Pašvaldības ir pret obligātu EIS izmantošanu

Zane Snirke, 29/01/2013

EIS izmantošana

Patlaban sabiedrības vērtēšanai nodotie jaunie Publiskā iepirkuma likuma labojumi paredz arī pašvaldībām ieviest obligātu EIS katalogā iekļauto preču izmantošanu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieki ANDRA FELDMANE un AINO SALMIŅŠ nenoliedz EIS priekšrocības atsevišķos gadījumos, bet tajā pašā laikā nevar akceptēt uzstādījumu, kas izriet no valdības dotā solījuma SVF, ka viss, kas no VRAA puses būs ievietots katalogā, obligāti būs jāpērk centralizēti.

Tāpat padomnieki uzsver, ka ir pamatotas bažas, ka obligātā centralizācija draud ar ārvalstu kompāniju agresīvāku ienākšanu un vietējo uzņēmēju izspiešanu no tirgus, kas zināmos gadījumos var novest pat pie uzņēmuma maksātnespējas, jo valsts un pašvaldība ir ļoti nopietns preču un pakalpojumu pircējs. Šāda rīcība tad būtu pielīdzināma apzinātai ekonomiskās efektivitātes samazināšanai reģionos, kur rezultāts ir tāds, ka vietējās preces tiek aizvietotas ar importa precēm. Lai arī dokumentos tiek runāts par vienotu Eiropas tirgu un konkurētspējīgu ekonomiku, tomēr dzīvē notiek nevienlīdzīga cīņa, kurā Latvijas uzņēmumi zaudē, jo valsts un pašvaldību atbalsts ir minimizēts salīdzinājumā ar ES vecajām dalībvalstīm. Minēsim tikai vienu no piemēriem – visiem tik labi zināmo jautājumu par tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem, kas savā ziņā nostāda mūsu ekonomiku nevienlīdzīgā situācijā un beigās ietekmē konkrētā produkta cenu.

Lai arī EIS palīdz ekonomēt līdzekļus un atvieglo iepirkuma procedūru, šai sistēmai ir vairāki trūkumi. Aino Salmiņš atklāj, kādus trūkumus konstatējušas pašvaldības, kuras izmanto EIS:

  1. EIS katalogā sortiments mainās tikai reizi gadā.
  2. Mazajām pašvaldībām nav vajadzīgi tik lieli preču apjomi, lai tos iegādātos EIS, jo katrai precei tur ir noteikts pasūtījuma minimālais limits.
  3. Apšaubāma preču kvalitāte (piemēram, attiecībā uz datortehniku –mazpazīstami ražotāji, ar kuru produktiem ir negatīva pieredze, novecojuši modeļi); nav piegādātāju vērtēšanas (reitingu) sistēmas, kas noteiktu to uzticamību un darba kvalitāti.
  4. Pašvaldībām nav iespējams laikus saplānot budžetu un pasūtīt preces no EIS, jo pēdējos divos gados Latvijas pašvaldību budžets tika apstiprināts tekošā gada ietvaros.
  5. Kataloga sistēma aizstāv tikai lielos uzņēmējus. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem bieži pietrūkst kapacitātes, lai ar saviem ražojumiem startētu EIS.
  6. Ārpus Rīgas robežām pasūtīto preču piegāde notiek lēni.
  7. Ir komunikācijas problēmas, jo trūkst tiešās saiknes starp pircēju un pārdevēju.
  8. Ir sarežģīts un laikietilpīgs pretendentu (pārdevēju) sūdzību izskatīšanas process.

Jāpārbauda rezultāts, nevis procedūra

Andra Feldmane atgādina, ka Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs (MVU) ir tas, kas palielina valsts iekšzemes reālo nacionālo ienākumu, nodrošinot darbavietas reģionos, pilsētās un novados. Bet Latvijas ekonomika ir jauna salīdzinājumā ar bagāto ES dalībvalstu ekonomiku, tāpēc vietējais uzņēmējs nevar konkurēt ar Vācijas, Francijas uzņēmējiem. Priekšplānā ir jāizvirza valsts nacionālās intereses. Viņa uzsver:
– Mums bez valsts un pašvaldību protekcionisma nav iespējams veiksmīgi pastāvēt atvērta ES tirgus apstākļos, tāpēc centralizācija var kļūt bīstama. Ir jānāk kopā IUB, VRAA, LPS pārstāvjiem un jāsaprot, ka valsts iestāžu uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbību, pielāgot ES direktīvas un regulas Latvijas vajadzībām, nevis otrādi. Akcents iepirkumu pārbaudēm ir jāliek uz rezultātu, nevis uz procedūru. Latvijas ekonomikai ir svarīgi, lai iekšējā pieprasījuma pieaugums nodrošinātu vietējo produktu un pakalpojumu pirkšanu un lai nebūtu labvēlīgi nosacījumi importa preču un pakalpojumu pieaugumam. Lielā mērā šis process, ka importa pieauguma temps tiktu ierobežots un aizstāts ar Latvijas eksporta pieaugumu caur šādiem iepirkumiem, ir Latvijas politiķu rokās.

Šobrīd 80 procenti pašvaldību neatbalsta obligātu EIS izmantošanu, jo grib pasargāt savus vietējos uzņēmējus. Ja EIS būs izdevīgs, pašvaldības to noteikti izmantos. Neviens pašvaldības vadītājs nav tendēts uz nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu.

Ja paši savā jaunajā PIL iekļausim, ka pašvaldībām obligāti jāizmanto EIS, mēs uzkāpsim uz grābekļa. Mums jābūt uzmanīgiem, meklējot savu risinājumu, lai nesabojātu jauno Publisko iepirkumu likumu, jo pēc tam no likuma izņemt ārā šaubīgus tekstus vairs nebūs iespējams.

Teksts: Zane Snirke

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: