Kategorijas
Pētniecība un izstrāde Tehnoloģijas un iekārtas

Izsludināta pieteikšanās tehnoloģiski ietilpīgu prototipu izstrādes programmā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikt savu produktu vai pakalpojumu Tehnoloģiju biznesa centra (TBC) programmā PROTOTECH no 2022. gada 4. līdz 24. aprīlim platformā www.business.gov.lv, lai saņemtu atbalstu tehnoloģiski ietilpīgu prototipu izstrādei. Katrs projekts varēs saņemt atbalstu līdz 15 tūkstošiem eiro ar 100% atbalsta intensitāti.

Pieteikumus atbalsta saņemšanai prototipu izstrādē varēs iesniegt gan fiziskas gan juridiskas personas. Pirmajā uzsaukumā plānots atbalstīt vismaz 15 prototipu izstrādi. Turpinās arī konsultācijas par prototipa izstrādei piemērota partnera atrašanu. Aicinām tām pieteikties platformā Konsultācija prototipa izstrādes atbalstam | business.gov.lv – Valsts platforma biznesa attīstībai

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar Latvijas universitātēm un tā piedāvā iespēju izstrādāt sava produkta vai pakalpojuma prototipu labi aprīkotās laboratorijās, lai pieredzējušu mentoru vadībā daudz straujāk virzītos uz mērķi, radīt pasaulē pieprasītus produktus ar augstu eksportspēju. Programma ir īpaši piemērota jaunajiem profesionāļiem, zinātniekiem vai studentiem, kuriem ir iestrādes tehnoloģiski augstu attīstītu produktu veidošanā. Būtisks nosacījums atbalsta saņemšanai būs arī projekta komandas faktoram.

Sadarbības līgumi par prototipu izstrādi ir noslēgti ar oficiālajiem projekta partneriem – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, taču prototipu var izstrādāt arī cita pētniecības institūcija ar atbilstošu specializāciju un kompetenci, ņemot vērā tās tehniskās iespējas un kapacitāti.

Pretendenti jaunu produktu vai pakalpojumu prototipu izstrādei tiks vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā pārstāvētās tehnoloģiju nozares atbilstība viedajām specializācijām, tehnoloģiju gatavības līmenis (TRL), produkta komerciālais potenciāls, produkta testēšanas iespējas kā arī komandas kopējā kompetence.

TBC izveidots ar mērķi nodrošināt inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu ideju pārvēršanu par biznesu ar globālām ambīcijām, sniedzot finansiālu atbalstu biznesa ideju autoriem gan apmācību programmā Inovāciju akadēmija, gan prototipēšanas programmā PROTOTECH.

TBC darbojas kā sadarbības platforma sekmīgai inovāciju komercializācijai, akcentu liekot uz sadarbību starp tehnoloģiski intensīvo nozaru jaunuzņēmumiem, inovatīvu ideju autoriem, pētniekiem un prototipēšanas laboratorijām, kā arī inovāciju un jaunuzņēmumu atbalstītājiem. Līdz 2024. gada 30. aprīlim TBC plāno piesaistīt vismaz 98 biznesa ideju attīstītājus apmācībām un sniegs atbalstu vismaz 30 prototipu izstrādei.

TBC finansē Norvēģijas finanšu instruments, sniedzot atbalstu divu miljonu eiro apmērā. TBC ir iekļauts LIAA Biznesa inkubatoru struktūrā, un tā mērķis ir sniegt atbalstu jaunajiem potenciālajiem uzņēmējiem, lai veicinātu biznesa ideju attīstību. Sadarbībā ar augstskolām, centrā tiks sniegts atbalsts pētniecībai, ideju attīstībai, prototipēšanai un Latvijas zinātnes sasniegumu pārvēršanai konkurētspējīgos uzņēmējdarbības projektos.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai. Vairāk par TBC un tā aktivitātēm var uzzināt šeit.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Zemsliekšņa iepirkuma summas samazināšana atstās negatīvu ietekmi uz iepirkumiem

Rīgas skolu direktori nosūtījuši pašvaldības vadībai vēstuli, kurā pauduši bažas, ka zemsliekšņa iepirkuma summas samazināšana atstās negatīvu ietekmi uz iepirkumiem.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē norādīts, ka pēdējā pusgada laikā strauji kāpušas preču cenas, bet zemsliekšņa iepirkuma summa ir samazināta no 5000 eiro uz 1000 eiro bez PVN.

Pašvaldības noteikumi paredz attiecināt minēto slieksni 1000 eiro apmērā uz iepirkumiem mācību grāmatu iegādei, administratīvajiem, sociālajiem, izglītības, veselības aprūpes, kultūras, ēdināšanas, juridiskajiem, apsardzes un pasta pakalpojumiem.

Direktori norāda, ka ar pašlaik skolu administratīvajā blokā esošajiem cilvēkresursiem to fiziski nav iespējams paveikt. Pašlaik skolās šos procesus nodrošina direktora vietnieks administratīvi saimnieciskā darbā, atsevišķās skolās ir arī saimniecības pārzinis. Līdz ar to skolām būs jāizvēlas, ko no iepriekš darītā vairs nedarīt, lai varētu atbilstoši noteiktajai kārtībai veikt preču iegādi.

Vēstulē skaidrots, ka Iepirkuma procedūras var neveikt, ja preces tiek pasūtītas Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas tīmekļvietnē “eis.gov.lv”. Taču tajā esot prasība par noteiktu preču daudzumu, kas ne vienmēr skolai ir nepieciešams.
Skolas varot iepirkt preces ilgākam laikam, taču daudzās skolās nav telpu, kur to visu glabāt.

Otrkārt, bieži šajā sistēmā preču cena esot augstāka, nekā iepriekš attiecīgās preces ir pirkusi skola. Līdz ar to skolai ir jāraksta ziņojums par tirgus izpēti, kura mērķis ir pierādīt, ka preci var nopirkt lētāk vai saimnieciski izdevīgāk ārpus EIS sistēmas. Tas esot papildu administratīvais slogs.

Treškārt, vairākām precēm esot nepilnvērtīgs apraksts, no kura nevarot gūt patieso priekšstatu par preces kvalitāti un izskatu.

Ceturtkārt, atsevišķām precēm esot ilgs piegādes termiņš. Tas nozīmē, ka preces, kas varētu būt nepieciešamas tūlīt, nevarēs ātri saņemt.
Tādēļ skolu direktori aicina pašvaldības vadību atstāt iepriekšējo zemsliekšņa iepirkuma summu 5000 eiro, neveidojot kārtējo birokrātisko slogu skolām un neliekot tām veidot jaunu štata vietu atbildīgajam par iepirkumu procedūru nodrošināšanu. Kā otru variantu skolu direktori piedāvā nolemt, ka visas iepriekš minētās procedūras veiks Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments centralizēti.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, pašvaldībā pieņemti vienoti noteikumi zemsliekšņa iepirkumiem. Noteikumi izstrādāti, jo līdzšinēja kārtība institūcijās bijusi būtiski atšķirīga, paredzot atšķirīgus sliekšņus, pretendentu atlases, procedūras, dokumentēšanas kārtību un informācijas publiskošanas kārtību.
Nepilnības bijušas konstatētas arī audita rezultātos, norādot uz riskiem, veicot zemsliekšņa iepirkumus.

Vienota kārtība izstrādāta ar mērķi mazināt negodprātīgu rīcību, nodrošināt konkurenci un informācijas pieejamību par veiktajiem iepirkumiem.

Rīgas dome aģentūrai LETA nesniedza atbildi uz skolu direktoru uzdotajiem jautājumiem par to, vai zemsliekšņa iepirkumu summas samazināšana nepalielinās birokrātiskās procedūras un nesarežģīs pašvaldības iestāžu iepirkumus, ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu visdažādākajās preču kategorijās.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

ALTUM aicina savlaicīgi gatavot aizdevumu pieteikumus Lauku atbalsta dienesta apstiprināto projektu līdzfinansēšanai

Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina lauku saimniecības savlaicīgi sākt gatavot aizdevumu pieteikumus Lauku atbalsta dienesta (LAD) jaunajā atlases kārtā apstiprināto projektu līdzfinansēšanai. Šādā veidā lauku saimniecības, neatkarīgi no to lieluma, var kombinēt dažādos tām pieejamos Eiropas Savienības un valsts atbalsta veidus, lai turpinātu tālāko attīstību.

Pirms dažām nedēļām ir noslēgusies pieteikumu iesniegšana Lauku atbalsta dienesta jaunajā atlases kārtā projektiem par atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās Ņemot vērā to, kādas investīcijas saimniecībā ir plānotas,  LAD atbalsta intensitāte ir 20%-70% .

“Lai lauksaimnieks īstenotu LAD atbalstītu projektu, ir svarīgi, lai  saimniecībai būtu atbilstošs līdzfinansējums. LAD nosaka termiņu, kādā ir jāuzsāk projekta īstenošana un jāiesniedz dokumentācija, ka tās rīcībā ir finansējums projekta īstenošanai. Ja ar savu finansējumu nepietiek, aicinām jau laikus vērsties ALTUM, lai sagatavotos aizdevuma saņemšanai. Mēs labi pārzinām lauksaimniecības uzņēmumu vajadzības, izprotam sezonalitātes un citas ražošanas cikla svārstības, tāpēc palīdzēsim rast piemērotāko risinājumu un sniegsim kompetentus padomus,” saka ALTUM valdes loceklis Jēkabs Krieviņš. Viņš arī uzsver, ka ALTUM ar komercbankām nekonkurē un piedalās tādu dzīvotspējīgu projektu finansēšanā, kuriem banku finansējums ir ierobežots.

“Sadarbība starp institūcijām un klientu ir stūrakmens klienta veiksmei, veicot investīcijas savā saimniecībā vai uzņēmumā tā izaugsmei. LAD kā vienu no savām darba vērtībām ir noteicis atbalstu klientiem, jo svarīgi ir skaidrot un palīdzēt izvirzīt sasniedzamus mērķus. Ja projekts ir ļoti labs, bet nepietiek tikai ar LAD piešķirto finansējumu, tad ALTUM atbalsts ir ļoti vērtīgs. LAD pieredze rāda, ka ļoti svarīgi, lai lauksaimnieks uzdotu visām institūcijām neskaidros jautājumus – gan par to, kā aizpildīt projekta iesniegumu, kam var saņemt investīcijas gan par to, kur saņemt nepieciešamo papildu finansējumu,” saka LAD direktors Ģirts Krūmiņš.

Dažkārt klupšanas akmens, kas labām idejām traucē īstenoties dzīvē, ir  nepietiekamas zināšanas, kā efektīvi plānot finanses un izveidot reālu naudas plūsmu, tāpēc ALTUM ir noslēdzis vienošanos ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC), lai palīdzētu lauksaimniekiem sagatavot aizdevuma pieteikuma dokumentāciju.

“LLKC palīdz sagatavot lauksaimniekiem kvalitatīvākus projektu pieteikumus un līdz ar to veicina  ātrāku un vienkāršāku ALTUM finansējuma saņemšanu. Nereti ir ļoti vērtīgi izmantot visu trīs organizāciju pakalpojumus: LAD piedāvāto finansējumu projekta īstenošanai, ALTUM aizdevumu trūkstošā finansējuma segšanai un LLKC atbalstu pieteikumu izstrādē un dokumentācijas iesniegšanā. Mūsu pieredze liecina, ka gudri plānot un kombinēt finanses attaisnojas, un esam gatavi sniegt atbalstu tajā,” saka J.Krieviņš.

Tuvojoties pavasara lauku darbiem, ir aktualizējies arī jautājums par papildu finanšu līdzekļu pieejamību, lai nosegtu sējas, audzēšanas un ražas apstrādes izmaksas. ALTUM atgādina, ka ir beidzamais laiks pieteikties apgrozāmo līdzekļu finansējumam. Pirms aizdevuma lēmuma pieņemšanas ALTUM speciālisti vērtēs konkrētās saimniecības finanšu datus, finansējuma vajadzības un citu informāciju.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pētniecība un izstrāde

Latvijas uzņēmumi ievieš zaļās inovācijas un jaunus IT risinājumus

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus, kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

“Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Saskaņā ar atklātā konkursa nosacījumiem uzņēmējiem pieejamais kopējais līdzfinansējuma apmērs ir 8,5 miljoni eiro, bet atbalsta intensitāte no 45 līdz 55 procentiem no kopējām projekta izmaksām.

Viens no atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem SIA “Ekju”, kuri programmā piesaistījuši 433 tūkstošu eiro līdzfinansējumu veiks īpašu pētījumu par inovatīvām metodēm dārza koka mēbeļu izgatavošanā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Danieks  pauž gandarījumu, ka Latvijas uzņēmējiem tiek sniegta šāda iespēja veikt pētnieciskos darbus ar Norvēģijas  un Latvijas zinātniekiem kā rezultātā būs iespēja iegūt detalizēti izpētītus risinājumus. “Tas ļaus izdarīt pareizo izvēli ražošanas iekārtu iegādē ar kuru palīdzību varam attīstīt labāku produktu ražošanu un palielināt kopējo ražošanas jaudu. Realizējot projektu, mūsu darbinieki iegūst jaunas zināšanas procesu vadībā, analītiskajā un zinātniskajā jomā, tādējādi būtiski ceļot savu kvalifikāciju,” saka M. Danieks, aicinot uzņēmējus iesaistīties Norvēģijas grantu programmās.

Savukārt uzņēmums “NDB Timber” īsteno projektu, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu grupu. Proti, izmantojot koksnes atgriezumus,  apvienojumā ar A klases masīvkoka lameli tiks radīts produkts, kurš pēc savām fizikālajām un vizuālajām īpašībām pielīdzināms augstvērtīgam masīvkoksnes apdares materiālam. Ietekmes uz vidi samazinājums pēc jaunās tehnoloģijas ieviešanas tiks nodrošināts gan izejmateriālu izvēlē, gan ražošanas procesā, gan arī produkta dzīves ciklā. Ražošanas procesā tiks lietota mazvērtīgā koksne, kuras alternatīvā izmantošana ir kurināšana. Šī projekta īstenošanai piesaistīts līdzfinansējums 599 tūkstošu eiro apmērā, bet kopējās projekta ieviešanas izmaksas sasniegs 1,1 miljonu eiro. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar partneri  Norwegian Institute of  Wood Technology.

Latvijas uzņēmums SIA “CrossChem” ieguvis līdzfinansējumu 223 tūkstošus eiro apmērā, kurus investēs jaunā produkta “AdBlue® EVO” ieviešanai ražošanā. Kopējā projekta summa sasniedz 495 tūkstošus eiro. “CrossChem” valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons: “Norvēģijas finanšu instrumenta programmā saņemtais atbalsts ļaus izveidot īpašu, “AdBlue® EVO” ražošanai nepieciešamu laboratoriju, kā arī iegādāties jaunākās paaudzes aprīkojumu ražošanas procesu nodrošināšanai”.

“Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmušie uzņēmumi: CrossChem; EHT FABRIK; Transportation Technology Systems; AM Energy; HansaMatrix; KDW WERKE Baltics; Dati group; SAF Tehnika; NDB Timber; SMW Group; Būve 55; Madara Cosmetics; Metsatek; EKJU; VUDLANDE; DLLA; Jaunmīlgrāvja ostas kompānija; VIZULO; Mežroze.

Norvēģijas finanšu instrumenta  atbalsta programmu mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiek sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: “zaļās” inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā. Paralēli tiek īstenots arī viens iepriekš noteiktais projekts “Tehnoloģiju biznesa centrs”. Šo projektu īsteno LIAA kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Tehnoloģiju biznesa centrs uzņēmējiem sniedz padziļinātas zināšanas par inovatīvu biznesa ideju attīstīšanu, produktu prototipu veidošanu un virzīšanu tirgū. Nodrošinot klientiem augstvērtīgas apmācības, kā arī produktu un pakalpojumu prototipu izstrādes pakalpojumi ar nozares ekspertu konsultācijām.

Kopējais programmas finansējums uzņēmumu atbalstam ir 14,7 miljoni eiro, no kuriem Norvēģijas piešķīrums ir 12,5 miljoni eiro, bet Latvijas līdzfinansējums ir 2,2 miljoni eiro.

Programmas īstenošanu nodrošina LIAA, un tā tiks īstenota līdz 2024. gada 30. aprīlim. Detalizēta informācija par Norvēģijas grantu ieviešanu un projektu atklātajiem konkursiem pieejama https://eeagrants.lv/

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Vide un asenizācija

Zaļais kurss ir vitāla nepieciešamība Eiropas enerģētiskajai neatkarībai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un ministrijas (VARAM) pārstāvji  17. martā piedalās Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē, kurā lems un pārrunās prioritātes vides jomā – virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, ilgtspējīgu resursu izmantošanu, pāreju uz aprites ekonomiku un jautājumus, kas nodrošina rūpes par vidi.

Padomes sanāksmē tiks turpinātas diskusijas par 2021. gada 14. jūlijā publicēto tiesību aktu priekšlikumu pakotni “Gatavi mērķrādītājam 55 %” jeb “Fitfor 55”. VARAM uzskata, ka līdz šim paveikts nozīmīgs darbs tehniskā līmenī, lai izskatītu tiesību aktu priekšlikumus un virzītos uz kompromisiem. Tomēr joprojām ir virkne politisku un tehnisku jautājumu, pie kuriem darbs ir jāturpina, lai sasniegtu iezīmēto mērķi – panākt, ka ES līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla. ES tiesību akti ir jāpielāgo, lai zaļo pārkārtošanos padarītu par realitāti.

Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Sadarbībā ar partneriem Eiropas Savienībā ir jāsper arvien ambiciozāki soļi, lai kāpinātu atjaunojamo energoresursu jaudas, celtu energoefektivitāti visās tautsaimniecības nozarēs un virzītos prom no fosilā kurināmā izmantošanas gan mājsaimniecībās, gan komercsektorā.  Jau iepriekš esmu teicis, ka Zaļais kurss ir vitāla nepieciešamība, un šobrīd, kad kā Latvija, tā visa Eiropa tiecas sekmēt enerģētisko neatkarību no trešajām valstīm, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā, virzība uz ilgtspējīgiem risinājumiem ir ne vien attīstības, bet arī drošības garants.”

Kā informēts iepriekš, pakete “Gatavi mērķrādītājam 55%” ir jaunu tiesības aktu priekšlikumu un spēkā esošo ES tiesību aktu grozījumu kopums, kas palīdzēs ES samazināt tās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Svarīgs darba kārtības punkts ir par baterijām un bateriju atkritumiem, panākot vides ministru vienošanos par vispārēju pieeju attiecībā uz jaunu regulu par baterijām un to atkritumiem. Ņemot vērā, ka baterijas ir nozīmīgs elements pārejā uz tīru enerģiju un paredzot, ka tuvākajos gados pieprasījums pēc baterijām augs, regulas mērķis ir savlaicīgi plānot un samazināt bateriju ietekmi uz vidi visos to aprites cikla posmos – no materiālu ieguves līdz ražošanai, lietošanai, savākšanai, reciklēšanai un apglabāšanai. Baterijas ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem faktoriem, kas palīdzēs pārkārtoties uz ilgtspējīgu attīstību, zaļo mobilitāti, tīru enerģiju un klimatneitralitāti.

Padomes sanāksmē tiks spriests arī par atmežošanas politikas jautājumiem, veicinot tādu produktu importu, kuri neizraisa atmežošanu un mežu degradāciju pasaulē, kā arī notiks viedokļu apmaiņa par Eiropas Semestra zaļināšanu.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Trešajam lasījumam atbalsta precizējumus publisko iepirkumu regulējumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien 16. martā, izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus trijos likumos, kas paredz veikt precizējumus publisko iepirkumu un koncesiju regulējumā.

Trešajam lasījumam atbalstīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.

Grozījumu Publisku iepirkumu likumā anotācijā skaidrots, ka to mērķis ir tehniski precizēt pasūtītāja definīcijas un formulējumu vienam no paredzētajiem gadījumiem, kad pieļaujami būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi. Precizējumi nepieciešami, lai nodrošinātu to redakcionālu atbilstību Eiropas Savienības direktīvas normām, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību attiecībā uz šo normu piemērošanu.

Likumā tiks precizēta definīcija vienam no pasūtītāja kritērijiem. Tajā būs noteikts, ka pasūtītājam ir jāatbilst kritērijam, ka tas atrodas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē Koncernu likuma izpratnē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē tā paša likuma izpratnē, vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50% finansēs publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona. Daļa no šiem nosacījumiem ir spēkā arī pašlaik. Arī Publiskās un privātās partnerības likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā paredzēta atsauce uz Koncernu likumu.

Aizstājot atsauci uz Koncernu likumu, no visiem trim likumiem tiks svītrots skaidrojums izšķirošajai ietekmei, ka šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā.

Tāpat Publisko iepirkumu likumā tiks precizēta viena no normām saistībā ar būtiskiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumiem, nosakot, ka tie ir pieļaujami saistībā ar sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi.

Publiskās un privātās partnerības likumā tiks veikti līdzīgi grozījumi, ka būtiski koncesijas līguma grozījumi nepieciešami sākotnējā koncesijas līguma izpildei. Tāpat līdzīgi grozījumi tiks veikti Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā attiecībā uz sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Lauksaimnieki var pieteikties bezprocentu īstermiņa aizdevumam

Tā  kā šobrīd vērojams straujš cenu pieaugums ne tikai degvielai, bet arī minerālmēsliem, energoresursiem un citām lauksaimniecības produkcijas ražošanā nepieciešamām izejvielām, lauksaimniekiem no 16. marta, ir iespēja saņemt bezprocentu īstermiņa aizdevumu.

Īstermiņa aizdevumu lauksaimnieki var saņemt Lauku atbalsta dienestā (LAD). Tas rudenī tiks dzēsts no lauksaimniekam piešķirtā vienotā platības maksājuma. Aizdevums tiks piešķirts, ņemot vērā 2021. gadā vienotajam platības maksājumam apstiprināto platību. Aizdevuma apjoms 40 EUR par hektāru.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Straujās cenu izmaiņas izejvielu tirgū var radīt īstermiņa finanšu riskus Latvijas lauksaimniekiem, apgrūtinot viņu iespējas iegādāties ražošanai nepieciešamās izejvielas. Zemkopības ministrijas rastā iespēja avansā saņemt vienoto platības maksājumu sniegs tūlītēju atbalstu mūsu lauksaimniekiem un ļaus samazināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksu straujā pieauguma negatīvo ietekmi.”

Plašāka informācija Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

ECOFIN sanāksmē diskutēs par globāla minimālā nodokļa līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES

No 14. līdz 15. martam finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Briselē, Beļģijā.  

Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt eirozonas fiskālās politikas koordināciju 2023. gadam un Grieķijas 13. pastiprinātās uzraudzības ziņojumu. Savukārt Eirogrupas paplašinātajā formātā plānots pārrunāt Banku savienības aktualitātes, kā arī gatavošanos decembra Eirosamitam.

ECOFIN sanāksmē paredzēts pārrunāt direktīvu par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Ar direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās iepriekš. 2021. gada 8. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku.

Ministri diskutēs par regulu, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Ar to ir ierosināts novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas ES un visā pasaulē.

Prezidentūra ECOFIN sanāksmē informēs par Francijā notikušās 10.-11. marta neformālās Eiropadomes norisi un pārrunāto. Sanāksme sākotnēji tika iecerēta kā valstu un valdību vadītāju stratēģiska diskusija par ES izaugsmes veicināšanu, taču Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ietekme uz ES drošības un ekonomisko situāciju ieviesa izmaiņas iecerētajā tematikā.

Sanāksmē plānots diskutēt un vienoties arī par ES budžeta jautājumiem – rekomendācijas projektu par Eiropas Komisijas atslogošanu par 2020. finanšu gada budžeta izpildi un secinājumiem par budžeta pamatnostādnēm 2023. gadam. Tāpat paredzēts izskatīt jautājumu par ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Preču eksports turpina palielināties, bet ģeopolitiskie riski vidējā termiņā mazinās eksporta izaugsmi

2022. gada janvārī saglabājās pērnā gada novērotās tendences un turpinās strauja Latvijas preču eksporta izaugsme. Preču eksporta vērtība palielinājās par 29,6% jeb par 313 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri, tādējādi sasniedzot 1369 miljonus eiro. Šā gada sākumā preču eksporta pieaugumu veicināja vēl labvēlīgāka ārējā vide, kas ir saistīts ar pasaules ekonomikas un ārējās tirdzniecības attīstību, kā arī strauju preču cenu kāpumu. 

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos preču eksporta pieaugums 2022. gada sākumā bija vērojams visās preču grupās. Galvenais preču eksporta virzītājspēks 2022. gada sākumā bija koksne un koka izstrādājumu preču grupa, kas ir lielākā preču eksporta grupa, veidojot gandrīz 20% no kopējā preču eksporta. Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri tā ir augusi par 41,3%, izskaidrojot ceturtdaļu no kopējā preču eksporta pieauguma. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams visos lielākajos noieta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā. Apvienotā Karaliste joprojām paliek lielākais eksporta tirgus, kas veido 22% no kopējā koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Šā gada janvārī tieši uz Apvienoto Karalisti bija fiksēts lielākais koksnes eksporta pieaugums. Zīmīgi, ka straujš koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams arī uz Franciju, Itāliju un Japānu. Šāda tendence vērojama kopš pērnā gada vidus, kas liecina par jaunu eksporta tirgus apgūšanu.

Kopā ar koksni arī strauji palielinājies minerālproduktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports, attiecīgi par 106,2% un 65,1% gada izteiksmē. Minerālproduktu eksporta kāpumu veicināja naftas produktu, dabasgāzes, elektroenerģijas eksports. Savukārt, metālu preču grupas eksporta pieaugumu veicināja dzelzs atkritumu, kā arī plakanās dzelzs un tērauda velmējumu eksporta pieaugums. Spēcīgu eksporta kāpumu koksnei, minerālproduktiem un metāliem nodrošināja būtisks šo izejvielu cenu kāpums. Eksporta vienības vērtību dati par janvāri vēl nav pieejami, bet pērnā gada decembrī koksnes eksporta vienības cena gada griezumā pieauga par 39,7%, naftas produktiem par 51,2%, bet metāliem par 69,9%.

Lai arī gada sākums iezīmējās kā labs preču eksporta attīstībai, tomēr, sākot ar otro ceturksni, preču eksporta pieauguma tempi mazināsies. Pirmkārt, tas ir saistīts ar augsto bāzi pērnajā gadā. Otrkārt, vēl joprojām jūtams atsevišķu detaļu un komponenšu trūkums pasaules tirgū kopumā, bet Krievijas iebrukums Ukrainā tikai saasina atsevišķu detaļu pieejamību un piegādi. Treškārt, lai ierobežotu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, Eiropas Savienība (ES), kā arī vairākas citas pasaules valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ekonomiskā situācija Krievijā pēdējās nedēļās ir strauji pasliktinājusies, bet rubļa vērtība pret eiro samazinājās par 58%. Papildus tam sankcijas finanšu sektorā apgrūtinās savstarpējos norēķinus, negatīvi ietekmējot ārējo tirdzniecību. 2021. gadā kopumā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1196 miljonus eiro, kas bija 7,3% no kopējā preču eksporta vērtības. Lai arī kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu, uz ko ASV un ES ieviesa sankcijas pret Krieviju un Krievija noteica embargo pārtikas preču importam, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju praktiski nav mainījusies, tomēr tās īpatsvars kopējā eksportā būtiski saruka. 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais eksporta tirgus, kamēr 2013. gadā trešais lielākais ar īpatsvaru kopējā eksportā 11,6%. Lielāku negatīvo ietekmi straujās rubļa devalvācijas dēļ izjutīs uzņēmumi, galvenokārt, mašīnbūves, farmācijas, apģērbu un audumu, kā arī alkoholisko dzērienu ražotāji, kam eksports uz Krieviju līdz šim ir bijis ievērojams.

Sagaidāms, ka eksports uz Baltkrieviju un Ukrainu arī mazināsies. Tādējādi ģeopolitiskās situācijas pasliktinājums Eiropā, kā arī augstās energoresursu cenas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr preču eksporta struktūra ir samērā labi diversificēta gan valstu, gan preču grupu ziņā, līdz ar to sagaidāms, ka preču eksports turpinās palielināties, bet pieauguma tempi būs zemāki.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

Ar ES fondu finansējumu varēs attīstīt vēl 138 ģimenes ārstu prakses

Noslēgusies projektu vērtēšana Eiropas Savienības (ES) fondu programmā, kur ģimenes ārstu prakses vietu attīstībai pieņēma iesniegumus trešo – noslēdzošo reizi šajā plānošanas periodā, vērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) tika iesniegti 92 projektu iesniegumi, paredzot ieguldījumus 171 ārstu praksē visā Latvijā.

Pēc projektu iesniegumu sarindošanas atbilstoši saņemtajiem punktiem finansējums ir pietiekošs 61  projekta atbalstam, kur paredzēti ieguldījumi 138 ārstu praksēs visā Latvijā. 31 projekta iesniegums par 33 ārstu prakšu attīstīšanu  ir noraidāms finanšu trūkuma dēļ.

Šajā atlases kārtā tika iesniegti 92  projektu iesniegumi  par kopējo izmaksu summu 1 464 598,62 eiro, atlasei pieejamais kopējais attiecināmais finansējums – 1 126 651,35  eiro, trūkstošais finansējums visu projektu atbalstīšanai – 337 947,27 eiro.

Projektu atlasē iesniegšana ilga no 2021. gada 29. septembra līdz 29. novembrim, lielākā interese par ģimenes ārstu prakšu modernizēšanu bija Rīgā un Pierīgā. Apstiprinātie projekti tiek publicēti atlase.cfla.gov.lv – 17 no projektiem jau apstiprināti un tiks slēgti līgumi par to īstenošanu, 44 projektos vēl jāizpilda apstiprināšanas nosacījumi.

ERAF atbalsts ģimenes ārstu prakšu infrastruktūrai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”  9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros. Šis bija trešais, noslēdzošais uzsaukums ģimenes ārstu prakšu attīstībai 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā.