Publiskie iepirkumi Vācijā

Ilona Jakubsone, 01/12/2013

Post image for Publiskie iepirkumi Vācijā

Vācija ir viena no līderēm publisko iepirkumu sistēmas modernizēšanā, un par paziņojumu publicēšanas un dokumentu lejupielādes jautājumiem stāstīt būtu lieki. Tāpēc šoreiz par atšķirīgo – ar ko Vācijas publisko iepirkumu sistēma atšķiras no citu Eiropas Savienības (ES) valstu publisko iepirkumu sistēmām un ar ko tā atšķiras no laika gaitā izveidojušās sistēmas Latvijā.

SIMAP mājaslapā simap.europa.eu ir informācija par Eiropas valsts iepirkumu. Sadaļā, kur redzamas saites uz publisko iepirkumu datubāzēm, Vācijai ir norādītas 12 adreses. Tās ir norādes uz galvenajiem valsts un federālo zemju e-iepirkumu (e-vergabe) portāliem. Starp minētajiem ir Saksijas-Anhaltes (Sachsen-Anhalt), Brandenburgas, Hesenes, Ziemeļreinas-Vestfālenes (Nordrhein-Westfalen) un Reinzemes-Pfalcas (Rhenland-Pfalz) e-iepirkumu vietnes. Pavisam Vācijā ir 16 federālās zemes, un saites uz pārējām var sameklēt cituviet.

Informācija par iepirkumiem ir pieejama arī komerciāla rakstura e-iepirkumu platformās. Piemēram, Lejassaksijas (Niedersachsen) mājaslapā ir ievietota vispārēja informācija par iepirkumu, aicinot sazināties, izmantojot norādīto e-pastu. Vienlaikus tās paziņojumi ir atrodami komersantu piedāvātajās e-platformās1, bet informācija par lielajām iepirkuma procedūrām, protams, arī Oficiālajā Vēstnesī (OV). Paziņojuma attiecīgā ailē ir norādīta saite uz vietni, kur vajadzētu būt pieejamai pārējai informācijai par iepirkumu.

Viens no modernās publisko iepirkumu sistēmas elementiem ir dinamiskās iepirkumu sistēmas. Vācijā tās regulāri tiek veidotas un uzturētas. Ieskatoties Oficiālā Vēstneša (OV) publikācijās, redzams, ka paziņojumi, kuri attiecas uz dinamisko iepirkumu sistēmu izveidi, tiek sūtīti arī no Vācijas. Nosacījumi dinamisko iepirkumu sistēmu veidošanai atrodami Direktīvā 2004/18/EK2 (33. pants), kā arī Publisko iepirkumu likumā (65. pants). Tas liecina par to, ka valstī e-iepirkumu sistēma darbojas atbilstoši to ieviešanas mērķiem, un tie ir vērsti uz sistēmas optimizāciju.

vaac1

Atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, Vācija pēc direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK pieņemšanas nesteidza gatavot jaunus likumprojektus, bet veica grozījumus jau spēkā esošajos likumos. Attiecīgie grozījumi tika veikti vismaz sešos Vācijas tiesību aktos3. Attiecībā uz iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena nepārsniedz ES noteiktās robežas, Vācijā ir izpratne kā par izņēmumiem, uz kuriem ES noteikumi neattiecas. Federālās zemes var izdot savus noteikumus, un zemāku cenu iepirkumus organizēt saskaņā ar savu izpratni par atklātību, taisnīgumu un efektivitāti. Piemēram, Hesene ir pieņēmusi publisko iepirkumu noteikumus, kuru saturs ietilps 2‒3 A4 formāta lappusēs4. Vācijā valsts publiskie iepirkumi un federālo zemju iepirkumi ir patstāvīgas sistēmas, kuras ievēro ES prasības, galvenokārt, ņemot vērā savas valsts un federālo zemju sabiedriskās intereses.

Vācijā valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai motivētu uzņēmējus iesaistīties konkurences sacensībā arī e-sistēmu modernizēšanā. Viens no pirmajiem valsts e-iepirkumu sistēmas izstrādātājiem Vācijā ir Cosinex5, kas jau kopš 1999. gada darbojas kā valsts un nevalstiskā sektora partneris, arī e-platformas izveidē un publisko iepirkumu sistēmas optimizācijā. Tagad e-platformas iepirkumu veikšanai piedāvā arī virkne citu uzņēmumu. Piemēram SIMAP sadaļā e-senders6 jau vairākus gadus ir reģistrēts vairāk nekā desmit tīmekļa vietņu, kuras Vācijas publisko iepirkumu sludinājumus nosūta publicēšanai OV automātiski, bet apmēram 20 tā sauktie e-senderi pieņem sludinājumus vācu valodā. Lielākoties tie ir iepirkumu portālu uzturētāji no Austrijas, Itālijas, Dānijas un Vācijas. Paziņojumus latviešu valodā pieņem vienīgais dāņu e-sūtītājs.

Publiskie iepirkumi ir saistīti ar lieliem riskiem attiecībā uz korupciju, un šajā ziņā Vācija nav izņēmums. Tomēr tā necenšas sistēmu centralizēt, bet dod iespējas dažādu ideju ģenerēšanai, labāko risinājumu meklēšanai un ieviešanai. Tajās jomās, kuras ir iespējams nodot brīvai konkurencei, darbojas tirgus ekonomikas likumsakarības, kas ir galvenais attīstības dzinējspēks, un valsts pienākums ir dot iespējas legālas uzņēmējdarbības veikšanai un vairot ikviena pilsoņa motivāciju darboties.

Sūdzības par publiskajiem iepirkumiem Vācijā izskata attiecīgi valsts vai federālās zemes institūcijas. Pasūtītāji no Vācijas informāciju par pārsūdzību iespējām un termiņiem (15 kalendārās dienas) norāda iepirkumu sludinājumos, kuri publicēti OV.

vaac2

Informācija par minētajām iestādēm ir atkarīga no tā, kurai federālajai zemei pasūtītājs ir piederīgs. Citas federālo zemju struktūrvienības pasūtītāji norāda citas iestādes.

Nr.p.k. Pasūtītājs (arī SPS8) Iestāde, kur var iesniegt sūdzību par iepirkumu
1. Hamburg Port Authority AöR Vergabekammer bei der Behörde für Stadtentwicklung und Umwelt
2. Stadt Frankfurt (Oder), Dezernat II, Abt. Vergabe und Haushalt – Vergabestelle Die Vergabekammern des Landes Brandenburg
3. RWW Rheinisch Westfälische Wasserwerksgesellschaft mbH Vergabekammer bei der Bezirksregierung Düsseldorf
4. Stadtwerke München GmbH Regierung von Oberbayern Vergabekammer Südbayern
5. Verkehrsgesellschaft Bremerhaven Aktiengesellschaft Vergabekammer Bremen Der Senator für Umwelt, Bau und Verkehr
6. Brandenburgische Boden Gesellschaft für Grundstücksverwaltung und -verwertung mbH Vergabekammer des Landes Brandenburg beim Ministerium für Wirtschaft und Europaangelegenheiten
7. Stadt Wermelskirchen Vergabekammer bei der Bezirksregierung Köln
8. Bundesamt für Familie und zivilgesellschaftliche Aufgaben Bundeskartellamt, Vergabekammer des Bundes
9. VBB Verkehrsverbund Berlin-Brandenburg GmbH Vergabekammer Berlin bei der Senatsverwaltung für Wirtschaft, Technologie und Forschung
10. Freistaat Bayern, vertreten durch das Bayerische Landesamt für Umwelt Vergabekammer Südbayern bei der Regierung von Oberbayern
11. Große Kreisstadt Dippoldiswalde Vergabekammer des Freistaates Sachsen bei der Landesdirektion Leipzig
12. Freie und Hansestadt Hamburg, Behörde für Justiz und Gleichstellung – Strafvollzugsamt Freie und Hansestadt Hamburg, Behörde für Stadtentwicklung und Umwelt – Vergabekammer
13. Zweckverband Abwasserverband Kempten (AVKE) Regierung von Schwaben
14. Staatliches Baumanagement Ems-Weser Staatliches Baumanagement Ems-Weser
15. BKK Essanelle Vergabekammer des Bundes beim Bundeskartellamt
16. Gemeinde Quierschied Vergabekammer des Saarlandes beim Ministerium für Wirtschaft, Energie, Arbeit und Verkehr
17. Landeshauptstadt Stuttgart, Hochbauamt Vergabekammer Baden-Württemberg beim Regierungspräsidium Karlsruhe
18. Land Baden-Württemberg, vertreten durch den Landesbetrieb Vermögen und Bau Baden-Württemberg, Amt Konstanz Vermögen und Bau Baden-Württemberg, Amt Konstanz
19. Haus der Brandenburgisch-Preußischen Geschichte gGmbH Vergabekammer des Landes Brandenburg beim Ministerium für Wirtschaft und Europaangelegenheiten
20. Deutsche Rentenversicherung Bayern Süd Vergabekammer Südbayern – Regierung von Oberbayern


[Avots: ES OV]

Sūdzības par valsts iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par ES noteikto, Vācijā var iesniegt, izmantojot esošās personu tiesības aizsargājošās struktūras, saskaņā ar vietējiem un ES tiesību aktiem, Federālās Konstitucionālās tiesas lēmumiem un precedentiem9.

Vācijas līgumslēdzēju iestādes Paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicēšanai OV sūta, ievērojot Direktīvā noteikto 48 dienu termiņu. Ja lēmums pieņemts 9. septembrī, tad paziņojums var būt nosūtīts publicēšanai 8. oktobrī10. Protams, ir arī gadījumi, kad tas tiek nosūtīts nekavējoši – uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas11.

Publisko iepirkumu sistēmas modernizēšanā Vācijā īpaša vērība tiek veltīta būvdarbu iepirkumiem. Tā ir joma, kurā optimizācijas modeļi var būt ļoti sarežģīti, jo iepirkums kopumā sastāv no vairākām piegāžu un pakalpojumu komponentēm. Lai atvieglotu publiskā iepirkuma procesa norisi, tehnisko specifikāciju sagatavošanā iespēju robežās tiek ievērota vienota pieeja jeb standartizācija.

Vācijā ir izveidots federālais Institūts materiālu pētniecībai un testēšanai. Iegūtie zinātniski pamatotie rezultāti tiek izmantoti tehnisko specifikāciju sagatavošanā un piedāvājumu vērtēšanā12. Tā darbība ir noteikta attiecīgos tiesību aktos un ir vērsta uz analītisko ķīmiju, drošiem bīstamo kravu pārvadājumiem, drošu un videi draudzīgu materiālu izmantošanu, drošu tehnisko sistēmu un ekspluatāciju, bojājumu mehānismu un neveiksmju analīzi.

Būvniecības nozarē tiek veidotas arī atsevišķas e-iepirkumu platformas. Vienu no tādām ir izveidojis žurnāls Competition. Kā jau visās modernās e-iepirkumu platformās, tajā tiek piedāvāta iespēja tiešsaistē izsludināt iepirkuma procedūras, saņemt dokumentāciju un iesniegt piedāvājumus13.

Teksts: Ilona Jakubsone

——————————————–
1 http://www.icc-hofmann.de/?
2 http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/direktiva_2004-18-ek_lv.pdf?
3 http://www.wbs-law.de/eng/public-procurement-in-germany-38383/?
4 http://www.absthessen.de/pdf/MittelstG_25.03.2013_GVBl.6_2013_S.119.pdf?
5 http://www.cosinex.de/?
6 http://simap.europa.eu/ojs_esenders/list_of_ojs_esenders/index_lv.htm?
8 Saīsinājums: Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs?
9 http://de.wikipedia.org/wiki/Vergaberecht_(Deutschland)?
10 OV paziņojums publicēts ar nr. 2013/S 196-339474?
11 OV paziņojums publicēts ar nr. 2013/S 196-339554?
12 http://www.bam.de/de/index.htm?
13 http://www.competitionline.com/de?


Aizmirsi paroli?
Abonēt

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: