Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Tehnoloģijas un iekārtas Valsts pārvalde un pašvaldības

Valdībā skatīs priekšlikumu par papildu datoru iepirkšanu VM

17.nov. skatīs priekšlikumu, kas paredz, ka attālinātā darba sekmīgai nodrošināšanai Veselības ministrija (VM) par 122 458 eiro iepirks datorus, liecina ministrijas uz šodienas valdības sēdi sagatavotā informācija.
Portatīvo datoru iegādei plānots atvēlēt 79 200 eiro, bet sacionāro datoru iegādei – 43 258 eiro.
Ministrija skaidro, ka datoru nomaiņas rezultātā, VM darbiniekiem tiks nodrošināta attālināta darba iespējas un iespēja piedalīties attālinātajās sanāksmēs Covid-19 pandēmijas periodā.
Pēc VM paustā, ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu bāze nav atbilstoša, jo ierobežota finansējuma dēļ nav pienācīgi atjaunota kopš 2015.gada, kas negatīvi ietekmē VM darbību Covid-19 pandēmijas periodā, kad ministrijai jānodrošina attālināta darba iespējas un jāveic informācijas droša un operatīva apmaiņa VM resora ietvaros.
Lai nodrošinātu VM pamatfunkciju izpildes nepārtrauktību Covid-19 pandēmijas laikā, VM ir jāspēj nodrošināt attālinātā darba iespējas, kas nav iespējams bez atbilstoša informācijas un komunikācijas tehnoloģiju materiāltehniskā nodrošinājuma, uzsver VM.
Datoru iepirkumu plānots veikt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-pasūtījumu sistēmā.
VM lūdz valdības atļauju šim mērķim izmantot ministrijas budžeta apakšprogrammā “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” neizlietoto finansējumu.
Programmā izveidojusies līdzekļu ekonomija 553 108 eiro apmērā sakarā ar to, ka iepirkums “Nacionālā veselības dienesta valsts informāciju sistēmu uzturēšana izmaiņu analīze un realizācija, 12 mēnešu garantijas nodrošināšana” vēl atrodas izvērtēšanas procesā. Iepirkumā piedalās pieci pretendenti, kuru piedāvājumu izskatīšana ir darbietilpīgs process, norāda VM.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums

EM noslēgusi 312 000 eiro vērtu līgumu par energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas tipveida būvprojekta izstrādi

Ekonomikas ministrija (EM) noslēgusi 312 000 eiro vērtu līgumu par energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas tipveida būvprojekta izstrādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Ministrijas iepriekš izsludinātajā iepirkumā par uzvarētāju atzīta personu apvienība, kurā ietilpst uzņēmumi SIA “Cubed”, SIA “K Formna”, SIA “MEP solutions” un SIA “Core projekts”.
Konkursa uzvarētāji par 154 820 eiro izstrādās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar dzelzsbetona nesošajām konstrukcijām tipveida būvprojektu, bet par 157 104 eiro tiks izstrādāts daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar koka nesošajām konstrukcijām tipveida būvprojekts.
EM minēto iepirkumu izsludināja ar mērķi rast risinājumu būvniecības izmaksu samazināšanai, kuru viens no risinājumiem paredz izstrādāt tipveida būvprojektu.
Pēc EM aplēsēm, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekta izstrādei nepieciešamais finansējums veido 8% no kopējām vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības izmaksām. Viena kvadrātmetra izbūve maksā aptuveni 1300 eiro. Tādējādi EM secinājusi, lai uzceltu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ar 60 dzīvokļiem vairāk nekā 3000 kvadrātmetru platībā, ir nepieciešams aptuveni 3,9 miljoni eiro.
“Vienlaikus šīs izmaksas ir iespējams būtiski samazināt, ja katrai ēkai netiek izstrādāts projekts, bet ir iespējams izvēlēties jau sagatavotu tipveida projektu, kas būtu ar paaugstinātas energoefektivitātes risinājumiem, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas,” atzina EM.
Ministrijā uzsvēra, ka tipveida būvprojektu izstrāde ir nozīmīga būvniecības nozarei, veicinot jaunu, energoefektīvu mājokļu būvniecību. Tāpat tā ir nozīmīga kokrūpniecības nozarei, veicinot pieprasījumu un koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā.
EM ieskatā, tipveida būvprojektu izstrāde ir nozīmīga nekustamā īpašuma tirgus attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai, tādējādi sekmējot Covid-19 radītās negatīvās ietekmes uz tautsaimniecību novēršanu un sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības stimulēšanā, kā arī atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas enerģētikas un klimta mērķu sasniegšanu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Mediji, PR, poligrāfija, reklāma

“JCDecaux Latvija” uzvarējusi iepirkumā par tiesībām izvietot informāciju par valsts budžetu

Vides reklāmas aģentūra SIA “JCDecaux Latvija” uzvarējusi Finanšu ministrijas (FM) iepirkumā par informatīvās kampaņas sniegšanu, kurā sabiedrība tiks informēta par 2021.gada valsts budžetu, kā arī nodokļu politiku, liecina FM informācija.

FM bija izsludinājusi iepirkumu “Sociāli informatīvo materiālu par 2021.gada valsts budžetu, kā arī nodokļu politiku izvietošana statiskajos un dinamiskajos vides reklāmas stendos”.

Tajā par uzvarētāju tika atsīts “JCDecaux Latvija”, kas minēto pakalpojumu sniegs par 48 400 eiro.

“JCDecaux Latvija” līdzīgos FM iepirkumos uzvarējusi jau iepriekš.
“JCDecaux Latvija” ir vides reklāmas operators Latvijā un pārstāv starptautisko vides reklāmas uzņēmumu “JCDecaux”.

SIA “JCDecaux Latvija” dibināta 1996.gadā un tās pamatkapitāls ir 1,075 miljoni eiro. Tās vienīgais īpašnieks ir Francijas uzņēmums “JCDecaux Europe Holding”.

Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, “JCDecaux Latvija” apgrozījums 2019.gadā bija 4,5 miljoni eiro, bet peļņa – 10 218 eiro.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Tehnoloģijas un iekārtas Transports

Rail Baltica uzsāk vilcienu vadības un signalizācijas inženiertehnisko pakalpojumu iepirkumu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS ir izsludinājis inženiertehnisko pakalpojumu iepirkumu projekta vilcienu vadības un signalizācijas (Control-Command and Signalling – CCS) apakšsistēmu ieviešanas sagatavošanai, iepirkumam un uzraudzībai.

CCS inženiertehniskie pakalpojumi iekļaus aktivitātes, kuru mērķis ir veiksmīga CCS apakšsistēmu ieviešana:


– projektēšanas un būvdarbu iepirkuma specifikāciju sagatavošana;
– palīdzība tehnisko piedāvājumu izvērtēšanas laikā;
– projektēšanas un būvdarbu uzraudzība;
– uzraudzība testēšanas un nodošanas ekspluatācijā laikā.

CCS apakšsistēmas Rail Baltica globālajam projektam ietver visas funkcijas, kas nepieciešamas Rail Baltica līnijas ekspluatācijai: satiksmes vadības sistēma, dzelzceļa centralizācijas un ETCS sistēmas, radiosakaru, datu pārraides / komunikācijas un elektriskās barošanas sistēmas, kā arī citas atbalsta sistēmas.

“CCS ir priekšnoteikums kvalitatīvai, efektīvai un drošai dzelzceļa infrastruktūrai gan pasažieru, gan kravas pārvadājumu vajadzībām. Mūsu plāns ir nodrošināt vienotu un savietojamu CCS risinājumu visā 870 km garajā Rail Baltica trasē. Lai sekmīgi piepildītu šo inženiertehnisko izaicinājumu, mēs meklējam piegādātāju ar tehnisko pieredzi sarežģītu, savstarpēji savienotu un mūsdienīgu liela mēroga CCS risinājumu ieviešanā,” saka Kaido Zimmermans (Kaido Zimmerman), RB Rail AS pagaidu tehniskais direktors.
Šī iepirkuma procedūra tiek organizēta divos posmos kā konkursa procedūra ar sarunām. Pieteikumu iesniegšanas termiņš pirmajam posmam ir 2020.gada 30.novembris.

RB Rail AS ir daudznacionāls Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas tika izveidots, lai koordinētu Rail Baltica Globālā projekta īstenošanu – pirmo šāda mēroga infrastruktūras projektu no Tallinas līdz Lietuvas/Polijas robežai. RB Rail AS kā Globālā projekta centrālais koordinators ir atbildīgs par dzelzceļa projekta izstrādi, būvniecību un mārketinga aktivitātēm.

Informāciju sagatavoja Liene Lapševska, RB Rail AS komunikācijas konsultante.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Publisko ēku būvniecībai Latvijā jākļūst klimatneitrālai – iepirkumos jāparedz obligāta koksnes būvmateriālu izmantošana

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā. Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā.”
Koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss: “Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau šobrīd ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā. Šobrīd no mūsu 2,6 miljardu eiro vērtā eksporta aptuveni pusi veido koksnes būvmateriāli. Tāpēc tas būtu tikai apsveicami, ja arī Latvijas būvindustrijā plašāk sāktu izmantot videi draudzīgo koksni ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku būvniecībā. Šobrīd jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā.”
Ņemot vērā ES izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, šobrīd ir ļoti pateicīgs brīdis plašāk iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un arī Latvijas normatīvajos aktos, tostarp Publisko iepirkumu likumā, iestrādāt normatīvus videi draudzīgu koksnes materiālu izmantošanai valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos, tikšanās laikā secināja ekonomists ministrs J. Vitenbergs un Latvijas kokrūpniecības nozares pārstāvji.

Informāciju sagatavoja Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Būvniecība un nekustamais īpašums Rūpniecība un tirdzniecība Tehnoloģijas un iekārtas

Pagarināts projektu iesniegšanas termiņš energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 15. decembrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts – 11 679 793 eiro – paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, precīzi norādot uz Eiropas Komisijas regulu Nr.1407/2013 attiecināmās izmaksas un to atbalsta intensitāti. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē.  Par projektu sagatavošanas jautājumiem tiks organizēts vebinārs, skaidrojot  veiktās izmaiņas un dodot iespēju uzdot interesējošos jautājumus.

Veiktie grozījumi projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā un informācija par projektu iesniegumu atlasi pieejama CFLA tīmekļa vietnē: www.cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases/4-1-1-k-3. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Madaru Zamarinu: tālr. 26802187, e-pasts madara.zamarina@cfla.gov.lv, vai sūtīt jautājumu uz atlase@cfla.gov.lv

KF atbalsts energoefektivitātes projektu īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā – 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”  ietvaros.

Kategorijas
Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti

Saistībā ar nelikumīgu iepirkumu no darba atbrīvo “Rīgas mežu” valdes locekli Uldi Zommeru

Saistībā ar nelikumīgu iepirkumu no darba atbrīvots “Rīgas mežu” valdes loceklis Uldis Zommers, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Guntis Kārkliņš.

Šodien SIA “Rīgas meži” dalībnieku sapulcē kapitāla daļu turētāja pārstāve Iveta Zalpētere izteica neuzticību Zommeram un atbrīvoja no amata.

Lēmums tika pieņemts pēc saņemtās informācijas par veikto dienesta izmeklēšanu. Dalībnieku sapulce nolēma nekavējoties lūgt Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldi veikt SIA “Rīgas meži” finansiāli saimnieciskās darbības revīziju. Uzņēmums par dienesta izmeklēšanā konstatēto ir informējis Valsts policiju.

Saskaņā ar SIA “Rīgas meži” veikto dienesta izmeklēšanu un tās ietvaros saņemto disciplinārkomisijas ziņojumu, uzņēmumā izveidotā komisija secinājusi, ka SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” veiktā iepirkumu procedūra – satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas remonta darbu laikā ir nelikumīga.

Ja nelikumīgi veiktās procedūras rezultātā tiktu noslēgts valdes priekšsēdētājam iesniegtais līguma projekts, tad kopējie SIA “Rīgas meži” nodarītie zaudējumi būtu 17 262 eiro.

Disciplinārlietā darbinieku sniegtie paskaidrojumi norāda uz to, ka nelikumīgi veiktās procedūras rīkošanā bijis iesaistīts par daļas “Dārzi un parki” darbību atbildīgais valdes loceklis Uldis Zommers, kurš devis rīkojumu par konkrētiem procedūrā aicināmajiem piegādātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja Kārkliņš, pašlaik uzņēmuma “Rīgas meži” valde turpina darbu divu valdes locekļu sastāvā. Valdē darbu turpina līdzšinējie valdes locekļi Aivars Tauriņš un Juris Buškevics

SIA “Rīgas meži” dalībnieku sapulces lēmuma rezultātā tika samazināts uzņēmuma valdes locekļu skaits un amatu uzņēmuma valdē zaudēja Edgars Vaikulis, kurš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēja no “Gods kalpot Rīgai” saraksta.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti Nekustamais īpašums Veselības aizsardzība

VNĪ: gada laikā stiprināta būvuzņēmēju uzraudzība, veiktas 137 pārbaudes objektos

Lai uzlabotu darba drošības kultūru būvniecībā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pēdējā gada laikā būtiski stiprinājusi uzņēmuma iekšējo kapacitāti un kompetenci darba drošības uzraudzībā. Veikti darbiniekus izglītojoši pasākumi un 137 pārbaudes objektos, nepieļaujot atlaides darba drošības jomā. Izveidota darba grupa, kura strādā pie konkrētām labās prakses iniciatīvām un to ieviešanas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Būvniecība no darba aizsardzības viedokļa ir bīstamākā no nozarēm ar vislielāko negadījumu risku. Pēc Eiropas Darba Drošības un Veselības aizsardzības aģentūras datiem Eiropas Savienībā katru gadu negadījumos būvniecībā bojā iet vairāk kā 1300 cilvēku. Visā pasaulē būvstrādnieki gūst traumas darba vietās 2 -3 reizes biežāk kā citu profesiju pārstāvji. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas publiski pausto, darba drošības pārkāpumi būvprojektos Latvijā ir regulāra parādība – trešdaļa gadījumu fiksēta tieši būvniecības nozarē, un tieši šī nozare ir līderis smagu un letālu traumu ziņā. Šogad situācija ir uzlabojusies – konstatēts uz pusi mazāk darba drošības pārkāpumu, kā arī daudz mazāk šogad arī letālo gadījumu. Pērn būvniecībā gāja bojā desmit cilvēki, bet šogad inspekcija izmeklējusi vienu letālu gadījumu. Par darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanu būvlaukumos ir atbildīgi gan būvuzņēmēji, gan projektu vadītāji, gan pasūtītāji, gan paši strādnieki, izvēloties pielietot nepieciešamos drošības līdzekļus vai nē.
“VNĪ stiprinājusi drošības aspektu, sadarbību ar atbilstošajām institūcijām, pilnveidojot prasību un kontroles sistēmu, vairāk nekā to šobrīd prasa spēkā esošais likums. Kapitālsabiedrība gada laikā veikusi 137 pārbaudes objektos, kuru rezultātā atklāti dažādi pārkāpumi, kurus būvniekiem uzdots novērst, tomēr joprojām nereti novērojam virkni tādu būtisku pārkāpumu kā darbs augstumā bez pretkritienu sistēmām, nepilnīga darba aizsardzības dokumentācija, trūkstoši individuālie aizsardzības līdzekļi būvstrādniekiem un citi. Mēdz būt, ka dokumentos viss kārtībā – ir nepieciešamās sistēmas, ekipējums, apmācīti darbinieki, bet sistemātiski tiek fiksēti arvien jauni pārkāpumi. Mēs kā lielākie būvdarbu pasūtītāji publiskajā sektorā redzam, ka darba aizsardzības jautājums būvniecības nozarē ir jāstiprina, tādēļ jūtamies līdzatbildīgi. Ciešā sadarbībā ar nevalstiskā sektora organizācijām un uzņēmējiem izstrādājam konkrētus risinājumus darba drošības kultūras uzlabošanai,” norāda Renārs Griškevičs. Kopš 2020.gada sākuma apsekoti vidēji 15 objekti mēnesī, sastādīti 92 pārbaudes akti, 5 gadījumos lemts par sodu piemērošanu.
VNĪ turpina pastiprināti uzraudzīt darba drošības principu ievērošanu savā pārvaldībā esošajos objektos, nepieļaujot atlaides darba drošības jomā. VNĪ iekšējie darba aizsardzības speciālisti būvniecības jomā veic pastiprinātas pārbaudes darba aizsardzības prasību ievērošanā VNĪ objektos. Tāpat uzņēmums ir stiprinājis iekšējo kompetenci un kapacitāti darba drošības uzraudzībā, veicis darbiniekus un būvuzņēmējus izglītojošus pasākumus, tai skaitā sadarbībā ar Valsts darba inspekciju. Būtiski uzlabota VNĪ iekšējo kārtība darba aizsardzības prasību ievērošana visos VNĪ attīstības projektu īstenošanas posmos.
“Veiktās būtiskās izmaiņas drošības prasībās gan VNĪ būvobjektos, gan uzņēmuma iekšējos procesos jau nes rezultātus. Izveidota reāli strādājoša darba drošības uzraudzības sistēma, pilnveidoti līgumu nosacījumi ar būvuzņēmējiem, kas papildina drošības prasību ievērošanu būvobjektos un pārkāpumu gadījumā ietver skaidras soda sankcijas. Mūsu mērķis ir no pasūtītāja puses izdarīt maksimāli iespējamo, lai būvniecības procesā iesaistītie var savus pienākumus veikt drošos apstākļos un nepieļautu drošības pārkāpumu iespējas nākotnē,” norāda R. Griškevičs.
Būvdarbu pasūtītājiem ir ierobežotas iespējas ietekmēt atsevišķus būvnieku lēmumus un kontrolēt to godaprātu. Piemēram, pasūtītājam nav rīku, lai pārliecinātos, piemēram, par to, ka objektā strādājošie cilvēki ir nodarbināti likumā paredzētajā kārtībā. Neskatoties uz to, ka “Publisko iepirkumu likums” neparedz apakšuzņēmēju saskaņošanu, ja apakšuzņēmēju veicamo darbu apjoms ir mazāks par 10% no kopējā darbu apjoma, VNĪ kā labo praksi ieviesis prasību par visu apakšuzņēmēju saskaņošanu ar VNĪ.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvdarbu veicējiem ir pienākums organizēt darba aizsardzības prasību ievērošanu. VNĪ ieskatā nepieciešams ieviest obligātus drošības auditus piegādātājiem, informatīvās kampaņas un virkni citu risinājumu. Uzņēmums pirms būvlaukuma ierīkošanas un būvdarbu uzsākšanas organizē ģenerāluzņēmējam un apakšuzņēmējiem semināru par prasībām darba aizsardzības jomā, stāstot arī par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Papildus VNĪ objektu būvlaukumos izvietojis informatīvo kampaņu – vizuālus materiālus par darba drošības prasībām.
Darba drošības jautājumu stiprināšanai nozarē nepieciešams koordinēts iniciatīvu plāns, kurš būtu izstrādājams ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, nozares atbildīgajām organizācijām, Valsts Darba inspekciju un Iepirkumu Uzraudzības biroju. Tāpat VNĪ iesaistījies Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības – Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apaļā galda diskusijās par aktuālajiem izaicinājumiem un to iespējamiem risinājumiem, iesaistot ne tikai publiskā, bet arī privātā sektora dalībniekus.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID “Baltā saraksta” zelta līmenī. VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Informāciju sagatavoja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas daļa.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Konkurences padome aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Konkurences padome (KP), sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), vēl pēdējās divas nedēļas aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos.
Akcija ir spēkā līdz 20.novembrim. Tajā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem publiskajos iepirkumos, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Akcijas pieteikumus izvērtēs KP un IUB ekspertu komisija, izvērtējot to atbilstību nolikumā noteiktajiem kritērijiem.
Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.
Pirmo trīs vietu ieguvēji tiks apbalvoti Pasaules Konkurences dienai veltītajā digitālajā vebinārā 4.decembrī.
Lai piedalītos akcijā, interesentiem ir jāaizpilda elektroniski sagatavota anketa vai anketas sagatave, kurā jānorāda, kāds šķērslis vai ierobežojums publiskajos iepirkumos laika posmā no 2018. līdz 2020.gadam ir kavējis vai liedzis publisko iepirkumu pretendentiem piedalīties iepirkumā un godīgi konkurēt tirgū. Izvēloties iesniegt anketas sagatavi, nevis aizpildīt elektronisko pieteikuma formu, ir jālejupielādē anketa word formātā, tā jāaizpilda un pdf formātā jānosūta uz e-pasta adresi pasts@kp.gov.lv vai pasts@iub.gov.lv ar norādi “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei”.

vairāk informācija: https://www.kp.gov.lv/posts/konkurences-padome-aicina-pieteikt-nejedzigakos-skerslus-konkurencei-publiskajos-iepirkumos2

Informāciju sagatavoja Paula Pērkone, Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

Valsts un pašvaldību iestādes AM nodos aptuveni 450 000 prasībām neatbilstošus respiratorus

Valsts un pašvaldību iestādes Aizsardzības ministrijai (AM) nodos aptuveni 450 000 prasībām neatbilstošus respiratorus, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) runasvīrs Kaspars Galkins.
AM aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka starptautiskā laboratorijā Polijā secināts, ka pavasarī Latvijas iestādēm iepirktie aptuveni miljons respiratoru nav atbilstoši noteiktajām prasībām. Šos uzņēmums “Titled” aizsardzības resoram piegādāja pavasarī un tos nodeva lietošanai valsts un pašvaldību iestādēs.
Galkins skaidroja, ka aptuveni 450 000 prasībām neatbilstošos respiratorus valsts un pašvaldību iestādes nodos atpakaļ aizsardzības resoram. AM patlaban nav zināms, vai atlikusī aptuveni pusmiljons respiratoru daļa jau ir izlietota vai arī tos iestādes atdos atpakaļ aizsardzības resoram.
Galkins arī norādīja, ka AM vēl risina jautājumu, lai uzņēmumam piemērotu soda sankcijas par piegādes līgumā noteikto kvalitātes kritēriju neizpildīšanu, kā arī pieprasītu minēto respiratoru aizstāšanu ar atbilstošas kvalitātes preci.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) 9.aprīlī noslēdza divus līgumus ar SIA “Titled” par respiratoru (KN95) iegādi. Respiratori KN95 ir pielīdzināmi FFP2 respiratoru aizsardzības pakāpei.
Ņemot vērā aprīlī pastāvošo individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu un problēmas ar to testēšanu, respiratoru testi tika veikti Igaunijā neakreditētā laboratorijā.
Vienlaikus ministrija informēja Ministru kabinetu par problēmām ar respiratoru kravas pieņemšanu, jo nebija iespējas veikt kvalitātes pārbaudi akreditētās laboratorijās Eiropā to pārslodzes dēļ.
Tomēr, reaģējot uz tajā brīdī pastāvošo individuālās aizsardzības līdzekļu trūkumu valstī, Ministru kabinets nolēma atļaut AM pieņemt kravu, pamatojoties uz vietējiem un Igaunijas laboratorijas testiem. Papildus tam valdība deleģēja AM nosūtīt respiratoru paraugus sertificētai laboratorijai.
VAMOIC nosūtīja abu līgumu ietvaros saņemto respiratoru paraugus testēšanai uz akreditētu laboratoriju “Central Institute for Labour Protection – National Research Institute”, kas atrodas Polijā. Ņemot vērā laboratoriju noslodzi visā Eiropā, pārbaužu rezultāti tika saņemti 28.oktobrī.
Testos secināts, ka pirmās kravas respiratori atbilst lielākajai daļai kvalitātes prasību FFP2 aizsardzības pakāpei, izņemot divos no desmit paraugiem konstatēta nedaudz pārsniegta gaisa noplūde. Minētā neatbilstība ir ar zemu risku, tādēļ respiratori ir izmantojami.
Savukārt otrajā kravā piegādātie respiratori nav atbilstoši noteiktajām prasībām. Pirmā līguma ietvaros par 145 000 eiro tika piegādāti 50 000 respiratoru, bet otrajā kravā par 2 898 666 eiro tika saņemti aptuveni 999 500 respiratoru.
AM norāda, ka pašlaik ir izveidota individuālo aizsardzības līdzekļu rezerve. Līdz ar to nav tādas situācijas kā pavasarī, kad nebija laika gaidīt testu rezultātus un aizsarglīdzekļi bija jāizdala lietotājiem.
Lai līdzīgas situācijas neatkārtotos nākotnē, Latvijā plānots veidot akreditētu laboratoriju.
Saskaņā ar Ministru kabineta 12.marta rīkojumu VAMOIC sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņēma individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts rezervju pārvaldīšanu un nepieciešamo centralizēto valsts iepirkumu organizēšanu.
Covid-19 pasaules mēroga pandēmija dažu mēnešu laikā burtiski “pārkarsēja” individuālās aizsardzības līdzekļu tirgu. Augstā pieprasījuma dēļ apgrūtināta kļuva ne tikai to ražošana, bet arī piegādes.
Kaut arī AM, pārņemot iepirkumus, akūtāko aizsargmateriālu trūkumu izdevies mazināt, sejas masku un respiratoru piegādes aizvien nav uzskatāmas par simtprocentīgi drošām.