Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Pārtraukta Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. izstrāde

Saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, ir pārtraukta Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam izstrāde, kā arī apturēti maksājumi Krievijas partneriem 2014.-2020.programmas ietvaros.

Eiropas Savienības sankcijas saistībā ar militāro agresiju skars arī pārrobežu sadarbību ar Krieviju. Jāuzsver, ka sankciju mērķis ir Krievija, nevis finansējuma saņēmēji Latvijā, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) darīs visu iespējamo, lai aizsargātu Latvijas partneru intereses. 

Ievērojot iepriekšminēto, esam informējuši un aicinām Programmas finansējuma saņēmējus Latvijā neuzņemties jaunas saistības projektu ietvaros un neuzsākt jaunu projekta aktivitāšu īstenošanu, neīstenot kopīgus pasākumus ar projekta partneriem no Krievijas, kā arī neveikt maksājumus Krievijas partneriem. Esam vērsuši Programmas finansējuma saņēmēju Latvijā uzmanību neizmantot Krievijas karogu, paziņojumu par Krievijas līdzfinansējumu un Programmas simbolu. Savukārt projekta ietvaros izveidotos objektus, kas ietver iepriekšminēto simboliku, un projektu informatīvos paneļus šobrīd publiski neizstādīt. Jautājumu gadījumā, tostarp par publicitātes prasību piemērošanu, projektu finansējuma saņēmēji Latvijā ir aicināti sazināties ar attiecīgā projekta koordinatoru.

Vienlaikus, norādām, ka ir pārtraukta arī Latvijas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam izstrāde, kā arī Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde Lietuvā ir apturējusi maksājumus Baltkrievijas partneriem.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Nodrošināta plaša konkurence Rail Baltica pamattrases būvniecībai Latvijā

Apjomīgākajā starptautiskā konkursā dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā pirmajā kārtā  savu kandidatūru pieteikušas 6 uzņēmumu apvienības, kuras veido 17 nozīmīgi būvniecības jomas uzņēmumi, pārstāvot plašu reģionu no kopumā 8 valstīm (Francijas, Spānijas, Latvijas, Polijas un Itālijas, Ķīnas, Turcijas un Dienvidkorejas).

Konkursa mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Iepirkuma komisija īpaši vērtēs kandidātu atbilstību iepirkuma kvalifikācijas prasībām, tostarp iepriekšējai pieredzei dzelzceļa būvniecībā, atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Starptautiskajā konkursā pieteikumus iesniegusi:

* personu apvienība Webuild NGE-TSO JV, ko veido Francijas uzņēmumi Webuild p.A., NGE Contracting SASU un TSO SAS;

* personu apvienība OHLA – GULERMAK Rail Baltica Joint Venture, ko veido Obrascón Huarte Lain, S.A., Gülermak Ağır Sanayi İnşaat ve Taahhüt Ş. un Gülermak Sp. z o.o. (Spānija, Turcija, Polija);

* personu apvienība R.B. Rail Baltica JV, ko veido Eiffage Génie Civil SAS, Budimex S.A. un Rizzani de Eccher S.p.A (Francija, Polija, Itālija);

* personu apvienība, ko veido Aldesa Construcciones S.A., China Civil Engineering Construction Corporation, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „TEK Baltic” (Spānija, Ķīna, Latvija);

* personu apvienība, ko veido Turcijas uzņēmumi IC İÇTAŞ İNŞAAT SANAYİ VE TİCARET Ş. un DOĞUŞ İNŞAAT VE TİCARET A.Ş.;

* personu apvienība DL E&C-Lotte E&C-Nurol, kuru veido divi Dienvidkorejas un Turcijas uzņēmums DL E&C Co., , Lotte Engineering & Construction Co., Ltd. un Nurol İnşaat ve Ticaret A.Ş.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka “šajā ģeopolitiskajā situācijā ir jānodrošina pēc iespējas ātrāka Rail Baltica projekta īstenošana, veidojot jaunu, spēcīgu transporta koridoru un stiprinot Eiropas savienojamību. Ukrainas notikumu kontekstā ir svarīgi apzināties, ka Rail Baltica projekts pārsniedz pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas, par kurām ierasti runājam. Pašlaik Rail Baltica transporta koridors ir vitāli svarīgs arī iedzīvotāju drošības, labklājības un valsts pamatfunkciju nodrošināšanai. Sagaidām, ka EDZL nodrošinās profesionālu un augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkumu, kas ir svarīgs tālākai projekta virzībai.”

Projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda: „Būvuzņēmēju aktivitāte šajā konkursā vērtējama kā pietiekoši liela, ņemot vērā augstās, taču projekta mērogam atbilstošās prasības pretendentiem. Pirmais iepirkuma posms vērtējams sekmīgi arī tādēļ, ka iepirkuma laikā netika saņemta neviena potenciālo pretendentu sūdzība, kas liktu pārtraukt vai mainīt sākotnēji noteiktās iepirkuma prasības. Kopumā konkursa organizētājs no potenciālajiem pretendentiem saņēma 83 jautājumus, uz kuriem iepirkuma komisija sniedza atbildes. Esam gandarīti, ka dalībai pamattrases būvdarbiem ir pieteikušies nozīmīgi, starptautiski atpazīstami būvuzņēmumi ar ilggadēju pieredzi ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā. Pirmo reizi EDZL organizētajos konkursos potenciālo kandidātu pārstāvētā teritorija ir tik plaša – pat ārpus Eiropas robežām. Līdzšinējā pieredze liecina, ka uzņēmumi gatavi iesaistīties Rail Baltica projektu realizācijā, veidojot apvienības, kas rada labāko zināšanu, pieredzes un prakses sinerģiju, veidojot augsti kompetentu komandu darbu realizācijai.”

Iepirkuma komisija konkursa 2. posma prasības plāno nodot kvalificētajiem pretendentiem šī gada aprīļa sākumā, lai saņemtu pretendentu piedāvājumus 2022. gada septembrī. Paredzēts ar otrā iepirkuma posma uzvarētāju līgumu noslēgt 2022. gada nogalē, un uzsākt būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē.

Jau ziņojām, ka uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pērn 12. novembrī izsludināja apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā. Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai  Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.
Konkursa uzvarētājam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām vairāk nekā 200 km garumā infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbi, tai skaitā teritorijas sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu unpārvadu būve, inženiertīklu pārvietošana un sliežu ceļu izbūve.

Ņemot vērā izsludinātā konkursa darbu apjomu, kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvniecībā. Iepirkuma organizētājs cer piesaistīt būvuzņēmumus ar projekta mērogam atbilstošu ikgadējo apgrozījumu. Līdzšinējā pieredze, realizējot Rail Baltica projektu Latvijā, liecina, ka Latvijas būvuzņēmumi veido apvienības ar ārvalstu profesionāļiem, aprobējot vietējās un pasaules pieredzi šādu projektu realizācijā.
Starptautisks konkurss ļaus izvēlēties labāko izmaksu un profesionālās pieredzes apvienojumu.

Konkurss norisinās divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana.
Vairāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit.

Atgādināsim, ka vienlaikus ar šo vērienīgo konkursu norisinās arī starptautisks konkurss Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem, kurā pieteikumus dalībai no potenciālajiem kandidātiem projekta īstenotājs gaida līdz šā gada 5. aprīlim.  

Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā stiepjas aptuveni 260 km garumā, sākoties pie Lietuvas – Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu. 

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

LTRK PĀRTRAUC SADARBĪBU ARĪ AR BALTKRIEVIJAS TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS KAMERU

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pārtrauc sadarbību arī ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas īstenoto demokrātijas, tiesiskuma un vispārpieņemtu diplomātijas principu neievērošanu, veicot militāro agresiju Ukrainā, kā arī uz publiski pausto neviennozīmīgo minēto valstu uzņēmēju viedokli par Krievijas iniciēto karu, LTRK pārtrauc sadarbību un ir lauzusi sadarbības līgumu ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis stāsta: “LTRK nosoda Putina vadīto un organizēto karadarbību Ukrainā. Mēs atbalstām Ukrainas tautu cīņā pret agresiju un šajā brīdī nespējam vienaldzīgi stāvēt malā. Mēs aicinām arī visus Latvijas uzņēmumus – ja vien tas ir iespējams, pārtraukt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, meklēt citus sadarbības partnerus un pārorientēties uz citām sadarbības iespējām. Vienlaikus mēs neesam pret krievu tautu, jo agresiju ir uzsākuši Krievijas līderi nevis tauta. Šobrīd Krievijas tautai ir jāorganizējas un jāvēršas pret Krievijas agresīvo politiku. Savukārt mums jāatbalsta Ukrainu visos iespējamos veidos un jāpārstāj atbalstīt Krievijas ekonomiku. Šajā situācijā katram ir jāieliek sava artava, lai to veicinātu.”

Vienlaikus LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus – neatkarīgi no tautības, valodas vai  rases – būt vienotiem un izturēties vienam pret otru ar cieņu. Agresors nav kāda konkrēta tautība, agresors ir Krievijas un Baltkrievijas valdība. Nedrīkst pieļaut, ka dažu valstsvīru neprātīgo lēmumu dēļ, notiek sabiedrības šķelšanās un agresija vienam pret otru. Karš notiek ne tikai kaujas laukā, bet arī informācijas telpā – tādā veidā neļaujot visiem kopā apvienoties pret agresoru. Tāpēc svarīgi ir ne tikai kritiski izvērtēt informāciju, kas tiek saņemta un padota tālāk, bet arī visiem kopā iestāties pret dezinformāciju un ikvienam Latvijas iedzīvotājam aktīvi nosodīt Krievijas un Baltkrievijas vadītāju noziedzīgo rīcību.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Apspriedīs Kohēzijas politikas attīstības un pilnveides iespējas

1. martā, finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis kopā ar Latvijas delegāciju piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas ministru neformālajā sanāksmē, kurā plānots skatīt astoto Eiropas Komisijas (EK) kohēzijas ziņojumu. Sanāksmē paredzētas diskusijas par to, kā Kohēzijas politikai būtu jāattīstās, lai reaģētu uz ziņojumā aprakstītajām pēdējās dekādes Eiropas teritoriālās nevienlīdzības izmaiņām.

“Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, ir ļoti būtiski, lai Kohēzijas politika būtu pietiekami elastīga un pielāgojama nākotnes mainīgajiem apstākļiem, rēķinoties ar vajadzībām un paaugstinātiem riskiem, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā,” norāda finanšu ministra padomnieks un Latvijas delegācijas vadītājs Ints Dālderis.

Latvijas ieskatā arī turpmāk būtu nepieciešams saglabāt Kohēzijas politikas ilgtermiņa fokusu uz mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem, neskatoties uz relatīvā labklājības līmeņa pieaugumu. Attīstības līmeņa atšķirības starp ES dalībvalstīm joprojām ir būtiskas, tamdēļ svarīgi veikt attiecīgas investīcijas un reformas, kas vairotu sabiedrības labklājību un uzticību demokrātiskajām institūcijām.

Kohēzijas politika ir apjomīgākais ES budžeta instruments sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai, tāpēc īpaši būtiski ir straujāk virzīties uz priekšu ar 2021.-2027. gada plānošanas perioda darbības programmu apstiprināšanu, lai ES dalībvalstis var stimulēt savu ekonomisko attīstību un reaģēt uz sociālajiem izaicinājumiem, ko rada arvien pieaugošā Krievijas agresija Ukrainā un COVID-19 pandēmija.

Ar šī gada 9. februārī EK publicēto astoto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju iespējams iepazīties šeit.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

2022.gads iesākas ar mazumtirdzniecības pieaugumu

Gads iesācies ar pozitīvu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Tas lielā mērā saistīts ar tirdzniecību ierobežojumu mazināšanu. Jau no 2021.gada 15.novembra tirdzniecības pakalpojumus jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās var sniegt epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā (t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu).

2022.gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 16,1% augstāks nekā 2021.gada janvārī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Straujo pieaugumu noteica ne tikai tirdzniecības ierobežojumu mazināšana, bet arī zemā bāze 2021.gada janvārī, kad spēkā bija stingri tirdzniecības ierobežojumi un atvērti bija galvenokārt pārtikas veikali.

Janvārī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga par 35,3%, nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecībā. Tirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauguma visās preču kategorijās, izņemot mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (kritums par 0,4%). Visstraujāk pieauga apģērbu un apavu tirdzniecība (par 132%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība (par 105%) un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība (par 74%). Sporta preču un spēļu tirdzniecība pieauga par 61% un kultūras preču tirdzniecība par 64%.

Arī sadalījumā pa tirdzniecības vietām pieaugums bija vērojams gandrīz visās kategorijās, izņemot pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (sarukums par 17%) un mazumtirdzniecība stendos un tirgos (sarukums par 5%). Visstraujāk pieauga lietoto preču mazumtirdzniecība (par 563%). Tas skaidrojams ar zemo bāzi iepriekšējā gada janvārī, kad mazumtirdzniecība lietoto preču veikalos saruka par 90%. Līdz ar iedzīvotāju aktīvāku iepirkšanos klātienē, samazinājās arī iepirkšanās pa pastu vai interneta veikalos. 

Janvārī pieauga arī pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums un tas bija par 4,3% augstāks nekā 2021.gada janvārī.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās janvārī pieauga par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri, tomēr pieauguma temps saruka.

Turpmāko situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs ne tikai spēja ierobežot Covid-19 pandēmiju, bet arī nenoteiktība saistībā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kas ietekmēs ne tikai ekonomiku kopumā, bet arī mazumtirdzniecības nozari. Dēļ cenu kāpuma, ko lielā mērā noteiks energoresursu cenu straujais pieaugums, iedzīvotāji  var pārskatīt savas patēriņa vajadzības un pirkumu prioritātes.   

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Neskatoties uz Covid-19 vīrusa izplatīšanos, ekonomika Latvijā 2021. gadā turpināja atveseļoties

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, pagājušā gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā pieauga par 3,5% un kopumā 2021. gadā IKP palielinājās par 4,8%. Ekonomiku turpināja ietekmēt Covid-19 pandēmija un pasākumi tās ierobežošanai. Lai arī kopš pagājušā gada vidus kopumā ekonomika pārsniedz pirms pandēmijas līmeni, tomēr nozaru griezumā atgūšanās no krīzes ir ļoti atšķirīga.

Ekonomikas attīstības rādītāji ir vērtējami pozitīvi. Neraugoties uz dažādām grūtībām, pagājušajā gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir pārsniedzis 21 miljardu eiro. Ir liels gandarījums par stabiliem izaugsmes rādītājiem apstrādes rūpniecībā, IT jomā un vairākās pakalpojumu nozarēs. Taču Krievijas un Baltkrievijas militārā agresija un iebrukums  Ukrainā ir radikāli izmainījis līdzšinējo lietu kārtību. Krievija vairumam Latvijas eksportētajiem jau sen vairs nav nozīmīgs noieta tirgus, savukārt energoresursu pieejamībai ir alternatīvas, kas tiek apspriestas koordinēti ar kolēģiem ES. Īstermiņā Latvijai nav problēmu ar pieejamajiem energoresursiem, t.sk. degvielu un dabasgāzi. Savukārt tiem Latvijas uzņēmējiem, kam līdz šim Krievija vai Baltkrievija bija izejvielu ieguves vai produkcijas noieta tirgus, pēc iespējas ātrāk ir jāmeklē risinājumi jaunām piegādes ķēdēm un jauniem eksporta tirgiem,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Būtisks devums IKP kāpumā bija privātajam patēriņam, kas 4. ceturksnī gada griezumā pieauga par 6,5% un kopumā 2021. gadā par 4,8%. Pieaugumu veicināja gan Covid-19 ierobežojumu mazināšana, gan vidējās darba algas pieaugums un valdības atbalsta pasākumi.

Investīcijas 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 1,6%, ko ietekmēja ieguldījumu samazinājums mājokļos, ēkās un būvēs. Kopumā aizvadītajā gadā bruto pamatkapitāla veidošanas apjomi palielinājās par 3%, salīdzinot ar 2020. gadu. Kāpumu noteica pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās, kā arī intelektuālā īpašuma produktos.

Būtiski ir audzis eksports – preču un pakalpojumu eksporta apjomi 4. ceturksnī bija par 5% lielāki nekā pirms gada un kopumā 2021. gadā palielinājās par 6,2%. Preču eksports 2021. gadā pieauga par 5,9%, sasniedzot līdz šim augstāko eksporta vērtību. Galvenās eksporta preces pērn bija koks un koka izstrādājumi, elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi. Pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā pieauga par 7,2%. Visvairāk tika eksportēti transporta pakalpojumi. Savukārt kritums turpinājās tūrismā, kura eksporta apjomi atpaliek gan no 2020., gan no 2019. gada līmeņa.

Kā jau iepriekš tika minēts, tad nozaru griezumā attīstības tendences aizvadītajā gadā ir bijušas ļoti atšķirīgas. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares apjomi saruka par 6,8%, ko īpaši ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi augkopības nozarē 2021. gada vasarā. Straujais būvmateriālu cenu kāpums (galvenokārt koka izstrādājumiem un metāliem) negatīvi ietekmēja būvniecības nozari, kur ražošanas apjomi 2021. gadā saruka par 6,1%. Pērn kritums bija arī ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, ko noteica Covid-19 infekcijas ierobežojumi. Savukārt virknei citu nozaru 2021. gads ir vērtējams kā veiksmīgs. Apstrādes rūpniecības nozare, pateicoties eksporta pieaugumam, aizvadītajā gadā sasniedza 7,4% izaugsmi. Straujais pieaugums vairumtirdzniecībā ietekmēja tirdzniecības nozares apjomu kāpumu par 8,9%. Transporta un uzglabāšanas nozarē sniegto pakalpojumu apjomi palielinājās par 5,9%, galvenokārt uz uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoms pieauguma rēķina. IT nozares pievienotā vērtība 2021. gadā palielinājās par 11,1%, tajā skaitā datorprogrammēšanā – par 14,3%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 11,7% un telekomunikāciju pakalpojumos – par 6,5%. Tāpat arī straujš pieaugums aizvadītajā gadā bija veselības aprūpes un finanšu pakalpojumu nozarēs.

Krievijas un Baltkrievijas agresija Ukrainā ir radījusi sen nepieredzētu ģeopolitisko spriedzi reģionā, kas nenoliedzami samazinās Latvijas ekonomikas pieauguma tempus, bet ne izaugsmi.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Izsludina noslēdzošo projektu atlasi ES fondu programmā uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos

No pirmdienas, 28. februāra, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai.

ATLASES CETURTĀ KĀRTA – NO 28. FEBRUĀRA LĪDZ 28. APRĪLIM

Programmas ceturtajā atlases kārtā iesniegumus varēs iesniegt līdz 2022. gada 28. aprīlim. Atlases nolikums, iesniedzamā dokumentācija un nosacījumi pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”. Šajā projektu atlases kārtā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) akciju emisiju un parāda vērtspapīru emisiju atbalstam pieejami 375 375 eiro.

ATBALSTA VEIDI UN NOSACĪJUMI

Atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgas akciju vai parāda vērstpapīru emisijas biržā uzsākšanai var saņemt līdzfinansējumu līdz 50 % apmērā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Atbalstu varēs saņemt uzņēmuma sagatavošanas izmaksu iekļaušanai biržas sarakstā segšanai, piemēram, kapitāla piesaistīšanas (emisijas organizētāja pakalpojumu) izmaksām, emisijas prospekta (vai reģistrācijas dokumenta, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma) sagatavošanas izmaksām, piedāvājuma dokumenta vai komersanta apraksta sagatavošanas izmaksām, padziļinātās izpētes un ar to saistītās izpētes izdevumiem, kā arī juridiskām, finanšu, nodokļu, auditoru, sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksām.

Atbalsta saņēmējiem būs jānodrošina sekmīga akciju vai parāda vērstpapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas akciju saraksts) ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Par sekmīgu akciju emisiju uzskata akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā, kas iekļauta jebkura AS “Nasdaq Riga” regulētā tirgus akciju sarakstā.

NO ERAF – PROGRAMMAI KOPUMĀ 1 000 000 EIRO

Programmas īstenošanai kopumā paredzēts viens miljons eiro no ERAF.

ES fondu atbalsts uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos paredzēts  3.1.1.3. pasākuma “Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos” ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

ALTUM atsāk pieņemt grantu pieteikumus sociālās uzņēmējdarbības programmā

Ar 28. februāri, Attīstības finanšu institūcija ALTUM sāk pieņemt grantu pieteikumus sociālās uzņēmējdarbības programmā. Programmas turpinājumam Labklājības ministrija ir piešķīrusi finansējumu trīs miljonu eiro apmērā, un tas paredzēts gan to projektu īstenošanai, kas tika iesniegti iepriekš, gan jauniem biznesa projektiem.

Programmas atbalsts dāvinājuma veidā paredzēts dzīvotspējīgiem un ilgtspējīgiem sociālās uzņēmējdarbības projektiem, kas sniedz labumu sabiedrībai, piemēram, iesaistot darba tirgū un citās aktivitātēs cilvēkus, kuri ir pakļauti atstumtības riskam, vai sakārto vidi vai sasniedz citus sabiedriskā labuma mērķus.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā līdz šim jau ir labi attīstījusies, un tās labumu sabiedrībai un arīdzan šaurākām kopienām mēs varam redzēt praksē. Man ir prieks par to, ka projekta papildu finansējums ļaus par trešdaļu palielināt atbalstīto biznesa projektu skaitu, lai palielinātu nodarbinātības iespējas sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.​

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “Līdz šim sociālās uzņēmējdarbības programmā esam atbalstījuši 153 projektus par kopējo summu 9,5 miljoni eiro. Visbiežāk granta saņēmēji ir pakalpojumu sniedzēji, savukārt katrs ceturtais atbalstītais uzņēmums ir saistīts ar darba integrāciju, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Arī pēc projekta noslēguma daudzi no tiem turpina veiksmīgi attīstīties, piemēram, interneta veikals “Svaigi”, portāls vecākiem un bērniem “Mammām un tētiem” un citi. Turklāt sabiedrības interese nav mazinājusies, programmas turpinājums ir ļoti gaidīts, tāpēc priecājamies, ka ar Labklājības ministrijas piešķirto finansējumu varēsim arī turpmāk atbalstīt biznesa idejas, kas risina visai sabiedrībai būtiskas problēmas.”

Jaunu projektu pieņemšana norisināsies līdz brīdim, kad tiks izsmelts grantiem paredzētais papildu finansējums.

Ar papildu finansējumu varētu tikt atbalstīti aptuveni 30 sociālās uzņēmējdarbības projekti. Ņemot vērā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās programmas termiņu, būtiski zināt, ka iesniegto projektu īstenošanas maksimālais termiņš var tikt paredzēts ne ilgāks kā līdz 2023. gada 30. septembrim.

Programmas paplašinājumam var pieteikties komersanti, kas ir reģistrēti LM Sociālo Uzņēmumu reģistrā, vai fiziskas personas, kuras plāno uzsākt uzņēmējdarbību un ir uzvarējušas LM rīkotajā ideju konkursā. Iesniegto projektu vērtēšana norisināsies divās kārtās, kur sociālo ietekmi izvērtēs Labklājības ministrija, bet biznesa plānu – ALTUM.

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma tiek līdzfinansēta no Eiropas Sociālā fonda resursiem. Vienam projektam pieejamais granta apjoms ir līdz 200 tūkstošiem eiro, un tā apmērs ir atkarīgs no uzņēmuma darbības ilguma un biznesa projekta lieluma. Jaunu projektu pieņemšana norisināsies līdz brīdim, kad tiks izsmelts grantiem paredzētais papildu finansējums.

Atbalstam pieteikties var ALTUM klientu portālā www.mans.altum.lv. Būtiski, ka granta pieteikums tiks pieņemts tikai tad, ja būs aizpildīti un iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

VNĪ sāk pilotprojektu ilgtspējas vadlīniju ieviešanā publisko ēku būvniecībā

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā sākta projekta izstrāde vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūvei un pielāgošanai Ģenerālprokuratūras vajadzībām 3D būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) vidē. Projekts tiek īstenots saskaņā ar uzņēmumā izstrādātajiem ilgtspējas pamatprincipiem – papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ projektētājiem izvirzījusi ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.   

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa rīcības plānā norādīto informāciju ēku būvniecība un ekspluatācija izmanto 40 % no kopējās patērētās enerģijas. Vadlīniju izstrādē VNĪ ņēmusi vērā starptautisko praksi. Saskaņā ar VNĪ izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tādas prasības kā atkārtoti izmantojamu konstrukciju un būvniecības materiālu izvēle, ergonomiskas prasības darba vietas mēbelēm un materiāliem, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem, telpu klimata regulācija, zaļais transports, ūdens patēriņa mazināšana un citas. Projekts nosaka projektētājiem veikt ēku dzīves cikla izmaksu aprēķinu (LCC) un dzīves cikla aprēķinu ietekmei uz vidi (LCA), tādā veidā sniedzot izpratni par projektā iekļauto risinājumu ilgtermiņa ieguvumiem un ietekmi uz vidi.  

“Plāns ilgtspējas principu ieviešanai VNĪ attīstības projektos izstrādāts ar mērķi nodrošināt resursu efektīvāku izmantošanu, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī veicināt inovācijas. Kalpaka iela 6, Rīgā, ir pirmā publiskā ēka, kuras atjaunošanā ņemsim vērā jaunās prasības. VNĪ ilgtspējas kursu uzsāka pirms diviem gadiem ar būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) pilotprojektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kas arī ir Ģenerālprokuratūras ēka. Šobrīd strādājam jau ar 17 BIM projektiem. Projekta izstrāde 3D BIM vidē ļauj vēsturisko ēku pārbūves izaicinājumus pārvarēt ātrāk un efektīvāk, taupot laiku un finanšu resursus, vienlaikus BIM modeļi tiek izmantoti, lai nolasītu nepieciešamo informāciju par ēkas ietekmi uz vidi, veiktu energoefektivitātes, apgaismojuma, gaisa kvalitātes, akustikas u. c. aprēķinus,” norāda R. Griškevičs.

Ģenerālprokuratūras ēkai ir nepieciešama eklektisma stilistikā veidotās fasādes atjaunošana, kopējā tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošana, vienlaikus pielāgojot telpas mūsdienu vajadzībām, kā arī ievērojami restaurācijas darbi, saglabājot ēkas arhitektoniski un mākslinieciski vērtīgo kultūras mantojumu saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm.

Par Ģenerālprokuratūras ēkas projekta izstrādi ar PS “JaunRīga un LDU” noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi 3D BIM vidē, autoruzraudzības veikšanu un BIM aktualizēšanu būvdarbu gaitā, līgumcena – 759 000 eiro bez PVN. Projektēšanas darbi izpildītājam jāveic 16 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, atbilstoši Ministru kabineta (MK) 28.09.2021 rīkojumā Nr. 686 ēkas pārbūves darbus plānots pabeigt līdz 2025. gada vasarai. Pārbūves darbu veikšanai nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti no valsts budžeta. Būvprojekta izstrādes izdevumu segšanai saskaņā ar MK 03.11.2021 rīkojumu Nr. 783 VNĪ novirzīs ieņēmumus no uzņēmuma 2020. gada peļņas.                                                               

Ģenerālprokuratūras ēka Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, celta pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa 1881. gada projekta kā īres nams, kurā atradušies grezni dzīvokļi. Ēkas projektu pasūtīja Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (Ludwig Wilhelm Kerkovius), kurš savā laikā bija nozīmīga personība –  tirgotājs, Lielās ģildes vecākais, aktīvi iesaistījies Rīgas politiskajā dzīvē – 1873. gadā ievēlēts par Rīgas rātes locekli, 1874. gadā – par rātskungu, no 1890. līdz 1901. gadam bijis Rīgas pilsētas galva.  

Īres nams 20. gadsimta 20. gados nonāca Latvijas valsts īpašumā, tika pielāgots administratīvas ēkas vajadzībām. Namu lietoja Zemkopības ministrija, Centrālā zemes ierīcības komiteja un Zemkopības ministrijas dibinātais Meža departamenta muzejs. Pēc J. Lūša un tēlnieka R. Feldberga projekta Zemkopības ministrijas vajadzībām 1938. gadā tika veikta iekštelpu pārbūve 2. stāva līmenī, agrākajā sēžu zālē izveidojot ministra kabinetu un sekretāra telpas. Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas, iekļaujot to Padomju Savienības sastāvā, nams turpināja funkcionēt kā administratīvā ēka, kuras īpašnieks norādīts Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija. 1992. gada 26. februārī sastādītajā namīpašuma kartītē kā ēkas lietotājs norādīta Latvijas Republikas Prokuratūra, Latvijas Republikas Civilās aizsardzības operatīvais centrs, Iekšlietu ministrijas poliklīnika un Aizsardzības ministrijas nodaļa. Līdz šai dienai ēku turpina izmantot Prokuratūras vajadzībām. Kopš 2009. gada ēkas īpašnieks ir Finanšu ministrija un to pārvalda VNĪ.  

Ēkas pārbūve ir turpinājums Prokuratūras telpu atjaunošanai un centralizācijai. VNĪ 2020. gada rudenī nodeva lietošanai atjaunoto Prokuratūras vajadzībām pielāgoto bijušo policijas namu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kur no 2021. gada sākuma vienuviet mājo deviņas iestādes struktūrvienības, kuras iepriekš atradās piecās dažādās adresēs Rīgā.  Pērn viens no Prokuratūras atbrīvotajiem īpašumiem Dzirnavu ielā 113, Rīgā, pārdots izsolē, ļaujot iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. 2019. gadā VNĪ vadībā pabeigta ēka divu Prokuratūras struktūrvienību vajadzībām Kalnciema ielā 14, Rīgā.  

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Ekonomikas ministrija pateicas ikvienam uzņēmumam, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas jau snieguši atbalstu vai pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem.

Līdz 28. februārim 84 uzņēmumi no visas Latvijas pauduši gatavību ziedot dažādas pirmās nepieciešamības preces, ilgāk uzglabājamas pārtikas preces, higiēnas un medicīnas preces, apģērbu, degvielu, autoķīmijas preces, arī autotransportu un sakaru un saziņas līdzekļus, kā arī bez atlīdzības izmitināt Ukrainas iedzīvotāju ģimenes, kas bijušas spiestas izbraukt no savas valsts pastāvošo draudu dēļ.

Tāpat šobrīd 312 tūristu mītnes visā Latvijā paudušas gatavību uzņemt ap 8000 cilvēkus no Ukrainas. Visvairāk palīdzību piedāvājušas tūristu mītnes Rīgas pilsētā, Tukuma novadā, Madonas novadā, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, kā arī Siguldas un Ventspils novados. Tūristu mītnes bēgļu izmitināšanai var piedāvāt dažāda lieluma dzīvojamās platības, sākot no vienas gultas vietas istabām līdz četru un vairāk gultasvietu numuriem.

Savukārt 258 Latvijas uzņēmumi iesnieguši informāciju par vairāk kā 1300 vakancēm, kuras varētu piedāvāt Ukrainas iedzīvotājiem. Uzņēmumi piedāvā plašu spektra brīvās darba vietas – mežstrādnieki, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, dažādi būvniecības specialisti, šuvējas, lauksaimniecības sektora darbinieki, kokapstrādes speciālisti, kā arī mehāniķi, metinātāji, autoatslēdznieki, utt.

Šobrīd valsts pārvaldes institūcijas veic koordinētu atbalsta sniegšanu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem. Ekonomikas ministrija ir pastāvīgā komunikācijā ar Latvijas uzņēmējiem un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, lai apzinātu iespējas sniegt tūlītēju palīdzību, sagādājot pirmās nepieciešamības preces nosūtīšanai uz Ukrainu, nodrošinot ar izmitināšanu Ukrainas iedzīvotājus, kā arī apzinot Latvijas uzņēmēju gatavību nepieciešamības gadījumā piedāvāt darba vietas šiem cilvēkiem.

Joprojām aicinām visus, kuriem ir iespēja palīdzēt un kuri ir gatavi iesaistīties ziedošanas akcijā, norādīt savu informāciju šajās vietnēs:

Vienlaikus aicinām iedzīvotājus, kas ir gatavi palīdzēt, individuāli nedoties uz robežkontroles punktiem, bet gan sazināties ar nevalstiskām organizācijām vai valsts institūcijām, kas koordinē palīdzības sniegšanu un kas informēs, kur un kāda palīdzība nepieciešama.