Par brīvu un godīgu konkurenci iepirkumos

Zane Snirke, 28/03/2013

Skaidrīte Ābrama

SKAIDRĪTE ĀBRAMA Konkurences padomes (KP) vadīšanu uzskata par sev vispiemērotāko nodarbošanos un labprāt stāsta par ikdienas cīņu ar karteļu dalībniekiem un citiem konkurences tiesību neievērotājiem. Ja biznesā valda brīva un godīga konkurence, uzplaukst valsts ekonomika. Tātad viņas vadītās iestādes darba rezultāti ir tiešā saistībā ar ikvienu no mums.

Jūs savulaik esat studējusi Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, bet Latvijas Universitātē esat apguvusi vācu valodu, ekonomiku, vadības zinātni… Tātad jūs interesē ļoti dažādi zinību virzieni. Vai joprojām esat nemitīgos sevis meklējumos?

Jā, biju, bet kopš 2004. gada mani meklējumi ir beigušies. Īstenībā viss, kas ar mani profesionāli noticis, ir bijis noteiktā pēctecībā. Soli pa solim, pašai veidojot un realizējot konkurences stratēģijas noteiktā biznesa vidē, esmu nonākusi līdz konkurences pārraudzībai un aizsardzībai visplašākajā – valstiskajā – mērogā. 2003. gadā pieteicos uz Konkurences padomes locekļa amata konkursu, lai gan biju izveidojusi un vadīju liela Vācijas uzņēmuma Internationaler Bund institūtu Rīgā, kas nodarbojās ar tūrismu, profesionālo un interešu izglītību, sociālo darbu. Kad uzzināju, ka esmu izturējusi konkursu, apzināti pārtraucu savu karjeru biznesā, lai gan darba apstākļi un atalgojums tur bija daudz labāks, un sāku darbu valsts pārvaldē. Pirms tam biju iestājusies LU maģistrantūrā, jo, ilgus gadus nodarbojoties ar biznesa mārketingu un attīstību, mani interesēja konkurētspējas jautājumi. Rakstot maģistra darbu, izpētīju KP mājaslapu un sāku domāt, ka vēlos no citas puses, t. i., regulācijas līmenī, paraudzīties uz procesiem, kuros esmu piedalījusies iepriekš. Iesniedzu pieteikumu uz izsludināto KP locekļa vietu, izturēju ļoti grūtu konkursu, ko vadīja tā laika Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks, un kopš 2004. gada strādāju Konkurences padomē.

Kuros gadījumos Konkurences padomei visbiežāk nākas saskarties ar publiskajiem iepirkumiem?

Iepirkumus rīko, lai, izzinot tirgus situāciju, iegūtu labāko piedāvājumu par atbilstošāko cenu. Iepirkuma virsuzdevums ir nodrošināt vienādas iespējas visiem, nevienam neradot priekšrocības. Tas ir iepirkumu rīkotāju pienākums un atbildība. Mūsu uzdevums iepirkumā – izskaust aizliegtas vienošanās. Mēs raugāmies, lai nenotiek tirgus sadale starp pretendentiem, lai viņi cits citam neizpauž konfidenciālu informāciju, lai neinformē par cenām.

Mūs uztrauc tas, ka pasūtītājs ar savām darbībām bieži vien ierobežo pretendentiem vienlīdzīgās iespējas, ar pārāk specifiskiem nosacījumiem iezīmē sev vēlamo uzvarētāju. Mēs saņemam daudz informācijas no valsts un pašvaldību institūcijām, kas rīko iepirkumus, kā arī no KNAB un IUB, un secinājums ir tāds, ka korupcija un karteļu darbība nereti iet rokrokā. Pasūtītājs iestrādā nolikumā konkurences priekšrocības noteiktam pretendentam, savukārt tas vienojas ar citiem uzņēmumiem, lai tie veidotu fonu, lai šķietami būtu konkurence. Karteļu vienošanās var ievērojami sadārdzināt jebkuru iepirkumu, tā piespiežot valstij vai pašvaldībai (tātad iedzīvotājiem) pārmaksāt par preci vai pakalpojumu.

Par ko un starp ko pārsvarā ir aizliegtās vienošanās, kādi ir tipiskākie piemēri?

Gadās, ka iepirkumā piedalās vairāki uzņēmēji, kuri iepriekš ir saskaņojuši piedāvājumu cenas. Viens izstrādā piedāvājumu, citi pieliek klāt cenai 5 vai 10 procentus un veido fonu iepirkumam, lai būtu vairāk dalībnieku.
2011. gadā Jūrmalas pilsētas domei bija iepirkums par pārtikas piegādi 13 bērnudārziem. Trīs pārtikas tirgotāji bija iesnieguši saskaņotus piedāvājumus, cenas, KP ieguva tiešos pierādījumus, ka starp pretendentiem bijuši kontakti un notikusi informācijas apmaiņa, un pieņēma lēmumu tos sodīt.

Nodarbinātības valsts aģentūra ziņoja, ka profesionālās izglītības kursu iepirkumā uz bezdarbnieku apmācību pieteikušies pretendenti, kuru piedāvājumos ir daudzas sakritības. KP veica lietas izpēti un konstatēja, ka divi pretendenti piedāvājumu ir izstrādājuši kopīgi, bet katrs startējis individuāli, tādējādi radot sev konkurences priekšrocības.

2010. gadā konstatējām, ka starp interneta pakalpojumu sniedzējiem ir kompānija, kura pārējiem diktējusi cenas, par kādām ieviešami pakalpojumi Jelgavas un Valmieras pašvaldībās.
2012. gadā divi būvniecības uzņēmumi bija apmainījušies ar informāciju par dalību iepirkumā. Lieta tika uzsākta, saņemot informāciju, ka divos piedāvājumos ir vienādas kļūdas. Uzņēmumu vadība atrunājās, ka nevarot uzņemties atbildību par to, ka abus piedāvājumus izstrādājis viens cilvēks, kurš strādājis te vienā, te otrā kompānijā.

2011. gadā konstatējām aizliegtu vienošanos starp pieciem būvuzraudzības un projektēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas bija izveidojuši pilnsabiedrību, un tās iekšienē vienojušies, kurš uz kuru iepirkumu startēs. Bija notikusi tirgus sadale. Pirms pāris gadiem atklājām, ka Liepājas pašvaldībā ceļu būvnieki bija savstarpēji vienojušies, lai panāktu cenu paaugstinājumu savam pakalpojumam ar pašvaldību jau noslēgtā līguma ietvaros. Tirgus dalībnieks ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču tam ir jānotiek individuāli – sava cena ir jānosaka katram uzņēmumam patstāvīgi. Nedrīkst saskaņot ne cenu elementus, ne gala cenas – tas ir pārkāpums.

Bet bieži vien uzņēmumi iepirkumos piedāvā cenas pat zem pašizmaksas, lai tikai firmai būtu apgrozījums un tā varētu izdzīvot! Šāda nepamatoti aprēķināta zemākā cena arī kropļo tirgu.

Tas ir iepirkumu organizēšanas jautājums. Pasūtītāju uzdevums ir panākt ekonomiski pamatotu cenu, pareizi sastādot iepirkuma nolikumu. Ikvienam pasūtītājam, organizējot iepirkumu, būtu jāzina šābrīža tirgus cenas, lai nekļūtu par upuri pieteikuma iesniedzēju negodprātībai un neakceptētu pārmērīgi augstas vai pārmērīgi zemas cenas.
Runājot par lielajiem ES fondu projektiem, tirgus dalībnieki, kas nevar īstenot pasūtījumu pašu spēkiem, var vienoties par sadarbību – kopīgu piedalīšanos konkrētā iepirkumā, darot to zināmu iepirkumu komisijai. Lieli projekti ir pa spēkam tikai lielām kompānijām vai pilnsabiedrībām.

Kā norit sabiedrības informēšanas darbs?

Tas ir mūsu mērķis – jau preventīvi izskaust konkurences pārkāpuma rašanos vai laikus to atklāt. KP cilvēki arī dodas pie iepirkumu organizētājiem uz lielajiem uzņēmumiem, arī ārpus Rīgas uz dažādām pašvaldībām un stāsta par to, kā panākt veselīgu konkurenci starp uzņēmumiem un kā pamanīt, ka ir notikusi aizliegta vienošanās.

Un kā savukārt sabiedrība informē jūs par konkurences pārkāpumiem?

Informāciju par iespējamiem pārkāpumiem mēs saņemam gan no IUB un KNAB, gan no citām valsts un pašvaldību iestādēm. Iepirkumu organizētāji dažkārt konstatē vienādas vārdu kļūdas iepirkumos, identiskus teikumus, reizēm pat viens un tas pats cilvēks atnes dažādu pretendentu piedāvājumus. Kad saņemam šādus signālus, sākam lietas izpēti, pieprasām informāciju, veicam inspekcijas, pārbaudām informāciju datoros, un tad notiek skrupulozs darbs, lai atrastu un izvērtētu tiešos pierādījumus. Iepirkumu veicējus aicinu nebaidīties un ziņot par pārkāpumiem, vismaz sākumā piezvanot uz KP, lai pakonsultētos, kā rīkoties. KP, uzsākot lietas izmeklēšanu, iepirkumu neapstādinās.

Noteikti nevajag rīkoties tā, kā nesen izdarīja AS Sadales tīkls. Šāgada februārī tas nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka, iespējams, notikusi aizliegta vienošanās starp iepirkuma pretendentiem, un tikai pēc vairākām dienām vērsās KP ar iesniegumu. 2012. gadā tā rīkotajā iepirkumā par elektropārvades līniju attīrīšanu no kokiem un citiem sakopšanas darbiem startēja tās pašas kompānijas, kas pirms gada, bet cenu piedāvājums nesaprotamu iemeslu dēļ bija par 50 un vairāk procentiem augstāks. Ja iepirkuma veicējs saskaras ar šāda veida dīvainībām, nevajag to skaļi paziņot plašsaziņas līdzekļiem, bet sazināties ar mums. Ja medijos jau atspoguļots notikušais skandāls un tikai pēc tam mēs saņemam iesniegumu, izmeklēt lietu kļūst visai bezjēdzīgi, jo pierādījumi, visticamāk, ir izgaisuši.

Par aizliegtu vienošanos iepirkumu sakarā mēs varam uzlikt naudas sodu līdz 10 procentiem no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma. Tas ir ļoti bargs sods.

Ko darīt, ja uzņēmējs pats ir iesaistījies kartelī, bet vēlāk sapratis, ka tas nav pareizi? Vai viņš, labprātīgi izstāstot jums par notikušo, arī saņems sodu?

Ja cilvēkam ir kāja paslīdējusi, viņam tik un tā ir iespēja atzīties, jo aizliegto vienošanos lietām noilgums neiestājas. Uz šādiem gadījumiem attiecas iecietības programma, kas atbrīvo šādus uzņēmumus no soda.

Vai tiesa, ka lielo būvkompāniju starpā iepirkumi tiek sadalīti vēl pirms to izsludināšanas?

Par pārkāpumu var runāt tikai tad, ja tas ir pierādīts. Mūsu rīcībā nav šādu ziņu.

Privātais reklāmas uzņēmums Pilsētas līnijas, kas savulaik bez konkursa ieguva tiesības izvietot reklāmas visā Rīgas sabiedriskajā transportā, tagad Rīgas tramvajus, trolejbusus un autobusus nodrošināšot ar bezmaksas bezvadu internetu jeb WiFi. Vai šāda ziņa ir saistoša KP?

Pozitīvi vērtējams tas, ka palielinās bezmaksas interneta pieejamība Rīgas iedzīvotājiem. Tomēr mūsu rīcībā nav informācijas, kas sedz konkrētās izmaksas un kā tas ietekmē konkurenci interneta pakalpojumu tirgū. Ja gadījumā šo pakalpojumu privātais uzņēmums nodrošina par pašvaldības līdzekļiem un tas ir noticis bez konkursa, tad vērtējama arī šo līdzekļu izmantošanas lietderība un šāda pakalpojuma nodošana privātajam uzņēmumam.

Vai Zvaigznei ABC ir monopols mācību līdzekļu iepirkumos?

Zvaigzne ABC ir ļoti liels tirgus spēlētājs, aizņem tirgus daļu virs 40 procentiem. Tas ir vertikāli integrēts uzņēmums – no autora līdz pircējam. Pašlaik veicam tirgus uzraudzību, lai noskaidrotu, kādi konkurences ierobežojumi ir mācību grāmatu izdošanas un realizācijas tirgū. Sīkāk varēšu pastāstīt, kad uzraudzība būs pabeigta.

Vai LMT ir monopols mobilo telekomunikāciju jomā?

Nē, jo elektronisko saziņas līdzekļu tirgū ir spēcīga konkurence, tur ir trīs ļoti nopietni spēlētāji. To jau mēs redzam, ko devusi konkurence, – mums ir plaša pakalpojuma pieejamība, piedāvājums turpina attīstīties, kvalitāte uzlabojas, cenas strauji samazinās. Mēs problēmas nesaskatām, ja cilvēki uzticas LMT un negrib neko mainīt, jo kvalitāte apmierina.

Kurās nozarēs Latvijā trūkst konkurences?

Tajās, kur regulācija bija devusi iespēju darboties ārpus konkurences. Pamazām šie tirgi – pasta pakalpojumi, elektroenerģija, gāze – veras vaļā konkurencei, notiek tirgus liberalizācija. Vienīgi atkritumu apsaimniekošanas jomā parādījušās problēmas. Ja pašvaldību kapitālsabiedrības sāk apsaimniekot atkritumus, tad konkurence šajā reģionā tiek izslēgta. Saņemam no iedzīvotājiem sūdzības, ka, pašvaldību kapitāluzņēmumiem sākot sniegt pakalpojumus, cenas palielinājušās. Diemžēl gan Publisko iepirkumu likums, gan Atkritumu apsaimniekošanas likums pieļauj nerīkot konkursu, kad pašvaldība nodibinājusi kapitālsabiedrību vai iesaistījusies tajā. Pašvaldības aizvien aktīvāk izmanto šīs likuma nepilnības.

Kā šobrīd notiek gāzes tirgus liberalizācija? Eiropas Komisija prasa Latvijai tuvākajos gados liberalizēt gāzes tirgu, bet Itera Latvija vadītājs Juris Savickis brīdina, ka šādā gadījumā gāzes cena paaugstināsies.

Liberalizācija ir ilgtermiņa instruments, un tas vērsts uz tautsaimniecības risku mazināšanu. Pagaidām cenu, par kādu Gazprom, slēdzot līgumus, pārdos gāzi, pamatā nosaka pats Gazprom. Parādoties alternatīviem piegādes avotiem, gāzes cenu noteiks konkurence. Protams, uzņēmuma sadalīšanas izmaksas var ietekmēt gāzes cenu, to palielinot. Taču ilgtermiņā tās varētu nebūt tik būtiskas, un ietekme uz gāzes cenu varētu būt minimāla. Savukārt, neieviešot liberalizāciju, gāzes piegādes un cenas pieauguma risks jebkurā gadījumā saglabājas.

Kā rīkoties iepirkumu veicējam, saskaroties ar pārkāpuma pazīmēm:

  • par savām aizdomām nedrīkst informēt aizdomās turētos pretendentus;
  • nekavējoties jāvēršas Konkurences padomē (sākumā var tikai konsultēties);
  • jāturpina uzsāktais iepirkums saskaņā ar iepriekš izvirzītajiem kritērijiem.

Fakti no Skaidrītes Ābramas CV

  • Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds vadības zinātnē.
  • Pabeigusi Šveices institūtu Akad un IMAKA kopīgi organizētās pēcdiploma studijas uzņēmuma vadībā.
  • Zināšanas papildinājusi Austrijas Ekonomikas palātas Ekonomikas veicināšanas institūta menedžmenta kursos, kā arī vairākos kursos apguvusi grāmatvedību un finanšu rādītāju analīzi.
  • Konkurences padomi vada kopš 2012. gada jūnija.

Uzziņai

  • Kartelis – aizliegta horizontāla vienošanās starp viena ražošanas vai izplatīšanas līmeņa uzņēmumiem.
  • Iecietības programma – pirmkārt, tā ir iespēja uzņēmumam, kas ir vai bija iesaistīts kartelī, pirmajam brīvprātīgi iesniegt pierādījumus par šo pārkāpumu Konkurences padomei un saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.
  • Otrkārt, tā ir iespēja uzņēmumam, kas nevar pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu no soda (ja tas ir bijis pārkāpuma iniciators, Konkurences padome jau ir ierosinājusi izpētes lietu par konkrēto pārkāpumu vai par pārkāpumu pirmais ziņojis cits uzņēmums), sadarboties ar Konkurences padomi un saņemt ievērojamu naudas soda samazinājumu.

Skaitļi

  • 2011. gadā par pārkāpumu – aizliegto vienošanos – summārais naudas sods bija Ls 6 055 632,19 (lielākā summa bija sods par starpbanku norēķiniem).
  • Savukārt pērn par aizliegtu vienošanos naudas sodi piemēroti kopsummā Ls 103 918 apmērā.

Teksts: Zane Snirke

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: