Projekti un iepirkumi Salacgrīvas novada izaugsmei

Ilva Lapiņa, 05/06/2019

Post image for Projekti un iepirkumi Salacgrīvas novada izaugsmei

Salacgrīvas novadā lielāko daļu iepirkumu sagatavo, izsludina un pieņem lēmumus līgumu slēgšanai pašvaldība. Pērn tādu bijis pavisam 54. Atsevišķi vēl savus iepirkumus izsludina arī biedrības un uzņēmumi, kā arī SIA “Salacgrīvas ūdens”. Par to, kā pašvaldībā strādā ar iepirkumiem, kas ir nozīmīgākie īstenotie un vēl plānotie projekti, žurnālam “Iepirkumi” stāstīja Salacgrīvas novada domes projektu vadītāja un iepirkumu komisijas locekle SARMA KACARE.

– Kādi ir pašvaldības iepirkumu komisijas pienākumi?

– Ar novada domes lēmumu ir apstiprināta pastāvīgā iepirkumu komisija astoņu cilvēku sastāvā. Katram iepirkumam ir dokumentu sagatavotājs – atbildīgās struktūras darbinieks, kas sagatavo tehnisko specifikāciju. Tad dokumentus ievieto lietvedības sistēmā ar sadaļu “Iepirkumu nolikumi”, lai ar tiem var iepazīties komisija. Šajā laikā vēl var diskutēt, dot papildus ieteikumus, kaut ko izmainīt. Kad viss noteiktā laikā izdarīts, iepirkumu komisija sanāk kopā un pieņem galīgo lēmumu – izsludināt attiecīgā iepirkuma konkursu.

– Vai strādājat atbilstoši iepirkumu plānam?

– Jā. Līdzko tiek apstiprināts pašvaldības budžets, sagatavojam iepirkumu plānu. Tajā ierakstām pilnīgi visas vēlmes un vajadzības, tostarp tās, kurām iepirkums likuma izpratnē netiek sludināts. Mums ir sava iekšējā kārtība, ka cenu izpēte jāveic no 1000 līdz 10 tūkstošiem eiro slieksnim par pakalpojumiem un piegādēm, un līdz 20 tūkstošiem eiro būvniecībai.
Iepirkumu plānā tiek ierakstīti visi piešķīrumi un tad vērtē, kas nepieciešams – cenu izpēte vai jau lielie iepirkumi. Plānā katras struktūrvienības vadītājs, ja viņa vajadzībām piešķirts finansējums, var papildus izveidot grafiku, sākot ar brīdi, kad sagatavota tehniskā specifikācija līdz pat darbu paveikšanas termiņam. Atkarībā no šā beigu termiņa, rēķina, cik ilgs laiks nepieciešams iepirkuma procedūras izvērtēšanai, izsludināšanai un līguma noslēgšanai ar izpildītāju.

– Kā praktiski tiek organizēta cenu aptauja?

– Cenu aptauju mēs izsūtām kā minimums trīs pretendentiem, bet bijis arī vairāk – atkarībā no iepirkuma sarežģītības pakāpes. Dažkārt gadās, ka neatsaucas neviens. Tad visa procedūra tiek veikta atkārtoti, bet ir problēma – kavējas arī izpildes termiņi. Savukārt, kad cenu piedāvājumus saņemam, protokolu izsūtām visiem dalībniekiem, lai viņi ir informēti arī par konkurentiem. Piemēram, šogad astoņiem uzņēmējiem aprīlī izsūtījām cenu aptauju par āra apgaismojuma ierīkošanu vienā objektā. Diemžēl atsaucās tikai viens. Kad painteresējāmies, kādēļ citi nav atbildējuši, izrādījās, ka dažiem jau noslēgti līgumi ar citiem pasūtītājiem, bet citi, zinot, ka viņu kapacitāte nav tik liela un nepietiek darbinieku, vispār pat nesniedz piedāvājumus.

– Jūs uzrunājat zināmus uzņēmējus?

– Vairumā gadījumu, jā. Cenu aptaujas sūtām mums zināmiem un tiem, ar kuriem esam jau kādreiz sadarbojušies un pārliecinājušies par viņu darba kvalitāti. Tādā veidā atbalstām arī savējos – vietējos uzņēmējus. Protams, ja pasūtītāja prasības neviens no viņiem nevar izpildīt, loku paplašinām uz kaimiņu novadiem. Vislielākā problēma cenu izpētē ir sameklēt uzņēmēju, kurš gatavs veikt projektēšanu – šie speciālisti ir ļoti aizņemti un noslogoti. Arī mēs to visasāk izjutām, kad 2017. gadā atvērās Eiropas atbalsta projektu programmas.

– Vai esat iepirkumā mēģinājuši praktizēt, ka gan projektē, gan būvē viena firma?

– Jā, taču mums tā nebija pozitīva pieredze. Vairāk tas nav mēģināts un Eiropas projektu īstenošanai iepirkumus izsludinām atsevišķi – projektēšanai un būvniecībai. Mums gan arī nav daudzmiljonu projektu. Patlaban lielākajam, pāris miljonu eiro projektam – tranzītceļa pārbūvei, norit projektēšana un rudenī vajadzētu izsludināt būvniecības iepirkumu. Ļoti ceram, ka interese būs lielāka, nekā iepirkumā par vienas ielas sakārtošanu pilsētā par nepilnu miljonu. Tur mums pieteicās tikai viens pretendents. Toreiz sludinājām konkursu atkārtoti un atkal pieteikumu atsūtīja viens pretendents – SIA “Limbažu ceļi”. Līgumu ar viņu noslēdzām, taču rakstījām arī pamatojumu – kāpēc.

– Kas iepirkumu procedūrā ir vislaikietilpīgākais?

– Grūti konkrēti pateikt, jo zināmu laiku un darbu prasa viss. Vissarežģītākā noteikti ir tehniskās specifikācijas gatavošana būvniecībai. Ja to var izdarīt pats struktūrvienības vadītājs – labi, ja nevar – izmantojam ārpakalpojumu. Dažreiz no malas piesaistām ekspertus arī iepirkuma izvērtēšanā.

– Pašvaldībai gada laikā ir daudz iepirkumu?

– Pērn cenu salīdzināšana notikusi 86 gadījumos, bet iepirkuma procedūras – kā atklātie konkursi, tā PIL 9. panta kārtībā – 54.

Liels iepirkums plānots “Via Baltica” tranzītceļa posma caur Salacgrīvas pilsētu pārbūvei – patlaban gatavojam būvprojektu un tad tiks gatavots iepirkums būvniecībai. Drīzumā sludināsim arī būvniecības iepirkumu vēl vienam apjomīgam objektam – sporta un atpūtas kompleksa Zvejnieku parka estrādes atjaunošanai. Ir daudz kas pabeigts – tajā pašā Zvejnieku parkā, vēsturiskajā Ainažu kultūras nama ēkā, tāpat izbūvētas ielas, ceļi.

– Vai ir iepirkumi, pie kuriem strādāt ir vieglāk, un tādi, pie kuriem grūtāk?

– Dažādi. Reizēm domājot, ka būs sarežģīti, sokas pavisam viegli, reizēm problēmas rodas pie zināmiem, ikgadējiem iepirkumiem. Piemēram, kurināmā granulu iepirkšana tiešām nešķiet nekas ārkārtējs – gadu no gada pierasta lieta. Bet pēkšņi trāpās viens pretendents, kam gribas iepirkumu apstrīdēt un process ieilgst. Automašīnu iepirkumos mēdz būt sarežģījumi. Tagad gan, kopš pieņemts likums, ka nepamatotas sūdzības iesniedzējam par to jāsamaksā, sūdzēšanās kāre šķiet piebremzēta.

– Jūs izvēlaties lētāko vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu?

– Vissvarīgāk, lai iepirkums iekļaujas tam piešķirtajā budžetā. Salīdzinām katru pretendenta iesniegto tāmi, vai viņš ir paredzējis visas pozīcijas. Var gadīties, ka pretendentam ir viszemākās cenas piedāvājums, tomēr atsakām, jo nav kaut kas svarīgs, atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, iekļauts. Visētāko piedāvājumu drīkst izvēlēties, ja tehniskā specifikācija ir uzrakstīta pietiekami sīki. Protams, daudz izvēlamies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tomēr kritērijs tik un tā ir cena. Tāpat noraidām arī pretendentus un dažreiz jau atlases procesā. Piemēram, ja tie neatbilst mūsu noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz pieredzi, ja ir nodokļu parādi.

– Ja Salacgrīvas novads ir zaļais novads, vai jums ir arī zaļie iepirkumi?

– Zaļā iepirkuma kritērijus pielietojam transporta iegādei, daļēji būvniecībā, siltināšanas materiāliem un ēdināšanas pakalpojumiem.

– Kas ir projekts “Radīts Salacgrīvas novadā”?

– Tas nav ar iepirkumiem saistīts, bet ar grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam. Šis veikals, kurā vienuviet atrodams viss novadā ražotais, kā arī informācija par uzņēmēju, tūrisma un kultūras piedāvājumu, darbojas trešo gadu. Sākumā pašvaldība sedza veikala iekārtošanas, telpu nomas, elektrības, darbinieku izmaksas. Patlaban grants tiek piešķirts telpu nomas, interneta pieslēguma un mārketinga pasākumu izmaksu segšanai.

– Pilsētā šogad ir sācis realitātē īstenoties gadiem lolots sapnis – sākta jahtotāju servisa ēkas būvniecība. Vai veicāt arī šo iepirkumu?

– Nē, šo iepirkumu rīkoja Ostas pārvalde, tā īsteno Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmu un būvniecību veic SIA “Cander Būve”.

– Kā darbojaties ar Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS)?

– Mēs pagaidām EIS liekam iepirkuma nolikumu, bet piedāvājumus vēl prasām iesniegt papīra formātā. Kas attiecas uz atklātajiem konkursiem, tad gan darbojamies tikai ar EIS: izsludināšana, iesniegšana, atvēršana. Vissvarīgākais – EIS dokumentus nevar lejupielādēt pēdējā brīdī, jo apjoms dažkārt ir liels. Pieļauju, ka sistēma ir atvieglojums arī iepirkumu konkursa pretendentiem, jo viņiem vairs nav jāierodas pieteikumu iesniegt papīra formātā noteiktā laikā un ne minūti vēlāk, kā arī uz piedāvājumu atvēršanas brīdi. Ja vēlas, caur EIS viņi mums var pieslēgties un sekot piedāvājumu atvēršanai.

– Ir daudzi projekti, ko realizē nevis ar Eiropas Savienības programmu atbalstu, bet ar pašvaldības finansējumu, piesaistot kredītus. Diemžēl patlaban valsts to ir aizliegusi un naudas trūkuma dēļ projektu izpilde ne tikai jāpiebremzē, bet dažos gadījumos pat jāaptur.

– Tā nu tas ir, un mēs nezinām, vai šogad varēsim būvprojektus realizēt, vai nevarēsim. Taču ceram uz labvēlīgu valsts attieksmi.

Salacgrīvas domē neziņa par kreditēšanu

Arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzsver, ka sakarā ar aizliegumu bankām izsniegt pašvaldībām aizdevumus, radušās problēmas: “Var gadīties, ka ne tikai mēs, bet daudzas pašvaldības zaudēs pat projektos jau ieguldītos līdzekļus. Šī ir nelabvēlīga situācija arī uzņēmējiem, kuri tagad nezina – startēt vai nestartēt mūsu izsludinātajos iepirkumos. Es uzskatu, ka valdības jaunie noteikumi attiecībā uz kreditēšanas aizliegumu, pašvaldībām ir ļoti nedraudzīgi. Daudzi projekti iekavējās jau tādēļ vien, ka tik ilgi tika veidota jaunā valdība. Patlaban līdzekļu piešķiršana vispār pārtraukta. Salacgrīvā šā iemesla dēļ jau kavējas labā krasta centra sakārtošana, Zvejnieku parka rekonstrukcija, vairāki citi projekti būs jāiesaldē. Pie dažiem esam vairākus gadus strādājuši, lai iegūtu ES finansējumu un tādēļ ļoti vēlētos, lai valdība tomēr atrisina jautājumu par līdzfinansējumu. Citādi šķiet, ka plānotās administratīvi teritoriālās reformas iedvesmoti, politiķi izlēmuši pašvaldībām naudu nedot nemaz. Jau pieminētās valsts kreditēšanas politikas dēļ mums vajadzēja pārskatīt un izlemt, kurus būvniecības projektus iesniegt pirmos un kurus piebremzēt vai pat atlikt. Mēs, protams, gribējām un būtu realizējuši visus, ja būtu saglabājusies līdzšinējā sistēma.”

– Savulaik Salacgrīva bija pirmā valstī, kur centralizētajā siltumapgādes sistēmā sāka izmantot jūras siltumu, ielu apgaismojumā saules un vēja enerģiju, bet izglītības iestādēs – jūras siltumsūkņus. Kādi ir ieguvumi?

– No saules paneļiem ir ieguvumi. Arī ielu apgaismojuma projekts attaisnojies. Diemžēl jūras siltumsūkņi ir izslēgti. Iemesls tikai viens – kopš ieviesta OIK, jūras siltuma izmantošanas sistēma mums nav ekonomiski izdevīga. Lūdzām Ekonomikas ministrijai atļauju OIK nepiemērot. Atteica. Gaidīsim labākus laikus, kad OIK lietā valstī kaut kas mainīsies, taču pagaidām mums lētāk ir apkurei izmantot dīzeļdegvielu.

UZZIŅA


Daļa no Salacgrīvas novadā realizācijā esošajiem svarīgākajiem projektiem

  • Salacgrīvas novada domes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana. Izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ar viszemāko cenu no piedāvājumiem, kas atbilst Nolikuma prasībām un tehniskajai specifikācijai. Izpildītājs SIA “Dakstiņa Jumti”.
  • Salacgrīvas novads ir Latvijā vienīgais, kur īsteno notekūdeņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcijas pilotprojektu Ainažos un Svētciemā. Tas notiek pašvaldības sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem projektā ar mērķi rast notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumus, kas būtu piemēroti arī individuālo māju īpašniekiem. Projektu “Ūdens emisijas un to samazināšana ciemu kopienās – Baltijas jūras reģionu piekrastes ciemi kā pilotteritorijas” īsteno Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā. Tajā iesaistīti arī partneri no Polijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas.
  • “Saviļņojošā Vidzeme” ir projekts, ko 2017. gadā uzsāka četras pašvaldības: Carnikava, Saulkrasti, Limbaži un Salacgrīva, parakstot sadarbības līgumu par projekta “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojumu izveidē un attīstībā” īstenošanu. Salacgrīvas novada pašvaldība plāno aktivitāti “Lībiešu kultūrtelpa, Ziemeļvidzemes rezervāts – Salacgrīvas novada Zvejnieku parks – Zvejnieku parks un estrāde” un šīs teritorijas sakārtošanu. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 4,5 miljoni eiro un pusi sedz no ERAF finansējuma. Salacgrīvā Zvejnieku parka estrāde ir viena no retajām, kur iespējama arī kora dziedāšana, jo tajā ir ļoti nopietnas, unikālas konstrukcijas. Inženiertehnoloģijas ziņā šis ir ļoti interesants būvniecības projekts. Zvejnieku parka estrāde atrodas ideālā vietā pie jūras: rietumu saule, miers, klusums un tajā pašā laikā pilsētas klātbūtne. Paredzams, ka pēc darbu pabeigšanas estrāde būs tikpat laba kā Dzintaru koncertzāle Jūrmalā, tikai bez jumta seguma.
  • Interreg Central Baltic programmas projekta “Coast4us” (Piekraste mums) mērķis ir veidot jaunu, inovatīvu, visaptverošu un vietējās vajadzībās balstītu plānošanas pieeju jūras un piekrastes teritoriju attīstībai Somijā, Latvijā, Zviedrijā un Igaunijā. Galvenās aktivitātes paredzētas Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novadu pilotteritorijās, kur tiks ieviesti plānotie risinājumi, veikta esošo un potenciālo vērtību kartēšana. Projekta ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti izstrādās un izvērtēs jaunu Ģeogrāfisko informācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju rīku, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavos izglītojošo materiālu par attīstības plānošanu kopienu līmenī.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: