PMLP neizdevies pasta pakalpojumu iepirkums

DZINTRA ŠVARCBAHA, 05/06/2019

Post image for PMLP neizdevies pasta pakalpojumu iepirkums

2019. gada pavasaris Latvijas iedzīvotājiem bijis vēlēšanu pavasaris: ievēlēts ne tikai jauns valsts prezidents, bet 25. maijā iedzīvotāji devās pie vēlēšanu urnām, lai atdotu savu balsi par izvēlēto pārstāvi Eiropas Parlamentā. Eiroparlamenta vēlēšanās, atšķirībā no Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, iedzīvotāji nevar izvēlēties vēlēšanu iecirkni, kurā paust savu viedokli. Iecirkni, kura sarakstā katrs vēlētājs iekļauts, var uzzināt gan meklējot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājas lapā un Centrālajā Vēlēšanu komisijā (CVK), gan informatīvā vēstulē, ko parasti visi balsstiesīgie saņem savā deklarētajā dzīvesvietas adresē. Šajā gadā gan daudzi iedzīvotāji vēstules nav saņēmuši. Žurnāls “Iepirkumi” centās noskaidrot, kāpēc šāda situācija izveidojusies un kas nav bijis kārtībā ar uzaicinājuma vēstuļu izsūtīšanas iepirkumu.

Noklīdušās uzaicinājuma vēstules

Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likuma 13. pantā noteikto kārtību PMLP ne vēlāk kā 70 dienu pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš ir iekļauts. Vēlētājiem, kuriem nav deklarētās dzīvesvietas vai kuri iekļauti ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā, šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nenosūta. Arī šajā gadā PMLP veica iepirkumu par uzaicinājuma vēstuļu izsūtīšanu, un saskaņā ar noslēgto līgumu un likumu vēstules ar informāciju, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tika nosūtītas. Vismaz teorētiski.

Pirmie trauksmi cēla Ozolnieku novada iedzīvotāji, kas secināja, ka jau martā, kad bija jāsaņem uzaicinājuma vēstules, tās nebija saņēmuši. Tobrīd PMLP apkopoja informāciju un secināja, ka ir atsevišķi ziņojumi par uzaicinājuma vēstuļu nepiegādēm un solīja situāciju labot. Atbildes iedzīvotājiem skanēja līdzīgi: “Pārvalde izsaka Jums pateicību par sniegto informāciju un informē, ka šī gada iepirkumā par 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu informatīvo ziņojumu piegādes tiesībām vēlētājiem uzvarējušais pasta komersants, lai arī atbilda visiem publiskā iepirkuma procedūras nolikuma punktiem, nav veicis darbus atbilstošā kvalitātē, tā rezultātā Pārvalde paziņojumu piegādātājam ir piemērojusi līgumsodu. Paziņojums par vēlēšanu iecirkni nav balsošanas dokuments un tam ir tikai informatīva nozīme.” Visi, kuri ziņoja, ka nav informāciju saņēmuši, atbildē saņēma norādi uz PMLP mājas lapas sadaļu vai pat precīzu informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī konkrētam cilvēkam jābalso.
Maija sākumā situācija pasliktinājās. Sūdzības par nepiegādātām vēstulēm atskanēja no visām Latvijas malām, tostarp ļoti daudz nepiegāžu bija arī Rīgā un tās tuvākajā apkaimē. PMLP bija agrāk plašsaziņas līdzekļiem ziņojusi, ka pēc informācijas pārbaudes secināts – vairumā šo adrešu bijuši objektīvi nepiegādes iemesli: bojātas vai neesošas pastkastītes, mainītas adreses vai teritorijas, kurām nav iespējams piekļūt. Interesanti, ka nevienu uzaicinājuma vēstuli nav saņēmuši arī Garkalnes iedzīvotāji – grūti spriest, kādi tieši objektīvi iemesli liedza piegādātājam izmantot asfaltētos piebraucamos ceļus vai vairumā gadījumu pilnīgi jaunās pastkastītes, kas akurāti izvietotas pie svaigi celto privātmāju vārtiem. Adrešu reformas šajā apgabalā nav bijis, turklāt visi mājdzīvnieki ir ierobežotās teritorijās un vismaz vietējiem pastniekiem nekad galvassāpes nav sagādājuši. Komentējot nepiegāžu apjomus, CVK sekretārs Ritvars Eglājs ir skarbs: “CVK ar savām reģionālajām pārstāvniecībām ir veidojis fokusgrupu diskusijas, kas ļāva secināt, ka piegādes varētu būt nenotikušas teju pusei balsstiesīgo. Nav tādu objektīvu iemeslu, kas var attaisnot tādu nepiegādes apjomu!”

“Zemākās cenas” vēlēšanas

PMLP organizējuši iepirkuma procedūras uzaicinājuma vēstuļu izsūtīšanai arī iepriekšējās pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās, līdz ar to arī šis iepirkums “Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšana – vēlēšanu paziņojumu nosūtīšana (64110000-0) (PMLP 2019/6)” ne ar ko neatšķīrās. Iepirkumam pieteikušies vien divi pretendenti: “Latvijas Pasts” un SIA “Reller”. Ja domājat, ka būtu loģiski šo uzdevumu uzticēt “Latvijas Pastam”, kas spētu pārklāt visu Latvijas teritoriju, turklāt kam ir gadiem ilga pieredze dažādu sūtījumu piegādēs, jūs maldāties. Iepirkuma procedūrā visiem pretendentiem ir vienlīdzīgas iespējas. Izrādījās, ka “SIA Reller” piedāvājums ir par 36 250 eiro lētāks, kas arī garantēja uzvaru. Kā liecina firmas.lv informācija, uzņēmums pieder kādai Marinai Mjasņikovai, tā juridiskā adrese agrāk bijusi Jēkabpilī, patlaban – Rīgā, Purviema ielā. Uzņēmumam nav norādīti nodokļu parādi un pērn tā apgrozījums bijis 769,91 eiro. Un tā – saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē pieejamo informāciju iepirkumā par līgumcenu – 311 750 eiro – uzvarēja SIA “Reller”. Zemākā cena arī vēlēšanu organizēšanā? Grūti iedomāties pēc kādiem vēl parametriem SIA “Reller” no Purvciema, kas reģistrēts blokmājas dzīvoklī un pērn apgrozījis vien 769 eiro, varēja pārspēt pieredzējušā “Latvijas Pasta” piedāvājumu?

Kā norādījis CVK pārstāvis Ritvars Eglājs: “Grūti spriest par summas atbilstību veicamajam pakalpojumam, jo parasti šādus iepirkumus veic PMLP un tā ir apjomīga mēroga informācijas izsūtīšana, bet CVK no līdzšinējās pieredzes var droši teikt, ka itin bieži pretendentu piedāvājumu summas var atšķirties pat vairākas reizes, bet šeit apjoms nav liels – runa ir par aptuveni 12 % no summas. Neesam redzējuši iepirkuma līgumu, bet CVK vienmēr patur prātā, ka ar vēlēšanām saistītie iepirkumi būtiski atšķiras no citiem. Vēlēšanas ir process, ko nevar atlikt, visam ir jābūt un jānotiek laikā, nav iespējams pārlikt par mēnesi vai izsludināt jaunu iepirkumu. Visiem ar vēlēšanām saistītajiem pasākumiem ir konkrēts, nemaināms termiņš un visam ir jānotiek laikā un pēc plāna.”

Atmetot sīkumainību, pastāv taču iespēja, ka SIA “Reller” tik tiešām spētu godprātīgi un apzinīgi paveikt tam uzticēto pienākumu un piegādāt vēstules visā Latvijā balsstiesīgajiem vēlētājiem tam paredzētajos termiņos. Diemžēl tas nenotika. Kad CVK paziņoja, ka pēc viņu aplēsēm vēstules nav saņēmuši teju puse balsstiesīgo iedzīvotāju, problēmai pievērsās ne tikai Iekšlietu ministrija, bet arī Valsts drošības dienests.

PMLP pārstāvis Ģirts Pommers aģentūrai LETA uzsvēra, ka šādā valstij nozīmīgā iepirkumā prioritāti vajadzētu piešķirt „Latvijas Pastam”: „Galvenā problēma ir tā, ka šāda sabiedrībai un Latvijas valstij svarīga pasākuma iepirkumā var piedalīties jebkurš komersants, kurš atbilst iepirkuma nolikuma prasībām. „Reller” arī atbilda visām prasībām. Viņi, cik zināms, Jelgavā piegādā vietējo pašvaldības laikrakstu „Jelgavas Vēstnesis”. Bet viens ir piegādāt vietēja mēroga pašvaldības izdevumu un otrs ir piegādāt 1,38 miljonus paziņojumu visā Latvijā. Nākotnē viena no versijām varētu būt – piešķirt prioritāras tiesības šo pakalpojumu sniegt „Latvijas Pastam”.

Šobrīd PMLP vēlēšanu paziņojumu piegādātājam ir piemērots līgumsods par darbu kavējumu 10% no līguma summas, proti nepilnu 30 tūkstošu (29 860,45 ) eiro apjomā. Uz jautājumu, vai pie šāda apjoma līguma saistību neizpildes sods ir adekvāts, IUB Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākā referente Elīna Virtmane komentēja, ka sodam jābūt samērīgam: “Sankciju apjoms līguma projektā pasūtītājam jānodrošina samērīgs ar iespējamām līguma neizpildes sekām un atbilstošs Civillikumam, kas paredz noteiktus ierobežojumus. Vienlaikus IUB uzsver, ka ir svarīgi pasūtītājam veikt pienācīgu līguma izpildes uzraudzību un, līguma neizpildes vai tā nepienācīgas izpildes gadījumā, piemērot līgumā paredzētās sankcijas.”
Diemžēl “Iepirkumi” redakcijai neizdevās sazināties ar SIA “Reller”, jo uzņēmuma pārstāvji neatbildēja ne uz vienu no pieejamajiem tālruņa numuriem un ignorēja arī sūtītos e-pastus ar aicinājumiem skaidrot situāciju no sava skatpunkta.

IUB un Latvijas pasts: atlases prasības bijušas pārāk vispārīgas

“Latvijas Pasts” pārstāve Gundega Vārpa jau agrāk aģentūrai LETA pauda, ka EP vēlēšanu informatīvo paziņojumu piegādes iepirkuma prasības bijušas pārāk vispārīgas un tā rezultātu izšķīra nevis kvalitāte, bet ļoti zema cena: ““Latvijas pasta” ilggadējā pieredze valstiski svarīgu liela skaita sūtījumu piegādē iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā ļauj kompetenti izvērtēt iepirkumu noteikumus, un secināts, ka minētajā iepirkumā uzsvars likts uz zemākās cenas principu, kas ne visos gadījumos atbilst darba apmēram un nepieciešamajai kvalitātei. Iepirkuma zemo prasību dēļ pastāvēja būtisks risks, ka uzvarēs pretendents ar zemu cenas piedāvājumu, bet bez pietiekamas kapacitātes. Tā kā “Latvijas pasts” ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, uzņēmuma vēstuļu piegādes tarifi, ko apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, ir zināmi jebkuram interesentam.”

Arī IUB pārstāve Elīna Virtmane skaidro, ka iepirkuma dokumentāciju, t.sk., iepirkuma līguma projektu gatavo pasūtītājs, ņemot vērā iepirkuma priekšmetu un tā komplicētību, līdz ar to pasūtītājam iepirkuma dokumentācijā jānosaka atbilstošas objektīvas un pamatotas prasības gan iepirkuma priekšmetam, gan pretendentiem, nepamatoti neierobežojot tos. Virtmane uzsver: “Lai izvairītos no līdzīgām situācijām, pasūtītājam iepirkums jāplāno savlaicīgi, lai iesniegto iesniegumu IUB gadījumā līguma izpilde nekavētos, kā arī iepirkuma dokumentācijā ieteicams iekļaut pietiekamas atlases prasības, tai skaitā, arī attiecībā uz iepriekšējo pieredzi. Tāpat līgumprojektā var tikt iekļautas prasības attiecībā uz līguma izpildes nodrošinājumu. Papildus IUB norāda, ka pasūtītājs iepirkuma dokumentācijā var ietvert PIL 42. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā paredzētos izslēgšanas noteikumu saistībā ar iepriekš noslēgtu līgumu neizpildi. Minētais iepirkums tā redzeslokā nebija nonācis nedz iesnieguma veidā, nedz citu sūdzību veidā, līdz ar to IUB neradās aizdomas par iepirkuma neatbilstību PIL regulējumam.”

“Latvijas Pasta” pārstāve Gundega Vārpa jau iepriekš bija norādījusi, ka “Latvijas pasts” attiecīgā iepirkuma rezultātus uzskatīja par neatbilstošiem, taču tos neapstrīdēja galvenokārt tāpēc, lai EP vēlēšanas Latvijā notiku savlaicīgi. Šobrīd Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdevis sagatavot normatīvos un tehniskos risinājumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanai atsakoties no papīra veida informatīvo paziņojumu nosūtīšanas vēlētājiem. Viņš norādījis, ka esošā paziņojumu nosūtīšanas sistēma valstij prasījusi 532 724 eiro, kas pēc viņa domām ir nopietns zaudējums.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādījusi, ka sabiedrībā ir atšķirīgi viedokļi, vai ir jāsūta paziņojumi papīra formātā. Tāpēc nākotnē paziņojumus papīra formātā mērķtiecīgāk jāsūta tieši tiem, kas mazāk izmanto modernākus informācijas avotus, savukārt CVK pārstāvis Ritvars Eglājs ir norādījis, ka elektroniska uzaicinājumu izsūtīšana ļautu ietaupīt ne mazumu līdzekļu: “Kad notika pirmās pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas, elektroniskie pakalpojumi nebija ne tuvu tik attīstīti kā šobrīd. Ja vēstules tiek izsūtītas 1,5 miljoniem iedzīvotāju, tās ir lielas izmaksas – ap pusmiljonu eiro. Ja būtu sistēma, kas ļautu sasniegt to pašu rezultātu, nezaudējot apzināto pilsoņu apjomu un tērējot mazāk, tas būtu lieliski.”

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: