Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi

“Tele2” vērsies tiesā pret ĀM saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu iepirkumu

Mobilo sakaru operators SIA “Tele2” vērsies tiesā par Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcību, pagarinot līgumattiecības ar līdzšinējo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, aģentūru LETA informēja “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.
“Mēs esam vērsušies tiesā par ĀM rīcību, jo sarunu procedūra veikta bez atklātas izsludināšanas, kā arī neinformējot par tās norisi citus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus, tajā skaitā mūs – “Tele2″,” sacīja Fīrmanis.
Ar pieteikumu “Tele2” vērsusies Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Vienlaikus Fīrmanis atzina, ka patlaban ĀM gan jau ir izsludinājusi jaunu iepirkumu, taču “Tele2” ļoti rūpīgi vērtē un analizē šī iepirkuma noteikumus, jo esot aizdomas par favorītisma pazīmēm tajā, pārkāpjot arī nozari regulējošās ministrijas rekomendācijas mobilo sakaru iepirkumu veikšanā.
Jau vēstīts, ka pēc ĀM skaidrotā, ministrijas līgums par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu beidzās 11.novembrī. Jauna līguma noslēgšanai ministrija sagatavojusi publisko iepirkumu procedūru, bet sarunu procedūras rezultātā elektroniskos sakarus līdz iepirkuma noslēgumam nodrošinās līdzšinējais pakalpojumu sniedzējs.
Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija, jauns ĀM elektronisko sakaru pakalpojumu iepirkums izsludināts 13.novembrī. Līgums ar iepirkuma uzvarētāju tiks slēgts uz trim gadiem ar prognozēto līgumcenu 250 200 eiro.
Kā ziņots, “Tele2” pērn strādāja ar 138,576 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 9,4% un bija 34,469 miljoni eiro.
Kompānija “Tele2” reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. “Tele2” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Tele2 Sverige”.
 

Kategorijas
Veselības aizsardzība

Antigēna paštestu piegādātājs izvēlēts atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam

Antigēna paštestu pirmās partijas piegādātājs “Ekspress laboratorija” izvēlēts atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam, un uzņēmums ir pārbaudīts starptautisko sankciju datu bāzēs, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi noslēdzis ar uzņēmumu “Ekspress laboratorija” par kopumā trīs miljoniem eiro.

AM runasvīrs Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkumā bija brīvi ļauts pieteikties visiem ieinteresētajiem piegādātājiem, tādējādi nodrošinot brīvu un plašāku konkurenci.

Sarunu procedūras rīkošanā izmantota Veselības ministrijas izstrādātā tehniskā specifikācija. Sarunu procedūrā piedāvājumus iesniedza 30 pretendenti, no kuriem tikai 26 iesniedza preču paraugus, līdz ar to tika izskatīti šo 26 pretendentu piedāvājumi.

Sarunu procedūras uzvarētāju noteikšanai tika piemēroti saimnieciskā izdevīguma kritēriji, pēc kuriem tika izvēlēti pieci komersanti, ar kuriem noslēgt vispārīgo vienošanos, lai nodrošinātu ātrāku turpmākās vajadzības apjomu iegādi, un noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, par kuru noslēgt pirmo piegādes līgumu par četru miljonu paštestu piegādi.
Vērtēšanas kritēriji bija cena, kas veidoja 60% no iepirkuma īpatsvara, un piegādes ātrums, kas veidoja 40% no īpatsvara.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas tika veiktas visas likumos noteiktās pārbaudes, proti, veiktas pārbaudes Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā – EIS, un pieprasīta informācija visu ANO, Eiropas Savienības, Latvijas nacionālo un ASV sankciju datubāzē.
Tas bija nepieciešams, lai konstatētu, vai uz pretendentiem, uzņēmumu valdes locekļiem, patiesā labuma guvējiem, pārstāvēttiesīgajām personām nav attiecināmi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā minētie pārkāpumi. 

“Attiecīgi vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības ir piešķirtas tādiem komersantiem, kas atbilst publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un nav bijis iemesla to noraidīšanai,” uzsvēra Galkins.

Uz norādi, ka “Ekspress laboratorija” reģistrēta vien šā gada pavasarī, Galkins atbildēja, ka uzņēmuma dibināšanas laiks nav noteikts ar tiesību aktiem kā viens no atlases kritērijiem, uz kura pamata pretendents būtu izslēdzams vai gluži pretēji tiktu izvēlēts kā atbilstošs.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka medicīnas preču tirgotājs “Ekspress laboratorija” pieder Tomam Bindem, Jeļenai Putviķei un Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Ļebedevam. Uzņēmums reģistrēts vien šā gada pavasarī, līdz ar to dati par tā finanšu rādītājiem vēl nav pieejami.
Uzņēmumam ir interneta mājaslapa “antigentest.lv”, kurā tiek piedāvāts iegādāties “ātrus un uzticamus Covid-19 Antigen testus uzņēmumiem, sporta klubiem, kultūras iestādēm, viesnīcām, valsts iestādēm, pašvaldībām, medicīnas iestādēm, privātpersonām”, kā arī citas medicīnas preces, tai skaitā maskas, halātus, cimdus, termometrus. Uzņēmuma internetveikalā piedāvāto Covid-19 antigēnu testu klāsts ir visai plašs, un lētākais no tiem maksā 2,15 eiro.

VALIC 9.novembrī izsludināja cenu aptauju par paštestu piegādi saskaņā ar Veselības ministrijas sagatavoto tehnisko specifikāciju. Kopumā tika saņemti 30 piedāvājumi.

Pēc iesniegto piedāvājumu vērtēšanas pieņemts lēmums par vispārīgās vienošanās slēgšanu ar pieciem pretendentiem – “Ekspress laboratorija”, “Brief”, “ADDO Defense”, “A-birojs” un “A.Medical”.

Šo pretendentu piedāvātās cenas četru miljonu testu piegādei ir 0,75-1,25 eiro par testu, piegādes minētajam apjomam nodrošinot piecu līdz 20 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas.

Plānotais pirmās četru miljonu testu partijas piegādes laiks ir piecas darba dienas un par šī iepirkuma uzvarētāju atzīta “Ekspress laboratorija”. Kopējā līguma summa ir trīs miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ja tiks pieņemts lēmums palielināt iegādājamo testu skaitu, tad attiecībā uz nākamo testu partiju piegādi notiks jauna uzvarētāja noteikšana starp minētajiem pieciem pretendentiem.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem – gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis žurnālistiem norādīja, ka testus pamatā apmaksās valsts.

Līdz 6.decembrim atbildīgās iestādes sagatavos mehānismus kā šos testus izplatīt, un citas praktiskas detaļas.

Pēc sākotnējām aplēsēm testi Latvijai astoņu nedēļu periodam varētu izmaksāt apmēram 14 līdz 15 miljonus eiro.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Ceļu, tiltu būve

Saeima pirmo reizi vēsturē valsts budžetā apstiprina papildu finansējumu veloceļiem

Pirmo reizi vēsturē valsts budžetā apstiprināts papildu finansējums arī valsts veloceļu attīstībai. Tas paredzēts Saeimas izskatītajos un pieņemtajos likumos “Par valsts budžetu 2022. gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

“Eiropas valstīs velobraukšanas kultūra jau sen kā ir attīstījusies un nevienam nav jautājumu, kāpēc nepieciešami velosipēdu un gājēju ceļi. Cilvēkiem ir jābūt iespējai nokļūt ar kājām vai velosipēdu darbā, skolā, pie ārsta vai citur drošā un ērtā veidā,” stāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Jānis Butāns.

“Eiropas prakse savulaik bija kā pamudinājums veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai arī Latvijā varētu izveidot atbilstošu mikromobilitātes infrastruktūru, kas cilvēkiem dotu plašākas mobilitātes iespējas. Principā ar šī valsts budžeta pieņemšanu tiek pārkāpta viena no “astēm”, lai tiktu iedzīvināta mikromobilitātes infrastruktūras attīstība. Jau nākamajā gadā par papildus piešķirto finansējumu tiks uzsākta divu jaunu veloceļu Rīga – Carnikava un Rīga – Saulkrasti būvprojektu izstrāde,” skaidro Jānis Butāns.

Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam papildus paredzētajam finansējumam piešķirti 1,15 milj. eiro, ko plānots izmantot Satiksmes ministrijas veidotā Veloceļu attīstības plāna īstenošanai.

Jau iepriekš ziņots, ka ir izstrādāts pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, kas paredz izveidot nacionāla mēroga velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru, savienojot tuvākās apdzīvotās vietas ap nacionālas nozīmes attīstības centriem. Jau šajā gadā, balstoties uz pētījumā konstatēto, tiek veikti maršrutu izpētes darbi virzienos Rīga – Carnikava, Rīga – Saulkrasti un Rīga – Valmiera.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Transports

Norisināsies “Rail Baltica” Industrijas diena

Lai sniegtu visaptverošu pārskatu par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” gaitu, plāniem un nozīmīgākajām norisēm, šodien 25. novembrī notiks “Rail Baltica” Industrijas diena – digitāla konference, kas publiski būs pieejama gan esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, gan sabiedrībai, aģentūrai LETA pavēstīja “Rail Baltica” pārstāve Signe Lonerte.

Šajā pasākumā projekta īstenotāji, kā arī vietējie un starptautiskie partneri dalīsies atziņās par projekta turpmākās attīstības stratēģiskajiem virzieniem, sniegs praktisko informāciju par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem, vienotiem projekta standartiem un vadlīnijām, aktualitātēm saistībā ar konsolidētajiem būvmateriālu iepirkumiem, informēs par dzelzceļa elektrifikācijas, kā arī kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ieviešanas aktualitātēm. Papildus notiks diskusijas par plašāku sociāli ekonomisko ieguvumu iespējošanu “Rail Baltica” projekta ieviešanas rezultātā.

Pasākumā piedalīsies Igaunijas, Latvijas un Lietuvas satiksmes ministri, kā arī projekta kopuzņēmuma valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna.

“Rail Baltica” Industrijas dienas noslēgumā notiks divas visaptverošas diskusijas par plašākiem ieguvumiem saistībā ar “Rail Baltica” infrastruktūras būvniecību. Pirmajā diskusiju blokā galvenā uzmanība tiks pievērsta priekšnosacījumiem, lai veicinātu konkurētspējīga tirgus un nākotnes transporta un mobilitātes pakalpojumu attīstību.

Noslēdzošajā diskusiju panelī uzmanība tiks vērsta uz galvenajiem aspektiem plašāku sociāli ekonomisko ieguvumu iespējām, ieviešot “Rail Baltica”, cita starpā, kā veicināt rūpniecisko attīstību, digitālo savienojamību, jaunu darba vietu radīšanu, universālu dzelzceļa pieejamību, “vienas lāpstas” principa ievērošanu, autoceļu, gaisa un jūras transporta pakalpojumu integrāciju, Eiropas zaļā kursa iniciatīvu ietveršanu.
Kā ziņots, “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.

Kategorijas
Nekustamais īpašums

Rīgas dome aicina uzņēmējus pieteikties starptautiskam nekustamā īpašuma un investīciju forumam

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra aicina uzņēmējus un organizācijas pieteikties kopīgai dalībai starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā “MIPIM 2022” (Le marché international des professionnels de l’immobilier), kas norisināsies Francijā, Kannās, no 2022. gada 15. marta līdz18. martam.

Rīgas pašvaldība ar tās stendu forumā nodrošina ne tikai pilsētas atpazīstamību kā investīcijām atvērtu un stabilu pilsētu, bet arī katru gadu nodrošina platformu Rīgas un tās partneru reprezentācijai ar mērķi veicināt Latvijas, tās galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī veicināt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību Rīgā un Latvijā. 

MIPIM tiek uzskatīts par pasaules vadošo investīciju forumu, kas ik gadu pulcē vairākus tūkstošus potenciālo investoru un interesentu. 2022. gadā izstāde plāno atjaunot tās līdzšinējo četru dienu formātu, klātienē pulcinot vairāk nekā 26 000 nopietnāko pasaules nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku – sākot no teritoriju attīstības koncepciju izstrādātājiem līdz pat investoriem un projektu lietotājiem no 100 dažādām pasaules valstīm.

Forumā tiek pārstāvētas vairāk nekā 10 000 kompāniju, norisinās plašs konferenču un diskusiju klāsts par nozares aktualitātēm, kā arī izstādē ar stendiem piedalās teju 4000 dalībnieku. MIPIM jau kopš 1991. gada tiek godināti arī pasaules izcilākie arhitektūras projekti, savukārt, 2021. gadā atklātā MIPIM 365 virtuālā platforma turpmāk papildinās klātienes formātu ar attālinātās dalības iespējām un nozares dalībniekiem nodrošinās saziņas un tīklošanās iespējas visa gada garumā.

Pieteikties dalībai Rīgas stendā iespējams Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrā, sūtot e-pastu uz adresi invest@riga.lv.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Valsts autoceļu kvalitātes un drošības uzlabošana – prioritātes arī 2022.gadā

Satiksmes ministrijas 2022. gada budžeta projektā kopumā valsts autoceļu nozarei plānots 327,3 miljonu eiro finansējums. Nozīmīgākie darbi ir valsts autoceļu atjaunošana 870 km kopgarumā, gājēju un veloceļu infrastruktūras izveide, kā arī Ķekavas apvedceļa būvniecības turpināšana.

“Valsts autoceļu kvalitātes uzlabošana nemainīgi ir viena no Satiksmes ministrijas prioritātēm. Pēdējo divu gadu ceļu būvdarbu sezonas bijušas labākās kopš neatkarības atjaunošanas, kā rezultātā Latvijas reģionos ir izdevies sakārtot daudzus ceļu posmus, uzlabojot savienojamību un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Nākamā gada budžets dod iespēju turpināt mērķtiecīgu darbu, pakāpeniski veidojot kvalitatīvu, cilvēkiem drošu un draudzīgu autosatiksmes infrastruktūru,” komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Nākamgad tiks turpināti valsts autoceļu kvalitātes un drošības uzlabošanas darbi, būvniecībai paredzot 184,1 miljonus eiro. Kopumā plānota valsts autoceļu atjaunošana 870 km kopgarumā, tai skaitā prioritāri veicot valsts reģionālo autoceļu būvdarbus 560 km kopgarumā visā Latvijā. Plānoto darbu mērķis ir nodrošināt valstspilsētu un novadu administratīvo centru savstarpējo savienojamību un pārrobežu savienojamību, kā arī būtiski uzlabot braukšanas kvalitāti pa autoceļiem ar lielu satiksmes intensitāti.

Pirmo reizi valsts budžetā kā prioritāte ir iekļauta mikromobilitātes infrastruktūra, t.i., gājēju un veloceļu izveide. Nākamgad plānots sagatavot gājēju un velosipēdu ceļu būvprojektus kopumā 25 km garumā. Savukārt jaunu gājēju un velosipēdu ceļu būvniecība, kas ir nozīmīgs solis ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, tiks īstenota 2023. un 2024.gadā.

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī nākamā gada budžetā plānoti 53,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem. Finansējums paredzēts, lai pašvaldības varētu veikt savā īpašumā esošu ielu un ceļu būvniecību, projektēšanu un uzturēšanu.

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, kas ietver gan ceļu attīrīšanu no sniega, slīdamības mazināšanu ziemā, grants seguma uzturēšanu un asfalta seguma bedru remontu, gan ceļa apzīmējumu, apgaismojuma, luksoforu uzturēšanu  nākamgad plānots tērēt 73,3 miljonus eiro.

Nākamgad plānoti vērienīgi Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, ko plānots pabeigt 2023.gadā.  Ķekavas apvedceļš ir valstī pirmais publiskās–privātās partnerības projekts autoceļu nozarē, tā mērķis ir būtiski uzlabot ceļu satiksmes drošību, novirzot satiksmes plūsmu apkārt blīvi apdzīvotām vietām. Papildus tam, Ķekavas apvedceļš saīsinās brauciena laiku starp tuvumā esošajām pašvaldībām un uzlabos savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

Satiksmes ministrijas 2022. gada budžeta projektā nozaru attīstībai kopumā plānoti 743,9 miljoni eiro. Nākamgad SM galvenie darbības virzieni un prioritātes paliek nemainīgas, tiks īstenoti pasākumi, lai ilgtermiņā sasniegtu nosprausto mērķi – izveidot drošu, ērtu un pieejamu transporta sistēmu, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitātes vajadzības. 

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne Medicīna, farmācija, veselība Pētniecība un izstrāde Veselības aizsardzība

Saeima pieņem 2022.gada valsts budžetu

Saeima otrdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2022.gada valsts budžeta likumu.

“Viena no nākamā gada budžeta prioritātēm ir konkurētspēja, tādēļ būtiski, ka 2022.gadā tiek palielināts neapliekamais minimums, atbalsts zinātnei, uzņēmumiem un reģionālajai attīstībai. Otrkārt, ir būtiski, ka ievērojams papildu finansējums paredzēts veselības aprūpei – pieaugs atalgojums mediķiem, vairāk naudas būs onkoloģijai. Treškārt, finansējums palielināts iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kā arī pedagogu algām,” nākamā gada valsts budžeta projekta izskatīšanas gaitā atzīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, visvairāk papildu līdzekļu nākamgad plānots novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai – 131,2 miljonus eiro. Savukārt papildu 12,1 miljoni eiro nākamgad piešķirti augstas gatavības projektiem šīs krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.

Medicīnas jomai papildus paredzēts novirzīt 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro paredzēti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 miljoni eiro – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,9 miljoni – ārstiem-rezidentiem. 4,6 miljonus novirzīs paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem.

Nākamgad darba samaksas pieaugums paredzēts ne vien ārstniecības personām, bet arī vairākās citās jomās strādājošajiem. Iekšlietu jomā nodarbināto algu pieaugumam novirzīs 20,7 miljonus, bet pedagogu atalgojuma pieaugumam – 17,5 miljonus eiro, tostarp 2,3 miljoni paredzēti pirmsskolas pedagogiem. 9,9 miljoni eiro piešķirti aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, astoņi miljoni – kultūras jomas darbiniekiem, trīs miljoni – valsts drošības iestādēs strādājošajiem, savukārt papildu 1,4 miljoni eiro – nodarbinātajiem probācijas dienestā.

Nākamgad 91,3 miljonus eiro novirzīs šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem – 6,2 miljonus eiro, tostarp 3,7 miljoni piešķirti sociālajām stipendijām studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.

Papildu 57,7 miljonus eiro nākamgad ieguldīs reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, 14,5 miljonus eiro valsts robežas infrastruktūras izveidē, bet 12 miljonus – ugunsdzēsēju un glābēju autotransporta bāzes atjaunošanā. Papildu 10,6 miljoni eiro piešķirti zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, trīs miljoni – policistu un izmeklētāju izglītības sistēmas pilnveidei, bet 2,6 miljoni eiro – Mediju atbalsta fondam.

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, vienlaikus tas paaugstināts arī pensionāriem. No 2022.gada 1.janvāra neapliekamais minimums būs 350, bet no 1.jūlija – 500 eiro apmērā. Līdz šim maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā summa 2022.gadā no līdzšinējiem 62 800 eiro palielināta līdz 78 100 eiro.

No nākamā gada grāmatām, preses izdevumiem un ziņu portāliem piemēros samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi piecu procentu apmērā līdzšinējo 12 procentu vietā.

Nākamgad nodokļu ieņēmumus ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā. Lielāks būs dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī saldinātajiem dzērieniem.   

2022.gada budžeta likums noteic, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64 procentus no šī gada peļņas, tostarp AS “Latvenergo” ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 miljonus eiro, VAS “Latvijas valsts meži” – ne mazāk kā 55,89 miljonus eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” – ne mazāk kā 29,14 miljonu eiro, AS “Latvijas loto” – ne mazāk kā 5,29 miljonus eiro, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – ne mazāk kā 2,2 miljonus eiro.

Skatot budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus finansiāli atbalstīt dažādus pasākumus un projektus, Saeima atbalstīja finanšu līdzekļu piešķiršanu virknei nevalstisko organizāciju un biedrību, kā arī skolām, kultūras iestādēm, sporta būvēm, pašvaldību projektiem, sociālās rehabilitācijas pasākumiem, baznīcu uzturēšanai, jaunuzņēmumu atbalstam un citiem pasākumiem.

Tāpat papildu finansējums piešķirts Centrālajai vēlēšanu komisijai 14.Saeimas vēlēšanu organizēšanai, kā arī atbalstam maznodrošinātiem iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai.

Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,6 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.


Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021.gadā.

2022.gada valsts budžeta likums, vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2022., 2023. un 2024.gadam un grozījumi 12 likumos, kas saistīti ar budžetu, stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.  

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Valsts pārvalde un pašvaldības

2022. gada budžetā papildu 3,5 miljonu eiro piešķirs Centrālajai vēlēšanu komisijai 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošanai

Saeima otrdien, 2021. gada 23. novembrī, atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu nākamā gada budžetā 3 504 746  eiro apmērā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) 14. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai. Pavisam CVK 2022. gada budžetā piešķirti līdzekļi 8 057 057 eiro apmērā, no kuriem 6 293 182 eiro iekļauti budžeta programmā “Saeimas vēlēšanas”, bet 1 763 875 eiro – budžeta programmā “Vispārējā vadība”. 2022. gada Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai piešķirtais finansējums veido 4,76 eiro vienam vēlētājam. 

No papildus piešķirtā finansējuma 1 909 875 eiro plānots izlietot, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem un palielinot ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas dienā.

Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu darba tarifa stundas likmes 2022. gada Saeimas vēlēšanās atkarībā no vēlēšanu komisijas veida un vēlēšanu iecirkņa lieluma būs iespējams palielināt komisijas priekšsēdētājam robežās no 7,78 līdz 11,97 eiro, vēlēšanu komisijas sekretāram – robežās no 7,00 līdz 10,10 eiro un komisijas loceklim – robežās no 6,00 līdz 7,78 eiro. Salīdzinājumam 2018. gada Saeimas vēlēšanās vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa darba stundas tarifa likme bija 2,70 eiro, kas jau ir zemāka par 2021. gada minimālo darba tarifa stundas likumi, un ar šādu atalgojumu piesaistīt nepieciešamās kvalifikācijas speciālistus darbam vēlēšanu iecirkņos 14.Saeimas vēlēšanās vairs nebūtu iespējams.

Vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu ēdināšanas izdevumu kompensāciju papildus piešķirtā finansējuma ietvaros būs iespējams palielināt no līdzšinējiem 5,69 eiro dienā līdz 8,00 eiro dienā, pielīdzinot šīs kompensācijas apmēru Latvijā noteiktajam komandējuma dienas naudas apmēram.

804 878 eiro no papildus piešķirtā finansējuma plānots izlietot Vēlēšanu vadības sistēmas Saeimas vēlēšanu moduļa iegādei CVK īpašumā, bet 789 993 eiro – lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu 14.Saeimas vēlēšanās. Vēlēšanu vadības sistēma vēlēšanās nodrošina kandidātu sarakstu sagatavošanu, iesniegšanu un publicēšanu, vēlēšanu zīmju maketu sagatavošanu, vēlēšanu gaitas dokumentēšanu vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārvalstīs, vēlētāju aktivitāšu apkopošanu un publiskošanu, vēlēšanu zīmju skenēšanu, vēlēšanu rezultātu apkopošanu un publicēšanu, balsu skaitīšanas protokolu sagatavošanu. Kandidātu sarakstu iesniegšanas un vēlēšanu laikā tiek nodrošināts arī atbalsts sistēmas lietotājiem – kandidātu sarakstu gatavotājiem, deputātu kandidātiem, pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām Latvijā un ārvalstīs.

Salīdzinot ar 2018. gada Saeimas vēlēšanām, papildu 470 569 eiro CVK nākamā gada budžetā atvēlēti arī tiešsaistes vēlētāju reģistra nodrošināšanai Latvijas un ārvalstu vēlēšanu iecirkņos. Tiešsaistes vēlētāju reģistrs ļaus atteikties no spiedoga izdarīšanas pasē par dalību vēlēšanās, vienlaikus saglabājot iespēju balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Līdz ar to Saeimas vēlēšanās bez papildu administratīvā sloga varēs piedalīties arī vēlētāji, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav pases. Iepriekš šiem vēlētājiem, lai piedalītos vēlēšanās, bija jāizņem vēlētāja apliecība. Tāpat tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanās ievērojami atvieglos vēlētāju ārvalstīs iespējas pieteikties balsošanai pa pastu, jo, piesakoties pasta balsošanai, vairs nevajadzēs uzrādīt pasi, lai saņemtu spiedogu. Pieteikties pasta balsošanai būs iespējams, nosūtot vēlēšanu komisijai parakstītu iesniegumu, vai elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēlētāju reģistra e-pakalpojumā.

14.Saeimas vēlēšanas notiks 2022. gada 1. oktobrī.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

TM piešķirtais budžets 2022. gadā tiks ieguldīts nozīmīgās iniciatīvās

Otrdien, 23. novembrī, Saeima apstiprināja valsts budžetu nākamajam gadam. Tieslietu ministrijas un tieslietu sistēmas nozīmīgākie ieguldījumi – informācijas pieejamība bez maksas iedzīvotājiem atvērto datu veidā no svarīgām informācijas sistēmām, konkurētspējīgāka atalgojuma nodrošināšana Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un pabeigts desmit gadu darbs pie PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas.

Kā norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Tieslietu nozarei piešķirtais budžets nākamajam gadam ir vērsts uz tieslietu sistēmas un tās pakalpojumu digitalizāciju un modernizāciju, kā arī nozīmīgu darbu veikšanas, kas ilgtermiņā stiprinās Latvijas valsts vēsturiskās un valodas vērtības.”

Nākamā gada budžeta ietvaros plānots sabiedrībai bez maksas nodrošināt datus atvērto datu veidā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. Tas noņems administratīvo slogu un finansiālu barjeru iedzīvotāju piekļūšanai datiem, kas raksturo Latvijas teritoriju, nekustamos īpašumus, būves, adreses un apgrūtinātās teritorijas.

Lai mazinātu personāla mainību un piesaistītu kvalificētus un pieredzējušos speciālistus, no nākamā gada plānots palielināt atalgojumu un nodrošināt sociālās garantijas Valsts probācijas dienesta darbiniekiem. Kvalificēts Valsts probācijas dienesta personāls ir atslēga, lai novērstu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu no probācijas klientu puses.

Tāpat 2022. gadā plānots noslēgt desmit gadu darbu pie PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma Latvijas valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas.

TM piešķirtais finansējums tiks ieguldīts digitālo risinājumu uzlabošanai tiesās, nodrošinot mūsdienu apstākļiem atbilstošas informācijas tehnoloģijas un tiesu klientu kvalitatīvu apkalpošanu, piemēram, iegādājoties videokonferences iekārtas un ieviešot e-lietas risinājumus. Tāpat tiks ieguldīti līdzekļi tiesnešu profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai, lai uzlabotu tiesu spriešanas kvalitāti.

Lai stiprinātu otru latviešu valodas rakstības paveidu – latgaliešu rakstu valodu, plānots izveidot latgaliešu rakstu valodas konsultanta amatu. Proti, tiks piešķirts patstāvīgs valsts budžeta finansējums Valsts valodas centram vienas amata vietas nodrošināšanai, kuras pamatpienākumos ietilps ar latgaliešu rakstu valodu saistīti jautājumi.

Nākamā gada valsts budžeta līdzekļus paredzēts novirzīt arī citu svarīgu pasākumu īstenošanai tieslietu nozarē:

  • nodrošināta iespēja izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem;
  • nodrošināta informācija zvērinātiem notāriem amata darbību izpildei bez maksas;
  • stiprināta Valsts tiesu ekspertīžu biroja kapacitāte;
  • pielāgotas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, nodrošinot dokumentu publisku pieejamību, kā arī Eiropas biznesa reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas integrācijas sekmīgu darbību.
Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums

Altum paralēlo aizdevumu varēs saņemt arī daudzdzīvokļu māju projektu finansēšanai Latvijas reģionos

Ministru kabineta sēdē š.g. 23. novembrī apstiprināja grozījumus Altum īstenotās ES fondu atbalsta programmas nosacījumos par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai.

Līdz ar grozījumiem turpmāk paralēlo aizdevumu varēs saņemt arī daudzdzīvokļu māju projektu attīstīšanas finansēšanai reģionos, kā arī veikti citi precizējumi, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem un veicinātu turpmāko ekonomikas attīstību valstī.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Mājokļu trūkums Latvijas reģionālajās pilsētās joprojām ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību, jaunu darba vietu izveidi, augsti kvalificētu speciālistu piesaisti reģioniem. Ekonomikas ministrija pēdējo divu gadu laikā īstenojusi virkni pasākumu mājokļu pieejamības veicināšanai – gan jaunu mājokļu izveidei, gan esošo mājokļu atjaunošanai. Šī Altum aizdevuma programma ir vēl viens finansējuma avots, kas palīdzēs veicināt mājokļu pieejamību Latvijā un nekustamā īpašuma attīstītājiem nodrošināt daudzdzīvokļu māju būvniecību reģionos.”

Turpmāk atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt atbalstu daudzdzīvokļu māju projektu attīstīšanas finansēšanai ar paralēlo aizdevumu starpniecību, tādējādi veicinot mājokļa pieejamību Latvijā, nodrošinot dzīvojamā fonda veidošanos un mājokļu pieejamību uz tirgus nosacījumiem. Atbalsts netiks sniegts projektu īstenošanai Rīgā un Pierīgā, proti, Jūrmalas valstspilsētā, Rīgas valstspilsētā un Rīgas valstspilsētai piegulošajos novados (Mārupes novadā, Olaines novadā, Ķekavas novadā, Salaspils novadā, Ropažu novadā, Ādažu novadā).

Tāpat MK noteikumos precizēta norma, ka paralēlajam aizdevumam, ar kuru finansē saimnieciskās darbības veicēja iekārtu iegādi, varēs piemērot pamatsummas atmaksas atlikto termiņu līdz 36 mēnešiem, ja kredītiestādes finansējumam nav piemērots pamatsummas atliktais termiņš. Šobrīd MK noteikumi paredz, ka pamatsummas atliktais termiņš ir ne vairāk kā par 24 mēnešiem. Pamatsummas atlikšana līdz 36 mēnešiem labvēlīgi ietekmēs saimnieciskās darbības veicēju naudas plūsmu, tādējādi ļaujot uzņēmumam attīstīt un nostabilizēt savu saimniecisko darbību, lai varētu atmaksāt aizdevumu.

Kā zināms, paralēlo aizdevumu programmas ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām pieejami subordinēti ilgtermiņa investīciju aizdevumi ar paaugstinātu kredīta risku, lai veicinātu saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju. Programma izstrādāta ar mērķi sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju, sniedzot finansējumu paralēlo aizdevumu veidā dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Paralēlos aizdevumus sniedz akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Paralēlais aizdevums tiek izsniegts vienlaikus ar komercbanku finansējumu gadījumos, kad darījums ir ar augstāka riska pakāpi. Paralēlā aizdevuma apjoms ir no  50 000 eiro līdz 5 000 000 eiro. Papildu informācija par paralēlo aizdevumu atbalsta programmu pieejama Altum mājaslapā.