2022. gada 10.maijā valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi.

ES fondu finansējuma pārdale 837 tūkstošu eiro apmērā nodrošinās nepieciešamo atbalstu, lai sekmīgi turpinātu augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskā un zinātniskā personāla starptautiskas mācības augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei un zināšanu pārnesei, projektā, kuru īsteno Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skola sadarbībā ar vienu no prestižākajām  augstskolām – Ņujorkas štata (ASV) Bufalo universitāti.

Pirmā pasniedzēju grupa digitālās kapacitātes celšanā šī projekta ietvaros uz ASV devās jau 2019. gadā, un kopā šobrīd Bufalo Universitātē zinības smēlušies jau 36 mācībspēki no Latvijas.

Bufalo universitātes piedāvātās zināšanas un pieredze nodrošina starpdisciplināras informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju programmas realizāciju, kādas šobrīd nepiedāvā Eiropas augstskolas. Ziemeļamerikas starpdisciplinārās studiju programmas atbilst starptautiskām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares organizāciju noteiktām prasībām, tās ir pielāgojamas, lai ātri reaģētu uz darba tirgus vajadzībām, un ietver plašu kompetenču kopumu darbam ar augstu pievienoto vērtību.

Lai nodrošinātu iespēju papildus īstenot augsti novērtētas un kvalitatīvas augstskolu studentu inovāciju programmas studentu inovāciju grantu 2.kārtas ietvaros, tika veikta ES fondu finansējuma pārdale  un šobrīd papildus būs pieejami 1,2 miljoni eiro.

Inovāciju granti studentiem ir augstskolu izstrādātas studentu inovāciju programmas, kas ir mērķētas uz studējošo inovāciju spēju, uzņēmīguma un uzņēmējspēju attīstību, kuru ietvaros studējošie tai skaitā var izstrādāt savas piedāvātās idejas vai praktiskas sabiedrībai vai nozarei aktuālas problēmas inovatīvu risinājumu, idejas izstrādei konkursa kārtībā saņemot atbalstu (ekspertu konsultācijas, materiāli, mobilitāte) un stipendiju.

Papildu ES fondu finansējuma pārdale 210 tūkstošu eiro apmērā ļaus nodrošināt jau apstiprinātu praktiskas ievirzes pētījumu projektu īstenošanu.

ES fondu programmu finansējums ir nozīmīgs instruments, lai attīstītu zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgas inovācijas, kas ir būtisks elements valsts ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Pieejamais finansējums sniedz iespēju pētniecības un inovācijas sektoram piesaistīt cilvēkkapitālu – zinātniekus, inženierus un citus augsta līmeņa speciālistus, kā arī veidot jaunos līderus un uzņēmējus vērstus uz inovācijām un globālo domāšanu. Pētniecības un inovācijas jomu attīstība veicina arī jauniešu motivāciju izvēlēties STEM nozaru studijas Latvijas augstskolās.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Nekustamais īpašums Pārtika un dzērieni Pašvaldības

Precizēti atbalsta nodrošināšanas nosacījumi, kas pašvaldībām jāievēro, organizējot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu

Ņemot vērā, ka ir pārsniegts sākotnēji prognozētais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kas ierodas Latvijas Republikā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā dēļ, Ministru kabinets 2022. gada 10. maija sēdē apstiprināja izmaiņas kārtībā, kādā Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā tiek nodrošināta izmitināšana un ēdināšana.

Izmaiņu mērķis ir nodrošināt primārā atbalsta sniegšanu iespējami vairāk Ukrainas civiliedzīvotājiem, vienlaikus saprātīgi un lietderīgi izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

Izvēloties Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanas veidu un vietu, pašvaldībām ir jāņem vērā Ukrainas civiliedzīvotāja vajadzības un jāizvēlas ekonomiski visizdevīgākais primāri sniedzamā atbalsta veids un vieta. Gadījumā, ja Ukrainas civiliedzīvotājus brīvprātīgi nav izmitinājusi Latvijas mājsaimniecība, pašvaldībai ir pienākums organizēt Ukrainas civiliedzīvotājiem izmitināšanu, primāri izvērtējot iespēju to veikt pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās izmitināšanas vietās vai slēgt īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju) par mājokļa izīrēšanu. Tomēr, ja iepriekš minētās izmitināšanas iespējas konkrētajā gadījumā nav iespējamas, pašvaldība izvērtēs iespēju personas novirzīt izmitināšanai citās izmitināšanas vietās (piemēram, tūristu mītnēs). 

Pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanai var slēgt īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pirms tam veicot cenu aptauju jeb tirgus izpēti, lai atlasītu ekonomiski pamatotāko pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus. Tādā gadījumā pašvaldība maksās privātpersonai (izīrētājam) atlīdzību par mājokļa lietošanu 100% apmērā no pielīgtās īres maksas, kas ietvers visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā komunālos maksājumus, bet ne vairāk kā 400 eiro mēnesī par mājokli.

Savukārt, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai izmantos citus izmitināšanas veidus – pašvaldības rīcībā esošas izmitināšanas vietas, tūristu mītnes u.c., šos izdevumus valsts segs pašvaldībai 100% apmērā no izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 eiro par personu diennaktī.

Tomēr, ja pašvaldības teritorijā nav pieejamas izmitināšanas vietas, kas atbilst noteiktajām izmaksām, pašvaldība uz laiku, līdz ir pieejamas atbilstošas izmitināšanas vietas, bet ne ilgāk kā uz 7 diennaktīm, var izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus vietās, kuru izmaksas pārsniedz regulējumā noteiktās izmaksas jeb 15 eiro par personu diennaktī. 

Vienlaikus paredzēts, ka izdevumus pašvaldībai par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu vietās, kas nav pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā, valsts segs līdz 2022.gada 30.jūnijam, tādā veidā terminējot pašvaldības iespējas izmantot, piemēram, viesnīcu izmantošanu izmitināšanai.

Valsts tāpat kā līdz šim segs pašvaldībām arī izdevumus, kuri tām radušies, nodrošinot Ukrainas civiliedzīvotājiem ēdināšanu, taču šīs izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 10 eiro par personu dienā. Pašvaldību sniegtā informācija par Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz šim nodrošināto ēdināšanu liecina, ka vidējās izmaksas par vienas personas ēdināšanu bija 8 eiro dienā. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu cenas, ēdināšanas limits palielināts līdz 10 eiro par personu dienā.

Papildu finansējums minēto pasākumu īstenošanai 7 749 600 eiro apmērā tiks piešķirts no gadskārtējā valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram. Pārskatu par attiecīgajā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem un to apmēru pašvaldībai jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas attiecīgi reizi mēnesī kompensēs pašvaldībām izdevumus, kas radušies par sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Paredzēts, ka jaunie izmaksu nosacījumi, kas būs jāņem vērā pašvaldībām, organizējot izmitināšanu un ēdināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, stāsies spēkā 2022.gada 25.maijā. 

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 12. marta noteikumos Nr. 168 “Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.

Kā zināms, 2022. gada 29. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jaunu Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā (turpmāk – Plāns), kas nosaka valsts institūciju, pašvaldību un komersantu saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz četrdesmit tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri bēg no kara.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Vēl trīs uzņēmumi ar ES fondu atbalstu plāno piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos

Eiropas Savienības (ES) fondu programmā mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases noslēdzošajā ceturtajā  kārtā saņemti trīs iesniegumi. Pieejamais ES fondu atbalsts ir pietiekams, lai varētu atbalstīt ieceres, ja tās atbildīs programmas nosacījumiem.

Visos projektu iesniegumos plānota akciju emisija un prasītais finansējums -296 250 eiro  – ir 79 % no atlikušā ES fondu atbalsta 375 375 eiro apmērā.

Atbalsta pretendenti pārstāv pakalpojumu un tirdzniecības nozari.

ES fondu programmas atbalsta veidi un nosacījumi

ES fondu atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu līdz 50% apjomā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Programmas ietvaros atbalsta saņēmējiem būs jānodrošina sekmīga akciju vai parāda vērstpapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas akciju saraksts) ne vēlāk kā divu gadu laikā no līguma ar CFLA par projekta īstenošanu noslēgšanas. Par sekmīgu akciju emisiju uzskata akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā.

Iepriekšējo atlases kārtu rezultāti

Trijās līdz šim izsludinātajās projektu atlasēs lielākā interese bijusi par akciju emisiju – pirmajā kārtā CFLA saņēma astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai un vienu – obligāciju emisijai; otrajā kārtā saņemti pieci iesniegumi, četri no tiem par akciju, viens – par obligāciju emisiju. Trešajā kārtā akciju emisijai pieteicās seši uzņēmumi.

Četri uzņēmumi šobrīd īsteno projektus, tos plānots pabeigt līdz 2023. gadam. Informācija par noslēgtajiem līgumiem: esfondi.lv.

No ERAF – 1 000 000 eiro

Programmas īstenošanai kopumā paredzēts viens miljons eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), t.sk. indikatīvi 0,8 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,2 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam.

ES fondu atbalsts uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos paredzēts  3.1.1.3. pasākuma “Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos” ietvaros.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības

Saeima otrajā lasījumā pieņem jauno “Pašvaldību likumu”

Saeima otrajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) likumprojektu “Pašvaldību likums”. Tas nosaka vietējo pašvaldību darbību regulējumu, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbībā, kā arī lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali. Likumprojekts Saeimai vēl jāapstiprina galīgajā lasījumā. 

Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Līdzšinējais pašvaldību darbību regulējošais likums pieņemts pirms gandrīz 30 gadiem – 1994.gadā. Kopš tā laika ir notikušas būtiskas pārmaiņas kā valsts pārvaldē, tā sabiedrībā. Esmu gandarīts, ka VARAM virzītā pašvaldību pārvaldības reforma ieiet finiša taisnē un jau drīzumā jaunais “Pašvaldību likums” nodrošinās iespējas laikmetīgākai pārvaldībai.” 

Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā. Likumprojektā paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji. Atbalstīts arī priekšlikums par līdzdalības budžeta iekļaušanu likumā. Tas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības budžeta izlietojumu noteiktas summas apmērā.  

Lai veicinātu pašvaldību darbības caurskatāmību un profesionalizētu speciālistu atlasi, paredzēta administrācijas darbinieku pieņemšana darbā atklātā konkursā, kā arī rotācija. Tāpat ir noteikts izpilddirektora un viņa vietnieka pilnvaru termiņš – pieci gadi, kā arī prasības amata kandidātiem un periodiska darba novērtēšana. 

Lai efektivizētu saistošo noteikumu izstrādes un uzraudzības procedūru, likumprojektā noteikts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksta saturs, ieviesta prasība projektu publicēt tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Tāpat noteikta nozaru ministriju kompetence saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudē pirms to stāšanās spēkā. 

Tiek uzsvērta arī pašvaldību loma un nozīme dabas kapitāla attīstības un ilgtspējas veicināšanā. Savukārt sabiedrības drošības un kārtības jomā paredzēts ar 2024. gadu ikvienā pašvaldībā izveidot pašvaldības policiju. Tāpat ir precizēta institūciju un amatpersonu kompetence, veicinot lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu un funkciju izpildes efektivitāti. Likumprojektā ir definēta pašvaldības administrācija un centrālā pārvalde un ir noteikti novada pagastu un pilsētu pārvalžu izveides nosacījumi. 

Ar jauno likumu tiks noteikts liegums deputātiem ieņemt amatus domē, ja deputātam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) – noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus. 

Savukārt, lai stiprinātu domes un citu institūciju darbības atklātību, publicējot darba kārtības un protokolus, paredzēta domes sēdes audiovizuāla tiešraide, kas atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām ir izplatīta prakse, un tā būtu pieejama vērošanai jebkuram sabiedrības loceklim. Tāpat ir noteikta prasība pamatot steidzamu domes ārkārtas sēžu sasaukšanu.  

Likumprojektā tiek ierobežota domes kompetence administratīvo aktu izdošanā, to nododot pašvaldības administrācijai un tiek uzlabota domes komiteju darba organizācija, atceļot locekļu skaita ierobežojumu, paredzot komiteju apvienotas sēdes. Lai atvieglotu domes darba organizēšanu, tiek paredzēts iekšējus organizatoriskus jautājumus noteikt iekšējā normatīvajā aktā – pašvaldības darba reglamentā, savukārt pašvaldības nolikumā (saistošie noteikumi) regulēt tādus jautājumus, kas svarīgi arī sabiedrībai (tai skaitā domes attālinātu sēžu norise, apmeklētāju pieņemšana un dalība sēdēs, rīcība ar pašvaldības mantu, sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā).  

Deputātiem vēl būs jābalso par priekšlikumu paredzēt tiesības VARAM ministram aicināt domi pārskatīt tās lēmumu, kuru VARAM atzinusi par prettiesisku, tādējādi izvairoties no šobrīd vienīgās iespējas – apturēt domes lēmumu, kas atsevišķos gadījumos ir nesamērīgi.  

Likumprojekts paredz arī virkni citu jautājumu. Jauna likuma izstrādes mērķis ir radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses. VARAM, strādājot pie jaunā likumprojekta, ņēmusi vērā līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumus un Valsts kontroles atzinumus, rekomendācijas pašvaldību jautājumos.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Korupcija Uzņēmējdarbība

Konkurences padome publisko pārskatu par iestādes darbu 2021. gadā

Konkurences padome (KP) jaunākajā publiskajā pārskatā apkopojusi 2021. gada būtiskākos iestādes darba rezultātus un aktualitātes konkurences tiesību piemērošanā Latvijā.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “2021. gadā mēs ne tikai pievērsām pastiprinātu uzmanību valsts noteiktajiem pasākumiem COVID-19 izplatības ierobežošanai un izstrādātajiem atbalsta mehānismiem uzņēmējiem, lai tie būtu vienlīdzīgi visiem tirgus dalībniekiem, bet arī analizējām sevi un savus iekšējos iestādes darbības procesus, lai, neskatoties uz attālināto darbu, digitālajām sapulcēm un pulcēšanās ierobežojumiem, spētu efektīvi komunicēt ar uzņēmējiem, tāpat kvalitatīvi veikt izmeklēšanas un paredzētajos termiņos noslēgt iesāktās pārkāpuma lietas. Piemēram, prevencijas procedūras jeb uzņēmumu izglītošana un brīdināšana tika organizēta attālināti, tika ieviesta audio sarunu protokolu sagatavošana, kas ļāva saīsināt iestādes uzturēšanās laiku uzņēmumos, veicot nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju, tāpat izpētē esošās lietas tika digitalizētas un lietas dalībnieki ar lietas materiāliem un iestādes rīcībā esošajiem pierādījumiem tika aicināti iepazīties attālināti, izmantojot kriptētas hipersaites.”

Kopējais sabiedrības ieguvums no KP darbības, novēršot konkurences kropļojumus, veicot uzraudzību tirgos un rosinot tajos izmaiņas ar mērķi veicināt godīgu konkurenci, kā arī uzraugot lielo uzņēmumu apvienošanos darījumu īstenošanu, tādejādi veicinot veselīgu uzņēmējdarbības vidi kopumā, 2021. gadā ir mērāms 52 miljonu eiro apmērā.

KP sniegums godīgas konkurences vides nodrošināšanā ir novērtēts arī pasaules mērogā. Septīto gadu pēc kārtas prestižais konkurences izdevums Global Competition Review iestādi, piešķirot tai trīs zvaigznes, ierindoja KP starp pasaules labākajām konkurences iestādēm.

2021. gadā savā darbā KP aktīvi izmantoja ”Konsultē vispirms” principu. Pērn deviņos iespējamu aizliegtu vienošanos izpausmju gadījumos KP izteica brīdinājumus kopumā 24 personām. Visos šajos gadījumos KP saskatīja aizdomas par saskaņotiem pretendentu piedāvājumiem publiskajos iepirkumos. Savukārt, lai iegūtu pierādījumus par iespējamām aizliegtām vienošanām, 2021. gadā tika īstenotas septiņas inspekcija kopā 20 uzņēmumos.

Smagāko konkurences pārkāpumu gadījumos KP pērn pieņēma 28 lēmumus, kopumā atklāja trīs pārkāpumus un naudas sodos piemēroja 17,8 miljonus eiro, kas netiek rēķināts iepriekš minētajā sabiedrības kopējā ieguvumā naudas izteiksmē. Savukārt valsts budžetā ieskaitīti naudas sodi 4 238 894,28 eiro apmērā.

2021. gadā KP saņēma vairāk nekā 190 dažādas sūdzības par publisku personu rīcību, jo īpaši par izvirzītiem konkurenci ierobežojošiem noteikumiem iepirkumos. Konkurences padome,  vērtējot konkurences neitralitātes pārkāpumus publisku personu darbībās, kad tās diskriminējušas privātos tirgus dalībniekus, četros gadījumos izmantoja pārrunu procedūru pārkāpuma novēršanai. Tāpat pērn iestāde pieņēma četrus lēmumus attiecībā uz tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Divos gadījumos pašvaldības tieši darbojās tirgū un to rīcībā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Aizvadītajā gadā noslēgtas sešas tiesvedības, piecos gadījumos no sešiem KP lēmumiem stājoties spēkā. Tāpat veikta uzraudzība kopā desmit tirgos, t.sk., izvērtējot un sniedzot priekšlikumus konkurences ierobežojumu novēršanai, piemēram, banku klientu mobilitātes uzraudzībā, OCTA polišu uzraudzībā, izlietotā stikla iepakojuma apsaimniekošanas pakalpojuma tirgus uzraudzībā, ēdināšanas un pārtikas piegādes platformu sadarbība ar ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

Pārskata periodā ir ne tikai konsultēti uzņēmumi un publiskas personas, bet arī īstenoti izglītojoši pasākumi. Tajā skaitā ir sagatavotas vadlīnijas un izstrādāts pašnovērtējuma rīks uzņēmējiem vertikālu vienošanos novērtēšanai, kā arī karteļu signālsaraksts Valsts ieņēmumu dienesta ekspertiem, ko izmantot ikdienas darbā ar uzņēmējiem.

Tāpat KP aizvadīja 56 tikšanās ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, lai diskutētu par konkurences attīstību un problēmjautājumiem dažādās nozarēs un veicinātu godīgas konkurences principu ievērošanu. Papildus iestāde šīm mērķa grupām nodrošināja informatīvos seminārus par dažādiem konkurences tiesību ievērošanas aspektiem, tostarp aizliegtu vienošanos nepieļaušanu starp konkurentiem vai asociāciju ietvaros.