Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares Uzņēmējdarbība

Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 10 miljoniem eiro

No 19. janvāra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju projektu atbalsta programmā, kura būs pieejama uzņēmējdarbības attīstības projektiem, sākot no 10 miljoniem eiro. Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un Attīstības finanšu institūciju ALTUM. Pieteikties programmā un uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst ALTUM piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi. Šiem resursiem nav jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība šeit uz vietas, lai celtu mūsu uzņēmēju un iedzīvotāju labklājību. Tāpēc esam radījuši jaunu programmu, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus  veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē. Katrs šāds projekts  veicinās arī pakalpojumu un produktu ražošanu  citiem uzņēmumiem, radīs jaunas un labi apmaksātas darba vietas, palielinās eksportu un nodokļu ieņēmumus.”

Programmas mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgiem projektiem, kuri palīdzēs sasniegt tādus stratēģiskos mērķus kā ekonomikas reindustrializācija uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm un eksporta apjoma dubultošana līdz 2027. gadam. Īstenojot šo programmu, tiks radītas 800 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, katrs projekts nesīs vismaz trīs miljonus eiro eksporta pieaugumu gadā un 250 tūkstošus eiro ieguldījumus pētniecībā un attīstībā ik gadu.

“Šobrīd tādās viedās specializācijas nozarēs kā bioekonomika, biomedicīna, fotonika, viedā enerģētika un IT veidojas spēcīgas ekosistēmas, kuras lielā mērā balstās uz Latvijas lielajiem uzņēmumiem. Šie uzņēmumi kļūst par pasūtītājiem lielam skaitam mazo uzņēmumu, iegulda pētniecībā un attīstībā, sadarbojas ar zinātniskajām institūcijām, veidojot plašu ietekmi uz tautsaimniecību. Līdz šim tieši lielajiem uzņēmumiem ambiciozu projektu realizācijai nebija pieejams valsts atbalsts. Tādēļ šāda iniciatīva vērtējama kā plats solis straujākai ekonomikas izaugsmei, ko sajutīsim lielākos nodokļu ieņēmumos un vidējā atalgojuma pieaugumā,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Projektu atlase turpināsies līdz 18. aprīlim un LIAA izdos lēmumus par apstiprināmajiem projektiem mēneša laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Nākamajā solī projektu finanšu kritērijus vērtēs un lēmumus par aizdevuma piešķiršanu pieņems ALTUM.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs:  “Jaunajā programmā ietvertā kapitāla atlaide, kas ir aizdevuma pamatsummas pilnīgs vai daļējs samazinājums, ir uzņēmējiem pievilcīgs risinājums, tāpēc sagaidām augstvērtīgus biznesa projektus un veselīgu konkurenci. Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi varēs pretendēt lielie un vidējie uzņēmumi, kas plāno investīcijas ražošanas sākšanai vai paplašināšanai vismaz 10 miljonu eiro apmērā. Būtiski, ka atbalsts paredzēts projektiem, kuru īstenošana pirms atbalsta saņemšanas vēl nav uzsākta. Tas nozīmē, ka atbalsts nonāks pie jauniem, apjomīgiem un lielu atdevi nesošiem projektiem, kas sniegs ieguvumu tautsaimniecībai kopumā. Lielie un vidējie uzņēmumi bieži ir nozīmīgs darba devējs vietējā pašvaldībā, tie nodrošina pasūtījumus saviem piegādātājiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, tā nodrošinot darba vietas arī šajos uzņēmumos, un veicinot ekonomikas asinsriti tālu aiz sava uzņēmuma robežām.”

Lai detalizētāk izstāstītu par programmas nosacījumiem, visi interesenti tiek aicināti piedalīties tiešsaistes seminārā, kurš norisināsies 19. janvārī pulksten 10:00. Semināram varēs sekot līdz Ekonomikas ministrijas, LIAA un ALTUM Facebook kanālos.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstīti tiks tie projekti, kas tiek īstenoti viedās specializācijas prioritārajos virzienos (zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas). Tāpat projektiem jāatbalsta ES mērķi un Latvijas saistības attiecībā uz digitālo transformāciju un klimatneitralitāti.

Lai investīciju projekts tiktu ranžēts LIAA atlasē, tam jāatbilst vismaz četriem no zemāk uzskaitītajiem kritērijiem:

a) Mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru reģionā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,3 (izņemot Rīgu, kur mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,3).

b) Investīciju projekta īstenošanas rezultātā preču vai pakalpojumu eksporta apjoms ir vismaz 3 miljoni eiro gadā.

c) Investīciju projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 tūkstošiem eiro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 12 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi.

d) Komersanta ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā uzņēmuma līmenī ir vismaz 250 tūkstoši eiro gadā.

e) Vismaz 20 % no investīciju projektā plānotajiem ieguldījumiem ir vērsti uz ieguldījumiem zaļo tehnoloģiju izmantošanā produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā un citu uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu vērstu produktu ražošanā.

LIAA atlasi izturējušos projektus ALTUM izvērtēs pēc finanšu kritērijiem. Lai saņemtu aizdevumu, uzņēmumam jāatbilst vidējo un lielo komersantu statusam, projektam jāatbilst atbalstāmajām nozarēm, projekta plānotās investīcijas ir vismaz 10 miljonu eiro apmērā, projekta īstenošana nevar būt uzsākta pirms atbalsta saņemšanas, kā arī plānotais projekts paredz investīcijas ražošanas uzsākšanai vai paplašināšanai. Aizdevums tiks izsniegts kapitāla atlaides apmērā, turklāt citu finansētāju piešķirtā finansējuma apjoms nevarēs būt mazāks par ALTUM aizdevumu. Aizdevuma apjoms būs līdz 30% apmērā no investīciju projekta attiecināmajām izmaksām atkarībā no projekta īstenošanas vietas un uzņēmuma lieluma. Aizdevuma maksimālā summa būs līdz 10 miljoni eiro.

ALTUM aizdevuma procentu likme tiks pielīdzināta cita finansētāja aizdevuma likmei. Izpildot  projekta rādītājus, kapitāla atlaidi piemēros trīs daļās par katru pēcuzraudzības gadu. Ja visā pēcuzraudzības laikā katru gadu komersants sasniegs savus noteiktos rādītājus, kapitāla atlaide būs 100% , t.i., visa ALTUM izsniegtā aizdevuma pamatsumma tiks dzēsta.

Pieteikšanās kārtība

Laika periodā no 2022. gada 19. janvāra līdz 18. aprīlim iesniedzami divi atsevišķi pieteikumi LIAA un Altum. Aizdevuma pieteikums Altum iesniedzams vienlaicīgi vai secīgi ar pieteikumu projektu atlasei, ko īsteno LIAA. Investīciju projekta īstenošanu var uzsākt tikai pēc aizdevuma pieteikuma iesniegšanas un apstiprinājuma saņemšanas no ALTUM.

Pieteikties atlasei LIAA var, reģistrējoties platformā business.gov.lv un elektroniski aizpildot pieteikumu (links uz pieteikumu)

Savukārt pieteikties finansējuma saņemšanai ALTUM var klientu attālinātās apkalpošanas sistēmā  mans.altum.lv, papildus aizpildot arī klienta anketu.

Detalizēti ar programmu regulējošajiem Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai” var iepazīties šeit.

Kategorijas
Mediji, PR, poligrāfija, reklāma

Plašsaziņas līdzekļu atbalstam Mediju atbalsta fondā finansējums šogad palielināts par 3,7 miljoniem eiro

Plašsaziņas līdzekļu atbalstam 2022. gadā Mediju atbalsta fonda (MAF) ietvaros paredzētas 4 atbalsta programmas 4 524 505 eiro vērtībā, kas ir par 3,7 miljoniem eiro vairāk nekā pērn: nacionālajiem medijiem pieaugums būs 1,38 miljoni eiro, reģionālajiem medijiem – 822 704 eiro. MAF atbalsta programmas arī šogad turpinās administrēt Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

“Mediju atbalsta fonds ir viena no būtiskākajām mediju atbalsta sistēmas sastāvdaļām, un ir gandarījums, ka MAF pieejamais finansējums satura veidošanai turpina pieaugt. Vienlaikus ir skaidrs, ka mediju atbalsta politikā jāturpina darbs pie mediju digitālās transformācijas sekmēšanas un digitālo prasmju apguves, lai nozarei palīdzētu pārvarēt ar mediju vides izmaiņām saistītos izaicinājumus un veidotu daudzveidīgu, konkurētspējīgu un kvalitatīvu mediju vidi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

3,7 miljonu eiro pieaugumu MAF veido Kultūras ministrijas panāktais finansējuma palielinājums valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2,6 miljonu eiro apmērā, kā arī 1,1 miljona eiro pārdale no NEPLP atbalsta instrumentiem.

Mediju, kas sasniedz nacionāla mēroga auditoriju, atbalstam MAF programmā “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” šogad būs pieejami 2 104 241,28 eiro. Atbalsta programmas nolikumā noteiktas prioritāri atbalstāmās tematiskās ievirzes – piemēram, pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas žanrs, mediju kritikas žanrs, medijpratību un sabiedrības saliedētību veicinošs saturs u.c.

Reģionos strādājošo mediju atbalstam MAF mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmai” paredzēti 1 359 590 eiro. Programmā pieejamais finansējums ir sadalīts 2 kategorijās – Sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, kā arī paredzēts atsevišķs finansējums Latgales reģiona mediju atbalstam 195 560 eiro apmērā. Reģionālo mediju programmā prioritāri atbalstāmās tēmas iekļautas analogi nacionāla mēroga mediju atbalsta programmām.

Lai finansētu MAF programmu “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā tematiskajās kategorijās,” paredzēts finansējums 816 415,00 eiro, tai skaitā ziņu satura veidošanai (tostarp pētnieciskajai un analītiskajai žurnālistikai) 244 450 eiro, Bezmaksas televīzijas apraides programmas – 195 400,00 eiro, Vēlēšanu diskusijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās – 73 275,00 eiro, Saeimas vēlēšanas 2022 (atbalsts analītiskai un pētnieciskai žurnālistikai) – 97 700,00 eiro.

Tāpat šajā atbalsta programmā 58 740,00 eiro novirzīti diasporas mediju atbalstam, 48 950,00 eiro – saturam personām ar invaliditāti un 97 900,00 eiro mediju kritikas žanram.

Plānots uzsākt jaunu programmu izveidi mediju vides izmaiņu pētījumu veikšanai, kā arī mediju nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai (plānoti 83 000 eiro).

SIF Padomes sēdē 14. janvārī, tika apstiprināti visu trīs MAF atbalsta programmu nolikumi, paredzot iespēju precizējumus tajos izdarīt vēl līdz š.g. 4. februārim. MAF finansējuma sadalījumu un mērķprogrammu nolikumus saskaņojusi Mediju konsultatīvā padome pirms to skatīšanas 14. janvāra Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē. Kultūras ministrija aicina producentus, tos apvienojošās organizācijas un citu mediju satura veidotājus piedalīties nākamajās Mediju konsultatīvās padomes sēdēs, kur vienoties par visas puses apmierinošiem MAF atbalsta nosacījumiem, lai š.g. 4. februāra SIF padomes sēdē nepieciešamības gadījumā vienotos par grozījumiem MAF atbalstā.

Plānots, ka MAF atbalsta konkursu izsludināšanu SIF uzsāks janvārī/februārī.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Būvniecības informācijas sistēmā jaunas iespējas

Darbs pie Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošanas un uzlabošanas norit nepārtraukti un esam gatavi iepazīstināt ar kārtējiem nozīmīgajiem sistēmas pilnveidojumiem, kuri izstrādāti BIS attīstības projekta “Būvniecības procesu un IS attīstība (2.kārta)” (turpmāk – projekts) ietvaros un uzlabos darbu būvspeciālistiem (galvenokārt, būvdarbu veicējiem), nekustamo īpašumu pārvaldniekiem un būvvalžu darbiniekiem.

Funkcionalitātes pilnveidojumi tapuši sadarbībā ar pašiem lietotājiem un produkcijas vidē būs pieejami no 2022.gada 14.janvāra. BIS pilnveides apjoms ietver:

  • Papildinājumus un uzlabojumus BIS publiskajā portālā no būvniecības ieceres līdz būvdarbiem:
    • lai padarītu BIS portāla lietotāju darbu ērtāku ir veiktas izmaiņas un uzlabojumi būvniecības lietu saraksta atrādīšanā un meklēšanas funkcionalitātē;
    • veikti papildinājumi attiecībā uz norādāmo informāciju un pazīmēm būvniecības ieceres iesniegumā (piemēram, atzīme par meliorācijas objektu), projektā (vizuālā risinājuma pazīmes pievienošana), saskaņošanas procesā un plānoto atkritumu norādīšana ieceres iesniegumā un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu (BUN) izpildes iesniegumā;
    • izstrādāta sadaļa par trešo pušu saskaņojumiem, kas ļauj caur BIS elektroniski nosūtīt saskaņojuma pieprasījumu.
  • Papildinājumus un uzlabojumus sadaļā “Būvdarbu gaita”:
    • ieviestas vizuālās izmaiņas un papildinājumi būvdarbu žurnāla ierakstu sarakstos, kā arī ieviesti vairāki būvdarbu žurnāla ieraksta pievienošanas, apstiprināšanas un atrādīšanas uzlabojumi;
    • izstrādāti uzlabojumi būvdarbu žurnāla līgumu ievades formā un būvmateriālu konfigurācijas sarakstā;
    • veikti tāmes datu pievienošanas un norādīšanas papildinājumi;
    • ieviestas izmaiņas saņemto un izvesto materiālu un būvizstrādājumu uzskaitē;
    • kā viens no būtiskākajiem jaunumiem ir iespēja veikt būvniecības atkritumu uzskaiti būvdarbu žurnālā;
    • Ieviesti papildinājumi aktu izveidošanā un apstiprināšanā būvdarbu žurnālā.
  • Papildinājumus un uzlabojumus pie būves nodošanas ekspluatācijā:
    • izstrādāti papildinājumi tehnisko noteikumu izdevēju atzinumā;
    • ieviesta faktisko būvniecības atkritumu kontrole pie nodošanas ekspluatācijā;
    • iestrādāti papildinājumi iesniegumā par būves neesību.
  • Ieviestas izmaiņas un papildinājumi ēkas energosertifikāta izveidē un apstrādē.

Savukārt, jau no 2021.gada decembra BIS lietotājiem ir pieejami pilnveidojumi Būvju ekspluatācijas sadaļā, kurā ir iekļauti Ekspluatācijas un Māju lietu moduļi, sniedzot iespēju dzīvojamo māju īpašniekiem un nekustamo īpašumu pārvaldniekiem visu ar sava īpašuma pārvaldīšanu saistīto tehnisko dokumentāciju uzturēt vienuviet – apsekošanas pieteikumu izveidošana un apstrāde, paziņojumu sūtīšana, dokumentu un lēmumu atrādīšana, kā arī remontdarbu, skaitītāju mērījumu reģistrēšana u.c. darbību veikšana saistībā ar ēkas ekspluatācijas jautājumiem. Pēc grozījumu pieņemšanas Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā būs iespējams elektroniski organizēt aptaujas un dzīvokļu īpašnieku kopsapulces.

Papildus vēršam uzmanību, ka lai izslēgtu iespēju, ka BIS tiek norādīti kļūdaini e-pasti, turpmāk BIS lietotājiem (sadaļā “Profila informācija”) būs jāapstiprina sava e-pasta adrese. Pēc 2022.gada 1.marta uz neverificētām e-pasta adresēm vēstules no BIS vairs netiks izsūtītas.

Līdz ar katras jaunas funkcionalitātes izstrādi un ieviešanu produkcijā Būvniecības valsts kontroles birojs organizē BIS lietotāju apmācības – vebinārus tiešsaistē, lai katram būtu iespēja noklausīties un redzēt, kas jauns ir ieviests un kā to izmantot ikdienas darbos. Arī par minētajiem jauninājumiem un uzlabojumiem jau ir bijušas apmācības (video ieraksti un prezentācijas atrodamas https://bis.gov.lv/noderigi/bis-apmacibas) un tiks organizētas vēl. BIS lietotāju apmācību kalendārs pieejams šeit: https://bis.gov.lv/noderigi/bis-apmacibas/apmacibu-kalendars

Šādu apjomīgu sistēmas izmaiņu prasību definēšana, izstrāde un ieviešana nebūtu iespējama bez būvniecības nozares un sadarbības partneru iesaistes. Kopumā 3. un 4.laidiena izstrādei esam noorganizējuši 98 sanāksmes, kurās piedalījušies vairāk nekā 200 pārstāvji no 72 organizācijām – nozares uzņēmumiem, izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm. Izsakām lielu pateicību par ieguldīto darbu un ceram arī uz turpmāku veiksmīgu sadarbību!

BIS pilnveide norit Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (2.kārta)” (vienošanās Nr. 2.2.1.1/19/I/005) ietvaros. Projekta ieviešanas darbi norisināsies līdz 2022.gada novembrim.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Enerģētika, siltumapgāde

Šķeldas cenas kāpuma dēļ “Rīgas siltums” rīkos jaunus konkursus kurināmā iegādei

Šķeldas cenas kāpuma dēļ galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmums “Rīgas siltums” rīkos jaunus konkursus kurināmā iegādei, aģentūra LETA noskaidroja uzņēmumā.

Gatavojoties apkures sezonai, uzņēmums bija noslēdzis līgumus ar kurināmā piegādātājiem visai apkures sezonai. Tas lielā mērā palīdzējis stabilizēt apkures sezonas siltuma tarifu, ņemot vērā faktu, ka 30% siltuma uzņēmums saražo pats un 50% no pašu saražotā tiek ražoti no atjaunojamiem energoresursiem. 

Savukārt 70% siltuma tiek iepirkts, un lielākā daļa siltumenerģijas tiek pirkta no AS “Latvenergo”, kas siltumu ražo no dabasgāzes, kuras cena pieaugusi dramatiski.
“Rīgas siltumā” skaidro, ka, palielinoties pieprasījumam pēc kurināmā, būtiski pieauga šķeldas cenas, kā rezultātā šķeldas piegādātāji lauza līgumus, kas bija noslēgti uz visu gadu. Augošās cenas dēļ, šķeldas piegādātājiem bijis izdevīgāk lauzt līgumu, zaudējot līguma nodrošinājumu summas, nekā piegādāt šķeldu par iepriekš līgumā fiksēto cenu. Līdz ar to siltumenerģijas ražotājam ir jārīko jauni iepirkumi.

“Rīgas siltums” rīko atklātus konkursus par šķeldas piegādi katram siltumavotam atsevišķi, slēdzot līgumus par šķeldas piegādi siltumcentrālēm “Ziepniekkalns”, “Zasulauks”, “Imanta”, “Daugavgrīva” un “Vecmīlgrāvis”.


Iepirkuma apjoms esot viena mēneša plānotais šķeldas patēriņš. Šāds termiņš izvēlēts saistībā ar šķeldas cenu būtisku pieaugumu, jo ir sarežģīti prognozēt, kad tās kritīsies un cik lielā mērā. Tirgum nostabilizējoties, atkal tiks rīkoti iepirkumi ilgākam piegādes periodam.
Siltumapgādes uzņēmums rūpīgi seko līdzi tirgus situācijai, veicot prognozes un plānojot savu tālāko darbību, jo faktiski šobrīd tikai ar savu darbību esot iespējams bremzēt siltuma tarifa kāpumu.

LETA jau ziņoja, ka aizvadītajā gadā auga kurināmās šķeldas cenas. Pēc Meža nozares informācijas centra  publiskotās informācijas, kurināmās šķeldas cenas decembra beigās pietuvojās 12-13 eiro līmenim par beramo kubikmetru un tika prognozēts, ka šī gada sākumā tās sasniegs 13-15 eiro līmeni.


“Rīgas siltuma” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, bija 151,874 miljoni eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi 11,6 reizes – līdz 15,6 miljoniem eiro, liecina informācija “Firmas.lv”.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Būvniecības nozare 2022.gadā var stiprināt kopējo valsts ekonomiku

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir noteikusi nozares attīstības prioritātes 2022.gadam.

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses. Kā 2022.gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

Partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzsver: “Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022.gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā.”

Latvijas būvuzņēmēju partnerība ar savu biedru rosinātiem pasākumiem jau iepriekš ir panākusi būtiskas pārmaiņas, kas ietekmējušas ikvienu būvniecībā iesaistīto. Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022.gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Latvijas būvniecības nozare ir viena no lielajām tautsaimniecības nozarēm, kura pandēmijas apstākļos spēj droši darboties un radīt pievienoto vērtību Latvijas infrastruktūrai un kopējai ekonomikas izaugsmei, papildinot valsts budžetu ar nodokļiem. Nozarē tiešā un netiešā veidā ir nodarbināti aptuveni 15% no visiem darba ņēmējiem, kā arī nozīmīgu tās daļu veido būvmateriālu un pakalpojumu eksports.

Šajā gadā svarīgi uzsākt Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās investīciju programmu projektus, lai finansējums nonāktu līdz pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem. Publiskais pasūtījums veido būtisku daļu no būvniecības nozares apgrozījuma, tāpēc būvniecībā iesaistītajiem ir svarīgi redzēt, kā, cik efektīvi un kam tas tiek plānots. Efektivitāti var uzlabot, veicinot konkurenci un projektu standartizāciju, tāpēc nozare sagaida, ka valdībā tiktu apstiprināti būvniecības tipveida līgumu nosacījumi. Tāpat nozarei kopā ar valsts pārvaldi būtu jāizstrādā cenu indeksācijas modelis, lai pasūtītājiem un piegādātājiem būtu jauns instruments, kā pārvaldīt būvniecības riskus. Šajā gadā jāturpina darbs pie Publisko iepirkuma likuma grozījumiem, lai saimnieciski izdevīgāko kritēriju piemērošana būtu obligāta. Vienlaikus jāturpina pilnveidot elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), lai pasūtītājiem būtu vienas pieturas informācija par piegādātājiem, kas dotu iespēju paātrināt būvniecības iepirkumus.

Otrā prioritāte: pilnveidot būvniecības procesu un regulējumu

2021.gadā tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kuri precizē procesa pušu atbildības, uzraudzības funkciju izpildes termiņus, kā arī ieviesa klusēšanas-piekrišanas principu projektēšanas posmā. Šogad ir jāturpina darbs pie Vispārīgo būvnoteikumu grozījumiem, lai kopējais process būtu efektīvāks, kur būtu skaidrāk definētas pasūtītāja, projektētāja un būvnieka atbildības izmaiņas vadības jautājumos. Lai trešās puses būtu vairāk pasargātas no dažādiem ar būvniecību saistītiem riskiem, jāievieš Būvniecības obligātā civiltiesiskā atbildība (BOCTA). Partnerības ieskatā Latvijas būvniecības regulējums būtu jāveido pēc Dānijas piemēra, kur process ir mazāk birokrātisks ar lielāku profesionālo atbildību uz nozarē sertificētiem uzņēmumiem un speciālistiem. Papildus būtu vēlams izveidot jaunu civilo būvju būvprojekta LVS standartu, lai uzlabotu būvprojektu kvalitāti un varētu veiksmīgāk standartizēt BIM projektus. Svarīgs uzdevums būs turpināt nozares procesu digitalizāciju, pabeigt Būvniecības informācijas sistēmas BIS 2.0 izstrādi, veikt apmācības un uzsākt BIS 3.0 attīstību, kurā iesaistās gan nekustamo īpašumu attīstītāji, apsaimniekotāji, arhitekti, projektētāji un būvnieki.

Trešā prioritāte: veidot un īstenot konkrētus pasākumus būvniecības zaļā kursa virzienā

Būvniecības nozarei ir nozīmīga loma vispārējo klimata politikas mērķu sasniegšanā. Green Deal jeb ES Zaļais kursa ietvars tuvākajos piecos līdz desmit gados skars arī pārmaiņas būvniecības nozarē, jo būvmateriālu ražošana, loģistika, būvlaukumi un ēku ekspluatācija rada daudz SEG emisiju un tās ir jāmazina.

Komercsektors lielajos projektos jau vairākus gadus aktīvi izmanto starptautiskas ilgtspējīgas būvniecības sistēmas BREEAM un LEED, un šogad tirgū ienāks arī Vācijas sertificēšanas pakalpojumi DGNB. Turklāt Latvijas komercbankas aktīvi turpina darbu pie taksonomijas regulējuma ieviešanas un zaļo kredītu standartizācijas, kur pamatā ir jābūt vienkāršiem un saprotamiem zaļās būves kritērijiem un monitoringa sistēmai, kura balstīta lielajos datos.

Zaļās būvniecības jomā šogad svarīgi būtu izstrādāt sabalansētu pasūtītāju un piegādātāju būvniecības SEG emisiju samazināšanas taktisko plānu līdz 2030.gadam. Valsts pārvaldei kopā ar nozari būtu jāsāk darbs pie jaunas būvniecības nozares SEG emisiju aprēķinu un monitoringa sistēmas, pārstrādājamo būvmateriālu aprites sistēmas izveides, jāpilnveido publisko telpu mikroklimata standarti, jāveido vienota ēku energoefektivitātes uzskaites sistēma. Būtu jāveic grozījumi MK noteikumos Nr. 353, lai definētu vairākus obligātos zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) kritērijus attiecībā uz vidējiem un lieliem būvprojektiem un būvdarbiem. Būtiski, lai šie obligātie zaļās būvniecības kritēriji būtu sasaistīti ar ES fondu investīciju programmām.

Kategorijas
Nozares Transports

Satiksmes ministrs ar “LatRailNet” vadību pārrunā dzelzceļa sistēmas attīstību

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits , 13. janvārī, ar AS “LatRailNet” valdes priekšsēdētāju Justīnu Hudenko pārrunāja jauna indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna līdz 2026. gadam sagatavošanas gaitu, kā arī pasākumus, kas veicinātu dzelzceļa iekšzemes kravu pārvadājumu attīstību.

Jauna indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna mērķis būtu plānot dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, ievērojot pēdējo gadu kravu pārvadājumu attīstības dinamiku. Plāna izstrādei ir uzsāktas diskusijas ar nozares uzņēmējiem, kā nodrošināt konkurētspējīgu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu un uzlabot dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaula lomu.

Sarunas gaitā satiksmes ministrs pauda atbalstu AS “LatRailNet” izstrādātajai uzņēmuma attīstības vīzijai, mazinot funkciju dublēšanos dzelzceļa nozarē un veicinot vienādu apstākļu radīšanu visiem pārvadājumu tirgus dalībniekiem.

Akciju sabiedrība “LatRailNet” ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums, kas saskaņā ar Dzelzceļa likumu veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas – lēmumu pieņemšanu par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu, un lēmumu pieņemšanu par infrastruktūras maksām, tai skaitā maksas noteikšanu un iekasēšanu.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Saeima pieņem grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā

Saeima ceturtdien, 13.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem precizētas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritēriji, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.

“Šie grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem, kas tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi,” iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.

Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Ar grozījumiem precizēts sociālā uzņēmuma jēdziens, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas.

Ministru kabinetam būs jānoteic prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs). Tas nepieciešams, lai novērstu to, ka tikai formāli tiek izpildīta likumā ietvertā prasība nodarbināt algotus darbiniekus.

Uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu varēs pretendēt tādi uzņēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvi sodītiem par pārkāpumu, kas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve. Uz sociāla uzņēmuma statusu nevarēs pretendēt arī tie uzņēmumi, kas sodīti par pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.

Uz sociālā uzņēmuma statusu turpmāk nevarēs pretendēt arī tādi uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Lai nodrošinātu ierobežojošu kritēriju samērīgumu, ar grozījumiem noteikta arī iespēja, izvērtējot konkrēto situāciju, lemt par sociālā uzņēmuma statusa saglabāšanu, piemēram, ja uzņēmums Labklājības ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz informāciju, kas apliecina konstatēto pārkāpumu vai neatbilstības novēršanu un sociālā uzņēmuma darbības pilnveidi.

Tāpat ar grozījumiem noteiktas tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūst sociālā uzņēmuma statusu.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Iepirkumi, ES fondi Izglītība un zinātne

Īstenos ES fondu programmu portatīvo datoru iegādei skolēniem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sagatavot pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai, kas paredzēts portatīvās datortehnikas iegādei pamatizglītības apguvei. Šim mērķim pieejamais ERAF finansējums – gandrīz 9,5 miljoni eiro.

IZM sagatavotās Eiropas Savienības (ES) fondu programmas mērķis ir valsts un pašvaldību dibināto speciālās, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu nodrošināšana ar mācību procesam atbilstošu, izmaksu efektīvu un drošu portatīvo datortehniku, nodrošinot to pieejamību izglītojamiem mācību procesā, lai paaugstinātu mācību efektivitāti un mazinātu nevienlīdzību, ievērojot principu “dators ikvienam bērnam”.

Plānots, ka IT aprīkojumu mācību procesa nodrošināšanai  saņems 614 skolas. Mērķa grupā neietilpst izglītojamie, kas apgūst vispārējās pamatizglītības programmas tālmācības formā.

Projekta īstenošanai pieejamais finansējums ir 11 140 678 eiro, ko veido ERAF finansējums  9 469 576 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums  – 1 671 102 eiro.

IZM iesniegums finansējuma saņemšanai jāiesniedz līdz šī gada 28. februārim, savukārt projekta īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2023. gada beigām.

ERAF atbalsts paredzēts plānošanas dokumenta – darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 8.1.2. “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros, kas, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paplašināts ar 13.1.2.2. pasākumu “Izglītības iestāžu digitalizācija”.

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama sadaļā atlase.cfla.gov.lv.

Kategorijas
Izglītība un zinātne

Sociālās atstumtības riska grupas jauniešiem būs pieejami plašāki atbalsta pasākumi

Jauniešu garantijas iniciatīvas ietvaros sociālās atstumtības riska grupas jauniešiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās (NEET), turpmāk būs pieejams plašāks atbalsta pasākumu klāsts, kas palīdzēs veiksmīgāk iekļauties darba vai mācību vidē. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumu grozījumi, kas šodien, 2022. gada 11. janvārī, apstiprināti valdībā.

Grozījumi paredz Eiropas Savienības (ES) fondu programmas Jauniešu garantijas iniciatīvas finansējuma atlikumu 1,2 miljonu eiro apmērā novirzīt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, lai veicinātu NEET jauniešu iesaisti nodarbinātībā vai izglītībā.

Sociālās atstumtības riska grupas jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās, turpmāk būs pieejams arī padomdevēja (mentors) vai personiskās izaugsmes trenera (coach) atbalsts ar mērķi veicināt jauniešu adaptāciju darba vietā vai izglītības iestādē, apgūstot vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pilnveides izglītības programmu, profesionālās tālākizglītības programmu,  modulārās profesionālās izglītības programmas moduli vai moduļu kopu, studiju moduli vai studiju kursu augstskolā vai koledžā, pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, akadēmiskā bakalaura programmu, profesionālā maģistra studiju programmu vai akadēmiskā maģistra studiju programmu.

Jauniešiem būs pieejams arī atbalsts profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, kas dod iespēju iegūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes, vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai profesionālās tālākizglītības programmās. Tāpat paredzēts atbalsts ceļa izdevumu segšanai braucienam no deklarētās dzīves vietas uz mācību vai prakses vietu, kā arī stipendija jauniešiem, kas mācās profesionālās pilnveides programmās vai profesionālās tālākizglītības programmās.

Šie atbalsta pasākumi papildinās NEET jauniešiem jau pieejamo atbalsta pasākumu un pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts ES fondu projekta “PROTI un DARI” ietvaros.

Kategorijas
Transports

Valdība atbalsta VAS “Latvijas dzelzceļš” restrukturizāciju

11.janvārī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” restrukturizāciju, kas paredz SIA “LDZ infrastruktūra” likvidāciju un SIA “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”” pievienošanu VAS “Latvijas dzelzceļš”  meitas sabiedrībai SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”.  

Satiksmes ministrijas izstrādātais priekšlikums paredz koncentrēt viena veida pakalpojumus vienā uzņēmumā, nodrošināt kopējo izmaksu samazinājumu un procesu sakārtošanu. VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iekšējo resursu pārdale veicinās efektīvāku resursu pārvaldību un ilgtermiņā nodrošinās uzņēmuma konkurētspēju. Plānotais finansiālais ieguvums no restrukturizācijas būs aptuveni trīs līdz četri miljoni eiro.

Pēdējo gadu laikā SIA “LDz infrastruktūra” sniegto pakalpojumu apjoms LDz ir ievērojami samazinājies. Uzņēmuma potenciāls pakalpojumu sniegšanai ārējiem klientiem ir ierobežots, vienlaikus tā funkcijas dublējas ar LDz piederošās kapitālsabiedrības SIA “LDz ritošā sastāva serviss” funkcijām.

“LDZ infrastruktūra” likvidācijas rezultātā LDz iegūs būtiskus aktīvus, tajā skaitā aptuveni trīs līdz četri miljoni eiro naudas atlikumu un nozīmīgus darbojošos pamatlīdzekļus.  Tāpat, uzņēmuma likvidācijas rezultātā samazināsies kopējās administratīvās izmaksas. Plānots, ka “LDZ infrastruktūra” darbus pārņems LDz.

Arī SIA “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija” (RVU Baltija) darbu apjoms pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājies un tuvāko gadu laikā nav sagaidāmi nozīmīgi pasūtījumi. RVU Baltija veic sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu, kas dublējas ar LDz  pamatfunkcijām. RVU Baltija pievienošana LDz meitas sabiedrībai SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” dos iespēju samazināt administratīvas izmaksas.

Plānots, ka “LDz infrastruktūra” likvidācijas process un  RVU Baltija pievienošanas LDz meitas sabiedrībai SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” process tiks pabeigts 2022.gadā.