Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Uzņēmējdarbība

Tautsaimniecības padomē vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Ekonomikas ministrija

Otrdien, 2. augustā, ekonomikas ministre Ilze Indriksone sasauca Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdi videokonferences formātā, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu jau īstenotos un turpmāk veicamos pasākumus enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

Katru nedēļu dažādos formātos aktīvi komunicējam ar nozaru komersantiem par situāciju energoresursu pieejamībā un to cenām. Šodienas Tautsaimniecības padomes sēdē kopā ar visu nozaru uzņēmējiem pārrunājām jau paveikto un turpmākos steidzamākos soļus tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Sanāksmes laikā ekonomikas ministre atgādināja uzņēmēju pārstāvjiem par Ekonomikas ministrijas prioritārajiem darbības virzieniem un paveikto enerģētikas sektorā, lai nodrošinātu gan atbalsta mehānismus gaidāmajai ziemas sezonai, gan arī risinājumus energoapgādes drošībai un neatkarībai ilgtermiņā. Ārkārtas sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tostarp pasākumus gāzes un šķeldas pieejamības paplašināšanai, kā arī īstenot citus inflāciju mazinošos pasākumu iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai. Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā izvērtēs uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, sagatavos to detalizētu aprakstu un ekonomikas ministre par tiem informēs valdību.

Uzņēmumu pārstāvji atzinīgi novērtēja iepriekšējā apkures sezonā sniegto valsts atbalstu, tāpēc arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām.

Tāpat atbalsts tika izteikts EM priekšlikumiem radīt granta atbalsta instrumentu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikas produktiem un ēdināšanai, lai mazinātu spiedienu atalgojuma celšanai un saglabātu pirktspēju mājsaimniecībām. Tautsaimniecības padomes locekļi norādīja, ka šis ir ļoti būtisks pasākums, lai šoruden stiprinātu iedzīvotāju maksātspēju, ņemot vērā straujo cenu pieaugumu visām preču grupām.

Vienlaikus ministrija informēja, ka šobrīd notiek arī aktīvs darbs pie jaunas ES fondu atbalsta programmas uzņēmējiem energoefektivitātes veicināšanai un atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, kas varētu būt pieejama š.g. oktobrī un kuras ietvaros plānots atbalsts ražošanas ēku un teritoriju sakārtošanai, t.sk. ražošanas teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņai pret energoefektīvākām, kā arī ražošanas jaudu modernizēšanai, uzstādot energoefektīvākas ražošanas iekārtas; atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai (saules paneļu, šķeldas katli uzstādīšanai, u.c.); kā arī elektrisko transportlīdzekļu iegādei.

Vienlaikus šā gada nogalē plānots apstiprināt RePowerEU regulu, kuras ieviešanai Latvijai pieejamais indikatīvais finansējums plānots 109 miljoni eiro, kuru ietvaros caur sistēmas operatoriem – AS «Sadales tīkls» un AS «Augstsprieguma tīkls» – tiks sniegts atbalsts uzņēmējiem attiecībā uz pieslēgumu izbūvi un jaudu nodrošināšanu.

Tāpat ministrija kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju strādā pie tā, lai nākamā apkures sezonā atvieglotu vides prasību ievērošanu šķeldas noliktavu izveidei un terminētai pārejai no dabas gāzes uz dīzeļdegvielu.

Vienlaikus atgādinājām, ka šogad pieejams arī atbalsts siltuma ražošanas uzņēmumiem pārejai no gāzes uz šķeldu (vai citu atjaunojamo energoresursu) siltumapgādē – šīs atbalsta programmas ietvaros kopumā saņemti 72 pieteikumi, projektu pieteikumu vērtēšanu CFLA plāno pabeigt līdz š.g. 15. augustam. Projektu īstenošanu pašvaldībām jāpabeidz līdz 2023. gada beigām, daļa projektu tiks pabeigti jau šogad līdz apkures sezonai, daļa apkures sezonas laikā.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Īstermiņa eksporta kredīta garantijas komersantiem būs pieejamas līdz šā gada beigām

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas termiņa pagarinājumam un līdz ar to komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Ģeopolitiskā situācija šogad ir mainījusi daudzu uzņēmēju izaugsmes plānus. Ir pārtraukti esošie sadarbības līgumi, traucētas piegāžu ķēdes, cenu pieaugums radījis ierobežojumus turpmākajām investīcijām. Tāpēc no valsts puses piedāvājam atbalsta instrumentus, lai sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi  atbalstu uzņēmējiem, kuriem ir nepieciešamas eksporta kredītu garantijas. Tuvākajās dienās gaidām arī saskaņojumu “Altum” programmām aizdevumu un garantiju izsniegšanai uzņēmumiem, kuru darbību būtiski ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro.

Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta kredītu garantijas uz Eiropas Savienības valstīm un attīstītajām OECD valstīm neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un iepriekšējo gadu eksporta apgrozījuma apjoma.

Ar Eiropas Komisijas saskaņotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām” var iepazīties šeit.

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde Uzņēmējdarbība

Sāksies jaunu dalībnieku uzņemšana LIAA biznesa inkubatoru pirmsinkubācijas programmā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Ar saukli “Tava komanda startam” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā. No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori no visas Latvijas.

Pirmsinkubācijas programma ir piemērota biznesa ideju autoriem, kam vēl nav sava uzņēmuma, kā arī jaunajiem uzņēmējiem pašā uzņēmējdarbības sākumā, kad produkts vēl nav pieejams plašam klientu lokam. Programma ilgst sešus mēnešus, un tās laikā dalībnieki piedalās apmācībās, apgūstot svarīgākās uzņēmējdarbības prasmes, apmeklē uzņēmēju pieredzes stāstu sesijas un individuālās konsultācijās saņem mentoru atbalstu jau detalizēta rīcības plāna izstrādei biznesa idejas attīstīšanai.

Dalība programmā nodrošina arī pieeju ar biroja tehniku aprīkotām darba telpām jeb kopstrādei jebkurā no divpadsmit LIAA biznesa inkubatoriem un deviņām atbalsta vienībām, kā arī iespēju pievienoties lielākajai jauno uzņēmēju kopienai Latvijā. 

Pieteikties pirmsinkubācijas programmai varēs no 1. līdz 20. septembrim, iesniedzot pieteikumu vienotajā valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv.

Interesenti aicināti pieteikties uz klātienes un tiešsaistes konsultācijām sev tuvākajā LIAA biznesa inkubatorā Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā (atbalsta vienība Bauskā), Jūrmalā (atbalsta vienība Tukumā), Kuldīgā (atbalsta vienība Talsos), Liepājā (atbalsta vienība Saldū), Madonā (atbalsta vienības Gulbenē un Alūksnē), Ogrē (atbalsta vienība Jēkabpilī), Rēzeknē, Siguldā, Valmierā (atbalsta vienības Cēsīs un Smiltenē) un Ventspilī. LIAA biznesa inkubatoru kontaktinformācija atrodama https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/biznesa-inkubatori/kontakti.

Augustā un septembrī LIAA biznesa inkubatori visā Latvijā rīkos arī dažādus informatīvus pasākumus, kuru laikā būs iespēja paplašināti uzzināt par pirmsinkubācijas atbalsta iespējām, kā arī par pieteikšanās un uzņemšanas kārtību. Informācija par visiem LIAA biznesa inkubatoru pasākumiem tiks publicēta biznesa inkubatoru sociālo tīklu kontos un LIAA mājas lapā http://www.liaa.gov.lv/lv/pieteiksanas-pasakumiem.

LIAA biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību. LIAA Biznesa inkubatorus finansē ERAF projekts “Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators”.

Vairāk par LIAA biznesa inkubatoriem: http://inkubatori.magneticlatvia.lv

Par pirmsinkubācijas programmu  https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/saksies-jaunu-dalibnieku-uznemsana-liaa-biznesa-inkubatoru-pirmsinkubacijas-programma#par-pirmsinkubacijas-programmu

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti

Nepārvaramas varas apstākļos iespējams atkārtoti pagarināt nodokļu samaksas termiņu līdz 5 gadiem

Valsts ieņēmumu dienests

No 1.augusta, godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, ir iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš VID piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, šis ir patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam

VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam. Tajā jāpamato nepieciešamība atkārtotai samaksas termiņa pagarināšanai, norādot konkrētus apstākļus/sekas, kas apgrūtina saistību izpildi sākotnēji noteiktajos termiņos, kā arī jāsniedz pierādījumi, ka:

  • atkārtots pagarinājums stabilizēs finansiālo stāvokli un nodokļu maksātājs ievēros jaunos termiņus;
  • nokavēto nodokļu samaksa var izraisīt maksātnespēju;
  • finansiālais stāvoklis liecina par atkārtota termiņa pagarinājuma nepieciešamību.

Juridiskām personām, kas sastāda gada pārskatu, iesniegumam jāpievieno bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu.

Iesniegums atkārtotam termiņa pagarinājumam jāiesniedz pirms beidzies spēkā esošais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums.

Nosacījumi atkārtota termiņa pagarinājuma saņemšanai

Savukārt, ja nodokļu maksātājs neievēros atkārtoti piešķirtā pagarinājuma nosacījumus, VID ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Elektroniskais iepirkums

Konkursā par vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu par uzvarētāju izraudzīta kompānija “Fima”

LETA

VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) konkursā par transportlīdzekļu vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu vairākos autoceļu posmos līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA “Fima”, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamais konkursa noslēguma ziņojums.
Konkursā pieteikumus iesnieguši bija pieci pretendenti. 

“Fima” iesniegusi lētāko piedāvājumu, pakalpojumu plānojot sniegt par 1,261 miljonu eiro. Konkursā vēl piedalījās SIA “Jarva” ar piedāvāto līgumcenu 1,493 miljoni eiro, SIA “Kemek Engineering” ar piedāvāto līgumcenu 1,57 miljoni eiro, kā arī SIA “Reck” ar piedāvāto līgumcenu 1,493 miljoni eiro.

Tāpat pieteikumu bija iesniegusi SIA “Belam-Rīga” ar piedāvāto līgumcenu 1,411 miljoni eiro, bet kompānijas piedāvājums noraidīts. 
Paredzēts, ka 14% sniedzamā pakalpojuma “Fima” novirzīs apakšuzņēmējam – SIA “Saava-LV”.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas šo funkciju pilda, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas darbība balstās uz reģistrācijas iekārtām jeb sensoriem – numura zīmes atpazīšanas kamerām, kas reaģē uz transportlīdzekli un nodrošina tā vidējā braukšanas ātruma mērīšanas aktivizēšanu.

Iepirkuma nolikumā teikts, ka mērķis ir kontrolēt vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos, samazinot gan ceļu satiksmes negadījumu skaitu ar cietušajiem un bojā gājušajiem, gan to vadītāju skaitu, kuri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu. Tādējādi tiktu paaugstināta visu satiksmes dalībnieku drošību.

Vidējā ātruma kontroles sistēmas uzdevums būs arī ar kameru kontrolēt, vai transportlīdzekļiem ir veikta tehniskā apskate, apmaksāta  transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskas atbildības (OCTA) apdrošināšana un ceļu lietošanas nodeva. Sistēma reģistrēs pārkāpuma pierādījuma datus, tos apstrādās un nodos Valsts policijai.

Nolikumā skaidrots, ka aprīkojamo posmu skaits būs atkarīgs no pieejamā finansējuma apmēra un pretendenta piedāvātās cenas, tomēr ierīces paredzēts ieviest 16 autoceļu posmos. 

Vidējā ātruma kontroles sistēmu paredzēts ieviest Tallinas šosejas (A1) posmā no 13,44. līdz 20,03. kilometram, Vidzemes šosejas (A2) posmā no 54,4. līdz 62,23. kilometram, Valmieras šosejas (A3) posmā no 36,2. līdz 38,85. kilometram, Rīgas apvedceļa (A5) posmā no 23. līdz 28,69. kilometram un trijos Daugavpils šosejas (A6) posmos – no 102,2. līdz 116., no 133,3. līdz 139,2. un no 150,22. līdz 159,65. kilometram.
Tāpat vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots ieviest Bauskas šosejas (A7) posmā no 24,2. līdz 40,1. kilometram, Jelgavas šosejas (A8) posmā no 50. līdz 69,3. kilometram, divos Liepājas šosejas (A9) posmos – no 26. līdz 38,1. un no 157,2. līdz 169,65. kilometram, kā arī  trijos Ventspils šosejas (A10) posmos – no 24. līdz 30,8., no 44,97. līdz 52,45. un no 134,9. līdz 140,8. kilometram. 

Vidējā ātruma kontroles sistēmu iecerēts ieviest arī uz šosejas A13 jeb Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) posmā no 81,75. līdz 88,46. kilometram un uz autoceļa P30 jeb Cēsis-Vecpiebalga-Madona posmā no 22,07.- līdz 29,15. kilometram.

Precīzas posmu galapunktu vietas tiks noteiktas un saskaņotas būvprojektu izstrādes gaitā, bet iespējamā nobīde ir līdz 200 metriem.
Nolikumā teikts, ka vienā LVC noteiktā posmā, kur ir ierīkots elektrotīkla pieslēgums, izpildītājam četru mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas jāuzstāda vidējā ātruma kontroles iekārtas, jāievieš informācijas sistēma, kā arī jāveic datu apmaiņas servisu izstrāde ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijas sistēmām un jāuzsāk risinājuma testi.

Kopumā sistēmas ieviešana jāpabeidz deviņu mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas.

Posmi tiks aprīkoti prioritārā secībā atbilstoši pieejamajam finansējumam. Par pamatu autoceļu posmu izvēlei tiks ņemta ceļu satiksmes negadījumu statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija jeb aizliegums apdzīt.

Latvijā jau iepriekš pilotprojektā darbojušās šādas mērierīces uz Tīnūžu šosejas. Pilotprojekts darbojās līdz 2019.gada 1.oktobrim.

Kompānija “Fima” reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 725 664 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 2,37 miljoni eiro, kas ir par 40,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču “Fima” strādāja ar 92 510 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. “Fima” pieder Lietuvā reģistrētajai “Fima”.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

“Rīgas siltums” izsludina vairākus gāzes iepirkumus

LETA

Uzņēmums “Rīgas siltums” ir izsludinājis divus dabasgāzes iepirkuma konkursus, liecina sludinājumi “Latvijas Vēstnesī”.

Uzņēmums ir izsludinājis konkursu par tiesībām piegādāt dabasgāzi līdz 100 000 MWh apjomā 2022./2023.gada apkures sezonas vajadzībām.
Tāpat “Rīgas siltums” izsludinājis konkursu par tiesībām piegādāt dabasgāzi 2023.gada martā.

Abos konkursos iespējams pieteikties līdz 11.augustam.

“Rīgas siltums” ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. No uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas 77% tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA “Enerģijas risinājumi. RIX”, bet “Latvenergo” pieder 0,005% akciju.
“Firmas.lv” dati liecina, ka “Rīgas siltuma” apgrozījums pērn bijis 146,45 miljoni eiro, bet peļņa – 5,4 miljoni eiro.
 

Kategorijas
Transports

Pēc kavēšanās ar pārvadātāja maiņu Vidzemes pusē CATA prasa tiesu atcelt valsts līgumu ar «Nordeka»

LSM

Administratīvajā tiesā iesniegta prasība par valsts līguma atcelšanu ar uzņēmumu “Nordeka”, kas paredzētajā laikā nav uzsācis pasažieru pārvadājumus Cēsu, Limbažu un Siguldas reģionos.

Uz līguma laušanu uzstāj līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs uzņēmums CATA, kuram pasažieru pārvadājumi šajos maršrutos uzticēti vēl vismaz gadu.

Pēc tam, kad uzņēmums “Nordeka” nav paguvis līdz šī gada jūlijam sagādāt un sagatavot autobusus, arī Autotransporta direkcija iepriekš apsvēra līguma laušanu. Tā vietā noslēgta vienošanās ar Nordeku par līguma izmaiņām.

“Jāatzīmē, ka “Nordeka” par to ļoti savlaicīgi informēja, ka gan Covid-19 sakarā, gan ģeopolitiskās situācijas dēļ ir aizkavējusies šo autobusu būvniecība. Tie autobusi ir pasūtīti, un mēs par to esam arī grāmatvediski pārliecinājušies. Ir veiktas priekšapmaksas, un tas process notiek, bet diemžēl šo ārējo apstākļu rezultātā nav notikusi šo autobusu piegāde “Nordekai” noteiktajos termiņos.

Mēs šobrīd neredzam pamatotu iemeslu lauzt līgumu. Jo principā tas sagatavošanās periods var būt arī garāks, tas nav nekāds pārkāpums, jo viņi jau vēl nesāk līgumu. Vienkārši tas sagatavošanās periods, kas bija noteikts uz gadu, ir pagarināts tagad vēl uz gadu,” skaidroja Autotransporta direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis.

Saskaņā ar konkursa rezultātiem un pērn slēgto līgumu Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs vai maršrutu apgabalos no šā gada 1. jūlija pasažieru pārvadājumi ar jauniem autobusiem jānodrošina uzņēmumam “Nordeka”. Jau aprīlī ATD aptvēra, ka uzņēmums to var nepagūt. Šajos maršrutos ar esošajiem autobusiem pakalpojumu vēl vismaz gadu turpinās nodrošināt reģiona pašvaldību pārraudzītais uzņēmums “CATA”. 

Kategorijas
Korupcija Tieslietas

Lietu par kukuļošanu Jūrmalas Sporta servisa centrā sāks skatīt novembra sākumā

LETA

Krimināllietu par kukuļošanu, kurā apsūdzētas piecas personas, no kurām divas ir Jūrmalas Sporta servisa centra bijušās amatpersonas, Ekonomisko lietu tiesa sāks iztiesāt 4.novembrī plkst.12, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Iepriekš prokuratūrā aģentūru LETA informēja, ka pavisam kriminālprocesā apsūdzētajiem inkriminēti desmit kukuļošanas noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar 2020.gadā veiktajām iepirkumu procedūrām Jūrmalas Sporta servisa centrā.
Kriminālprocesā iesaistītas arī divas juridiskās personas, jo konstatēts, ka kukuļošana veikta šo juridisko personu interesēs, tāpēc pret tām tika uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai. Noziedzīgo nodarījumu mērķis bija panākt labvēlīgu lēmumu pieņemšanu ne tikai noteiktu fizisko personu, bet arī konkrētu uzņēmumu interesēs.

Prokurore vienu apsūdzēto personu pie kriminālatbildības saukusi par piesavināšanos un kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, vienu personu par kukuļņemšanu, kukuļa pieprasīšanu un kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, divas personas par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, vienu personu par kukuļdošanu.

Sākotnēji Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saņēma ierosinājumu uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām.

Kriminālprocess pret vienu personu prokuratūrā tika izbeigts, jo šīs personas darbībās netika konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Savukārt daļā pret citu personu kriminālprocess tika izdalīts atsevišķā lietvedībā un pabeigts prokuratūrā, sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru apsūdzētajam piemērots sabiedriskais darbs uz 280 stundām. Šajā izdalītajā procesā persona, kura bija apsūdzēta divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā – kukuļa apsolīšanā pēc tā pieprasīšanas -, savu vainu atzina pilnībā.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Iespieddarbi un izdevējdarbība Izglītība un zinātne Mediji, PR, poligrāfija, reklāma

LNB aicina izdevējus piedalīties grāmatu iepirkumu programmā Latvijas publiskajām bibliotēkām

LETA

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina izdevējus piedalīties grāmatu iepirkumu programmā Latvijas publiskajām bibliotēkām, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM).

KM piešķīrusi finansējumu projekta “Grāmatu iepirkums, grāmatu starta un lasīšanas veicināšanas programma” īstenošanai. Kopumā grāmatu iepirkuma programmai 2022.gadā Latvijas publiskajām bibliotēkām atvēlēti 200 000 eiro.

KM norāda, ka programmas mērķis ir atbalstīt grāmatniecības nozari un pastarpināti grāmatu autorus, tulkotājus un ilustratorus, kvalitatīvi papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar pēdējo gadu izdevumiem un nodrošināt tiem plašāku Latvijas iedzīvotāju pieejamību, veicinot lasītprasmi.

Ņemot vērā nepieciešamību gan atbalstīt grāmatniecības nozari un pastarpināti gan grāmatu autorus un ilustratorus, programmā plānots iegādāties izdevumus, lai kvalitatīvi papildinātu Latvijas publisko bibliotēku krājumus. Lai veiktu kvalitatīvu atlasi, ir izveidota kompetenta ekspertu komisija un noteikti stingri atlases kritēriji.
Noteikts, ka izdevumam jābūt izdotam no 2022.gada februāra līdz augustam, turklāt izdevējam jāspēj piedāvāt vismaz 46 eksemplārus. Tāpat tām ir jābūt starptautiska un nacionāla līmeņa literatūras un grāmatu mākslas konkursos nominētas un apbalvotām grāmatām.
Tāpat programmā plānots atbalstīt latviešu oriģinālliteratūru, kā arī augstvērtīgus, kultūrvēsturiski nozīmīgus daiļliteratūras un nozaru literatūras tulkojumus, tostarp starptautiska līmeņa literatūras balvas ieguvušus vai nominētus izdevumus. Paredzēts arī atbalstīt ekspertu komisijas ieteiktu izdevumu, kā arī iepriekšējā periodā izdotu augstvērtīgu papildinātu vai atkārtotu izdevumu.

Programmā netiek iepirkti iepriekš noteiktajiem kritērijiem neatbilstoši izdevumi. Netiek iepirktas grāmatas, kas bibliotēkās iegādātas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tāpat netiek iepirkti saturiski specifiski, šauri nozares vai zinātniskās literatūras izdevumi.
Izdevēji aicināti izvērtēt un iesūtīt savu piedāvāto izdevumu sarakstu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām, aizpildot izdevumu pieteikuma veidlapu un līdz 25.augustam to nosūtīt uz LNB e-pasta adresi “gramatu.iepirkums@lnb.lv”.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

VDD redzeslokā ir nokļuvusi informācija par “Latvijas gāzes” realizēto iepirkumu no Krievijas

LETA

Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā ir nokļuvusi medijos minētā informācija, ka uzņēmums “Latvijas gāze” ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, aģentūrai LETA norādīja dienestā.

VDD atbilstoši savai kompetencei regulāri veic pārbaudes par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. “Minētā informācija ir VDD redzeslokā, tomēr to šobrīd atturēsimies komentēt,” norādīja dienestā.
Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) aģentūrai LETA norādīja, ka par to, kāda satura līgumi ir noslēgti tirgotāju starpā – norēķinu kārtība, priekšapmaksa, pēcapmaksa – un to izpilde, proti, vai tirgotāji turpinās veikt samaksu citā valūtā, neietilpst SPRK kompetencē, jo tirgus ir atvērts un visiem tā dalībniekiem ir darījumu slēgšanas brīvība.

Atbildību par sankciju pārkāpumu var piemērot kompetentās iestādes, kas minētas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Banka.

Šīs iestādes ir tiesīgas piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus to uzraudzībā esošajām personām par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

Uzņēmums “Latvijas gāze” ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, ceturtdien vēstīja Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma “Gazprom”, taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

“”Latvijas gāze” šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no “Gazprom”, jo mēs ar “Gazprom” nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs,” sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo “tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam”.
Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāzes no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Tāpat atbilstoši grozījumiem Enerģētikas likumā publiskajam tirgotājam ir pienākums nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31.augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apmērs laika posmam no attiecīgā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.