Ražīgumu būvniecībā var būtiski kāpināt lielākas investīcijas, eksports un strukturālas reformas

"LATVIJAS BŪVUZŅĒMĒJU PARTNERĪBA" BIEDRĪBA, 04/12/2020

Post image for Ražīgumu būvniecībā var būtiski kāpināt lielākas investīcijas, eksports un strukturālas reformas

Produktivitātes palielināšanai būvniecībā ir nepieciešami pārkārtojumi pašos uzņēmumos, mazo specializēto uzņēmumu apvienošanās vidējos, plašāka eksporta attīstība un mērķtiecīgs valsts pārvaldes atbalsts. Kopā ar efektīvākiem publiskiem iepirkumiem, ilgtspējīgu investīciju politiku pētniecībā un izglītībā nozarē tiktu rasti līdzekļi, ko ieguldīt tehnoloģijās būvlaukumos, speciālistu apmācībās, inovācijās, procesu automatizācijā un standartizācijā.
Šādi secināts 3.decembrī notikušajā tiešsaistes konferencē “Produktivitāte būvniecībā: investīcijas, cilvēkresursi, tehnoloģijas”, kur Latvijā vadošie būvuzņēmēji un būvmateriālu ražotāji, kā arī ekonomikas ministrijas pārstāvji diskutēja par produktivitāti un veidiem, kā to uzlabot.
Kā norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, pārliecība par nozares spēju uzņemt jaunas investīcijas ir ļoti būtiska, jo laikā, kad jāveic ekonomikas atveseļošana, daļa no ieguldījumiem nonāks būvniecībā. Tāpēc svarīgi, lai tie ir ilgtspējīgi. Atbalsts tiek plānots caur dzīvojamā fonda uzlabošanas pasākumiem, iekšlietu sistēmas objektu būvniecību un ceļu infrastruktūras projektiem, kas vienlaikus arī radīs papildu darbavietas. Ne mazāk svarīgi ir atvēlēt līdzekļus darbaspēka kvalifikācijas celšanai, pētniecībai, digitalizācijai.
Gan ekonomists Pēteris Strautiņš, gan Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzsvēra, ka statistikas rādītāji par produktivitāti dažādos avotos būtiski atšķiras. Tāpat arī atšķiras metodes, pēc kādām ražīgums tiek aprēķināts. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem produktivitāte būvniecības nozarē pirms pieciem gadiem bija 17 tūkstoši eiro, rēķinot uz vienu darbinieku gadā, bet šogad tā jau sasniedz 24 tūkstošus eiro. Savukārt pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aprēķiniem, attiecinot nozares kopējo apgrozījumu pret nodarbināto skaitu, darba ražīgums uz vienu nodarbināto Latvijā ir 38 tūkstoši eiro gadā, bet Eiropas Savienībās valstīs tas ir vidēji 100 tūkstoši eiro.
Ražīguma rādītāju aprēķinos jāņem vērā būvniecības produktu un pakalpojumu cenas – Latvijā ēku būvniecībā viena kvadrātmetra cena un ceļu būvniecībā viena kilometra izbūves izmakas ir zemākas nekā rietumvalstīs un Skandināvijā, kur tās ir pat divas reizes augstākas, bet atalgojums pat 3 reizes lielāks. Salīdzinājumā ar citām nozarēm ražīgums būvniecībā ir tuvu vidējam rādītājam valstī, esot aptuveni vienā līmenī ar tādām nozarēm kā apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.
Lai uzņēmumi straujāk kāpinātu darba ražīgumu, nozīmīga loma ir investīcijām jaunās tehnoloģijās, darbinieku kvalifikācijā. “Dati rāda, ka būvniecības uzņēmumu peļņa ir nedaudz virs nulles, proti, 0,7 procentu robežās, kas nozīmē, ka uzņēmumu rīcībā esošie resursi pētniecībai un attīstībai ir ļoti ierobežoti,” skaidroja Gints Miķelsons. Arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta vadītāja Olga Feldmane norādīja uz nepieciešamību mainīt situāciju, kad publiskajos iepirkumos noteicošais ir zemākās cenas nevis saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma princips, jo tas rezultātā mazina ne tikai uzņēmuma, bet arī pasūtītāja spēju ieguldīt attīstībā.
Konferences laikā aptaujā tika noskaidroti tie faktori, kas uzņēmumos visvairāk ietekmē darba ražīgumu attiecībā uz darbaspēku un tehnoloģijām. Rezultāti rāda, ka visbūtiskākā ietekme ir darba vadītāju un apakšuzņēmēju vadītāju zināšanām un prasmēm, kā arī būvprojekta kvalitātei un detalizācijai, kopējam būvniecības regulējumam, būvdarbu plānošanai un risku vadībai, ieskaitot iekļaušanos plānotajā budžetā. Savukārt attiecībā uz tehnoloģijām, uzņēmēji kā visbūtiskākos faktorus norāda būvmateriālu kvalitāti un būvkonstrukciju ražošanu rūpnīcās, darbā pieejamos instrumentus un būvkonstrukciju ražošanu būvlaukumā, tikai pēc tam minot tādus aspektus kā automatizēti procesi un BIM izmantošana. Aptauja arī rāda, ka uzņēmēji vidēji patērē 40 procentus laika tādiem procesiem kas nav tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu un ražošanu, kas nozīmē, ka lietvedība un atbalsta funkcijas aizņem turpat pusi no kopējā projekta darba. Tas liecina, ka te ir iespējas pārskatīt liekās darbības un efektivizēt procesus.
Tiešsaistes konferences pilns ieraksts, kā arī konferences materiāli ir piejami partnerības mājaslapā latvijasbuvnieki.lv un Facebook lapā.
Saite uz resursiem: https://bit.ly/3mEDNGL
Par Partnerību
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies vairāk nekā trīsdesmit Latvijas lielākie būvuzņēmēji. Partnerības mērķis – veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozares attīstību, kas balstās tādās vērtībās kā drošība, kvalitāte, starptautiska konkurētspēja un atbildība. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība veido efektīvu dialogu starp būvniecības nozari un Latvijas valsti.

Informāciju sagatavoja Lāsma Sīle, sabiedrisko attiecību speciāliste

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: