Kategorijas
Komunikācija Korupcija Uzņēmējdarbība

Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem

“Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem, visiem pretendentiem un pretendenta apakšuzņēmējiem – pārbaudāmiem,” otrdien, 30.novembrī, pēc sēdes sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, akcentējot, ka tas ir visas sabiedrības interesēs. Komisija sēdē turpināja trešajā lasījumā skatīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos.

Grozījumi paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt uz trīs gadiem, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Kā akcentēja K.Feldmans, komisijas ieskatā trīs gadu izslēgšanas termiņš ir samērīgs, ņemot vērā, ka pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā – jau šobrīd ir noteikts ilgāks izslēgšanas posms no dalības iepirkumos. Savukārt Eiropas Savienības Direktīva par publisko iepirkumu paredz dalībvalstīm iespēju izslēgt komersantus uz laiku līdz pieciem gadiem.

Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.

Likumprojekts paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.

Komisija turpinās skatīt trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Šī gada pēdējā investīciju projektu  kārtā pašvaldībām tiks piešķirti aizdevumi deviņu projektu realizēšanai

Šodien Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par atbalstītajiem pašvaldību investīciju projektiem valsts aizdevumu piešķiršanai Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai”, atbalstot iespēju saņemt  valsts aizdevumu tiem pašvaldību investīciju projektiem, kas izvērtēti projektu pieteikumu devītajā kārtā.

Ministrs Artūrs Toms Plešs; “Infrastruktūras labiekārtošana un satiksmes tīkla sakārtošana ir priekšnoteikums līdzsvarotai reģionālai attīstībai. Šogad ar VARAM atbalstu tiek īstenoti iedzīvotājiem nozīmīgi projekti visā Latvijā. Valsts aizdevumu programmu plānots turpināt arī 2022. gadā, tāpēc aicinu pašvaldības sekot līdzi iespējām pieteikties un īstenot investīciju projektus savos novados.”

Kopumā atbalstīti ir deviņi investīciju projekti sešās pašvaldībās, kopējais finansējums 8 346 594,13 eiro, aizņēmuma apmērs – 7 094 605,00 eiro. Projekti tiks īstenoti Ropažu, Aizkraukles, Kuldīgas un Augšdaugavas novados, kā arī valstspilsētās – Rīgā, un Jelgavā. 

Transporta infrastruktūras attīstībai apstiprināti pieci projekti no trim pašvaldībām, (aizdevums 6 178 706, 48 eiro) no kuriem lielākais – veloceļš Imanta – Daugavgrīva Rīgā.

Iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem tiks īstenots viens projekts Kuldīgas novadā (aizdevums 153 081,40 eiro).

Īres dzīvokļu izveidošanai tiks pārbūvēta pašvaldības īpašumā esoša ēka Ilūkstē, Augšdaugavas novadā (aizdevums 456 304,54 eiro).

Jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai atbalstīts  projekts Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas digitālā dvīņa izstrādei (aizdevums 347 270,00eiro).

Bet būvprojektu izstrāde projektiem, kuru īstenošana plānota no Eiropas Savienības fondu vai citiem finanšu līdzekļiem – atbalstīta būvprojekta izstrāde satiksmes infrastruktūrai Jelgavā (aizdevums 120 871,74 eiro).  

 Kā ziņots iepriekš, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, VARAM šogad paplašināja pašvaldību iespējas aizņemties, papildinot aizdevumu programmu ar iespēju projektus pieteikt arī: pašvaldības ēku pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai; īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona; pašvaldības meliorācijas sistēmas infrastruktūrai; būvprojektu izstrādei nozīmīgiem un lieliem investīciju projektiem, kā arī pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšanai. Tāpat, lai mazinātu Covid-19 izplatību, programmā iekļauts VARAM ierosinājums pašvaldībām saņemt valsts aizdevumu sociālo aprūpes centru pārbūvei vai pielāgošanai atbilstoši higiēnas prasībām.  

Arī devītajā kārtā svarīgs kritērijs aizdevuma saņemšanai ir projekta augsta gatavība – projekti būs jāpabeidz līdz 2022. gada beigām Piesakoties valsts aizdevuma saņemšanai, pašvaldībām jāņem vērā, ka investīciju projekta aizdevuma apmērs nevar būt lielāks par 85% no kopējām izmaksām, un pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums, kas nav mazāks par 15%.  

Paredzēts, ka pašvaldības valsts aizdevumus investīciju projektiem varēs saņemt arī 2022. gadā. Šobrīd VARAM izstrādā nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kurus ir plānots pieņemt līdz šī gada beigām.

Ar atbalstīto projektu sarakstu var iepazīties šeit.  

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Apstiprināts atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās, lauksaimniecības produktu pārstrādei un infrastruktūrai 2021. un 2022. gadā

Valdība 30. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts un ES atbalstu pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, paredzot atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās, lauksaimniecības produktu pārstrādei un infrastruktūrai 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” mērķis – lauku saimniecību un kooperācijas attīstības veicināšana. Pasākumā tiek atbalstītas dažādas investīcijas (tehnikas un iekārtu iegāde, būvju celtniecība u. c.) gan saimniecību konkurētspējai, gan ar vidi un klimatu saistītiem ieguldījumiem. Maksimālais atbalsta apjoms ir viens miljons eiro, kuru iespējams būvniecībai palielināt līdz diviem miljoniem eiro atbilstoši nosacījumiem.

Apakšapsākumā pieejamais finansējums tiks sadalīts trīs saimniecību grupām pēc to apgrozījuma, atsevišķi paredzot līdzekļus mazām, vidējām un lielām saimniecībām pēc LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu sadalījuma. Tiek paredzēts arī atsevišķais publiskais finansējums atbalstam ieguldījumiem lauku saimniecībās putnkopībā un cūkkopībā, kā arī atsevišķais finansējums atbalstam ieguldījumiem lauku saimniecībās siltumnīcu būvniecībai, veicinot mērķtiecīgus ieguldījumus.

Noteikumi noteic, ka atbalsta saņēmējiem vienā vai vairākos projektos ir jāīsteno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumi (noteikumos norādītā apmērā). Minētie ieguldījumi veicinās efektīvu vides prasību ievērošanu, kā arī ļaus uzlabot labturības apstākļus un samazināt siltumnīcefekta gāzu vai amonjaka emisiju.

Noteikumi paredz ieviest Tehnikas un iekārtu katalogu, kas paredz aizvietot iepirkuma procedūru, paātrinās projekta pieteikuma aizpildīšanu un izvērtēšanu, kā arī samazinās kļūdu iespējas izmaksu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanā un pārbaudē.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” mērķis – lauksaimniecības produkcijas pārstrādes attīstības veicināšana. Atbalsta pretendenti ir esoši pārstrādes uzņēmumi, ražotājs mājas apstākļos – juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājās, kā arī lauku saimniecība, kas plāno uzsākt lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Apakšpasākuma ietvaros tiks atbalstītas gan investīcijas tehnikas un iekārtu iegādē, gan būvniecībā.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” mērķis – lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras uzlabošana: valsts un pašvaldības nozīmes un koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošana, kā arī laukumu un pievedceļu izveide, ja to veic lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Noteikumi palīdzēs stiprināt lauksaimnieku kooperāciju lauksaimniecībā, paredzot atbalstu ieguldījumiem gan jaunizveidotās, gan esošās lauksaimniecību pakalpojumu kooperatīvajās sabiedrībās un to apvienībās.

Pārejas periodā 2021. un 2022. gadā pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpsākumos tiek paredzēts šāds finansējums:

“Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”– 187,2 miljoni eiro,

“ Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” – 23 miljoni eiro,

“ Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” – 10 miljoni eiro.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve

Pašvaldības saņems līdzfinansējumu tranzītielu posmu pārbūvei

Satiksmes ministrija atbalstījusi finansējuma piešķiršanu tranzītielu pārbūves uzsākšanai vairākās pašvaldībās, līdz ar to nākamajā gadā Gulbenē, Salacgrīvā, Alūksnē, Madonā, Valkā un Smiltenē ar valsts atbalstu varēs sākt atjaunot ielas, kas ir valsts autoceļu daļa.

Kopumā tranzītielu pārbūvei un projektēšanai no Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” nākamajā gadā paredzēts finansējums 2,2 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pauž, ka iepriekšējo divu gadu laikā ir izdevies ievērojami samazināt sliktā stāvoklī esošo reģionālo ceļu īpatsvaru un ieguldījumi to sakārtošanā plānoti arī turpmāk. “Pašvaldību tranzītielas ir būtiska sastāvdaļa autoceļu tīklā, tādēļ Satiksmes ministrija ir radusi iespēju atbalstīt pašvaldību pieteikumus nozīmīgu tranzītielu pārbūvei,” uzsver satiksmes ministrs.

Izvērtējot pašvaldību pieteikumus līdzfinansējuma saņemšanai, nolemts atbalstīt Gulbenes novada domes pieprasījumu un 2022. gadā piešķirt līdzfinansējumu 1,027 miljonus eiro apmērā Brīvības ielas pārbūvei posmā no Rīgas līdz Bērzu ielai Gulbenē. Kopumā valsts līdzfinansējums ir 80% no projekta īstenošanai nepieciešamā.

Limbažu novada domei piešķirts līdzfinansējums vairāk nekā 112 tūkstošu eiro apmērā, lai izstrādātu būvprojektu tiltam pār Salacu uz valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži). Smiltenes novada domei atvēlēts līdzfinansējums gandrīz 79 tūkstošu eiro apmērā tranzītielas seguma atjaunošanai Smiltenē. Madonas novada dome nākamgad ar Satiksmes ministrijas atbalstu 430 tūkstošu eiro apmērā varēs atjaunot Rūpniecības ielas posmu no Augu ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei.

Alūksnes novada domei 2022. gadā līdzfinansējums piešķirts 328 tūkstošu eiro apmērā Tālavas ielas pārbūvei Alūksnē. Arī Valkas novada domei 2022. gadā atvēlēts līdzfinansējums 192 tūkstošu eiro apmērā, kas paredzēti Zemgales ielas pārbūvei posmā no Rīgas līdz Raiņa ielai.

Šiem projektiem valsts budžeta līdzfinansējums nākamajam gadam ir 70%, bet atlikusī daļa jāfinansē novadam no saviem līdzekļiem.

Lemjot par to, kurus projektus atbalstīt, vērā ņemti vairāki kritēriji, tajā skaitā kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta satiksmes intensitāte, ielas seguma stāvoklis, kā arī zemes pieejamība projekta realizācijai un citi tehniski un praktiski apsvērumi. Pašvaldības finansējumu saņems pēc sadarbības līguma noslēgšanas ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. No piešķirtajiem līdzekļiem varēs apmaksāt projektā plānotās darbības, kas var būt gan projektēšana, gan arī paši būvdarbi.

Līdzfinansējumu tranzītielu sakārtošanai pašvaldībās Satiksmes ministrija atvēl ik gadu. Piemēram, iepriekšējos gados ar valsts atbalstu atjaunots asfalta segums Jelgavā Miera un Aizsargu ielā, kā arī pārbūvēts tilts pār Platones upi. Tāpat Salacgrīvā atjaunotas Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas, kas ir daļa no valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži), kā arī veikti citi atjaunošanas darbi.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve

Neatbalsta būvnieku karteļa amnestijas priekšlikumus Publisko iepirkumu likumā

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA stingri iebilst pret mēģinājumu Saeimā grozīt Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir panākt, ka publiskās un privātās partnerības iepirkumos drīkst piedalīties tikai godprātīgi pretendenti.

Kārlis Šadurskis, partijas VIENOTĪBA valdes loceklis, 13. Saeimas deputāts, parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis: “Konkurences padomes atklātā būvnieku karteļa lieta atklāja miljoniem vērtus sadārdzinājumus, ko uzņēmēju negodīgas vienošanās dēļ nācies pārmaksāt no publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā no ES fondu finansējuma. Karteļa vienošanās ir radījusi gan precīzi nomērāmus finansiālos zaudējumus, gan arī radījusi riskus Latvijas reputācijai. Finanšu ministrijas sagatavotie un valdībā apstiprinātie Publisko iepirkuma likuma grozījumi paredz skaidru rīcību, kas izslēdz iespēju šādām vērienīgām krāpniecības shēmām nākotnē. Diemžēl, Saeimas atbildīgajā komisijā šobrīd ir mēģinājumi virzīties tieši pretēji un pieņemt tādus likuma grozījumus, kas faktiski amnestēs būvnieku karteļa dalībniekus pirms vispār spēkā stājušies karteļa dalībniekus iegrožojoši noteikumi.”

Partiju apvienībai JAUNĀ VIENOTĪBA nav pieņemams mēģinājums mīkstināt prasības dalībai publiskos iepirkumos uzņēmumiem, par kuru godaprātu ir pamatotas aizdomas. Par Publisko iepirkuma likuma tālāko virzību JAUNĀ VIENOTĪBA šodien aicinās diskutēt Sadarbības sanāksmē.

Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei” un “Jēkabpils reģionālā partija” veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA, savukārt ar “Latgales partiju” apvienībai ir ilgstoša sadarbība kā pašvaldību, tā Saeimas darbā. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Transports

“Pasažieru vilciens” noslēdzis 1,822 miljonu eiro līgumu par elektrovilcienu ražošanas tehnisko uzraudzību

AS “Pasažieru vilciens” par elektrovilcienu ražošanas tehnisko uzraudzību noslēdzis 1,822 miljonu eiro līgumu ar Nīderlandē reģistrēto “Ricardo Nederland”, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.
Iepirkuma nolikums paredz, ka konkursa uzvarētājam jāvērtē 32 pasūtīto vilcienu ražošanas kvalitātes kontroles noteikumi, jānodrošina ražošanas procesa, materiālu atbilstības un kvalitātes kontrole ražošanas procesa gaitā, jāpārbauda elektrovilcieni rūpnīcā, jāpārbauda to tehniskā dokumentācija, jāvērtē izmēģinājumi un atbilstība.
Tāpat iepirkuma uzvarētājam jāveic elektrovilcienu sertifikācija un jāpieņem tos ekspluatācijā atbilstoši piemērojamajiem normatīviem, jāverificē elektroenerģijas patēriņu, kā arī jāveic garantijas perioda darbi atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajai kārtībai.
Kā ziņots, aprīlī “Pasažieru vilciena” izsludinātajā atkārtotajā konkursā par elektrovilcienu ražošanas tehnisko uzraudzību bija iesniegti pieci piedāvājumi.
Tostarp piedāvājumu iesniedza Vācijas kompānijas “DB Systemtechnik”, SIA “Ernst & Young Baltic”, “Ricardo Nederland”, SIA “TUV Nord Baltik”, kā arī uzņēmumu apvienība, kurā ietilpst SIA “Grange”, Francijas “Egis Rail” un SIA “Baltijas testēšanas centrs”.
“Pasažieru vilciens” 2019.gada jūlijā parakstīja līgumu ar “Škoda Vagonka” par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam. Projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
“Pasažieru vilciens” pērn strādāja ar 42,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 1,012 miljoni eiro jeb par 1,8% mazāk nekā 2019.gadā, liecina “Firmas.lv” informācija.
“Pasažieru vilciens” ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no “Latvijas dzelzceļa” veiktajām funkcijām. Iepriekš “Pasažieru vilciens” 100% bija “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Medicīna, farmācija, veselība

Aicina atgriezties pie Covid-19 iepirkumu publicēšanas vienā vietnē

Lai mazinātu negodprātīgu iepirkumu riskus Covid-19 aizsegā, partija “Republika” aicina atgriezties pie visu iepirkumu publicēšanas vienā vietnē “covid19.gov.lv”, aģentūru LETA informēja partijas pārstāve Inese Ozoliņa.
Kā negatīvās sekas informācijas nepublicēšanai partijas pārstāvji redz antigēnu paštestu iepirkumu par trīs miljoniem eiro, kurā uzvarēja nesen dibināts uzņēmums.
“Republika” valdes loceklis, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Kaspars Ģirģens vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) prasa skaidrot, kāpēc ārkārtējās situācijas periodā oficiālajā valsts mājaslapā “covid19.gov.lv” netiek vairs publiskoti valsts un pašvaldības iestādes veiktie publiskie iepirkumi Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, kā tas tika darīts iepriekšējā ārkārtējā situācijā.
Partijā skaidro, ka iepriekš šāda prakse tika iedibināta, lai ikviens varētu pārliecināties par līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu. Politiķis atgādina, ka šajā laikā ir atvieglots publisko iepirkumu veikšanas regulējums, kas neprasa veikt standarta procedūru.
Deputāts uzskata, ka šīs informācijas nepublicēšana diemžēl ir vēl viens piemērs, “kas pierāda valdības un atbildīgo ierēdņu nenopietno attieksmi pret Covid-19 jautājumiem un vienlaikus rada pamatotas bažas par valsts finansējuma pamatotu un sabiedrības interesēs izlietojumu”.
Ģirģena ieskatā šāda procedūra mazinātu iestāžu uzdrīkstēšanos par uzvarētājiem pasludināt tikko dibinātu uzņēmumu, kā piemēru minot Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra tikko noslēgtu līgumu ar “Ekspress laboratorija” par antigēna paštestu piegādi trīs miljonu eiro apmērā. Šī kompānija ir dibināta tikai pavasarī.
Deputāts norāda, ka informācija par iepirkumiem netiek publicēta arī Aizsardzības ministrijas mājas lapā, kas bija noteikta kā otra oficiālā vietne šādi informācijai. “Otrajā pandēmijas vilnī šāda izmaksu publiskošana atklāja “slimnīcu jumtu remontus” un citus darījumus, ko grūti saistīt ar tiešu pandēmijas seku novēršanu,” atzīmē Ģirģens.
Politiķis aicina publicēt arī detalizētas atskaites par naudas izlietojumu.
Kā ziņots, sabiedrības un vairāku politiķu vidū neizpratni raisīja fakts, ka “Ekspress laboratorija” reģistrēta vien šā gada martā. AM pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka antigēna paštestu pirmās partijas piegādātājs “Ekspress laboratorija” izvēlēts atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam, un uzņēmums ir pārbaudīts starptautisko sankciju datubāzēs.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies pie Ministru prezidenta Kartiņa, paužot bažas uzņēmumu “Ekspress laboratorija” pieredzes trūkumu un to, ka nav pieejama informācija par uzņēmuma līdzšinējo finansiālo darbību.
 

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Atgādinājums iepirkumu veicējiem regulāri iepazīties ar IUB skaidrojumiem par biežāk konstatētām neatbilstībām iepirkumos

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) atgādina – lai izvairītos no kļūdām, veicot iepirkumus, un nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu iepirkumu veikšanu, ir ieteicams regulāri iepazīties ar Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) tīmekļa vietnē ievietoto IUB sagatavoto un regulāri aktualizējamo skaidrojumu Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē.

CFLA aicina pievērst īpašu uzmanību šādiem papildinājumiem IUB skaidrojumā un ņemt tos vērā, veicot iepirkumus:

•             12.punkts ir papildināts ar pēdējo rindkopu par nesamērīgām pieredzes prasībām attiecībā uz līguma izpildē iesaistītajiem speciālistiem:

Papildus IUB vērš uzmanību, ka nav samērīgi izvirzīt pieredzes prasības attiecībā uz visiem līguma izpildē iesaistītajiem speciālistiem (vai attiecībā uz lielu skaitu speciālistu). Kaut arī speciālistu skaits, attiecībā uz kuru būtu pamatoti izvirzīt pieredzes prasības, katrā konkrētajā gadījumā izvērtējams atsevišķi, IUB iesaka šādas prasības izvirzīt vienīgi attiecībā uz vadošajiem speciālistiem, vienlaikus saglabājot attiecībā uz pārējiem speciālistiem prasības par izglītību vai noteiktu sertifikāciju[1].

[1] Attiecībā uz ēku būvdarbu iepirkumu kvalifikācijas prasību noteikšanu kopumā skat. arī vadlīnijas „Kvalifikācijas prasību sagatavošana ēku būvdarbu publisko iepirkumu nolikumos” ar ieteikumiem kvalifikācijas prasībām un piemēriem.

•             23.punktā ir precizēta priekšpēdējā rindkopa ar ieteikumu par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, ja ir iesniegti divi vai vairāki piedāvājumi ar vienādu piedāvāto līgumcenu:

IUB iesaka kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas sniedz priekšrocības pasūtītājam saistībā ar pašu piedāvājumu jeb līguma izpildi (piemēram, kādu no piedāvājuma izvērtēšanas kvalitātes kritēriju aspektiem).

•             24.punkts ir papildināts ar pēdējo rindkopu par nepamatotiem piedāvājuma izvēles kritērijiem:

Tāpat IUB vērš uzmanību, ka nav pamatoti kā piedāvājuma izvēles kritērijus noteikt tādus kritērijus, kuri nav saistīti ar līguma izpildi (šāds nosacījums tiešā veidā nepastāv attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma un SPSIL 2.pielikuma iepirkumiem). Jāņem vērā, ka pastāv risks, ka dažādi ar līguma priekšmetu tiešā veidā nesaistīti kritēriji (piemēram, vēsturiskās sociālās iemaksas) var radīt arī nevienlīdzīgas iespējas ārvalsts pretendentiem (kas nebūtu pieļaujami arī attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma un SPSIL 2.pielikuma pakalpojumiem). Tā vietā pasūtītājs var izvēlēties vērtēt darba algas samaksu konkrētā līguma izpildes ietvaros, tomēr jāņem vērā, ka šādā gadījumā nepieciešams nodrošināt pienācīgu līguma kontroli attiecībā uz konkrētā kritērija izpildi, turklāt jāņem vērā, ka piedāvājuma tāmē iekļautā informācija var nenozīmēt, ka šādas būs izmaksājamās algas pēc būtības (proti, tāmes pozīciju vērtēšana, piešķirot punktus, pati par sevi var neliecināt par to, ka norādītā informācija ir saistīta ar līguma izpildes laikā izmaksājamām algām attiecīgajiem speciālistiem). Attiecīgi iepirkuma dokumentācijā šādos gadījumos jāparedz skaidra informācija attiecībā uz konkrēto izvērtēšanas kritēriju un tā kontroli nākotnē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Latvijā tiek veiktas nozīmīgas ES fondu investīcijas

Ceturtdien, 25. novembrī, tiešsaistē norisinājās ikgadējā Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības komitejas sanāksme ar Latvijas sociālo un sadarbības partneru un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju dalību, kurā Finanšu ministrija (FM) kopā ar nozaru ministrijām rezumēja 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju progresu. Tāpat sanāksmē pārrunāja arī jaunā 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas aktualitātes.

Šis ir bijis izaicinājumu gads. Šobrīd ne tikai vienlaicīgi tiek aktīvi vadīti divi plānošanas periodi ar mērķi pēc iespējas izvairīties no būtiskiem investīciju pārrāvumiem, bet vienlaikus Latvija ir arī saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanā. Tādēļ esmu gandarīts, ka kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem esam šogad izstrādājuši un EK apstiprinājusi divus svarīgus dokumentus, kas sinerģijā ar ES fondu investīcijām Latvijai ļaus izmantot EK papildus piedāvātos atbalsta instrumentus stabilai ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes,” uzsver FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta pārstāve Linda Sproģe uzteica Latviju par paveikto darbu pie jaunā 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas sagatavošanas un veiksmīgo EK sadarbību ar Latvijas institūcijām, paužot cerību, ka ieguldītais darbs rezultēsies drīzā programmas gala versijas apstiprināšanā. Tāpat EK pārstāve informēja, ka Latvijas  pārsniedz vidējo tempu starp ES dalībvalstīm ES fondu finansējuma izlietošanā.

Savukārt EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriela Gina (Muriel Guin) pauda izpratni par izaicinājumiem Latvijai spēt apsaimniekot vairākus atbalsta instrumentus vienlaicīgi un spēt relatīvi īsā laika periodā mērķtiecīgi investēt ES piešķirto papildu finansējumu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. EK pārstāve aicina turpināt fokusētu risku pārvaldību, lai esošo plānošanas periodu pabeigtu sekmīgi.

FM sanāksmē atzīmēja, ka, neskatoties uz dažādiem pandēmijas izaicinājumiem, Latvija labi spējusi noturēt kopējo investīciju gaitu. Tika rezumēts, ka no 2014. – 2020. gada perioda sākuma līdz šī gada novembrim ar ES līdzfinansējumu Latvijā īstenoti vairāk nekā 2 tūkstoši projekti par 4 miljardiem eiro jeb aptuveni 86% no kopējā Latvijai pieejamā ES finansējuma. Projektu īstenotājiem kopā izmaksāti jau gandrīz 3 miljardi eiro jeb nedaudz vairāk kā 60 % no kopējās 4,7 miljardi eiro Latvijai pieejamās ES fondu aploksnes 2014.-2020. gadā. Apjomīgākās investīcijas līdz novembrim veiktas vides un reģionālās attīstības jomā, izglītības jomā, kā arī pētniecības, attīstības un inovāciju sektorā.

EK deklarēto investīciju izdevumu temps ir stabils, un no EK Latvijas budžetā jau saņemti aptuveni 2,3 miljardi eiro par jau pabeigtiem un pārbaudītiem projektiem. Projektu īstenošana kopumā norisināsies vēl līdz 2023. gada beigām.

FM norādīja, ka šobrīd aktuāli ir gan maksimāli izmantot vēl 2014. – 2020. g. perioda iespējas un veiksmīgi noslēgt uzsāktos projektus, gan pēc iespējas ātrāk Ministru kabinetā un pēc tam EK apstiprināšanai iesniegt ES kohēzijas politikas 2021.-2027. g. programmas gala versiju. Vienlaikus norit aktīvs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes, tostarp ES fondu likumprojekta. Kohēzijas politikas nākamā perioda programmas finansējums tiks fokusēts uz pieciem politika mērķiem – “Viedāka Eiropa”, “Zaļāka Eiropa”, “Savienotāka Eiropas”, “Sociālāka Eiropa” un “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”.

Lai novērstu investīciju pārrāvumu starp periodiem, ministrijām sadarbībā ar FM ir iespēja sagatavot ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus 2021.-2027.gada periodam.

Uzraudzības komitejas laikā arī tika atgādināts un gūta vienota izpratne par partnerības un pilsoniskās sabiedrības iesaistes būtiskumu jau investīciju sagatavošanas posmā. Kā arī Finanšu ministrija aicināja jau investīciju plānošanas stadijā apsvērt plašāku vienkāršoto izmaksu izmantošanu.

Jau ziņots, ka Latvijai līdz 2023. gada beigām ir pieejams REACT-EU finansējums 264 miljoni eiro apmērā, kas tiks novirzīts nozarēm ar izšķirošu nozīmi ekonomikas atlabšanā pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības Uzņēmējdarbība

24 miljoni jaunu darba vietu izveidei un privāto investīciju piesaistei reģionos

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, šonedēļ Ministru kabinetā tika apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais rīkojuma projekts, atbalstot pašvaldību projektu idejas degradēto teritoriju atjaunošanai 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” ietvaros. Projektu ideju realizēšanai tiks piešķirts papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums vairāk nekā 24 milj. eiro apmērā.

Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Ieguldījums pašvaldībās sniedz pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, publiskās infrastruktūras attīstības projektu īstenošanas rezultātā tiks attīstītas degradētās teritorijas, radītas jaunas darba vietas, atbalstīti vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kā arī piesaistītas privātās investīcijas reģionos.”

Finansējums jeb REACT-EU finansējums tika piešķirts no Eiropas Komisijas programmas “Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām”  kā papildu finansējums Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai esošā Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pozitīvu ietekmi, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās, VARAM organizēja projektu ideju priekšatlasi (konkursu) pašvaldībām. Pieejamā ERAF finansējuma 24 165 500 eiro apmērā ietvaros tika atbalstītas 18 projektu idejas, kuru īstenošanas rezultātā plānots atjaunot vismaz 28,34 ha degradēto teritoriju platību, kas pielāgota jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komersantu paplašināšanai, izveidot vismaz 682 darba vietas atbalstītajās teritorijās, kā arī piesaistīt komersantu privātās investīcijas vismaz 28,31 milj. eiro apmērā.

Atbalstīto 18 projektu iesniedzēji ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Saldus, Valkas novadu pašvaldība, kā arī Daugavpils, Jelgavas, Liepājas un Ventspils valstspilsētas pašvaldība un to sadarbības partneri.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izstrādā un apstiprina atlases nolikumu un uzaicina pašvaldības sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros. Plānots noteikt trīs mēnešu termiņu (no uzaicinājuma nosūtīšanas brīža) projektu iesniegumu iesniegšanai CFLA.