Projekti – pašvaldības stiprie stūrakmeņi

Ilva Lapiņa, 04/12/2018

Post image for Projekti – pašvaldības stiprie stūrakmeņi

Par projektu īstenošanu Madonas novadā žurnālam IEPIRKUMI stāsta šā novada Attīstības nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste INDRA KĀRKLIŅA.

“Madonas novads ir pilsēta un 14 pagasti. Ja runājam par to attīstību, tad pašvaldība allaž uzsvaru likusi uz aktuālo, iedzīvotājiem nepieciešamāko vajadzību realizēšanu gan pilsētā, gan pagastos. Kopā plānojot, izvēloties un lemjot, ir saņemts finansējums un īstenoti visdažādākie projekti. Pozitīvais – neviens nav aizmirsts, jo akcents vienmēr ticis likts uz visa novada vienmērīgu augšupeju,” tā Indra Kārliņa. Viņa Madonas novada domē vienlaikus strādā ar vairākām atbalsta programmām. Sarunas laikā Indra bieži uzsvēra, ka mērķa sasniegšanai – novada attīstībai – jāizmanto katra iespēja pieteikties atbalstam. Praktiski tas nozīmē katru dienu, teju katru stundu un pat tad, kad oficiālais darba laiks beidzies, sekot piedāvājumiem, konkursu sludinājumiem, atvērtajām finansējuma programmām – visam, ko vien var izmantot Madonas novada labklājības veicināšanai.

Iepriekšējos plānošanas periodos un patlaban aktuālajā Madonas novadā pavisam investēts vairāk nekā 50 miljonu eiro. Tomēr izaugsme turpināsies un madonieši jau raugās tālāk par 2020. gadu, cerot no jaunajā plānošanas periodā atvēlētā finansējuma iegūt vismaz 70 miljonu eiro.

Kā tiek klasificēti Madonas novadā īstenojamie projekti?

Tie ir pašvaldības, valsts un Eiropas atbalstītie projekti. Vairumā gadījumu ir divi finansējuma avoti: pašvaldības plus Eiropas attiecīgo fondu finansējums vai arī pašvaldības, Eiropas fondu un valsts finansējums. Tas ir atkarīgs no Ministru Kabineta noteikumiem un programmas, kurā projekts iesniegts. Patlaban finišam tuvojas Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā Eiropas finansējuma programma, kas īstenota astoņos Madonas novada pagastos, uzlabojot esošo infrastruktūru. Aktualitāte ir darbs pie diviem energoefektivitātes projektiem, no kuriem viens jau apstiprināts, bet otram gatavojam precizējumus.

Šķiet, nevienā novadā nav tik daudz īstenots tā saucamo jaunatnes projektu kā pie jums.

Jā, mūsu novadā ir vairāki jauniešu centri un arī katrā pagastā ir kāds aktīvists, kurš darbojas ar jauniešiem. Ņemot vērā to, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai finansējumu drīkst pieprasīt pašvaldība, pirms trīs gadiem uzrakstīju pirmo projektu. Līdz šim īstenoti pavisam seši projekti un atsaucība ir milzīga.

Kā tas notiek praktiski?

Runājot par jaunatnes projektiem, līdzko es uzzinu par konkursu, saaicinu jauniešu centru vadītājus uz sanāksmi un informēju, cik daudz naudas līdzekļu iespējams saņemt. Viņi savukārt plāno, ko vēlas izdarīt savā pagastā, pilsētā. Nākamajā sanāksmē jau diskutējam un apspriežam idejas, kādas būtu īstenojamas atbilstoši finansējumam. Atbalstītās idejas vienmēr ir ļoti labas.
Viena no šādām labajām idejām bija projekts “Atraktīvā novadpētniecības velo ekspedīcija Madonas novada jauniešiem “Desmit līdz 100””?

Šo projektu īstenoja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu aktivitātē “Atbalsts jauniešu centru darbības nodrošināšanai pašvaldībās ar mērķi veidot un stiprināt jauniešu piederības apziņu”. Jauniešiem bija iespēja iepazīt Madonas novada vēsturiskās un nozīmīgākās vietas pagastos un pilsētā. Atsaucība bija milzīga tāpēc, ka pasākumos piedalījās ne tikai ekspedīcijas dalībnieki, bet arī visas ieinteresētās puses pagastos.

Arī jebkura cita projekta īstenošana notiek sadarbībā ar konkrētās jomas speciālistiem?

Sanākt kopā visām ieinteresētajām pusēm un izlemt – tas ir vissvarīgākais, lai ikviens izprastu, kādu informāciju mēs ieliekam projektā, lai zinātu, kā projekts īstenosies un nākotnē izskatīsies dabā. Ja tas ir Eiropas finansējums, apspriežamies kopā ar domes vadību, pagastu pārvaldniekiem, struktūrvienību vadītājiem: uzklausām viņu iniciatīvas un pētām, kādā programmā ar projektu startēt. Kad viss izvērtēts, jautājums tiek izskatīts domes sēdē, jo neviens Eiropas vai valsts finansētais projekts netiek iesniegts, kamēr to nav atbalstījuši domes deputāti.
Ieinteresētā puse ir arī pagasts ar savām vēlmēm? Diemžēl daudzviet nav sveša prakse, ka lauvas tiesu no projektu naudas izmanto pilsēta, laukiem atstājot mazumiņu.

Daudz kas ir, protams, atkarīgs no pagasta pārvaldes vadītāja, no viņa enerģijas un aktivitātes. Tomēr dažkārt arī novads uzrunā, informējot, kādas ir atbalsta iespējas un aicina startēt projektos lauku attīstībai. Tomēr vairumā gadījumu mēs saņemam ierosinājumus tieši no pagastiem ar tekstu: “Indra, mums kaut ko vajag īstenot!”, jo pārvaldnieki ir aprunājušies ar saviem iedzīvotājiem un diskutējuši par to, kas visvairāk vajadzīgs. Ar gandarījumu varu teikt, ka līdz šim nevienā šādā projektā noraidījumu saņēmusi neesmu. Patlaban Madonas pilsētā es strādāju pie apjomīga projekta ielu apgaismošanai.

Kuras šobrīd ir svarīgākās aktivitātes, ko realizējat pagastos?

Kalsnavā norisinās divi LEADER projekti: sakārtots sociālais centrs un nupat par gandrīz 200 tūkstošiem eiro pabeigti Jura Alunāna parka atjaunošanas darbi. Tur tagad ir izbūvēts āra apgaismojums, celiņi, izveidotas atpūtas vietas, kas simbolizē piederību katram no Kalsnavas pagasta ciemiem, iestādīti košumkrūmi un skujkoki, izbūvēta skatuves zona ar skatītāju vietām, ir videonovērošanas sistēma un bezvadu interneta tīkla nodrošinājums, kā arī uzstādīti informatīvie stendi.

Barkavā ir sakārtota sporta zāle un pabeigta pansionāta renovācija. Ļaudonā finiša taisnē nonācis projekts par kultūras nama rekonstrukciju un jauna aprīkojuma iegādi, bet projektēšanas stadijā ir skolas infrastruktūras uzlabošana. Nav pagasta, kurā kaut kas nebūtu izdarīts vai vēl neturpinātos. Ir sākta arī izcilā virsdiriģenta Haralda Medņa dzimtas mājas “Dzintari” atjaunošana Praulienas pagastā.

Tāpat pabeigts ir projekts par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Sarkaņos, kur kādreizējo pamatskolu ēkās ir izveidota amatu skola un Madonas mākslas un mūzikas skolas filiāle. Sarkaņos pabeigts arī jauniešu centrs. Uzlabota sporta nodarbību infrastruktūra Praulienā un Vecsaikavā. Nosiltināta Liezēres ambulances ēka, tai nomainīts jumts, logi un durvis, izbūvēti lieveņi, kā arī panduss, kas nodrošina nokļūšanu telpās personām ar kustību traucējumiem. Projektēšanas stadijā ir biznesa inkubatora izveidošana uzņēmējiem, jo ir atvērta viena Eiropas atbalsta programma, kurā varēsim iesniegt projektu finansējuma saņemšanai. Turpinās sporta un atpūtas bāzes “Smeceres sils” rekonstrukcija un modernizācija atbilstoši šodienas normatīvo aktu prasībām, lai varētu rīkot arī pasaules līmeņa čempionātus.

Šogad ļoti nopietni ir strādāts pie lauku grants ceļu rekonstrukcijas septiņos pagastos. Bija iespēja saņemt Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā, kas veido 90% no projekta attiecināmajām izmaksām ar pašvaldības līdzfinansējumu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro.

Uzņēmējdarbības izaugsmei un investīciju piesaistei Madonas novada pašvaldība pērn, atvēlot vairāk nekā divus miljonus eiro un saskaņā ar Investīciju plānu, sāka trīs projektus Madonā, Sauleskalna ciemā Bērzaunes pagastā un Barkavas pagastā. Novadam tādējādi pavisam piesaistīs gandrīz 9 miljonus eiro lielas investīcijas un izveidos vismaz 46 jaunas darbavietas.

Ko patlaban īstenojat Madonas pilsētā?

Tas ir projekts par vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanu un modernizāciju, un šā gada martā Madonas novada pašvaldība noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Patlaban ir sākts darbs pie būvniecības iepirkuma. Projekts jārealizē līdz 2023. gadam par kopējām izmaksām vairāk nekā septiņi miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu piešķir Eiropas reģionālās attīstības fonds, atbalsta valsts un līdzfinansē Madonas novada pašvaldība. Projekta īstenošana paredzēta Madonas Valsts ģimnāzijā un Madonas pilsētas vidusskolā. Šā projekta ietvaros jau uzsāktas vairākas aktivitātes: izstrādāti būvprojekti un veikta būvekspertīze; iegādātas ergonomiskas mēbeles 3 klašu komplektiem; iegādātas IT tehnoloģijas. Lai nodrošinātu skolēnu interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem, ir uzsākta iepirkuma procedūra 3D printeru un 3D skenēšanas komplektu piegādei Madonas pilsētas vidusskolā un Madonas Valsts ģimnāzijā.

Vai pati strādājat arī ar iepirkumiem?

Par konkrētiem iepirkumiem atbild Iepirkumu komisijas speciālisti. Mans pienākums ir aiziet uz šo komisiju ar ierosinājumu iepirkumam, tehnisko dokumentāciju un iesniegumu. Kad iepirkums beidzies un līgums ar izpildītāju noslēgts, es turpinu darbu un esmu informēta par norisi līdz katra projekta īstenošanas beigām. Esmu tas cilvēks, kurš projektos iesaistās no paša sākuma līdz beigām, jo noslēgumā apkopoju dokumentāciju, sagatavoju arī pēdējā maksājuma pieprasījumu un nosūtu pārskatu par izpildi Eiropas institūcijām. Dažreiz pasmaidu, ka laikam nav darba, ko nepārzinu. Šajos astoņos gados, kopš strādāju par projektu vadītāju, zinu, kā betons ielejams, kā bruģītis ieklājams, kā siltinājums fasādei uzliekams, kā logi ieliekami – un tā tālāk visās niansēs. Man ir jāredz darbu izpildītāju kļūdas, jāspēj saredzēt, kad pasūtītājs bijis apmānīts.

Madonai šogad bija lemts būt Jauniešu galvaspilsētai. Pavisam drīz šis gods beigsies, taču daudzi pasākumi, kas īstenoti dažādu projektu ietvaros, droši vien turpināsies?

Jā, šogad patiešām tikāmies katru mēnesi un pašvaldībā esmu tā, kura palīdzēja sagatavot projektu pieteikumus. Taču aktivitātes turpināsies, jo neatkarīgi no galvaspilsētas statusa, jauniešu centros rosība neapstāsies. Mēs jau iepriekšējā plānošanas periodā par ES naudu esam sakārtojuši jauniešu centrus Lazdonas pagastā, bet par šā perioda atbalstu nesen ekspluatācijā nodots jauniešu centrs Biksērē. Jāpiebilst, ka uz šiem centriem, tāpat uz centru Kusā, var doties jebkurš interesents. Madonā ar Šveices finansējuma atbalstu esam atvēruši multifunkcionālu jauniešu iniciatīvas centru “Kubs”. Faktiski, pateicoties ES finansējumam, ir uzlabota ne tikai ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, kas ir ēkas, ceļi, labiekārtošana, bet attīstīta arī jaunatnes joma.

Cik naudas ir ieguldīts projektu realizācijā?

Neesmu sarēķinājusi precīzi, bet visā novadā tie varētu būt simts miljonu eiro. Gadā tā saucamajos mazajos projektos, iztērē vairāk nekā vienu miljonu eiro. Lielajos projektos – jau vairākus miljonus eiro. Finansējumi arī ir atšķirīgi. Piemēram, rotaļlaukuma izveide bērniem maksā 30 tūkstošu eiro, bet kultūras nama pārbūve jau aptuveni 300 tūkstošu eiro. Vairumā gadījumu projektus īsteno divu gadu periodā, bet vidēji gadā – piecus vai sešus.

Pašreizējais ES plānošanas periods noslēgsies 2020. gadā. Vai Madonai jau ir plāni, ieceres, ko vēlēsieties no nākamā perioda?

Līdzko ir zināma informācija par projektu pieteikumu apstiprināšanu, mēs bez kavēšanās sākam aktivitātes. Tā noticis līdzšinējos plānošanas periodos un būs arī nākamajā. Patlaban mēs esam izmantojuši visu naudu, kas bija atvēlēta LEADER projektiem, vēl ir pieejams finansējums no ELFLA lauku teritoriju attīstībai, tāpat arī no ERAF un Kohēzijas fonda. Attiecībā uz jauno plānošanas periodu mēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jau esam iesnieguši savas nākotnes vēlmes. Kaut gan ministrija ieteica saplānot vajadzības 50 miljonu eiro robežās, mēs iesniedzām plānus par 70 miljoniem eiro. To īstenošana ir nepieciešama novada svarīgāko vajadzību apmierināšanai.

Vai tik Madonas novads gadījumā netuvojas ideālam sakārtotības ziņā?

Ideālam varbūt ir par skaļu teikts, tomēr mēs cenšamies, lai Madonas novads ir vieta, kur esi gaidīts. Tas ir mērķis. Vēl jo patīkamāk, ka iedzīvotāji mūsu centienus un izdarīto novērtē atzinīgi.

Viedoklis

Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs: – Projekti ir stūrakmeņi pašvaldības attīstībā, un mēs esam strādājuši, lai maksimāli piesaistītu investīcijas visdažādākajām jomām. Tādēļ esam gandarīti, jo izdarīts daudz kā pilsētā, tā novada pagastos. Ir apgūts Eiropas programmu finansējums, valsts un pašvaldības līdzfinansējums.

Protams, bez sarežģījumiem neiztikt. Nereti no mums neatkarīgu iemeslu dēļ kavējas izpildes termiņi. Bieži nevaram īstenot savas iecerētās prioritātes, jo nav atbilstošas struktūrfondu programmas un finansējuma. Šāda iemesla dēļ, piemēram, kavējas tik ļoti vajadzīgā peldbaseina būve Madonā. Jā, Eiropas nauda ir, tomēr tā paredzēta citām aktivitātēm. Dažkārt iedzīvotāji brīnās, kāpēc atjauno apgaismojumu pagastā, ja vairāk vajag izbūvēt ielu. Taču es vēlos pateikt paldies visiem, kuri tomēr izprot situāciju un, pateicoties finansējumam, ir ieguvēji no jebkāda projekta īstenošanas.

Foto: Ilva Lapiņa un no Madonas domes arhīva

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: