Piedāvājumu izvēles kritēriji

Ilona Jakubsone, 01/12/2013

Post image for Piedāvājumu izvēles kritēriji

Viena no svarīgākajām aktualitātēm publisko iepirkumu procesa organizēšanā joprojām ir piedāvājumu izvēles kritēriju praktiskā lietojuma iespējas. No tā lielā mērā ir atkarīgs, vai iepirkuma procedūras rezultātā patiešām par uzvarētāju tiks noteikts optimāls piedāvājums.

Ieskatoties 2003. gada sludinājumu veidlapās, ievēroju, ka, vērtējot piedāvājuma cenu, pasūtītājs ir izvēlējies vērtēšanas kritēriju saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums (SVP), nosakot 100 % īpatsvaru piedāvātajai cenai, nevis kritēriju viszemākā cena (ZC)1, kas pēc būtības varētu būt viens un tas pats. Tas atsauca atmiņā gan lauztos šķēpus par īpatsvara izteikšanu punktos2, gan diskusijas par kritēriju izvēli, vērtēšanas kārtību, formulām un citiem jautājumiem, kuru tā laika risinājumi ir būtiski ietekmējuši šābrīža publisko iepirkumu sistēmu Latvijā.

Izvēloties vienu objektīvi nosakāmu un viegli salīdzināmu piedāvājuma izvēles kritēriju, pasūtītājs var justies atvieglots, jo vismaz piedāvājumu vērtēšanas process var neizvērsties par publisku ķengu objektu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2003. gadā spēkā esošais likums „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”3 pirmajā versijā (30. panta septītā daļa) noteica algoritmu, pēc kura pasūtītājs varēja noteikt nosacīti zemāko cenu un noraidīt piedāvājumus ar salīdzinoši zemākām cenām (vismaz 10 % mazāka par visu piedāvājumu vidējo cenu).

Citu risinājumu cenu vērtēšanai piedāvāja vēsturiski nozīmīgais 1927. gada likums „Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”, kura sākotnējā versijā bija ietverts no Noteikumiem par valsts darbiem un piegādēm (Положение о казенныхъ подрядахъ и поставкахъ) pārņemtais slepenās jeb iepriekš noteiktās augstākās cenas jēdziens. Tas nozīmē, ka pasūtītājs varēja noteikt augstāko pieļaujamo cenu, kuru pārsniedzot, piedāvājumi tika noraidīti. Zemāko cenu nosolīja izsolē, un tai netika noteikti ierobežojumi. Nepieciešamības gadījumā izsoli rīkoja atkārtoti.

Tagad, lai piedāvājumu noraidītu cenas dēļ (nepamatoti lēts piedāvājums), mūsu valsts pasūtītājam jāapšauba cenas pamatotība. Iesniegumu izskatīšanas praksē sastopami arī gadījumi, kad pasūtītājs nav apšaubījis piedāvāto cenu, bet to izdarījuši konkurenti, un argumentu sadursmē pasūtītājs paliek mazākumā, tas ir, nonāk zaudētāja lomā, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums4 nr. 4-1.2/13-97.

Ja terminu nepamatoti lēts piedāvājums uztveram burtiski, tad ikvienam salīdzinoši lētākam piedāvājumam būtu jāpievieno dokumentu pakete ar pamatojumu. Oriģinālvalodā (abnormally low price) terminam ir mazliet atšķirīga nozīme, un pamatojums jāpieprasa tikai tad, ja konkrēta līguma gadījumā piedāvājums šķiet esam nepamatoti lēts (Direktīvas 2004/18/EK 55. pants). It īpaši pakalpojumu gadījumā, kur stundas likmes diapazons dažādiem viena tirgus segmenta dalībniekiem var būtiski atšķirties. Savukārt augstākās cenas līmeni ierobežo pasūtītāja budžeta iespējas ‒ ja piedāvātā līgumcena tās pārsniedz, līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga pārtraukt iepirkuma procedūru.

Atgādināšu, ka gan augstāko, gan zemāko piedāvātās līgumcenas robežu pasūtītājam vajadzētu noteikt pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas, sludinājumu veidlapā tās noteikšanai pat ir paredzēta speciāla vieta5.

SVP noteikšanā pasūtītājs (pēc pretendentu vai kandidātu atlases) vērtē piedāvājumus ne tikai pēc to atbilstības tehniskajām specifikācijām un pēc piedāvātās cenas, bet arī pēc citiem kritērijiem. To izvēle joprojām izraisa domstarpības, un par tiem joprojām tiek iesniegtas sūdzības6.

Nezinu, kurš gadījums bija izšķirošais, bet Latvijā IUB kategoriski aizliedzis SVP noteikšanai izmantot pieredzes kritēriju, kaut gan tas var būtiski ietekmēt piedāvājuma kvalitāti, sevišķi pakalpojumu un būvdarbu līgumu izpildē. Līdz Publisko iepirkumu likuma (PIL) spēkā stāšanās dienai7 pieredzes kritērijs tika izmantots, par to var pārliecināties sludinājumu veidlapās, kuras joprojām ir pieejamas Latvijas Vēstnesī8. Arī tagad to nereti atklāti izmanto citu valstu pasūtītāji, piemēram, paziņojums nr. 2013/S 207-358309 (UK, OV publicēts 2013. gada 24. oktobrī), nr. 2013/S 206-357792 (NO, OV publicēts 23. oktobrī), nr. 2013/S 206-357777 (NO, OV 23. oktobrī) u. c.

Neskatoties uz to, ka kritērijiem ir jābūt skaitliski izsakāmiem un objektīvi novērtējamiem, ir jāņem vērā, ka vērtības piešķir katrs no iepirkumu komisijas locekļiem pēc savas personīgās izpratnes par kvalitatīvajiem rādītājiem attiecīgā iepirkumu priekšmeta raksturošanā, un ikvienam citas personas subjektīvais viedoklis var šķist neobjektīvs. Gadījumā, ja iepirkuma komisijas locekļu mērķi ir vienoti, lēmumu pieņemšanā sarežģījumi nerodas. Ja ir atšķirīgi favorīti, tad individuālais darbs pie vērtējumu piešķiršanas iegūst pavisam citu nozīmi, un aprēķiniem būtu vēlams izmantot formulas, tādējādi samazinot iepirkuma komisijas locekļu vērtējumu saskaņošanas un pielāgošanas iespējas, jo favorīta nepieciešamais un pietiekamais novērtējums nebūtu viegli nosakāms, bet tas būtu jāaprēķina, piemēram, izmantojot šādu formulu:

f1

Šī formula jau tagad tiek plaši izmantota. Iepirkumu Direktīva (arī PIL) nosaka formulas norādīšanu (uzaicinājumā elektroniskās izsoles rīkošanai), saskaņā ar kuru automātiski tiktu noteikta pretendentu vietu pārdalīšanai.

Teksts: Ilona Jakubsone

——————————————-
1 https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=69892&search=on ?
2 https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=70954&search=on ?
3 https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=26309 ?
4 http://pvs.iub.gov.lv/files/lemumi/lem309508.pdf ?
5 Paziņojums par līgumu, II.2.1.punkts http://www.iub.gov.lv/files/upload/Regula_842_2011.pdf ?
6 http://pvs.iub.gov.lv/files/lemumi/lem325655.pdf ?
7 Pēc PIL spēkā stāšanās dienas (01.05.2006) paziņojumi publicēšanai Latvijas Vēstnesim vairs nebija jāsūta ?
8 https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=134676&search=on ?

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: