Kategorijas
Nozares

Cik zaļš ir Zaļais iepirkums?

Pagājušā gadsimta beigās, 1997. gadā, Helsinku pašvaldība izsludināja konkursu par autobusu pakalpojuma iepirkšanu. Līdz ar tādiem kritērijiem kā cena, autobusa parka kvalitāte un ekspluatācijas kvalitāte, pirmo reizi tamlīdzīgu iepirkumu vēsturē tika pieprasīta arī atbilstība noteiktam emisijas un trokšņu līmenim. Konkursā uzvarēja pašvaldības transporta uzņēmums HKL. Konkurenti Conkordia Bus vērsās tiesā, apstrīdot iepirkumu, jo, viņuprāt, emisijas un trokšņa līmenis nevarēja kalpot par kritēriju publiskajam iepirkumam. Eiropas tiesa lēma, ka var gan.
„Šis gadījums tad arī kalpoja par aizsākumu diskusijai visā Eiropā par Zaļā iepirkuma nepieciešamību,” skaidro mans sarunu biedrs, sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs JĀNIS BRIZGA.

Kā radās Zaļais iepirkums

Tātad šis atgadījums, jūsuprāt, pievērsa sabiedrības uzmanību jautājumam, vai publiskais iepirkums var ietekmēt apkārtējo vidi un kā panākt, lai tā ietekme uz vidi būtu pēc iespējas mazāk negatīva. Kas notika tālāk?

2002. gadā Johannesburgā ilgtspējīgas attīstības samita laikā sabiedriskās institūcijas tika aicinātas veicināt tādu publisko iepirkumu, kas sekmētu videi draudzīgu preču un pakalpojumu izplatību. Bet 2004. gada 31. martā ES Parlaments un Padome pieņēma divas direktīvas – nr. 2004/18/EK par valsts iepirkumiem celtniecības darbiem, līguma precēm un līguma pakalpojumiem, un nr. 2004/17/EK, kas regulē ūdens, enerģētikas un transporta pakalpojumu piegādi. Abās tiek skaidrots, kā pircēji var palīdzēt vides aizsardzībā, taupības veicināšanā un vienlaikus, līgumus slēdzot, ar šādu iepirkuma starpniecību panākt vislielāko atdevi.

Kā notikušais atbalsojās Latvijā? Un kā tad īsti panākt šo vislielāko atdevi?

Balstoties uz ES direktīvām, Latvijā 2005. gadā izstrādāja jaunu Publisko iepirkumu likumu, atbilstoši kuram vides nosacījumus var iekļaut konkursa nosaukumā un līguma priekšmetā, tehniskajā specifikācijā, pretendentu atlases prasībās, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos vai speciālos līguma izpildes nosacījumos.

Tas viss izlasāms jūsu sarakstītajā un biedrības Zaļā brīvība izdotajā Zaļā iepirkuma rokasgrāmatā. Tāpēc, pirms runāt tālāk par Zaļo iepirkumu, jautājums, – kad un kā radās sabiedriskā organizācija Zaļā brīvība?

Zaļā brīvība darbojas kopš 1993. gada, kad, sadaloties vairākās organizācijās, beidza pastāvēt viens no Atmodas veicinātājiem – Vides aizsardzības klubs. Savu darbību sākām kā bibliotēka, jo klubs dāvinājumā no ASV saņēma daudz grāmatu, bet pēc tam pievērsāmies ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, mēģinot sasaistīt vides problēmas ar sociālajām un ekonomiskajām. Ekoloģiskā ekonomika, Zaļais iepirkums, vides nodokļu lietas, klimata izmaiņas, sabiedrības izglītošana un līdzdalība šo jautājumu risināšanā. Tas tad arī ir galvenais, ar ko pašlaik nodarbojamies. Partneri starp nevalstiskajām organizācijām ir Latvijas Zaļā kustība, Zemes draugi, Baltijas vides forums. Tomēr mūsu mērķis nekad nav bijis kļūt par plašu sabiedrisku kustību. Biedrībā ir vairāki cilvēki ar doktora grādu, tāpēc mūsu intelektuālais resurss ļauj sadarboties arī ar valsts institūcijām – gan kā konsultantiem, gan, izstrādājot normatīvos dokumentus un veicot dažādus pētījumus. Piemēram, pērn pievērsāmies pētījumam par depozītsistēmu, pašlaik – par atkritumu noglabāšanas cenu izmaiņām.

Esam nonākuši līdz galvenajam jautājumam – kas īsti ir Zaļais iepirkums?

Kategorijas
Nozares

Zaļais publiskais iepirkums Norvēģijā

Augusta sākumā kopā ar Latvijas Pašvaldību mācību centra speciālistiem un Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Mārtiņu Gedroviču viesojos pieredzes apmaiņas vizītē Norvēģijā, Drammenas pilsētā. Mūsu mērķis bija iepazīties ar norvēģu pašvaldības praksi iepirkumu organizēšanā, lai papildinātu izveidoto apmācību kursu par zaļo iepirkumu pašvaldībām. Vizīte notika projekta Integrating Principles of Green Public Procurement in Material and Energy Choices by Using Problem Based Learning ietvaros, ko finansē Ziemeļu ministru padomes Nordplus Adult programma.

Mūs uzņēma BTV Innkjøp pārstāvji Ole Henriks Fjelds un Espens Hansens Aspass, kā arī Kornelis Brokhuss, kas atbild par iepirkumiem Notodenas pašvaldībā. BTV Innkjøp ir brīvprātīga iepirkumu apvienība starp pašvaldībām, kas atrodas Buskerudas, Telemarkas un Vestfoldes grāfistē. Pieredzes apmaiņā piedalījās arī Konrāds Lutrops, Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors.

Iepirkuma organizācija Norvēģijā

Norvēģija ir viena no vadošajām zaļā publiskā iepirkuma valstīm Eiropā (2009. gadā 70 % publiskā iepirkuma konkursu dokumentācijā iekļautas vides prasības)1,2. Jau kopš neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta sākumā Norvēģijas valsts un pašvaldību iestādes ir pievērsušas uzmanību publisko iepirkumu organizēšanai, novērtējot to nozīmīgumu un ietekmi uz tautsaimniecības attīstību: publiskais iepirkums aizņem aptuveni 15 % no nacionālā kopprodukta. Tomēr, neraugoties uz to, publiskais iepirkums Norvēģijā ir decentralizēts. Vadošā iestāde – Publiskās pārvaldes un e-pārvaldes aģentūra jeb saīsināti DIFI (http://anskaffelser.no) – veido iepirkuma politiku, izstrādā metodiku un vadlīnijas, kā arī rīko apmācības un konsultē iepirkuma speciālistus. DIFI uzdevums ir īstenot Norvēģijas valdības Vides un sociāli atbildīgā iepirkuma rīcības plānu, kas tika pieņemts 2007. gadā.

Kategorijas
Nozares

Iepirkumu aisberga neredzamā daļa

Caurspīdīgas, labi izprotamas iepirkumu procedūras ir godīgas konkurences priekšnoteikums. Tomēr jebkurā spēlē, arī iepirkumos, ir uzvarētāji un zaudētāji. Profesionāla pārdevēja instruments ir ne tikai rūpīgi sagatavots tehniskais un finanšu piedāvājums. Iepirkumu procesa ārēji neredzamā daļa ir darbs ar klientu, kas sākts jau laikus, lai labāk izprastu patiesās vajadzības un palīdzētu klientam formulēt kritērijus tā, lai darījums tam nestu vislielāko labumu. Tāpēc šajā rakstā par pārdevēju spēli laukumā, kurā atrodas ne tikai klienti, bet arī konkurenti, sadarbības partneri – par spēli, kuras gaitā jāpārvar visdažādākie šķēršļi un izaicinājumi.

Pārdevēja loma un informācijas līdzsvars

Vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bija sastopami pārdevēji, kuru noderīgie ieteikumi un padomi pircējam bija ļoti nepieciešami. Lai pieņemtu lēmumu par datora vai automašīnas iegādi, bija ļoti noderīgi konsultēties ar pārdevēju, kura rīcībā bija visa vajadzīgā informācija un zināšanas par produktiem. Šobrīd situācija ir krasi mainījusies – pirms dodamies uz veikalu pēc lielāka pirkuma, rūpīgi izpētām internetā pieejamo informāciju par vajadzīgo preci, savācam atsauksmes sociālajos tīklos un, ierodoties pārdošanas vietā, atliek vien saņemt atbildes uz dažiem, iespējams, āķīgākajiem jautājumiem un iegūt papildinformāciju, kas kliedētu bažas.

Vēl vairāk šis informētības līdzsvars starp pārdevēju un pircēju ir vērojams korporatīvajos iepirkumos, kad iepircēju organizācijas pārstāvji un eksperti ir pārrakuši informācijas kalnus, lai spētu pēc iespējas precīzāk formulēt prasības iepirkumam – risinājumam, kas palīdzētu vislabāk tikt galā ar problēmu. Ko šādā situācijā dara pārdevējs? Vai pasūtītājam ir vērts runāt ar to?

Problēmu risināšana vai to formulēšana?

Kategorijas
Nozares

Domāt vismaz vienu soli uz priekšu

Par pakalpojumiem mēdz teikt ātri, lēti vai kvalitatīvi – izvēlies divus no trim, jo visi trīs kopā nav iespējami! Diemžēl lielākajā daļā gadījumu valsts un pašvaldību iestādes degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu pakalpojumu iepirkumus veic, balstoties uz pirmajiem diviem raksturlielumiem. Praksē tikai aptuveni piektdaļa degvielas iepirkumu notiek pārdomāti – kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Visbiežāk šādas izvēles pamatā ir bažas par vērtēšanas kritērijiem un to pamatotību. Otršķirīgs kļūst fakts, ka, dodot priekšroku zemākajai cenai, pasūtītājs nereti riskē ar produkta vai servisa kvalitāti. Degvielas cena dažādos DUS tīklos atšķiras minimāli, dažu santīmu robežās, jo produkts ir līdzīgs. Galvenās cenu atšķirības nosaka tieši tirgotāja profils – cik kvalitatīva ir degviela, kāds serviss tiek nodrošināts, kādas piedevas pievienotas degvielai un citi faktori. Neņemot vērā citus kritērijus, tikai cenu, pasūtītājs pēc līguma noslēgšanas mēdz būt neapmierināts, jo nesaņem vēlamo, piemēram, ziemā nav iespējas iegādāties laikapstākļiem piemērotas arktiskās klases dīzeļdegvielu vai DUS tīkls neaptver plašāku reģionu, ja mainās maršruti. Sadarbībā ar uzņēmumiem situācija ir pretēja, jo vadītājs daudz nopietnāk apsver ieguvumus ilgtermiņā un to, lai nauda tiktu ieguldīta jēgpilni. Tāpēc priecē, ka ir iestādes, kas iepirkumus izvēlas pēc to saimnieciskā izdevīguma – Dobeles novada pašvaldība, Latvijas pasts, Latvenergo, Neliekamās medicīniskās palīdzības dienests un citas.

Kategorijas
Nozares Tehnoloģijas un iekārtas

Skrūvītes un reputācija. Konekesko pieredze

Šogad līdz augusta beigām Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā uzvarētāju vidū gandrīz 80 reizes atrodams SIA Konekesko Latvija vārds. Lielākoties pārdoti graudaugu kombaini un cita lauksaimniecības tehnika. Arī ekskavatori, iekrāvēji un zāles pļāvēji. Lauksaimniecības tehnikas tirgotāji intervijas nedēļā rosījās pa Vāciju, tāpēc izvaicājām celtniecības un meža departamenta produktu grupas vadītāju GUNĀRU PĒTERSONU. Par prasmi pārdot un par reputāciju.

SIA Konekesko Latvija ir Somijas kompānijas Latvijas filiāle, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, celtniecības, komunālās un mežistrādes tehnikas tirdzniecību. Visai pārdotajai tehnikai tiek nodrošināts arī pilns serviss Latvijas reģionos. AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo, lidosta Rīga, ļoti daudzas Latvijas pašvaldības un zemnieki – tāds ir SIA Konekesko Latvija klientu loks.

Kā firmai kopumā klājas ar pārdošanu?

Latvija pašlaik ir zirgā – mēs esam tie, kuriem pašlaik veicas vislabāk ar pārdošanu visā Konekesko grupā. Mums seko Lietuva, bet igauņiem un somiem klājas grūtāk. Pēdējos divus mēnešus mūsu nodaļai ir bijis apgrozījums tuvu miljonam latu, lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem –ap pieciem miljoniem.

Mūsu nodaļa Jelgavā nodarbojas ar lauksaimniecības tehniku. Tur ir kombaini, traktori un visa piekarināmā lauksaimniecības tehnika. Lauksaimnieki vairāk strādā ar zemniekiem, kuri ar Eiropas fondu atbalstu iegādājas lauksamniecības tehniku, jo arī šiem zemniekiem ir jāizsludina konkurss. Savukārt Rīgā piedāvājam celtniecības, meža un komunālo tehniku. Tā ir tehnika, kas vajadzīga dažādiem būvniecības un teritorijas apkopšanas darbiem.

Teritorijas apkopšanas tehnika noteikti ir vajadzīga pašvaldībām un lielajiem valsts uzņēmumiem?

Tā ir! Mūsu nodaļa gadā piedalās 10–15 valsts iestāžu, valsts kapitālsabiedrību un pašvaldību iepirkumos. Aptuveni pusē no tiem uzvaram, ko uzskatām par augstu procentu. Šogad esam piedalījušies pašvaldību konkursos par zālienu apkopšanas tehniku, piedāvājot pļaujmašīnas mini traktorus. Šogad esam uzvarējuši četros konkursos, vinnējot ekskavatora iekrāvēja iepirkumu, tostarp pārdevām vienu universālo iekrāvēju, ko tautas valodā sauc par bobkata tipa iekrāvēju. Un vēl Salaspils pašvaldība un Rīgas meži nopirka katrs pa pļaujmašīnai.

Kategorijas
Nozares

Drošība kompetentas institūcijas rokās

Viens no retajiem biznesa pakalpojumu veidiem ar speciālu Ministru kabineta noteikumu regulējumu ir darba drošības un arodveselības ārpakalpojumu sniegšana. Noteikumi nosaka prasības pakalpojuma sniedzējiem, pakalpojuma saturu un arī administratīvo atbildību par noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu sniegšanu.

Darba aizsardzības ārpakalpojumi kļuva populāri pēc 2000. gada, kad stājās spēkā jaunais Darba aizsardzības likums, jo tas paredz ārpakalpojumu izmantošanu. Ministru kabineta noteikumi nosaka, kad šo pakalpojumu izmantošana ir obligāta. Darba aizsardzības pakalpojumus drīkst piedāvāt Labklājības ministrijas atzītas kompetentas institūcijas.

SIA Darba drošības centrs kompetentas institūcijas statusu ieguva 2006. gadā. Lai šo statusu saglabātu, ir pastāvīgi jāuztur kvalitātes sistēma atbilstoši ISO 9001 standartam attiecīgajā jomā un jābūt apdrošinātai civiltiesiskajai atbildībai, kā arī jānodrošina darba aizsardzībā, arodslimībās un arodveselībā sertificēts personāls. Izvēloties darba aizsardzības ārpakalpojuma sniedzēju, ir rūpīgi jāpārbauda, vai pretendents atbilst visiem obligātajiem nosacījumiem. Ieteicams lūgt uzrādīt apliecinošus dokumentus – Labklājības ministrijas apliecinājuma vēstuli par kompetentas institūcijas statusa piešķiršanu, kvalitātes sistēmas sertifikātu, civiltiesiskās apdrošināšanas polisi un personāla sertifikātus.

Ja vēlamies lietderīgi izmantot darba aizsardzības pakalpojumu iepirkumam paredzēto naudu, svarīgi pareizi sagatavot tehnisko specifikāciju – izvēlēties nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Lai veiktu optimālu pasūtījumu, ir jābūt lielai pieredzei darba aizsardzības jautājumos, tādēļ sniegsim dažus būtiskus ieteikumus.

Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Iepirkums ir. Realizācija var nebūt

Iepirkumu lietās, izrādās, ir prakse, ka iepirkumu izsludina, konkurss notiek, uzvarētājs ir zināms, taču naudas, lai veiktu pasūtījumu, nav. Nauda būs kaut kad, ja iesniegtais projekts tiks apstiprināts finansējuma saņemšanai no Lauku atbalsta dienesta administrētajām programmām. Ja tas tiks noraidīts, visa iepirkuma procedūra bijusi veltīga un uzvarētājam cerētās peļņas vietā pienāksies vien pieklājīgs paldies.

Uzņēmēji piekrīt

Šā gada maijā Balvu novada pašvaldība izsludināja iepirkumu Tūrisma norādes zīmju un informatīvo karšu stendu izgatavošana un uzstādīšana Balvu novadā. Pieteicās trīs pretendenti. Uzvarētājs – SIA Signum no Jelgavas, kam ceļa zīmju ražošanā ir pieredze kopš 1961. gada. Balvēniešus apmierinājusi arī Signum piedāvātā cena – Ls 5290 bez PVN.

Iepirkums ticis veikts projekta Tūrisma infrastruktūras attīstība Balvu novadā ietvaros, kas savukārt iesniegts Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā. Visnotaļ pozitīvs lēmums, arī darbu izpilde vērtīs novadu skaistāku, nevajadzēs maldīties un meklēt iecerēto vietu, taču samulsināja iepirkuma nolikumā tāda kā būt vai nebūt piebilde. Iepirkuma līgums, izrādās, ar Signum tiks slēgts varbūt novembrī, varbūt agrāk vai vēlāk vien tādā gadījumā, ja savukārt Balvu pašvaldības projekts tiks apstiprināts finansējuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā augšminētajā programmā.

Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Pamatkritērijs – kvalitatīvs pakalpojums

Nav patiess publiskajā telpā nereti kultivētais viedoklis, ka maza pašvaldība vienlaikus ir arī nabadzīga pašvaldība. To uzskatāmi pierāda Carnikavas novads. Savukārt būt turīgam nenozīmē šķiesties ar naudu. Un viens no veidiem, kā to taupīt, ir pārdomāts publiskais iepirkums. Kas nepieciešams, lai pašvaldība varētu sekmīgi strādāt un iedzīvotāji tajā justos komfortabli? Par to saruna ar Carnikavas novada domes priekšsēdētāju DAIGU JURĒVICU.

„Jā, mēs patiesi esam viens no mazākajiem Latvijas novadiem, bet ne pats mazākais. Mūsu kaimiņi – Saulkrastu novads – ir vēl mazāks,” sarunai sākoties, saka Daiga Jurēvica. Tomēr tas attiecoties tikai uz teritoriju, nevis uz iedzīvotājiem. Novadā savu dzīvesvietu deklarējuši ap 7000 cilvēku. Tie tad arī tur dzīvo augu gadu, toties vasarās, kā jau piejūras pašvaldībā, iedzīvotāju skaits pieaugot līdz 30 000. „Lielāko daļu no mūsu novada teritorijas aizņem unikāls piejūras dabas parks Natura 2000, cauri tam plūst Gauja un ir vairāki ezeri,” turpina domes priekšsēdētāja.

Tas viss nenoliedzami ietekmē ne tikai dzīvi un sadzīvi, bet arī novada uzņēmējdarbību. Likumsakarīgi tā vairāk orientēta uz tūrismu, atpūtu un pakalpojumu sfēru, tāpēc Carnikavā nav lielu uzņēmumu. Lielākie no tiem – būvķīmijas materiālu ražotājs Vincents Polyline un Fiberglass, kas ražo gan sporta kamanas, gan mēbeles, gan citas lietas. Tomēr, neskatoties uz to, novada pašvaldība ir viena no tām 11 Latvijā, kas maksā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, no kura līdzekļus saņem mazāk turīgas pašvaldības. Tas liecina – Carnikavā dzīvo cilvēki ar augstākiem ienākumiem nekā vidēji Latvijā. Ko tas nozīmē pašvaldībai – tai skaitā arī attiecībā uz publisko iepirkumu?

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Iepirkumos draugu nav, ir tikai partneri!

Pirms deviņiem gadiem SEB grupā Zviedrijā iepirkumu komanda piedzīvoja būtiskas izmaiņas – tika uzstādīti jauni mērķi, kuru galvenais uzdevums bija ne tikai orientēties uz apgādi, bet fokusēties arī uz sadarbības partnera reputāciju, sociāli atbildīgu rīcību, ilgtermiņa sadarbību un komerciālu izdevīgumu. Jaunās pieejas vaininieks bija zviedru speciālists, kurš bija mācījies un strādājis ASV. Tobrīd par Iepirkumu pārvaldes vadītāju SEB bankā Latvijā kļuva ARNOLDS KARDELS, kurš pirms tam bija SEB bankas Personāla pārvaldes vadītājs. Ar viņu šī saruna par SEB bankas komerciālajiem iepirkumiem.

Kāpēc jauno iepirkumu komandu veidoja speciālists tieši no ASV?

ASV un Anglijā iepirkumi ir attīstījušies kā patstāvīgs virziens krietni agrāk nekā citās valstīs. Ekonomiskās lejupslīdes laikā iepirkumiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība – lai saglabātu kaut kādu peļņas normu, uzņēmumi koncentrējās uz izdevumu samazināšanu, jo, kā zināms, peļņu neveido tikai ienākumi. Konkurētspēju var paaugstināt, arī samazinot izdevumus, un to var panākt ar efektīviem iepirkumiem. Zināšanas par iepirkumiem visā pasaulē kļūst arvien pieprasītākas, un ikviens lielais uzņēmums apmāca savus pārdevējus, apmācībā ieliekot milzums līdzekļu.

Kas bankā mainījies, kopš sākāt nodarboties ar iepirkumiem?

Kategorijas
Iepirkumu ABC Nozares

Iepirkuma kārtība iestādē

Jautājums par Iepirkuma kārtības nepieciešamību ir aktuāls daudzās valsts un pašvaldības iestādēs. Tāpēc šajā nodarbībā sniegšu tikai nelielu ieskatu par iepirkumu kārtības pamatjautājumiem, par pamatu ņemot salīdzinoši mazu valsts vai pašvaldības iestādi.

Kas nosaka Iepirkumu kārtības nepieciešamību?

Nepieciešamību pēc Iepirkumu kārtības kā iekšējā normatīvā akta var noteikt iestādes vadītājs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmo daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas orgāns vai iestādes vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata vai pēc paša iniciatīvas savas kompetences jautājumos. Tādējādi gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem šāds iekšējais dokuments nav nepieciešams, katras iestādes vadītājs savas kompetences robežās nosaka, vai tas ir vajadzīgs un kādam tam vajadzētu būt. Šāds dokuments varētu būt Iepirkumu kārtība, kurā būtu noteikts, kā tiek plānoti un organizēti iepirkumi iestādē, kas ir atbildīgās personas par konkrētiem iepirkumiem, kas tos ierosina – iestādes vadītājs, iepirkumu koordinators (atbildīgais par savlaicīgu visu iepirkumu veikšanu, kas seko līguma izpildes termiņiem, kvalitātei) vai iepirkumu komisija. Priekšrocības, izstrādājot šādu Iepirkumu kārtību iestādē, ir šādas: