Rosinās inovācijas publisko iepirkumu valsts sektorā

iepirkumi, 04/12/2018

Post image for Rosinās inovācijas publisko iepirkumu valsts sektorā

Īstenojot Eiropas Savienības “Interreg Europe” projektu “iBuy”, iecerēts izveidot sistēmu, kurā valsts iestādes, izmantojot publisko iepirkumu procedūru, varētu pasūtīt un pirkt inovatīvus risinājumus. Šāda sistēma ļautu ne vien nodrošināt valsts pārvaldes un tās sniegto pakalpojumu modernizāciju, efektivitāti un resursu labāku izmantošanu, bet arī veicināt iespēju inovatīvā risinājuma izstrādātājiem iegūt valsts pasūtījumu, tādējādi radot pamatu klientu piesaistei un jaunu tirgu apgūšanai.

Risinās inovācijas publiskā iepirkuma izaicinājumus

Projekts iBuy norisinās no šī gada jūnija līdz pat 2022. gada novembrim un tā ietvaros Ekonomikas ministrija (EM) no Latvijas līdz ar partneriem no Lietuvas, Somijas, Spānijas, Grieķijas, Portugāles un Rumānijas plāno apmainīties ar labās prakses piemēriem par inovācijas publiskā iepirkuma (IPI) procesu vadību, identificējot risinājumu IPI plašākai piemērošanai publiskajos iepirkumos. Projekta pārstāve Latvijā, EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Veronika Krūmkoka, norāda, ka IPI var tikt īstenots esošo publisko iepirkumu procedūru ietvaros. Latvijā spēkā esošais Publisko iepirkumu likums paredz tādas procedūras kā atklāts konkurss, slēgts konkurss, konkursa procedūra ar sarunām, konkursa dialogs, inovācijas partnerības procedūra, kas izmantojama, īstenojot IPI pieeju. Tomēr viņa atzīst, ka gan Latvijā, gan citās projekta dalībvalstīs publisko iestāžu iepircējiem trūkst zināšanu un pieredzes inovatīvu risinājumu pasūtīšanā un iepirkšanā, IPI piemērošanā un rezultātu novērtēšanā. Viņa norāda, ka dažkārt nav vienotas valsts politikas, izpratnes un definīcijas, kas īsti IPI ir un kuri gadījumi ir identificējami kā IPI.

Viņa skaidro, ka projekta mērķis ir risināt šos izaicinājumus, palīdzot projektā iesaistīto valstu organizācijām izstrādāt vienotu pieeju un stratēģiju IPI piemērošanā valstī. Šī mērķa sasniegšanai projekta darba grupa ieplānojusi analizēt esošos politikas instrumentus, lai noteiktu, kāda ir situācija katrā no dalībvalstīm un salīdzinātu ar pārējām, organizēt tikšanās ar iesaistītajām pusēm un organizācijām, kas strādā ar publiskā iepirkuma regulāciju, kā arī organizēt vairākus seminārus, lai dalītos labajā praksē un mudinātu iesaistītās puses aktīvāk izmantot inovatīvo publisko iepirkumu. Tāpat projekta ietvaros plānots apmeklēt visas dalībvalstis, lai iepazītos ar IPI situāciju katrā no tām. Veronika Krūmkoka: “ Katras vizītes laikā tiks rīkotas pieredzes apmaiņas vizītes, apmeklējot IPI jomā īstenotos projektus. No projektā iesaistītajām valstīm līderi IPI ir Lietuva un Somija, kur Lietuva IPI konceptu piemēro jau no 2014. gada un Somija ir izstrādājusi vadlīnijas IPI piemērošanai, kā arī ir īstenoti vairāki IPI (kas tika īstenoti ar projektu palīdzību piesaistot ES fondu finansējumu)”.

Veidos darba grupu un apkopos iesaistīto viedokļus

V. Krūmkoka arī skaidro, ka šobrīd projekts ir pašā sākumposmā un plānots sākt ar īsu un viegli uztveramu metodisko materiālu izstrādi par inovācijas publisko iepirkumu: “Uzskatām, ka lietderīgi būtu paralēli organizēt arī interaktīvus pasākumus, aicinot plašāku sabiedrību uz diskusiju un viedokļu apmaiņu par iespējām un vajadzībām īstenojot IPI (komersantus, zinātniekus, valsts sektoru, kā arī iepirkumu kontrolējošās un uzraugošās iestādes). Projekta ietvaros tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā ir pārstāvji no 11 dažādām institūcijām: Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības un attīstības aģentūra, Pārresoru koordinācijas centrs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte. Darba grupas mērķis ir savstarpējas komunikācijas un informācijas apmaiņas veidā veicināt izpratni par IPI, sadarboties IPI īstenošanai Latvijā, definējot katras institūcijas kapacitāti un kompetenci jautājumos, kas būs nepieciešami IPI ieviešanas procesā.”

Projekta ietvaros paredzētas arī apmācības. V. Krūmkoka informē, ka jau patlaban, vienlaikus ar projekta aktivitātēm, Latvijā ir sākts darbs pie lielāko valsts kapitāla sabiedrību uzrunāšanas un sadarbības iespēju definēšanas. Paralēli ir nepieciešams informēt arī valdību un saņemt atbalstu arī no augstākā līmeņa politikas veidotājiem. Šim nolūkam ir svarīgi valdībā iesniegt ziņojumu, kurā tiks izklāstīti IPI pamatprincipi, noteiktas skaidras definīcijas un identificētas atbildīgās un iesaistītās institūcijās, kā arī piedāvāts skaidrs rīcības virzienu un veicamo pasākumu saraksts.

Projekta ietvaros izmanto Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto IPI definējumu: Inovācijas publiskais iepirkums (Public procurement of innovation, PPI) ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi. Eiropas Savienībā plaši tiek izmantotas arī EK piedāvātās īstenošanas vadlīnijas, ko attiecīgi katra valsts piemēro savām vajadzībām, iespējām un nacionālajiem attīstības plāniem, skaidro V. Krūmkoka: “Vienlaikus pie IPI pieskaitāms arī pirmskomercializācijas posma iepirkums (Pre-commercial procurement, PCP) – inovācijas publiskā iepirkuma pieeja, kas īpaši izstrādāta pētniecības un attīstības (P&A) pakalpojumu nevis faktisku preču un pakalpojumu iepirkšanai. Ja P&A fāzē izstrādātās preces vai pakalpojumi būtu jāiegādājas, tas būtu jābalsta uz atsevišķu iepirkuma procesu.”

Projekta rezultātos – rīcības plāns IPI piemērošanai Latvijā

Vissvarīgākie sagaidāmie projekta rezultāti būs uzkrātā starptautiskā pieredze un labās prakses piemēri, kurus pārņemt, strādājot pie Latvijas IPI jomas attīstīšanas un popularizēšanas. Vienlaikus projekts sniedz iespējas paplašināt profesionālās zināšanas, kā arī tā ietvaros tiks izstrādāts rīcības plāns IPI piemērošanai Latvijā. Pastāv iespēja projekta gaitā identificēt arī Latvijai piemērotus atbalsta instrumentus, kas, vismaz īstermiņā, būtu labs IPI veicinošs instruments, lai iedrošinātu publiskos iepircējus īstenot IPI vai PCP procedūras, rezumē V. Krūmkoka.
Taujāta, kādus inovatīvus risinājumu perspektīvā savos iepirkumos varētu iekļaut Ekonomikas ministrija, viņa atbild, ka šobrīd grūti prognozēt, kādos iepirkumos un kādā apjomā IPI varētu piemērot pati EM: “Jāņem vērā, ka Ekonomikas ministrijas kā tiešās valsts pārvaldes iestādes iepirkumu portfelis pamatā nav saistīts ar tehnoloģiski sarežģītu risinājumu izmantošanu ikdienas funkciju īstenošanai. Tajā pašā laikā IPI var tikt piemērots, piemēram, jaunu informācijas tehnoloģiju risinājumu iepirkumos, lai nodrošinātu labāku pakalpojumu sniegšanu ministrijas klientiem vai uzlabotu un optimizētu ministrijas iekšējos procesus. Tomēr pamatā saredzam, ka IPI vairāk piemērots tām publiskajām iestādēm, kas nodrošina savus pakalpojumus, izmantojot un uzstādot modernus tehnoloģiskos un inženiertehniskos risinājumus, iekārtas un atbalsta infrastruktūru.”

Projekts iBuy tiek īstenots “Interreg Europe” programmas ietvaros saskaņā ar Stratēģiju Eiropa 2020 un Inovācijas savienība. Projekta norises laiks: 01.06.2018 – 30.11.2022 un kopējais budžets – 1 471 100 EUR. Papildus informācija par projektu: https://www.interregeurope.eu/ibuy/

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: