Pašvaldībām vērts dalīties ar zināšanām iepirkumu jomā

Daina Vārpiņa, 06/12/2017

Post image for Pašvaldībām vērts dalīties ar zināšanām iepirkumu jomā

Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Dace Grīnberga intervijā žurnālam “Iepirkumi” uzsver – iepirkumos cerēto kvalitāti par zemāko cenu nav iespējams iegūt, ir jāvērtē saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. To palīdzēs arī šā plānošanas reģiona izveidotie tehnisko specifikāciju un vērtēšanas kritēriju dokumenti.

– Kā Jūs raksturotu Rīgas plānošanas reģiona pamata darbu? Jums sadarbība sanāk gan ar pašvaldībām, gan ar uzņēmējiem.

– Darbības lauks ir plašs, un galvenos uzdevumus mums nosaka Vides un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir arī uzņēmējdarbības atbalsta jautājumi. Rīgas plānošanas reģions ir vienīgais no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā, kurā pēdējā piecgadē iezīmējas pozitīvas vai neitrālas tendences attiecībā uz iedzīvotāju skaita izmaiņām dabiskā pieauguma un migrācijas ietekmē, uzlabojušies darba samaksas rādītāji un bezdarba līmenis ir relatīvi zems, vērojams pieaugums IKP, tirgus sektora ekonomiski aktīvo statistikas vienību un inovāciju jomā, aktīvo rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu skaita pieauguma ziņā. Arī pārējie izaugsmes rādītāji ir ar pozitīvu tendenci. Tas nozīmē, ka Rīgas plānošanas reģionam ir iespēja veidoties par konkurētspējīgu metropoles reģionu arī starptautiskā mērogā. Tas saistīts ne tikai ar spēju veidot atbalstošu infrastruktūru un piesaistīt investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam, bet arī ar gudru un efektīvu pārvaldību. Lielā mērā tas saistīts ar spēju sadarboties, veidojot sistēmu, kur dažādi uz vienu mērķi vērsti spēlētāji spēj darboties sinerģijā. Līdz ar to mēs sevi pozicionējam kā sadarbības platformas veidotāju starp dažādām valsts un pašvaldības institūcijām un organizācijām, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības atbalstu. Piemēram, starp tām ir visas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar dažādu fondu un to finansējuma administrēšanu – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ALTUM, pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti, kā arī nevalstiskais sektors, vietējās rīcības grupas. Piedāvājums atbalstam ir plašs, bet uzņēmējiem ne vienmēr ir viegli vajadzīgajā brīdī par šo visu uzzināt un izvērtēt sev nepieciešamo. Tiešā veidā gan ar uzņēmējiem nestrādājam, bet sadarbojamies ar visu iepriekšminēto atbalsta tīklu, aicinot un savedot kopā galvenokārt pašvaldības uzņēmējdarbības speciālistus.

Jebkura uzņēmējdarbības vide reizē ir arī pašvaldību vide, tādēļ jābūt pieejamai informācijai un sasaistei. Regulāri apkopojam dažādu pašvaldībām un uzņēmējiem nepieciešamo informāciju, pētām jomas, kurās nepieciešams sadarboties. Sadarbība starp dažādiem iepriekšminētajiem spēlētājiem nereti ir problemātiska un tāpēc tā nenotiek. Bieži vien dažādas lietas nav tikai vienas pašvaldības kompetence. Piemēram, mobilitāte. Rīgas reģionam cauri vijas lielās transporta maģistrāles, kuras nākotnē vēl paplašināsies. Daudz aktuālu jautājumu ir par satiksmes intensitāti Pierīgā, dodoties uz un no Rīgas, kā arī kravu plūsma, kas veidojas ap Rīgu.

Mūsu speciālisti strādā arī ar tādiem jautājumiem kā investīciju piesaiste un pārvaldība – investoriem pieejamajām vietām, resursiem (infrastruktūras, cilvēku). Patlaban veidojam investīciju resursu karti, kas palīdzēs attīstīt sadarbību.

Mums ir svarīgi veicināt uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi, tomēr aizvien pastāv nepieciešamība stiprināt sadarbību starp industriju un augstākās izglītības un pētniecības iestādēm. Lai sekmētu Viedās specializācijas (RIS3) nozaru attīstību reģionā, cenšamies zināšanas un pieredzi iegūt kopā ar ārzemju partneriem, iesaistoties pārrobežu projektos. Labu pieredzi varam arī gūt tepat citos plānošanas reģionos. Piemēram, nesen bijām Vidzemes plānošanas reģionā, kur daudz uzzinājām, kā iespējams strādāt radoši un ar lielāku pievienoto vērtību. Cēsīs apskatījām koprades telpu, kas izveidota ar minimāliem līdzekļiem, bet vairāk ieguldīts radošais darbs. Pasākumi, kā pašvaldībām atbalstīt uzņēmējus, ir ļoti dažādi un varu teikt, ka Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem ir ļoti plašs.

– Kā Jūs vērtējat Latvijas iepirkumu vidi, jo gan pašvaldības izsludina iepirkumus, gan uzņēmēji piedalās šajos konkursos vai izsludina arī savām vajadzībām.

– Iepirkumu jomā mums vēl ir daudz kopīgi darāmā, lai šī procedūra, kā uzņēmējam sniegt pašvaldībai pakalpojumu iepirkuma veidā, tiktu vienkāršota un vieglāk izprotama. Tikpat svarīgi, lai izsludinātie iepirkumi tiktu veidoti kvalitatīva pakalpojuma saņemšanai. Lai pašvaldībai izsludinātajā iepirkumā būtu iespēja izvēlēties kvalitatīvākos piedāvājumus, veikt saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, nevis izvēlēties pretendentu pēc vienīgā kritērija – zemākā cena.

Iepirkumu caurspīdīgums jau šodien ir nodrošināts – visi iepirkumi ir apskatāmi publiskajā vidē. Savā praksē esmu saskārusies ar jautājumu, kā saņemt tieši kvalitatīvāko pakalpojumu, kas nav viegli. Tomēr profesionāli sagatavojot tehnisko specifikāciju, ir iespējams noteikt kvalitātes kritērijus, lai iegūtu viskvalitatīvāko pakalpojumu. Gan uzņēmēji savu naudu, gan pašvaldības savus līdzekļus ir ieinteresēti ieguldīt tieši kvalitatīvos pakalpojumos. Ja jāizvēlas pēc zemākās cenas principa, tad tas nav iespējams!

Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums ir vērsts uz to, lai mēs, kā pasūtītāji, definētu kvalitātes prasības un pakalpojuma sniedzējs spētu tās nodrošināt. Kvalitātes prasību definēšana pasūtītājam nereti ir izaicinājums. Turklāt nianses ietekmē kvalitāti. Piemēram, jāpasūta tehniska iekārta ar noteiktiem rādītājiem, kas attiecīgajam speciālistam nesagādā problēmas un viņš apraksta parametrus līdz pat sīkākajām detaļām. Taču, ja šim pašam speciālistam jāveic šķietami vienkāršs iepirkums – jāpasūta atzveltnes krēsls, tad tas var izrādīties gana sarežģīti. Iepirkums tiek veikts, piegādātājs atved krēslus, taču sēdēšana uz tiem ir neērta, jo, izrādās, speciālists nav norādījis tādas nianses kā krēsla materiāls un sēdvietas dziļums. Bet apstrīdēt iepirkumu nav iespējams tāpēc, ka koks, krāsa, augstums atbilst konkursa nolikumā prasītajam, tikai nav paša galvenā – ērtas sēdēšanas. Par kvalitāti ir jāmaksā, un to nevar iegūt piedāvājumā par zemāko cenu.

– Kā Jūs raugāties uz tādu iepirkumu formu kā konkurss – dialogs? Tā ir viena no publisko iepirkumu formām, ko rekomendē vai nu ļoti sarežģītos iepirkumos, vai privātās publiskās partnerības iepirkumos. Pasūtītājs uzreiz tehnoloģiski neapraksta nepieciešamo preci vai pakalpojumu, bet nosaka, ko ar to vēlas sasniegt, tālāk atklāti uzaicina tirgus dalībniekus, kas var piedāvāt šāda veida pakalpojumus. Attiecīgā pakalpojuma sniedzēji kopīgi parāda, ko varētu īstenot konkrētajā iepirkumā, un tikai tad seko specifikācijas sagatavošana un tālākā iepirkuma procedūra.

– Jāatzīst, ka iepirkumu speciālisti nav un nevar būt kompetenti visās jomās un pat jomās, kuras viņi pārzina, daudz kas mainās, līdz ar to šāds risinājums iepirkumu procedūrās būtu atbalstāms.

– Kā Jūs vērtējat pašvaldību kapacitāti, organizējot iepirkumus?

– Iepirkumu procedūru organizēšana ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process, lai tos sagatavotu, nepieciešamas noteiktas zināšanas. Lielajām pašvaldībām noteikti ir vieglāk šajā jomā strādāt, jo tām ir zinoši speciālisti, kas ar to darbojas. Lai tiktu līdz kvalitatīvākajam un saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, pašvaldībām ir jāiegulda liels darbs, sagatavojot ļoti profesionālu tehnisko specifikāciju.

Patlaban ir atvērtas vairākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas, kas paver iespējas arī pašvaldībām īstenot jaunus infrastruktūras projektus. Tas viennozīmīgi nozīmē arī jaunus iepirkumus.

– Vai nelieliem uzņēmumiem ir cerības uzvarēt šādos konkursos, vai viņi zina, kas jādara, lai tajos piedalītos?

– Visticamāk, nelieliem uzņēmumiem ar savu apgrozījumu nav reāli vieniem startēt lielos iepirkumos, kvalificēties to noteikumiem, bet tie var mēģināt apvienoties ar kādu pieredzējušāku un sākt kā apakšuzņēmēji. Es uzskatu, ka tā jau ir uzņēmuma attīstības jauna pakāpe – spēja piedalīties iepirkumā, nerunājot par nelieliem konkursiem, kuros jāieliek daži logi vai tml. Lielajiem uzņēmumiem pārsvarā ir atsevišķi speciālisti, kuri ir pieredzējuši, kā sagatavot izsludinātajam iepirkumam atbilstošu dokumentāciju. Iepriekšējos gados esam aptaujājuši uzņēmējus, kādas ir tēmas, par kurām vajadzētu organizēt kāda veida seminārus utml., bet par iepirkumiem viņi līdz šim nav jautājuši.

– Šogad nozīmīgs notikums iepirkumu vidē bija Ministru kabineta noteikumi par obligāto zaļo iepirkumu publiskajā sektorā stāšanās spēkā septiņām grupām, vēl 14 grupās dodot izvēles iespēju. Pastāstiet, cik tālu esat jau īstenojuši Rīgas plānošanas reģiona projektu, izstrādājot labas prakses vadlīnijas zaļo iepirkumu veikšanai?

– Rīgas plānošanas reģions un Rīgas p/a “Rīgas enerģētikas aģentūra” īsteno starptautisku projektu “Zaļā publiskā iepirkuma atbalsta institūcijas inovatīvām un ilgtspējīgām institucionālām pārmaiņām” (GreenS). Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” 2020. Ņemot vērā likumdošanas izmaiņas, kas paredz pašvaldību iepirkumos noteiktās produktu grupās obligāti piemērot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, projekts ar īstenotājām aktivitātēm – apaļā galda diskusijām, apmācību semināriem, izstrādātajiem dokumentiem, ir būtisks atbalsts speciālistiem, kas strādā ar iepirkumiem.

Lai iedrošinātu pašvaldības un tās iestādes konkursos vairāk izmantot videi draudzīgus pakalpojumus un preces, Rīgas plānošanas reģiona eksperti projekta ietvaros izveidoja standartizētu Zaļā publiskā iepirkuma dokumentāciju. Izstrādātie dokumentu paraugi būtiski atvieglo iepirkumu speciālistiem konkursu nolikumu sagatavošanu.

Patlaban speciālisti izstrādājuši tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritērijus noteiktām produktu grupām – ielu apgaismošanā izmantojamajiem gaismas ķermeņiem, datoriem un datorekrāniem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī transportlīdzekļiem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi. Šie publisko iepirkumu kritēriji un vadlīnijas izstrādāti ne tikai kopā ar nozarēm, bet arī ar citiem starptautiskā projekta “GreenS” partneriem, pielāgojot tos Latvijas situācijai. Esam prezentējuši šos dokumentus dažādos apmācību semināros pašvaldību speciālistiem. Vislielākā interese ir par atbalsta dokumentiem apgaismojuma grupā. Patlaban projekta ietvaros mani kolēģi veido tiešsaistes katalogu par produktiem, pakalpojumiem un būvniecību, kas atbilst zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem. Mēs aicinām uzņēmējus pieteikt produktus un pakalpojumus katalogā (pieteikties var, rakstot “GreenS” projekta vadītājai Aijai Zučikai, aija.zucika@rpr.gov.lv), kas atvieglos iepirkumu speciālistu darbu iepirkuma organizēšanas procedūrai un sekmēs šo uzņēmumu atpazīstamību.

– Kādā stadijā patlaban ir projekts un kādā formātā Zaļā iepirkuma vadlīnijas būs saņemamas tā noslēgumā?

– Projekts patlaban ir noslēguma stadijā. Zaļā iepirkuma vadlīnijas ir iespējams lejuplādēt projekta (http://greensproject.eu/lv/atbalsts-zpi/iepirkumu-specialistiem/) un Rīgas plānošanas reģiona mājas lapā (http://rpr.gov.lv/pub/index.php?id=554 ), kā arī tās ir izsūtītas pašvaldību speciālistiem, kas strādā ar iepirkumu jautājumiem.

– Kā vēl bez semināriem uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas?

– Manuprāt, tieši sadarbības forma – tikšanās ir jāattīsta. Nav pietiekami tikai runāt par sadarbību, to vajag īstenot dzīvē. Diemžēl Latvijas darba vidē šāda forma – tikšanās netiek īpaši augstu novērtēta, jo samaksāt par izpildītu dokumentu, uzrakstītu projektu – kaut ko taustāmu, redzamu ir saprotamāk, nekā attiecīgi tāpat novērtēt laiku, speciālistiem tiekoties savā starpā sanāksmēs, darba grupās, viesojoties citās pašvaldībās utml. Taču tieši šādās sanāksmēs un tikšanās reizēs tiek gūtas jaunas zināšanas, prasmes, idejas, kā vienu vai otru lietu labāk paveikt savā darbā. Nevar būt tā, ka viena pašvaldība sekmīgi virzās uz priekšu, bet kaimiņi nē, bet arī netiek sperti soļi, lai pajautātu: “Kā jūs to darāt?” Kaut vai, ja arī runājam par iepirkumu specifikācijas, dokumentu gatavošanu, kur pieredzes bagātākās pašvaldības noteikti var citām palīdzēt.

Uzziņa

Rīgas plānošanas reģions

  • Atrodas Latvijas centrālajā daļā, centrs ir Latvijas valsts galvaspilsēta Rīga;
  • savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu un uzraudzību;
  • saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma prasībām Rīgas plānošanas reģions kā iestāde ir atvasināta publiskā persona /valsts iestāde/, ko pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
  • kā teritorija koncentrē valstiski nozīmīgu transporta, enerģētikas, vides, sakaru un informātikas infrastruktūru. Īpaša nozīme ir transporta infrastruktūrai – Rīgas osta, lidosta, dzelzceļi, autoceļi, enerģētikas infrastruktūra, gāzes vadi un pazemes krātuves;
  • pašvaldības – Republikas nozīmes pilsētas Rīga un Jūrmala, kā arī 28 novadi;
  • platība – 10 435 km2
  • Iedzīvotāju skaits – 1 099 907.

Zaļā publiskā iepirkuma atbalsta institūcijas inovatīvām un ilgtspējīgām institucionālām pārmaiņām

  • Projekta “Zaļā publiskā iepirkuma atbalsta institūcijas inovatīvām un ilgtspējīgām institucionālām pārmaiņām” mājaslapa, kur var aplūkot projekta aktivitātes un apskatīt rezultātus: http://greensproject.eu/lv/zinas-un-jaunumi/
  • Zaļo produktu grupas, kurām ir izveidoti tehnisko specifikāciju un vērtēšanas kritēriju dokumenti:
    • Gaismas ķermeņi ielu apgaismošanai. (Tehniskās specifikācijasun vērtēšanas kritēriji);
    • Datori un datorekrāni ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi. (Tehniskās specifikācijasun vērtēšanas kritēriji);
    • Transportlīdzekļi ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi. (Tehniskās specifikācijasun vērtēšanas kritēriji)

TEKSTS: DAINA VĀRPIŅA
PUBLICITĀTES FOTO

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: