Kategorijas
Izglītība un zinātne

Par 150 000 eiro plāno palielināt dalībai starptautiskajos projektos pieejamo kopējo finansējumu

Par 150 000 eiro plānots palielināt kopējo finansējumu, kas paredzēts dalībai starptautiskajos projektos darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts.

Papildu finansējumu dalībai starptautiskajos projektos tiks piešķirts, pārdalot finansējumu 150 000 eiro apmērā no pasākuma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” līdzekļiem – 127 500 eiro apmērā no Eiropas Sociālā fonda un 22 500 eiro apmērā no valsts budžeta līdzfinansējuma.

Plānots, ka papildu finansējums tiks izmantots Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (PIAAC) pētījumam, kura kopējais finansējums ir 2,5 miljoni eiro. To Latvijā īsteno projekta sadarbības partneris Latvijas Universitāte (LU).

Kā liecina informāciju noteikumu projektā, LU bija izsludinājusi atklātu konkursu par “Datu ieguves pakalpojumiem projekta “Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (OECD PIAAC) īstenošana Latvijā” ietvaros”, kas noslēdzās bez rezultāta. Attiecīgi LU Zinātniskās darbības nodrošinājuma iepirkumu komisijas sēdē tika pieņemts lēmums pārtraukt iepirkumu, jo vienīgā pretendenta SIA “SKDS” piedāvātā līgumcena 1 459 900 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārsniedza iepirkuma nolikumā norādīto paredzamo līgumcenu – 1 100 000 eiro bez PVN.

Vienlaikus IZM pauž bažas par atkārtota iepirkuma veikšanu, norādot, ka gadījumā, ja tas atkal noslēgsies bez rezultāta, attiecīgi tiks apdraudēta visa pētījuma īstenošana Latvijā, jo nebūs iespējams pētījumu paspēt īstenot vienlaicīgi ar citām dalībvalstīm.

Pašlaik LU jau ir sagatavojusi nepieciešamās izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, lai tuvākajā laikā sludinātu jaunu iepirkumu par attiecīgi nepieciešamo summu, veicot izpēti un pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem, lai veicinātu pieteikšanos iepirkumam. Vienlaikus ir veikta izpēte par citu PIAAC dalībvalstu pieredzi datu vākšanas iepirkumos.

Pilotpētījumu plānots īstenot jau 2022.gada pirmajā ceturksnī. Pētījuma simulācijas nodevumu iesnieguma termiņš paredzēts ne vēlāk kā līdz 1.martam, bet lauka darba izmēģinājuma nodevuma termiņš – ne vēlāk kā līdz 1.augustam.
 

Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Veiksmīgi noritējusi publiskā apspriede par Valsts policijas formas tērpu iegādi

Pagājušajā piektdienā, 21. janvārī, Valsts policija sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju (DAIF Latvija) organizēja publisku apspriedi par Valsts policijas jaunā dizaina formas tērpu iepirkumu, lai piesaistītu potenciālos formas tērpu piegādātājus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Apspriedē epidemioloģiski drošos apstākļos klātienē un tiešsaistes platformā “Webex” bija pārstāvēti septiņi uzņēmēji un Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, kā arī Valsts policijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas pārstāvji.

Uzņēmēji pozitīvi novērtēja Valsts policijas iniciatīvu un atvērtību dialogam, uzaicinot potenciālos piegādātājus uz diskusiju, lai abas puses izprastu katra iespējas un vajadzības, kā arī kvalifikācijas un līguma izpildes jautājumus. Policijas izstrādātās kvalifikācijas un tehniskās prasības tika atzītas par atbilstošām, vienlaikus diskusijas dalībnieki sniedza priekšlikumus iepirkuma dokumentu precizējumiem, lai Valsts policija iegādātos kvalitatīvu formas tērpu un uzņēmējiem būtu skaidri nosacījumi līguma izpildē. Jāpiemin, ka šajā diskusijā netika skarti jautājumi par formastērpa dizainu, bet gan tā nodrošināšanu – dizains nemainās!

“Vērtējot sanāksmē apspriesto, kā arī ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, uzskatām, ka šī diskusija bija veiksmīga, jo varējām izzināt problēmas un noskaidrot ražotāju viedokli, paraudzīties no viņu skatupunkta un saprast, kas jāuzlabo, lai pēc iespējas vairāk ieinteresētu un motivētu pretendentus pieteikties. Esam pateicīgi par dalībnieku sniegto viedokli un novērojumiem, arī argumentētu kritiku un paustajiem priekšlikumiem. Gūtās atziņas bija noderīgas, jo mums visiem ir viens galvenais mērķis – sniegt policistiem kvalitatīvu produktu,” pauž Valsts policijas Iepirkumu nodaļas priekšnieks Gundars Jankovs.

Vienlaikus Valsts policija pauž pateicību Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijai par atbalstu un sadarbību apspriedes īstenošanā, kā arī ražotāju uzrunāšanā.

Jāpiemin, ka līdz šim jaunā dizaina formas tērpi, kas tika oficiāli apstiprināti 2019. gadā, šobrīd ir nodrošināti gandrīz trešdaļai Valsts policijas amatpersonu, kuriem būtu vien nepieciešams atjaunot pāris formas tērpu priekšmetus. Savukārt atlikušie policisti vēl ikdienā nēsā vecā dizaina formas tērpus.

Lai gan pilnvērtīga pāreja uz jaunā dizaina formas tērpiem ir paredzēta līdz 2024. gada 1. jūnijam, Valsts policija cer, ka jau šogad izdosies noslēgt Valsts policijai nozīmīgo līgumu par formas tērpu iegādi un iespējas ātrāk apgādāt policistus ar šiem formas tērpiem, lai ikdienā viņi būtu redzami mūsdienīgās, ērtās un kvalitatīvās formās.

Iepirkumu “Jaunā dizaina formas tērpu un to sastāvdaļu iegāde Valsts policijas amatpersonām uz četriem gadiem” plānots izsludināt februāra sākumā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izejvielas un ražojumi Komunālie pakalpojumi Pētniecība un izstrāde

Energoresursu cenām nemazinoties, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā uzņēmēji norāda, ka energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti. Lai noskaidrotu, kā energoresursu cenu pieaugums ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību, un kādas sekas varētu būt, ja energoresursu cenas ilgstoši saglabāsies tik augstas, LTRK veica biedru ekspress aptauju.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

“Šobrīd ļoti svarīga ir valdības iejaukšanās, lai amortizētu energoresursu cenu pieaugumu. Tāpat uzņēmēji sagaida cenu normalizēšanos nākotnē. Lielākais elektroenerģijas tirgotājs lauza līgumus ar tiem uzņēmējiem, kuriem tie bija noslēgti par pagājušā gada zemo tarifu un līgumus bija jāpārslēdz jau par vairākas reizes lielāku tarifu. Ilgtermiņa sadarbībai šāda taktika nerada labu iespaidu. Energoietilpīgajiem uzņēmumiem energoresursu cenu pieaugums ir dramatisks. Pārtikas rūpniecībā nepieciešami apmēram 6 mēneši, kamēr produkcijā var ielikt jaunās cenas, bet izdevumi aug jau šodien. Valdības piedāvātais atbalsts ar OIK un sadales tarifu samazinājumu var būt nepietiekams. Rēķinam par 80 000 eur šādā gadījumā ir apmēram 7000 eur samazinājums. Tā ir ļoti maza daļa. Ražojošajai biznesa daļai cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama, pretējā gadījumā ir apdraudēta šo uzņēmumu turpmāka darbība, “ stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite.

Kā iespējamo valdības atbalstu, aptaujātie uzņēmēji norāda īstermiņa PVN samazināšanu energoresursiem, tiešu atbalstu komersantiem, cenas fiksēšanu vai griestus pārdošanas cenai gala patērētājiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas pārskatīšanu un novirzīšanu atbalstam, kā arī atbalsta palielināšanu atjaunojamo energoresursu ieguvei un veicināšanai.

LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris, komentējot aptaujas datus, norāda: ”Energoresursu cenu sadārdzinājumam jārod pēc iespējas ātri operatīvie risinājumi, vienlaikus neaizmirstot par izsvērtu vidējā un ilgāka termiņa politiku energoresursu cenu stabilitātes nodrošināšanai. Nenoteiktība, ar kuru šobrīd jārēķinās uzņēmējiem, iezīmē satraucošu ainu uzņēmumu izaugsmes kontekstā, kas noteikti ir nevēlams signāls brīdī, kad ekonomikai jāspēj atkopties pēc ilgstošajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.”

LTRK biedru ekspress aptauja norisinājās no 2022. gada 14. – 17. janvārim, tajā piedalījās 140 visu nozaru un lieluma LTRK biedri.  

Aptauja

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija Likumdošana, normatīvie akti

Konkurences padomes prioritārie uzdevumi 2022. gadā

2022. gads ir pēdējais Konkurences padomes trīsgadu (2020.-2022.) darbības stratēģijas izpildes gads, un viens no šī gada prioritārajiem uzdevumiem būs izstrādāt jaunu darbības stratēģiju neatkarīgas iestādes statusā. Šogad Konkurences padome turpinās darboties trijos līdz šim definētajos pamatvirzienos:

  1. Būtisku konkurences pārkāpumu un tirgus kropļojumu atklāšana un novēršana, kā arī tirgus koncentrācijas nelabvēlīgas ietekmes nepieļaušana.
  2. Konkurences padomes kapacitātes stiprināšana un izaugsme.
  3. Nozares dalībnieku un publisko personu izpratnes par brīvu un godīgu konkurenci veicināšana, konkurences politikas un kultūras veidošana nacionālā un starptautiskā līmenī.

Atbilstīgi stratēģijā minētajiem darbības virzieniem Konkurences padome 2022. gadam ir izvirzījusi vairākus būtiskus uzdevumus.

  1. Būtiskāko konkurences pārkāpumu atklāšana un novēršana

Pēc Konkurences padomes prakses un sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem Latvijā konkurences jomā ir divas būtiskas problēmas: aizliegtas vienošanās un valsts un pašvaldību jeb publisku personu radīti konkurences kropļojumi, kas nereti izpaužas kā nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana, uzņēmēju diskriminācija vai izstumšana no tirgus.

Konkurences padome nesaudzīgi vērsīsies pret smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem publiskajos iepirkumos dažādās nozarēs ar lielu ietekmi uz tautsaimniecību, tajā skaitā turpinās 2021. gadā uzsāktās lietu izpētes.

Tāpat iestāde būtiskus resursus veltīs publisku personu uzraudzībai, kas ir īpaši aktuāla Konkurences padomes dienaskārtībā kopš 2020. gada, kad spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, kas sniedza iestādei plašākas pilnvaras vērsties pret publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem. Konkurences neitralitātes pārkāpumu novēršanā būtiski ir nodrošināt tūlītējas publiskas personas rīcības izmaiņas, kas sniedz arī tūlītējus ieguvumus sabiedrībai, tāpēc Konkurences padome kā visefektīvāko rīku iespējamo pārkāpumu novēršanai plāno izmantot pārrunu procedūras. Taču vienlaikus Konkurences padome 2022. gadā nevairīsies lietās piemērot arī naudas sodus, ja publiskas personas nevēlēsies mainīt rīcību, kas deformē godīgu konkurenci. Konsultatīvos nolūkos Konkurences padome ir uzsākusi un turpinās veidot apkopojumus sektoru vai nozaru griezumā, akcentējot būtiskākos secinājumus un problēmjautājumus, kas izriet no iestādes atzinumiem par valsts un pašvaldību veiktajiem līdzdalības pārvērtējumiem kapitālsabiedrībās, par publisku personu iesaisti dažādos tirgos, piemēram, veselības, sabiedriskā transporta, namu apsaimniekošanas jomās u.c. jomās.

Lai laikus identificētu barjeras brīvai un godīgai konkurencei, Konkurences padome plāno fokusēties uz nozarēm ar būtisku ietekmi tautsaimniecībā, kā arī tirgiem, kuros notiek strauja attīstība vai tiek ieviestas inovācijas, tajā skaitā iestāde pievērsīs uzmanību konkurences apstākļiem tirdzniecības jomā, ņemot vērā izmaiņas šajā jomā, jaunā Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma uzraudzību un nepieciešamību par to izglītot pārtikas preču piegādes ķēdes tirgus dalībniekus, tāpat uzmanība tiks pievērsta apdrošināšanas un finanšu tirgiem, ņemot vērā iepriekš veiktās uzraudzības un saņemtos signālus no tirgus dalībniekiem un sektora uzraugiem, kā arī Konkurences padomes redzeslokā būs digitālās platformas un to ietekme uz to klientiem un konkurentiem.

Nepietiekami efektīvi funkcionējošos tirgos Konkurences padome uzraudzīs un vērsīsies pret dominējošo uzņēmumu tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem un novērsīs konkurencei kaitīgu tirgu koncentrācijas. Tāpat līdzdarbosies nepamatotu konkurences ierobežojumu identificēšanā un izskaušanā likumos un citos normatīvajos aktos, kā arī konkurences tiesību normatīvā regulējuma pilnveides procesā. Joprojām saglabāsies aktualitāte izvērtēt COVID-19 noteiktos uzņēmējdarbības ierobežojumus un piemērotos atbalsta mehānismus, sniedzot viedokli par valsts radītiem nepamatotiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai.

  1. Konkurences padomes kā neatkarīgas iestādes stiprināšana

Lai maksimāli efektīvi un kvalitatīvi nodrošinātu iespējamo pārkāpumu atklāšanu un konkurences veicināšanu visos tautsaimniecības sektoros, Konkurences padomei ir nepieciešams nepārtraukti attīstīties un stiprināt iestādes kapacitāti atbilstoši mūsdienu aktualitātēm.

2022. gadā, iedzīvinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES jeb t.s. “ECN+ direktīvu”, kas paredz Konkurences padomei nepieciešamās neatkarības garantijas, resursus un izpildes pilnvaras efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai, ir plānots stiprināt iestādes kapacitāti cīņā ar būtiskākajiem konkurences kropļojumiem – uzņēmēju iesaisti karteļos, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, negodīgu tirdzniecības praksi, kā arī valsts un pašvaldību radītiem konkurences kropļojumiem, kas kavē ekonomiskās vides attīstību Latvijā.

Grozījumus Konkurences likumā, kuru mērķis ir pārņemt direktīvas normas, 2021. gada 14. decembrī apstiprināja Ministru kabinets un pašlaik likumprojekts iesniegts izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz ES dalībvalstu līmenī harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai. Tajā skaitā paredzēts, ka mainīsies iestādes statuss, tai kļūstot par neatkarīgu iestādi Ministru kabineta pārraudzībā, tāpat grozījumi pozitīvi ietekmēs iestādes izmeklēšanas procesus un lēmumu pieņemšanu, tā starpā likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos un to aprēķināšanas kārtībā.

Iestādes viena no būtiskākajām 2022. gada prioritātēm ir likumdošanas izmaiņas kvalitatīvi ieviest arī iestādes iekšējos procesos un skaidrot tās tirgus dalībniekiem, lai no likuma izmaiņām iegūtu uzņēmējdarbības vide kopumā.

Tāpat 2022. gadā ir iecerēts stiprināt iestādes informācijas tehnoloģiju kapacitāti, izveidojot IT laboratoriju un apmācot darbiniekus pielietot modernāko IT tehnisko aprīkojumu efektīvākai elektronisko pierādījumu iegūšanai un apstrādei, īpašu uzmanību veltot automatizēta karteļu skrīninga rīka izstrādei. Papildus plānota arī iestādes ekonomiskās analīzes kapacitātes stiprināšana, kas nodrošinās padziļinātāku un ekonomiski precīzāku izpēti apvienošanās lietās, tirgu uzraudzību veikšanā un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietās u.c., pievēršot papildus uzmanību ietekmes uz konkurenci ekonomiskajam novērtējumam.

  1. Efektīva konkurences kultūras veidošana Latvijas tautsaimniecības interesēs

Lai uzņēmēji izprastu ieguvumus no godīgas un brīvas konkurences un arī rīkotos godprātīgi, Konkurences padomei nepieciešams īstenot plašas komunikācijas aktivitātes kā nacionālajā līmenī, tā starptautiskajā vidē.

Konkurences padome tirgus dalībnieku izglītošanu par godīgu konkurenci ir definējusi kā vienu no iestādes galvenajām prioritātēm, tāpēc 2022. gadā Konkurences padome turpinās aktīvu tirgus dalībnieku izglītošanu, organizējot seminārus, vebinārus un konsultācijas. Vienlaikus mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā tirgus dalībniekus brīdinās un izglītos, izmantojot “Konsultē vispirms” principu, nevis sodīšanu ar bargiem naudas sodiem. Iestāde turpinās attīstīt rīkus, kas mudina uzņēmējus un publiskas personas pašiem kontrolēt savu rīcību un līdzdarboties konkurences pārkāpumu novēršanā, piemēram, izstrādājot ērti lietojamus pašnovērtējuma rīkus, t.sk. iecerēts uzsākt uzņēmējiem paredzēta digitāla apvienošanās ziņojuma iesniegšanas rīka izstrādi.

Lai iepazītos un apmainītos ar labāko konkurences tiesību ekspertu pieredzi konkurences uzraudzībā un konkurences kultūras veidošanā, kā arī to pārņemtu Latvijas praksē, 2022. gadā Konkurences padome plāno organizēt OECD konkurences tiesību ekspertu darbagrupas semināru un Baltijas Konkurences iestāžu konferenci.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Eiropas Komisija atzinīgi novērtē Latvijas paveikto vienotā tirgus ieviešanā

2021. gada nogalē Eiropas Komisija (turpmāk – EK) publicēja Vienotā tirgus rezultātu pārskatu (Single Market Scoreboard), kurā atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums Eiropas Savienības vienotā tirgus īstenošanā. Pārskats sniedz izvērtējumu par 10 rādītājiem.

Atbalsts valsts iestāžu, uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbībai

EK atzinīgi vērtē Latvijas sniegumu Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) darbības nodrošināšanā. IMI ir elektroniska sistēma, kas atvieglo informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm. Latvijai ir viens no labākajiem rezultātiem trijos rādītājos: apmierinātība ar atbildi (98%), atbildes saņemšanas laiks (96%) un iekļaušanās noteiktajos termiņos (77%). Šobrīd IMI pieejamas 67 administratīvās sadarbības procedūras 17 dažādās politikas jomās. Lai arī IMI galalietotājas ir valsts iestādes, ieguvēji no uzlabotās valsts iestāžu sadarbības ir uzņēmumi un iedzīvotāji, jo tā palīdz samazināt administratīvo slogu.

Tāpat augsti novērtēta ir Latvijas SOLVIT centra darbība. SOLVIT centrs ir EK un dalībvalstu izveidots alternatīvs strīdu risināšanas mehānisms uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas palīdz risināt problēmas, kas radušās saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, preču savstarpējo atzīšanu, brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā arī citām sūdzībām, kas saistītas ar kādas ES, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas valsts iestādes rīcību. Latvijas SOLVIT centrs 2020. gadā no uzņēmējiem un iedzīvotājiem pieņēma risināšanai 18  lietas un jau trešo gadu pēc kārtas tās visas 100% apmērā arī tika atrisinātas.

ES joprojām turpinās darbs pie 2018. gadā izveidotā portāla “Tava Eiropa” uzlabošanas, kurā iedzīvotāji un uzņēmumi var iegūt informāciju par viņu tiesībām ES vienotajā tirgū. ES izveidotā vienotā digitālā vārteja nodrošina piekļuvi informācijai, procedūrām, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Arī Latvijā turpinās darbs pie informācijas un elektroniski izpildāmo procedūru pilnveidošanas, padarot tās lietotājam draudzīgas.

ES Vienotā tirgus uzlabošana un Covid-19 ietekme

Ekonomikas ministrijai ir svarīgi nodrošināt, ka vienotais tirgus darbojas Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju interesēs – ka regulējums ļauj droši strādāt, ceļot, iepirkties, investēt un veikt uzņēmējdarbību ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Taču, lai pilnvērtīgi baudītu vienotā tirgus priekšrocības, ir svarīgi nodrošināt ES tiesību normu savlaicīgu un korektu ieviešanu.

Neskatoties uz pozitīvo tendenci, visām ES dalībvalstīm ir noteiktas jomas, kuras jāuzlabo. Turklāt arī Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi vienotā tirgus darbību. EK norāda, ka laikā nepārņemto ES tiesību normu skaits Latvijā palielinājies par 0.5%, bet joprojām saglabājas 1% robežās (kas ir ES vidējais rādītājs).

Vienotā tirgus rezultātu pārskatā ir iekļautas trīs jaunas politikas jomas: mazie un vidējie uzņēmēji (MVU) un uzņēmējdarbības vide, rūpniecības zaļināšana un tirgus uzraudzība, kas ir prioritāri jautājumi, ņemot vērā Covid-19 radīto krīzi. Pandēmija ir apgrūtinājusi daudzu MVU darbību visā Eiropā un to skaits ES 2020. gadā samazinājies par 1,3%, savukārt nodarbinātība samazinājās par 1,7%. Prasmes, apmācības, inovācijas un digitalizācija joprojām ir MVU galvenie izaicinājumi. Līdz ar to, ES dalībvalstīm jāturpina mazināt Covid-19 pandēmijas ietekme, ļaujot saglabāt darba vietas un veicinot MVU piekļuvi finansējumam.

EK norāda, ka zaļā pāreja tuvākajā nākotnē veicinās ES rūpniecību un ekonomiku atkopšanos. Neskatoties uz atsevišķiem uzlabojumiem pēdējos gados, ES ekonomika joprojām, galvenokārt, izmanto primārās izejvielas, savukārt otrreizējie materiāli veido tikai 12% no kopējā materiālu pieprasījuma.

Tirgus uzraudzība nodrošina, ka produkti atbilst normatīvajiem aktiem un neapdraud patērētājus ES iekšējā tirgū. Tā ietver produktu izņemšanu no tirgus, atļauju atsaukšanu un sankciju piemērošanu, lai apturētu neatbilstīgu produktu apriti un/vai panāktu to atbilstību. Līdz ar to, būtiska ir informācijas apmaiņa starp ES valstu iestādēm EK informācijas un komunikācijas tirgus uzraudzības sistēmā (ICSMS).

Vienotā tirgus rezultātu pārskats ir ikgadējs EK apkopojums, kas sniedz ieskatu vienotā tirgus praktiskajā pārvaldībā. Tas ļauj ne tikai iegūt informāciju par visām dalībvalstīm, bet arī atspoguļo sasniegtos rezultātus, saņemtās atsauksmes un izdarītos secinājumus, nodrošinot pamatu turpmākai attīstībai.

Ar Vienotā tirgus rezultātu pārskatu var iepazīties šeit.

Ar EK preses paziņojumu par Vienotā tirgus rezultātu pārskatu var iepazīties šeit.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve

T. Linkaits ar VVD vadību pārrunā sadarbību satiksmei būtiskos infrastruktūras projektos

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ceturtdien, 20. janvārī, tikās ar Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Elitu Baklāni-Ansbergu, lai pārrunātu sadarbību ar dienestu satiksmei būtisku infrastruktūras projektos, kā arī vides prasību ievērošanu ostās.

T. Linkaits pauda, ka arī turpmāk ir nepieciešama cieša un uz rezultātu vērsta sadarbība starp dienestu un ostu uzņēmējiem, lai vienlaikus tiktu gan nodrošināta vides prasību ievērošana un sabiedrības tiesības uz veselīgu dzīves vidi, gan ostu attīstības iespējas.

Gan ministrs, gan VVD vadība bija vienisprātis, ka ir jāmeklē likumam un sabiedrības interesēm atbilstoši elastīgi risinājumi tādos gadījumos, kuros nepieciešams saskaņojums kādas konkrētas vidi potenciāli ietekmējošas kravas pārkraušanai, mazinot birokrātisko procedūru šādā situācijā.

Savukārt pašiem ostu uzņēmējiem jāveido attieksme pret vides prasību ievērošanu, neuztverot to vienīgi kā likuma slogu, bet gan kā atbildīgu pieeju un pašsaprotamu darba sastāvdaļu.

Ņemot vērā pagājušā gada nogalē pieaugošos akmeņogļu kravu apjomus Latvijas ostās, ministrs interesējās par potenciālā gaisa piesārņojuma kontroli, un VVD vadība atzina, ka šajā periodā nekādas sūdzības par ogļu putekļiem nav saņemtas un dienests neatbilstības nav konstatējis.

T. Linkaits un VVD vadība pārrunāja arī sadarbību satiksmes nozarē būtisku infrastruktūras projektu tapšanā, tajā skaitā Rail Baltica projektā. Ministrs pateicās dienestam par līdz šim ieguldīto laiku ieceru saskaņošanā un pauda cerību, ka arī turpmāk šim projektam būs pievērsta prioritāra VVD uzmanība un resursi. T. Linkaits arī atzinīgi novērtēja VVD apņemšanos samazināt uz uzņēmējdarbību un projektu īstenošanu attiecināmu lēmumu pieņemšanas termiņus.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Transports

Diskutē par elektrouzlādes infrastruktūras izveidi kravas automašīnām Latvijā

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Satiksmes ministrijas organizētā tiešsaistes domnīcā uzrunāja iesaistītās puses, lai diskutētu par elektrouzlādes infrastruktūras izveidi kravas transportlīdzekļiem gar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem.

Lai sasniegtu klimata mērķus, Eiropas Savienības zaļā kursa ietvaros dalībvalstis un iesaistītās nozares diskutē par atbalsta infrastruktūras veidošanu alternatīvo degvielu transportlīdzekļu ieviešanai arī kravu pārvadājumos. Viens no aktuālajiem jautājumiem ir piemērota elektrouzlādes tīkla veidošana.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda: “Ir svarīgi ar visām iesaistītajām pusēm kopīgi formulēt Latvijas viedokli par šo Eiropas Komisijas iniciatīvu un veidot tādu uzlādes tīklu, kas atbilst tehnoloģiju iespējām un ir ērts izmantošanā. Līdz ar to ir svarīgi saprast auto industrijas plānus par izmantoto kravas transporta līdzekļu autoparku, kā arī tehnoloģiju attīstību lieljaudas uzlādes punktu izveidei. Tāpat jādiskutē par to, cik bieži jāizvieto uzlādes stacijas, ar kādām jaudām tās strādās.”

Domnīcas dalībnieki diskutēja par elektrouzlādes infrastruktūras smagajām automašīnām iespējamo saistību ar publiski pieejamu elektrouzlādes infrastruktūru, kā arī par elektroenerģijas jaudas iespējām lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka pantogrāfa uzlādes sistēmas, iespējams, ir Latvijā piemērotākais risinājums. Uzņēmēji atzina, ka pakāpeniski kravas transportu līdzekļu autoparkos ienāk elektriskās smagās automašīnas, tāpēc ir svarīgi nodrošināt valsts veidotu uzlādes tīklu.

Saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju līdz 2025. gadam dalībvalstīs būtu jāuzstāda vismaz miljons no trim miljoniem publiski pieejamo uzlādes punktu, kas nodrošinātu uzlādi 13 miljoniem nulles un zemas emisijas transportlīdzekļu.

Domnīcu vadīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Domnīcā aktīvi diskutēja biedrības “Auto Asociācija”, AS “Virši-A”, AS “Latvernergo”, AS “Sadales tīkli”, Satiksmes ministrijas eksperi, kā arī piedalījās citi nozares sadarbības partneri un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Stiprini savu uzņēmumu, izmantojot MVU fonda “Idejas stiprākam uzņēmumam” sniegto atbalstu, un ietaupi līdz pat 2250 EUR

Uzsākta pieteikšanās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam “Idejas stiprākam uzņēmumam” 2022. gada ietvaros. MVU fonds “Idejas stiprākam uzņēmumam” ir dotāciju (grantu) shēma, kas izstrādāta ar mērķi palīdzēt ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) apzināt un aizsargāt savas intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesības, kā arī atbalstīt ES ekonomikas atveseļošanos. MVU fonds ir Eiropas Komisijas iniciatīva, ko īsteno Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) un kas darbosies no 2022. gada 10. janvāra līdz 2022. gada 16. decembrim. Līdzfinansējums MVU tiek nodrošināts vaučeru veidā. Uzņēmumiem iespējams pieteikties gan uz katru vaučeri atsevišķi, gan abiem kopā. Katram MVU var tikt atmaksāti līdz pat 2250 EUR.

Patentu valdes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Graube: “Esam priecīgi, ka MVU programma turpina darbu arī šogad, sniedzot atbalstu Latvijas uzņēmējiem šajos sarežģītajos laikos. Īpaši pozitīvi vērtējam, to, ka šogad pieejams lielāks finansiālais atbalsts rūpnieciskā īpašuma reģistrācijai salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tostarp tiks atmaksātas publikācijas un papildu klašu izmaksas preču zīmēm, kas nebija pieejams Latvijas uzņēmējiem 2021.gadā.”

Šogad MVU fonds piedāvā divus vaučerus:  

Vaučeru (līdz 1500 EUR) var izmantot IP Scan pakalpojumam, kā arī preču zīmju un/vai dizainparaugu reģistrēšanai:  

  • 90 % atlīdzināšana IĪ priekšizpētes pakalpojumiem (IP Scan). Intelektuālā īpašuma priekšizpētes pakalpojuma attiecināmās izmaksas (fiksēta summa) Latvijai: 700 EUR, bet ar fonda starpniecību uzņēmumam ir iespēja atgūt 90% no pakalpojuma izmaksām.  Iegūstot 90 % finansēto atmaksu, uzņēmumam Latvijā priekšizpētes pakalpojums izmaksā tikai 70 EUR;
  • 75 % atlīdzināšana preču zīmes un/vai dizainparauga pieteikuma maksām, papildu preču un pakalpojumu klašu maksām un izskatīšanas, reģistrācijas, publicēšanas un publicēšanas atlikšanas maksām ES līmenī. Piemēram, pieteikuma maksa ES: 850 EUR preču zīmei (līdzfinansējums 637,50 EUR) un 350 EUR dizainparaugam (līdzfinansējums 262,50 EUR);
  • 75 % atlīdzināšana preču zīmes un/vai dizainparauga pieteikuma maksām, papildu preču un pakalpojumu klašu maksām un izskatīšanas, reģistrācijas, publicēšanas un publicēšanas atlikšanas maksām valsts un reģionālā līmenī. Piemēram, pieteikuma un reģistrācijas maksa Latvijā (iekļaujot 1 Nicas klasifikācijas klasi): 185 EUR preču zīmei (līdzfinansējums 138,75 EUR) un 105 EUR dizainparaugam (līdzfinansējums 78,75 EUR);
  • 50 % atlīdzināšana preču zīmes un/vai dizainparauga pieteikuma pamatmaksai, attiecinātajām maksām un turpmākām maksām par katru attiecināto valsti ārpus ES – maksu par teritoriālo attiecinājumu un vēlāku teritoriālo attiecinājumu ārpus ES.

Vaučeru (līdz 750 EUR) var izmantot patentu reģistrēšanai: 

  • 50 % atlīdzināšana patenta pieteikuma iesniegšanas un patenta piešķiršanas un publicēšanas maksām saskaņā ar valstī piemērojamo cenrādi.

Plašāka informācija par dotācijas programmu latviešu valodā:

https://euipo.europa.eu/ohimportal/lv/online-services/sme-fund

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Sākas pieteikšanās jaunā lielo investīciju projektu atbalsta programmā uzņēmumiem

No 19. janvāra sākusies pieteikšanās jaunajā lielo investīciju projektu atbalsta programmā, kas domāta Latvijas lielajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstības projektiem, sākot no 10 miljoniem eiro. Programma unikāla ar to, ka uzņēmums, sasniedzot projekta mērķus un izpildot noteiktus kritērijus, var pretendēt uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi jeb dzēst ALTUM piešķirto aizdevuma daļu. Programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju ALTUM.

“Runājot ar dažādu nozaru uzņēmumiem, viņi atzīst, ka ir lielas ambīcijas attīstīt Latvijā ražošanu, ieviest jaunus ražošanas virzienus, celt jaunas rūpnīcas, tomēr pietrūkst finanšu līdzekļu. Šī programma būs kā spēcīgs atbalsta plecs no valsts puses, lai lielajiem uzņēmējiem būtu iespējams īstenot savus tiešām ambiciozos projektus un radīt augstākas pievienotās vērtības produktus tepat Latvijā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Programma izveidot ar mērķi stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu, kas palīdzētu radīt augstākas pievienotās vērtības produktus un dubultot Latvijas kopējos eksporta apjomus līdz 2027. gadam. Plānots, ka līdz ar programmas īstenošanu tiks radītas 800 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, katrs īstenotais projekts radīs vismaz trīs miljonu eiro eksporta pieaugumu gadā, kā arī katrā īstenotajā projektā plānots veikt 250 tūkstošus eiro lielus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā ik gadu.

“Šādi lieli uzņēmumi palīdz veidot veselu ekosistēmu ap sevi. Ir aprēķināts, ka viena darba vieta šādā lielā ražotnē rada apmēram trīs darba vietas apkalpojošajā sfērā, līdz ar to programma būs ieguvums ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet radīs lielu pievienoto vērtību un attīstības iespējas visai tautsaimniecībai kopumā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

“Jaunā programma atšķiras no līdzšinējām uzņēmumu atbalsta programmām ar ietverto kapitāla atlaidi jeb aizdevuma pamatsummmas pilnīgu vai daļēju samazinājumu. Turklāt būtiski ir arī tas, ka atbalsts paredzēts projektiem, kuru īstenošanai vēl nav uzsākta, kas nozīmē, ka programma tiešām atbalstīs jaunu, atdevi nesošo projektu īstenošanu. Kopumā ir pieejams līdz pat 10 miljonu liels aizdevums, uz laiku līdz pat 20 gadiem. Šī patiešām ir uzņēmumiem draudzīga programma, un mēs sagaidām kvalitatīvus projektus un veselīgu konkurenci,” uzsver ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Pieteikšanās programmā sakas 19. janvārī un turpināsies līdz pat 18. aprīlim. Plānots, ka pēc tam mēneša laikā LIAA sniegs savu atzinumu par apstiprināmajiem projektiem, bet nākamajā solī projektu finanšu kritērijus vērtēs un lēmumus par aizdevuma piešķiršanu pieņems ALTUM.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstīti tiks tie projekti, kas tiek īstenoti viedās specializācijas prioritārajos virzienos (zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas). Tāpat projektiem jāatbalsta ES mērķi un Latvijas saistības attiecībā uz digitālo transformāciju un klimatneitralitāti.

Lai investīciju projekts tiktu ranžēts LIAA atlasē, tam jāatbilst vismaz četriem no zemāk uzskaitītajiem kritērijiem:

  • Mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru reģionā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,3 (izņemot Rīgu, kur mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,3).
  • Investīciju projekta īstenošanas rezultātā preču vai pakalpojumu eksporta apjoms ir vismaz 3 miljoni eiro gadā.
  • Investīciju projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 tūkstošiem eiro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 12 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi.
  • Komersanta ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā uzņēmuma līmenī ir vismaz 250 tūkstoši eiro gadā.
  • Vismaz 20 % no investīciju projektā plānotajiem ieguldījumiem ir vērsti uz ieguldījumiem zaļo tehnoloģiju izmantošanā produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā un citu uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu vērstu produktu ražošanā.

LIAA atlasi izturējušos projektus ALTUM izvērtēs pēc finanšu kritērijiem. Lai saņemtu aizdevumu, uzņēmumam jāatbilst vidējo un lielo komersantu statusam, projektam jāatbilst atbalstāmajām nozarēm, projekta plānotās investīcijas ir vismaz 10 miljonu eiro apmērā, projekta īstenošana nevar būt uzsākta pirms atbalsta saņemšanas, kā arī plānotais projekts paredz investīcijas ražošanas uzsākšanai vai paplašināšanai. Aizdevums tiks izsniegts kapitāla atlaides apmērā, turklāt citu finansētāju piešķirtā finansējuma apjoms nevarēs būt mazāks par ALTUM aizdevumu. Aizdevuma apjoms būs līdz 30% apmērā no investīciju projekta attiecināmajām izmaksām atkarībā no projekta īstenošanas vietas un uzņēmuma lieluma. Aizdevuma maksimālā summa būs līdz 10 miljoni eiro.

ALTUM aizdevuma procentu likme tiks pielīdzināta cita finansētāja aizdevuma likmei. Izpildot  projekta rādītājus, kapitāla atlaidi piemēros trīs daļās par katru pēcuzraudzības gadu. Ja visā pēcuzraudzības laikā katru gadu komersants sasniegs savus noteiktos rādītājus, kapitāla atlaide būs 100% , t.i., visa ALTUM izsniegtā aizdevuma pamatsumma tiks dzēsta.

Pieteikšanās kārtība

Laika periodā no 2022. gada 19. janvāra līdz 18.aprīlim iesniedzami divi atsevišķi pieteikumi LIAA un Altum. Aizdevuma pieteikums Altum iesniedzams vienlaicīgi vai secīgi ar pieteikumu projektu atlasei, ko īsteno LIAA. Investīciju projekta īstenošanu var uzsākt tikai pēc aizdevuma pieteikuma iesniegšanas un apstiprinājuma saņemšanas no ALTUM.

Pieteikties atlasei LIAA var, reģistrējoties platformā business.gov.lv un elektroniski aizpildot pieteikumu (links uz pieteikumu)

Savukārt pieteikties finansējuma saņemšanai ALTUM var klientu attālinātās apkalpošanas sistēmā  mans.altum.lv, papildus aizpildot arī klienta anketu.

Detalizēti ar programmu regulējošajiem Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai” var iepazīties šeit.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Panākta vienošanās par tūlītējiem kompensējošiem mehānismiem iedzīvotāju un uzņēmēju energoresursu rēķinos

Koalīcijas partneri šodien konceptuāli vienojās atbalstīt papildu pasākumu kopumu tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai iedzīvotāju un uzņēmēju gala rēķinos.

Papildus jau iepriekš ieviestajiem atbalsta mehānismiem, koalīcijas partneri vienojās ieviest jaunus pasākumus, kas būtiski samazinās iedzīvotāju rēķinus, kā arī sniegs atbalstu uzņēmējiem, pārdzīvojot šī brīža energoresursu cenu pieauguma krīzi.

“Mājsaimniecības, uzņēmējus un visu sabiedrību šobrīd satrauc gaidāmais rēķins par elektrību, siltumu un gāzes apkuri. Esam izvērtējuši visus iespējamos variantus, lai gala rēķini, ņemot vērā dramatisko energoresursu cenu pieaugumu, būtu mūsu iedzīvotājiem samaksājami. Papildus jau iepriekš ieviestajiem atbalstiem elektroenerģijas rēķinu mazināšanai,  uz šo apkures sezonu no visiem rēķiniem esam izņēmuši arī maksājumu par sadales tīkla pakalpojumiem un OIK. Savukārt mājsaimniecībām esam noteikuši maksimālos tarifa griestus, tādējādi valsts daļēji kompensēs cenu pieaugumu centralizētai siltumapgādei un gāzes apkurei,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi šādus risinājumus energoresursu cenu mazināšanai uz šo apkures sezonu (2022.gada 1.janvāris – 30.aprīlis):

  1. Terminētu OIK atcelšanu;
  2. Terminētu sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju;
  3. Ekstremālā sadārdzinājuma siltumapgādē kompensāciju;
  4. Dabasgāzes, kas ir izmantojama apkurē, tarifa pieauguma kompensāciju.

Papildus Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem uzņēmējiem gāzes rēķinu samazināšanai.

“Rēķinu samazināšana ir steidzami risināms jautājums, tāpēc ir gandarījums, ka vienošanās paredz sniegt operatīvu atbalstu kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem. Savukārt uzreiz pēc tam ir jāveic pasākumi, kur nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, lai nenonāktu līdzīgā situācijā nākamajā ziemā. Ir virkne pašvaldību, kam būtu nekavējoties jāuzsāk siltumapgādes sistēmu modernizācija, lai sadārdzinājums neatkārtotos,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Lai mazinātu energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos, tiks paplašināta jau ieviesto sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensācija, valstij pilnībā kompensējot sadales tīkla pakalpojuma izmaksas un atceļot OIK elektroenerģijas lietotāju gala rēķinos.

Sistēmas maksas pilnīga kompensācija 4 mēnešu periodā valstij provizoriski izmaksātu 63,2 milj. EUR, savukārt OIK atcelšana uz 4 mēnešiem – 17milj. EUR.

Atbalsts mājsaimniecībām tarifa pieauguma mazināšanai tiks sniegts, izmantojot maksimāli pieļaujamās cenas griestu noteikšanas metodi centralizētai siltumapgādei un gāzes apkurei. Atbalsts tiks kompensēts caur centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un katrs iedzīvotājs saņems samazinātu rēķinu no uzņēmuma, kas viņam nodrošina siltumu.

Ekstremālā sadārdzinājuma siltumapgādē kompensācijas apmērs tiks noteikts, balstoties uz starpību starp maksimāli pieļaujamo siltumenerģijas cenu, kas noteikta 68 EUR/MWh. Atbalsts kopā aptvers aptuveni 78 500 mājsaimniecības  un kopējais atbalsta apjoms 4 mēnešu periodam sastāda  5,5 milj. EUR.

Lai mazinātu mājsaimniecību rēķinus par dabasgāzi, kas ir izmantojama apkurē, par ekstremālā sadārdzinājuma slieksni tiks uzskatīti 34 EUR/ MWh.

Atbalsts tiks piemērots tiem lietotājiem, kuriem mēneša patēriņš ir virs 7 m³, lai atbalstu fokusētu tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei un/vai ūdens sildīšanai. Lietotājiem, kuriem mēneša patēriņš ir līdz 500m³ (ieskaitot), no valsts puses tiks kompensēts pārsniegums virs noteiktās maksimāli pieļaujamās gāzes gala cenas 100% apmērā, savukārt tiem, kuru mēneša patēriņš ir virs 500m³, no valsts puses tisk kompensēts pārsniegums virs noteiktās maksimāli pieļaujamās gāzes gala cenas 75% apmērā.

Atbalsts kopā aptvers aptuveni 52 000 mājsaimniecības, kopējais atbalsta apjoms 4 mēnešu periodam: 27,5 milj.EUR

Kā zināms, šodien, 19. janvārī, valdību veidojošie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība”, “Attīstībai/Par!”, un “Jaunā konservatīvā partija” – ir konceptuāli vienojušies par plašu atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām.

  1. Valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un OIK izmaksas;
  2. Tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam;
  3. Tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti;
  4. Palielinātais mājokļa pabalsts tiks maksāts līdz šī gada beigām;
  5. valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.

Jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.