“Rīgas satiksme” vilcinās pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem “nano ūdens” lietā

Daina Vārpiņa, 03/10/2018

Post image for “Rīgas satiksme” vilcinās pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem “nano ūdens” lietā

RP SIA “Rīgas satiksme” (RS) nanotehnoloģiju lietā prokuratūra atzinusi par cietušo, tomēr uzņēmums līdz šim nav pieprasījis kompensāciju, to pamatojot ar nesniegto iespēju iepazīties ar izmeklēšanas gaitā noskaidrotajiem nozieguma apstākļiem. Septembrī ir pabeigts pirmstiesas kriminālprocess, bet kad varētu notikt pirmā tiesas sēde, vēl pāragri spriest.

Žurnālu “Iepirkumi” RP SIA “Rīgas satiksme” informē, ka tā ir saņēmusi brīdinājumu par kriminālprocesa ziņu neizpaušanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 396. pantu, līdz ar ko nedrīkst izpaust ziņas par kriminālprocesu par t.s. nanotehnoloģisko virsmu apstrādes ķīmisko līdzekļu piegādēm. Vienlaicīgi attiecībā uz publiski izskanējušo informāciju, norādām – RP SIA “Rīgas satiksme” par cietušo personu pieteicās atbilstoši izmeklēšanas iestāžu norādītajam, ka saistībā ar t.s. nanotehnoloģisko virsmu apstrādes ķīmisko līdzekļu piegādēm “Rīgas satiksme” ir noticis noziedzīgs nodarījums. Piesakāmajai mantiskā kaitējuma (zaudējumu) summai ir jābūt noskaidrotai un pamatotai ar konkrētiem pierādījumiem par konkrētiem faktiem. T.i. RP SIA “Rīgas satiksme” kā cietušajam pieteiktā mantiskā kaitējuma summa būs jāpamato ar pierādījumiem. Taču, tā kā patlaban RP SIA “Rīgas satiksme” ir ierobežotas iespējas izprast noziedzīgā nodarījuma apstākļus sakarā ar to, ka tai nav bijusi iespēja iepazīties ar izmeklēšanas iestāžu noskaidrotajiem faktiem un informāciju, kas varētu apliecināt konkrētu mantiskā kaitējuma apmēru, tad lemt par pieteikuma iesniegšanu par kaitējuma apmēru “Rīgas satiksme” varēs tikai  tad, kad šādu informāciju RP SIA “Rīgas satiksme” būs saņēmusi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95. panta un 96. panta noteikumiem jautājumu par cietušā statusa piešķiršanu un iespējamā kaitējuma kompensācijas iesniegšanas nepieciešamību un tā pamatotību pieņemsim līdz tiesas izmeklēšanas sākumam,” apliecina RP SIA “Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča.

Septembrī ir pabeigts pirmstiesas kriminālprocess, apliecina Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs. Tiek veikts tehniskais darbs, nodrošinot krimināllietas materiālu kopijas izsniegšanai apsūdzētajiem un cietušajiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 412. panta desmito daļu pēc krimināllietas materiālu kopiju izsniegšanas un saņemot informāciju no apsūdzētiem par to, vai viņš vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, kuras personas, pēc aizstāvības domām, būtu izsaucamas uz tiesas sēdi un/vai apsūdzētais piekrīt iespējai, ka krimināllietu apsūdzībā vai tās patstāvīgā daļā tiesa izskata bez pierādījumu pārbaudes, prokurors pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

 

RP SIA “Rīgas satiksme” (RS) krimināllietā saistībā ar nanotehnoloģisko virsmu apstrādes ķīmisko līdzekļu piegādēm prokuratūra atzinusi par cietušo. Vai būtu loģiski, ka no RS puses tiktu pieteikta kaitējuma kompensācija?

D.Šteinbergs: – Jebkuram kriminālprocesā atzītam cietušajam ir tiesības, nevis pienākums iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju. To cietušais ir tiesīgs darīt līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Attiecībā uz SIA „Rīgas Satiksme” pozīciju, tā ir viņu brīva izvēle pieprasīt, notiesājoša sprieduma gadījumā, no notiesātiem šo kaitējumu vai nē. Kriminālprocesa virzību tas neietekmē. Viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kas nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Šādas procesuālās iespējas pieprasīt materiālo kompensāciju SIA „Rīgas Satiksme” tika nodrošinātas. Piemēram, minētā kriminālprocesa ietvaros arī Valsts ieņēmumu dienests tika informēts par tā tiesībām lūgt būt atzītam par cietušo un pieteikt kaitējuma kompensāciju, ņemot vērā, ka nodokļu aprēķina rezultātā tika konstatēti zaudējumi valsts budžetam. Šīs tiesības Valsts ieņēmumu dienests kā Latvijas valsts pārstāvis ir izmantojis, tika atzīts par cietušo un pieteica kaitējuma kompensāciju. Kriminālprocesa ietvaros tika risināti mantiskie jautājumi, tostarp, uzlikti aresti naudas līdzekļiem un nekustamiem īpašumiem, lai, notiesājoša sprieduma gadījumā nodrošinātu cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Kriminālprocesos, kur cietušie nepiesaka kaitējuma kompensāciju, tie neatgūst radušos zaudējumus no arestētiem naudas līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka saistībā ar nanotehnoloģisko virsmu apstrādes ķīmisko līdzekļu piegādēm RS par vienu iepirkumu nodarīti zaudējumi 482 060 eiro apmērā, bet par otru 352 182 eiro. Kas ir iepirkuma priekšmets, no kā veidojas minētās summas? Ko RS plānoja iepirkt un ko saņēma? Pastāstiet nedaudz vairāk par šiem iepirkumiem!

D.Šteinbergs: – Izmeklēšanas ietvaros noskaidrots, ka abos iepirkumos organizētās grupas dalībnieki spēja nodrošināt, ka iepirkumos tiek uzaicināti tikai organizētās grupas tiešā un pastarpinātā kontrolē esošie uzņēmumi, kas turklāt nav nodarbojušies ar nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu tirdzniecību vai izplatīšanu, tādējādi nodrošinot līgumu noslēgšanu ar 2 organizētās grupas tiešā un pastarpinātā kontrolē esošiem uzņēmumiem par noteikta ražotāja nanotehnoloģiskās ķīmijas līdzekļu piegādi par organizētās grupas izvēlētu sadārdzināto cenu. Izmeklēšanas ietvaros noskaidrots, ka noteikto ražotāju nanotehnoloģisko ķīmiju saskaņā ar līguma specifikāciju organizētās grupas dalībnieki SIA „Rīgas Satiksme” nav piegādājuši. Organizētās grupas kontrolē esošie uzņēmumi piegādāja nezināmas izcelsmes līdzekļus SIA „Rīgas Satiksme” noliktavā, un organizētās grupas dalībnieks, kurš bija vienlaikus arī SIA „Rīgas Satiksme” amatpersona, nodrošināja, ka uzņēmums neuzzina par līgumam neatbilstošu preču piegādi. SIA „Rīgas Satiksme”, uzskatot, ka ir saņēmusi preces atbilstoši līguma prasībām, apmaksāja rēķinus pilnā apmērā, tādējādi organizētās grupas dalībnieki saņēma naudas līdzekļus, kurus daļēji vēlāk legalizēja.

Tāpat prokurors iepriekš izteicis brīdinājumu Rīgas domei un RS saistībā ar RS iepirkuma procedūru neatbilstību likuma prasībām. Vai variet šo komentēt sīkāk, ko tieši prokurors saskatīja kā likumam neatbilstošu? Ja prokuratūras likumā skaidrots, ka pēc prokurora brīdinājuma saņemšanas ir jāveic darbības, lai konstatētas nelikumības novērstu, vai tas šajā gadījumā no RS puses ticis veikts?

D.Šteinbergs: – Attiecībā uz SIA „Rīgas Satiksme” iepirkumiem tiek piemērots Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, jo uzņēmums nodrošina transporta pakalpojumus publiskās lietošanas tramvaju, trolejbusu un autobusu ceļu transporta tīklos. Minētais likums reglamentē iepirkuma procedūras (atklāts konkurss; slēgts konkurss; sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu; sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu; konkursa dialogs; inovācijas partnerības procedūra) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, ja līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka (443 000 eiro piegādes un pakalpojumu līgumiem). Tātad iepirkumu procedūras par iepirkumiem ar līgumcenu zem 443 000 eiro tiek regulētas uzņēmuma iekšējos noteikumos, likuma prasības uz šiem iepirkumiem neattiecas.

Izmeklēšanas ietvaros noskaidrots, ka SIA „Rīgas Satiksme” sagatavotie iepirkuma noteikumi bija vispārēji, tajos nebija noteiktas prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu, prasības pretendentiem, nenosaka gadījumus, kādos pretendenti tiek izslēgti no dalības turpmākā iepirkuma procedūrā. Virssliekšņa iepirkumiem šīs prasības izriet no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 47. panta, bet uz zemsliekšņa iepirkumiem šīs prasības neattiecas. Tāpat pārbaudes gaitā secināts, ka arī zemsliekšņa iepirkumos nav pieļaujama slēgta pretendentu izvēle, kā tas ir šobrīd, kad iepirkumu komisijai bez tirgus analīzes vai kāda citāda pamatojuma tiek norādīti uzņēmumi, kurus uzaicināt piedalīties cenu aptaujā, jo tādā veidā tiek grauta konkurence, nostādot izvēlētos uzņēmumus augstāk par pārējiem to konkurentiem un tādējādi radot tiem noteiktas priekšrocības. Šo apstākli izmantoja organizēta grupa, nodrošinot, ka cenu aptaujā tiek uzaicināti tikai viņu kontrolē esošie uzņēmumi, kaut gan šie uzņēmumi nekad nav nodarbojušies ar šāda veida līdzekļu tirdzniecību, tātad tos nevarēja noskaidrot, veicot tirgus analīzi, un gandrīz visiem šiem uzņēmumiem bija nodokļu parādi, bet tie netika izslēgti no dalības cenu aptaujā.

Augstākās tiesas prakses apkopojumā publisko iepirkumu lietās norādīts, ka publisko iepirkumu tiesību pamatjēga irnodrošināt iepirkuma priekšmeta piešķiršanā vienlīdzīgu attieksmi, kas izslēgtu starp pretendentiem negodīgu konkurenci, iepriekš zināmu priekšrocību piešķiršanu noteiktam pretendentam iepretim citiem konkurentiem. Tiesas nostāja balstīta Eiropas Savienības Tiesas atziņās (Eiropas Savienības Vispārējās Tiesas spriedums lietā T-384/10; Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C‑6/05; Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-538/07), kas nosaka, ka arī zemsliekšņa līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra nevar būt patvaļīga un tajā jāievēro preču brīvas aprites, tiesības veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības, proporcionalitātes un savstarpējas atzīšanas principi. Minētās atziņas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, kuras preambulā norādīts, ka attiecībā uz iepirkumu, kam ir zemāka vērtība par robežvērtību, no kuras sāk piemērot Savienības līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz Līguma noteikumu un principu pareizu piemērošanu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2013. gada 1. jūlija lēmumā lietā SKA – 524/2013 norādīja, ka arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumi, kas nesasniedz robežvērtību un uz kuru organizēšanu likumi neattiecina detalizētas prasības, nevar būt patvaļīgi. Tas atspoguļojas citā normatīvajā tiesību aktā, kas regulē publiskā iepirkuma jomu – Publisko iepirkumu likumā (PIL). PIL 8.1 pants paredz noregulējumu iepirkumiem, kuru līgumcena nesasniedz noteiktu robežvērtību. Nepastāvot būtiskām atšķirībām noregulējuma mērķos, PIL 8.1 pantā (likuma 2013. gada 1. augusta redakcijā – 8.2 pantā – šā brīža likuma redakcijā – 9. pantā) minēto tiesību aizsardzības mehānismu var piemērot pēc analoģijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīkotos iepirkumos. Tādējādi tiktu nodrošināta efektīva privātpersonu tiesību aizsardzība neatkarīgi no publiskā iepirkuma organizētāja, kā arī neatkarīgi no pretendenta piederības kādai Eiropas Savienības dalībvalstij vai iesaistītajām interesēm. Šādu atklātu, konkurētspējīgu iepirkumu organizēšana arī mazinātu iespējamos korupcijas riskus uzņēmumā.

Īsumā tā ir prokurora brīdinājuma būtība: lai nodrošinātu atklātu, konkurētspējīgu iepirkumu organizēšanu, ievērojot preču brīvas aprites, tiesības veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvības, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības principus, tādā veidā arī izpildītu likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3. panta pirmās daļas 1. un 3. punkta prasības nodrošināt lietderīgu kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu izmantošanu.

Ņemot vērā uzņēmuma apmēru un to, ka šobrīd tiek īstenotas jau iesāktās procedūras, ir uzdots nodrošināt SIA “Rīgas Satiksme” iekšējo normatīvo aktu un iepirkumu procedūru atbilstību publisko iepirkumu tiesiskajam regulējumam, par ko paziņot prokuratūrai ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. novembrim.

Cik personām ir uzrādīta apsūdzība? Vai varat komentēt šo sīkāk?

D.Šteinbergs: – Apsūdzības ir izvirzītas četrām personām. Trīs personām inkriminēti divi noziedzīgi nodarījumi par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā, ar viltu iegūstot naudas līdzekļus no SIA “Rīgas Satiksme” par pirmo iepirkumu 482 060, 38 eiro un par otro iepirkumu 352 182, 22 eiro, kopā 834 242,60 eiro. Kā arī papildus tiek inkriminēti divi noziedzīgi nodarījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā, legalizējot pirmā iepirkumā iegūtos ne mazāk kā 274 851, 06 eiro un otrā iepirkumā iegūtos ne mazāk kā 292 693,72 eiro. Papildus vienai no šīm personām inkriminēta dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, proti, amatpersona iesniedzot iepirkuma pieprasījumu, kurā norādīja uzņēmumus, kurus faktiski kontrolē vienas un tās pašas personas, kas savstarpēji saskaņoja un noteica zemāko piedāvājuma cenu, kā arī zinot, ka iepirkuma pieprasījumā norādītie uzņēmumi nedarbojas attiecīgajā nozarē, un nepārbaudot uzņēmumu kvalifikāciju un uzticamību, kā arī nekontrolējot SIA „Rīgas Satiksme” transportlīdzekļu tīrīšanai nepieciešamo mazgāšanas un ķīmisko līdzekļu atbilstību un kvalitāti, lai SIA „Rīgas Satiksme” neuzzina par piegādātām precēm, kas neatbilst līgumu tehniskajai specifikācijai, rīkojās pretēji uzņēmuma interesēm ar mērķi, lai iepirkumu procesā uzvar konkrēts paša izvēlēts uzņēmums un līguma darbības rezultātā saņemtu naudas līdzekļus, ko izvēlētais uzņēmums iegūs no SIA „Rīgas Satiksme”. Ceturtajai personai inkriminēts viens noziedzīgs nodarījums par krāpšanu un viens noziedzīgs nodarījums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Uzziņa

RP SIA “Rīgas satiksme” norāda, ka tā iepirkumus veic saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu (iepērkot preces, pakalpojumus un būvdarbus sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai) un Publisko iepirkumu likumu (darbojoties deleģētā pārvaldes uzdevuma ietvaros, t.i.,  apsaimniekojot Rīgas pilsētas maksas autostāvvietas un nodrošinot pašvaldības institūcijas ar autotransportu).

“Izmeklēšanas ietvaros noskaidrots, ka abos iepirkumos organizētās grupas dalībnieki spēja nodrošināt, ka iepirkumos tiek uzaicināti tikai organizētās grupas tiešā un pastarpinātā kontrolē esošie uzņēmumi, kas turklāt nav nodarbojušies ar nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu tirdzniecību vai izplatīšanu, tādējādi nodrošinot līgumu noslēgšanu ar 2 organizētās grupas tiešā un pastarpinātā kontrolē esošiem uzņēmumiem par noteikta ražotāja nanotehnoloģiskās ķīmijas līdzekļu piegādi par organizētās grupas izvēlētu sadārdzināto cenu,” informē Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs.

TEKSTS: DAINA VĀRPIŅA

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: