Kategorijas
Nozares

Noslēgusies Iepirkumu akadēmijas aptauja

Izsakām pateicību par atsaucību un dalību aptaujā! Saņēmām daudz vērtīgas atbildes, kas palīdzēs attīstīt Iepirkumu akadēmijas pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu. Analizēsim iegūto informāciju, izdarīsim secinājumus, pilnveidosimies un darbosimies, lai uzlabotu ne tikai apmācību, bet arī iepirkuma procesa norisi kopumā.

No visiem anketas respondentiem izlozējām trīs iespējas piedalīties jebkurā Iepirkumu akadēmijas vebinārā bez maksas. Apsveicam Helēnu Gleglu, Antu Birkhāni un Baibu Velpi!

Aicinām arī turpmāk sazināties ar mums par savām idejām, ieteikumiem un ierosinājumiem rakstot uz e-pastu: akademija@iepirkumi.lv

Vienmēr atvērti uzklausīt Jūsu viedokli un vajadzības!

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības

Galīgajā lasījumā atbalsta pienākumu pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam

Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz trešdien, 13.martā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un izmaiņas Pašvaldību likumā. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents.

Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju, uzsvēris Valsts prezidents.

Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiks jaunas domes vēlēšanas, jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam arī būs jāsaņem šī atļauja, paredz likumprojekts.

Pienākums saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam attieksies arī uz pašvaldības izpilddirektoru un viņa vietnieku. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.

Paredzēts, ka pašvaldībai būs jānosūta pieprasījums attiecīgajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas piešķiršanu domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņa ievēlēšanas amatā, bet izpilddirektoram un viņa vietniekam – ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņa iecelšanas amatā. Savukārt attiecībā uz izpilddirektoru vai viņa vietnieku, kas savu amatu ieņem 2024.gada 1.jūnijā, – ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šī datuma, paredz izmaiņas.

Ja, piemēram, domes vadītājs vai viņa vietnieki nesaņems šo atļauju, tā būs domes izšķiršanās, vai šādas vēlētas amatpersonas var turpināt savu darbu, deputātiem iepriekš sacīja prezidenta padomnieki. Tādā situācijā rīcība būs politisks process, taču domes neizlēmības gadījumā lēmumu var pieņemt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iepriekš uzsvēruši komisijas deputāti.

Tāpat likumprojekta autori akcentē, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.

Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt izmaiņas Pašvaldību likumā šī gada 1.jūnijā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Ar pašvaldībām ir uzsākta diskusija par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli

Finanšu ministrija (FM) pašvaldību konsultatīvajai padomei (Padome) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem prezentēja jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeļa projektu.

Pašvaldību konsultatīvā padome ir izveidota, lai apspriestu ar pašvaldību finansiālo darbību saistītus jautājumus. Padomi vada finanšu ministrs Arvils Ašeradens, savukārt priekšsēdētāja vietnieks ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Padomes sastāvā pēc LPS priekšlikuma ir iekļauti pašvaldību priekšsēdētāji, kuri pārstāv dažādas pašvaldību grupas, tai skaitā pašvaldības, kuras veic iemaksas PFI fondā, kā arī pašvaldības, kuras saņem dotācijas. 

Padome ir izveidota ar mērķi veicināt sadarbību ar pašvaldībām, lai rastu optimālus risinājumus pašvaldībām būtiskos finanšu jautājumos. Ņemot vērā jautājuma par PFI sistēmas pārskatīšanu aktualitāti, tālākai izmaiņu virzībai ļoti svarīgs ir pašvaldību viedoklis.

Pašvaldības sarunā ar finanšu ministru aktualizēja jautājumu par kopējo pašvaldībām nepieciešamo finansējumu, kas nepieciešams funkciju veikšanai, vēršot uzmanību uz to, ka funkcijas katrā pašvaldībā ir atšķirīgas un ir nepieciešams rast godīgu un līdzsvarotu pašvaldību finansējuma sadalījuma modeli.

Izstrādājot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa uzlabojumus, koncentrējamies uz līdzvērtīgiem nosacījumiem un iespējām pašvaldībām pamatpakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Kopā ar padomi vēlamies rast maksimāli funkcionālu risinājumu, kas ne tikai izlīdzina pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, bet arī palīdz pašvaldību vadības komandām motivēt uzņēmējdarbību savā reģionā, tā veicinot ekonomisko izaugsmi gan savā pašvaldībā, gan valstī kopumā. Ir skaidrs, ka šodien apspriestais modeļa piedāvājums vēl ir slīpējams, ko ar pašvaldībām kopā arī darīsim,” norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

“Šodienas sarunā ar pašvaldībām sadzirdējām nepieciešamību pēc jauna un taisnīga pašvaldības izlīdzināšanas modeļa, kas spēj salāgot dažādās pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības un uzņēmējdarbības attīstības tempus. Esam gatavi strādāt, lai konstruktīvā dialogā rastu labāko risinājumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanā,” pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

FM vērš uzmanību, ka PFI modelis nodrošina finanšu resursu sadali starp pašvaldībām. Savukārt jautājums par papildu finansējuma piešķīrumu pašvaldībām risināms budžeta sagatavošanas procesā, nodrošinot sabalansētu finanšu resursu pieauguma tempu gan valsts, gan pašvaldību funkciju īstenošanai, kā arī izvērtējot makroekonomiskās attīstības tendences.

Kā jau ziņots iepriekš, jaunajā PFI modelī piedāvāts mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. PFI sistēmas galvenais uzdevums ir radīt pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Pašvaldību attīstībai bez jaunā PFI modeļa ir nepieciešama arī inovatīva, pārdomāta reģionālā politika. Katra no šīm politikām risina atšķirīgus jautājumus, bet ir savstarpēji papildinoša pašvaldību ekonomiskajā attīstībā, pakalpojumu atšķirību mazināšanā un finanšu resursu pieejamības nodrošināšanā.

Lai, gatavojot 2025. gada budžetu, aprēķinus varētu veikt jau pēc jaunā PFI modeļa, ir strauji jāvirzās uz normatīvo aktu pieņemšanu gan valdībā, gan Saeimā. Pašvaldību viedoklis ir ļoti būtisks, jo jaunais modelis vistiešākajā mērā skar to intereses. Ja tiks panākta vienošanās ar pašvaldībām, FM ir gatava turpmākai konstruktīvai sadarbībai un tālākai šī jautājuma virzībai.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Plāno attīstīt biorafinēšanas ražotni “Fibenol”, investējot līdz 700 miljoniem eiro

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

15. martā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Igaunijas uzņēmumu Fibenol OÜ un Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības, Klimata un Enerģētikas ministrijām un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par projekta īstenošanu ar kopējo investīciju apjomu no 600 līdz 700 miljoni eiro.

“Nākot no Igaunijas, mēs apzināmies, ka valstis, kas bagātas ar koksnes resursiem, pilnībā neizmanto šī resursa potenciālu. Tas mūs iedvesmoja meklēt risinājumus. Pēc Igaunijas pilotražotnes nodošanas ekspluatācijā nākamais mērķis ir izveidot pirmo komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcu. Vēlamies maksimāli izmantot vietējo koksnes biomasu un Latvijai raksturīgās priekšrocības, kuras sniedz attīstīts bioekonomikas sektors. Latvija ir izrādījusi interesi par šīs nozares stiprināšanu un inovāciju attīstību, sniedzot atbalstu zaļo tehnoloģiju ieviešanai. “Fibenol” ir kas vairāk nekā tikai viens liels rūpnieciskās ražotnes projekts. Mēs redzam, ka nākotnē visai Baltijai ir potenciāls kļūt par līderi ražošanas modeļu izstrādē, neizmantojot fosilo kurināmo,” skaidro Rauls Kirjanens, “Fibenol” vairākuma akcionārs.

“Fibenol” apsver iespēju Latvijā izveidot komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcu, kas balstītos uz patentētu un tirgū jau gatavu tehnoloģiju “Sunburst”. Tā ir tehnoloģija, kas atvieglo koksnes frakcionēšanas procesu, ļaujot >90% izejvielu pārvērst funkcionālos biomateriālos, kas var aizstāt fosilās ķīmiskās vielas rūpniecībā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Zināšanās balstīta bioekonomika ir viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm ekonomikas attīstības jomā un plānotā ražotne ir apliecinājums tam, ka varam Latvijai piesaistīt arī liela mēroga projektus, izmantojot vietējos resursus un zināšanas. “Fibenol” ražotne veicinās arī nekvalitatīvās koksnes pārstādi Latvijā, samazinot neapstrādātas koksnes eksportu un sniedzot augstāku pievienoto vērtību kokrūpniecības nozarē”.

“Fibenol” pilotprojekta ražotne tika izveidota Igaunijas pilsētā Imaverē. Šis projekts saņēma ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” atbalstu. Pašlaik kopējās investīcijas pilotprojekta ražotnē jau sasniegušas aptuveni 70  miljonus eiro, no kuriem Eiropas Savienības ieguldījums bija gandrīz 20  miljoni eiro.

“Latvijas konkurētspēja biotehnoloģiju attīstībā ir pietiekami augsta, īpaši tādās jomās kā koksnes pārstrāde. Kokrūpniecība joprojām veido nozīmīgāko daļu no Latvijas eksporta segmenta un nodrošina jaunu investīciju ienākšanu reģionos. Esam gandarīti, ka “Fibenol” savu ražotni iecerējis veidot tieši Latvijā, tādā veidā novērtējot mūsu uzņēmējdarbības vidi un valsts atbalsta iespējas. Vienlaikus apliecinot, ka arī šajā nozarē tiek veikti būtiski ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, strādājot pie jaunu globāli konkurētspējīgu produktu attīstības,” tā LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Plānotais projekts starptautiski izceļas ar savu lomu fosilo ķīmisko vielu aizstāšanā ar ilgtspējīgām alternatīvām, izveidojot globāli nozīmīgu lignocelulozes biopārstrādi rūpnieciskā mērogā, jo līdz šim šāda pieeja  bija izmantota tikai laboratorijās. Ar šāda projekta attīstību tiek nodrošināta iespēja ilgākā laika posmā uzglabāt oglekli no zemas kvalitātes koksnes, būtiski samazinot emisiju apjomu, kuras tiktu radītas izmantojot fosilos resursus.

“Fibenol” rūpnīcā ražotie biomateriāli sniegs ieguldījumu arī turpmāku inovāciju ieviešanā visā produktu vērtību ķēdē, radot jaunas iespējas Latvijas nozarēm, kuru mērķis ir pārorientēties no fosiliem materiāliem un kļūt videi draudzīgākiem.

Lai nodrošinātu šī projekta veiksmīgu attīstību, būtiski piesaistīt papildu finansējumu, kas mazinātu riskus. Tādēļ  papildu tradicionālajam pašu kapitālam un banku finansējumam plānots pieteikties ES inovāciju fonda grantu programmā

Saprašanās memoranda noslēgšana starp “Fibenol” un Latvijas pusi ir ilgtermiņa sadarbības rezultāts. Līdz šim uzņēmuma pārstāvji jau ir apmeklējuši vairākas pašvaldības, potenciālās projekta īstenošanas vietas kā arī  citus iesaistītos partnerus. Memoranda parakstīšana ir nozīmīgs solis, kurš dod pārliecību visām iesaistītajām pusēm virzīties uz priekšu šī projekta īstenošanā.

Kategorijas
Pašvaldības Vide un asenizācija

Izstrādāti ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem dabas daudzveidības saglabāšanai 

Latvijas Dabas fonda vadībā dabas eksperti sagatavojuši ieteikumus izmaiņām pašvaldību saistošajos noteikumos par teritoriju uzturēšanu un kopšanu. Ieteikumi veidoti, lai saglabātu un veicinātu dabas daudzveidību pilsētvidē, galvenokārt paredzot pārmaiņas prasībās par zāles nopļaušanas laiku un biežumu, kā arī par pieļaujamo zāles augstumu. 

Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova skaidro: “Pašlaik vairākas vidi saudzējošas teritoriju apsaimniekošanas metodes ir pretrunā ar pašvaldību normatīvajiem aktiem. Nav iespējams veidot savvaļas augu saliņas, jo augi ziedēšanas un sēklu nogatavināšanās periodā pārsniedz noteikumos noteikto pieļaujamo zāles augstumu. Nepieļaujot Latvijai raksturīgo savvaļas augu ziedēšanu, tiek negatīvi ietekmēts ekosistēmu stāvoklis, jo ziedi un sēklas ir būtisks barības avots apputeksnētājiem un daudzām citām dzīvām būtnēm. Tādā veidā zālieni kļūst sugām nabadzīgi un noplicināti. Bagātīgas ekosistēmas, tostarp pusdabiskās teritorijas, piemēram, piemāju platības un dārzi, pilsētu un ciematu zaļās zonas, veicina dabas daudzveidību un sniedz daudzus ekosistēmu pakalpojumus – uzņem un attīra lietus ūdeni, piesaista un noglabā augos atmosfēras oglekli, atvēsina apdzīvotās vietas un attīra gaisu. Tāpēc ir svarīgi ieviest tādu pašvaldību teritoriju apsaimniekošanas praksi, kura  vērsta uz dabas daudzveidības saglabāšanu un iedzīvotāju labklājību, bet vienlaikus nodrošina apsaimniekošanas nepārtrauktību un ir vizuāli pievilcīga.” 

Kā secinājuši dabas eksperti, šobrīd atsevišķos noteikumos ietvertās prasības nav bioloģiski un ekonomiski pamatotas. Pārmērīga zāles pļaušana un lapu izvešana ne tikai palielina teritoriju uzturēšanas izmaksas, bet arī var veicināt augsnes eroziju, tai skaitā auglīgā augsnes slāņa noskalošanos nogāzēs. Vienlaikus normatīvie akti neregulē invazīvo sugu ierobežošanu, kaut arī liela daļa invazīvo sugu izplatās galvenokārt pamestās un nekoptās teritorijās. Invazīvās sugas ir viens no lielākajiem draudiem dabas daudzveidībai – to masveidīga savairošanās neapsaimniekotās vietās rada arvien lielāku risku, ka invazīvās sugas arvien straujām izplatīsies aizvien jaunās teritorijās, tostarp dabiskos biotopos un apdraudētu sugu dzīvotnēs. 

Dabas eksperti iesaka nenoteikt vispārēju prasību zāles augstumam centimetros, bet ieviest vairākus jaunus, tomēr pietiekami vienkārši saprotamus un izpildāmus nosacījumus pašvaldību saistošajos noteikumos. Pirmkārt, apdzīvotu vietu zālāji būtu jānopļauj vai jānogana vismaz reizi gadā līdz 15. septembrim un zālāju daļā gar ietvēm un brauktuvēm zāles augstums nevarētu pārsniegt 20 centimetrus. Tomēr vēlams zālājus pļaut 2 – 3 reizes sezonā ar zāles savākšanu, daudzveidīgākajā daļā atstājot nelielu daļu zālāja nepļautu, kurā ļaut nogatavoties sēklām. Otrkārt, būtu jāierobežo invazīvo sugu izplatība, izmantojot videi draudzīgas metodes – invazīvo sugu biežu pļaušanu, izciršanu, izrakšanu u. c. Tāpat apsaimniekotājam būtu jānovērš ugunsbīstama kūlas slāņa veidošanās un nokritušo lapu un arī zaru novākšana gar ietvēm un brauktuvēm. 

Izmainot teritorijas uzturēšanas un kopšanas nosacījumus, brīvprātības princips saglabājas – īpašnieks drīkst pļaut zālājus biežāk nekā minimumā noteikto, taču vienlaikus netiek sodīts par zālāja apsaimniekošanu dabai draudzīgā veidā. Ieviešot nosacījumu par invazīvo augu sugu kontroli, tiktu nodrošināts nepieciešamais minimums, lai tās neizplatītos tālāk ar sēklām. Ieteiktie nosacījumi ir viegli kontrolējami. 

Tāpat dabas eksperti aicina pašvaldības īstenot dažādas dabai draudzīgas pieejas, piemēram, apdzīvotās vietās, tostarp pilsētvidē, ierīkot un uzturēt savvaļas augu saliņas, atstāt mirušās koksnes elementus, piemēram, sausokņus, kritalas, zaru kaudzes, ja tie neapdraud sabiedrības drošību un neapgrūtina teritorijas apsaimniekošanu, kā arī izglītot sabiedrību par šādas rīcības nozīmi, uzstādot informatīvas zīmes u. tml. 

Ieteikumus izmaiņām pašvaldību saistošajos noteikumos par teritoriju uzturēšanu un kopšanu sagatavoja dabas eksperti Latvijas Dabas fonda vadībā. Ieteikumi apkopoti 2023. gada nogalē pašvaldībām izsūtītā vēstulē, ar kuru var iepazīties šeit: https://ej.uz/ieteikumi_teritoriju_kopšanai.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Valsts pārvalde un pašvaldības

Mākslīgā intelekta akts – solis pretī uzticama mākslīgā intelekta attīstībai

Eiropas Parlaments pieņēma Mākslīgā intelekta aktu – pasaulē pirmo visaptverošo mākslīgā intelekta regulējumu, līdzsvarojot mākslīgā intelekta radītās iespējas un riskus. Regulējums varēs kalpot par orientieri arī starptautisku normu veidošanai šajā jomā.

Mākslīgā intelekta akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: “Esam liecinieki tam, ka pēdējos gados mākslīgais intelekts no pētniecības un šaura pielietojuma jomām ir kļuvis par jaudīgu, universāli pielietojamu, plaši pieejamu un līdz ar to ietekmīgu tehnoloģiju. Tas rada iespējas visās jomas, piemēram, paātrina zinātnes attīstību, paplašina medicīnas iespējas, dod jaunu impulsu ekonomikai, paplašina pieeju izglītībai un ļauj uzlabot valsts pakalpojumus. Taču mākslīgais intelekts rada ne tikai iespējas, bet arī nepietiekami pārvaldītus riskus, kas rada iespēju šo tehnoloģiju pielietošanai tādiem mērķiem, kas nonāk pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, vērtībām un demokrātijas pamatprincipiem. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai jomās ar būtisku ietekmi uz sabiedrības interesēm, pamattiesībām un demokrātijas procesiem, šīs tehnoloģijas attīstība, ieviešana un pielietošana un ar to saistītie riski tiek pietiekamā apmērā pārvaldīti. Vienlaikus jāstiprina  šīs jomas pētniecības attīstība, kas ne tikai nodrošinās jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, bet arī ļaus rast risinājumus MI neatbilstošas izmantošanas pārvaldībai.”

Mākslīgā intelekta akts definē risku pārvaldības nosacījumus. Akta ietvaros tiek noteiktas prasības augsta riska MI sistēmām un to pārvaldītājiem, kas paredz šādu risinājumu izvērtēšanu pirms ieviešanas, tiek noteikti mākslīgā intelekta aizliegtie pielietojumi, kā arī informēšanas un pārredzamības pienākumi zema riska mākslīgā intelekta risinājumiem. Vienlaikus regula paredz arī caurspīdības nosacījumus lielo valodu modeļiem un to trenēšanā izmantotajiem datiem. Mākslīgā intelekta akts neattiecas uz militāriem, aizsardzības un valsts drošības mērķiem radītām sistēmām, taču nosaka minimālās prasības personas pamattiesību aizsardzībai, kas paredz valstīm ieviest atļauju un uzraudzības procedūras. 

Kopumā Mākslīgā intelekta akts nodrošinās sabiedrības interešu aizsardzību, stiprinot atbildīgu mākslīgā intelekta lietojumu attīstību. Vienlaikus tiks atbalstīta pētniecības attīstība, šai jomai nosakot atsevišķus izņēmumus un atvieglojumus, kā arī paredzot mākslīgā intelekta “testēšanas smilškastu” ieviešanu.  

Kā uzņēmējiem, tā valsts iestādēm tiks nodrošināti skaidri un vienoti noteikumi MI izstrādes, ieviešanas un lietošanas procesos, atbilstoši tam, kāda riska MI sistēmas tiks izstrādātas un laistas tirgū, vai izmantotas pakalpojumu sniegšanā. Regula paredz arī sankciju mehānismu prasību neievērošanas gadījumā.

Sagaidāms, ka Mākslīgā intelekta akts oficiāli stāsies spēkā maijā/ jūnijā un tā ieviešana notiks pakāpeniski. Šobrīd dalībvalstu, t.sk. Latvijas, valsts pārvaldei būs pienākums nodrošināt MI sistēmu uzraudzību, veidojot uzraudzības institūcijas un procesus ar kompetentu personālu un darbībai nepieciešamiem resursiem.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Konkurences padome atbalstīs Ārvalstu subsīdiju regulas izpildi Latvijā

Konkurences padome

No 14.marta Konkurences padomei stājas spēkā jauna funkcija Ārvalstu subsīdiju regulas ietvaros. Jaunā KP funkcija paredz pienākumu, pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) pieprasījuma, veikt inspekcijas un citas procesuālās darbības, vai sniegt atbalstu EK inspekciju veikšanā Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem iekšējā tirgū.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām (FSR) stājās spēkā pirms gada, 2023. gada 12. janvārī, un no šī gada 12. janvāra  stājās spēkā pienākums dalībvalstīm  sniegt atbalstu EK, izmeklējot FSR pārkāpumus dalībvalstu teritorijās. FSR mērķis ir nodrošināt godīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienības iekšējā tirgū, liedzot ārvalstu (trešo valstu) subsīdiju saņēmējiem deformēt konkurenci, piemēram, gūstot priekšrocības uzņēmumu iegādei vai publiskā iepirkuma procedūrās.

FSR paredz uzņēmumiem pienākumu ziņot EK par tiem piešķirtajām ārvalstu subsīdijām. Piemēram, uzņēmumu apvienošanās gadījumos, darījums ir paziņojams, ja viena no tirgus dalībniekiem ES apgrozījums ir vismaz 500 miljoni eiro un tam pēdējo trīs gadu laikā piešķirtas ārvalstu subsīdijas vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā. Tāpat arī publisko iepirkumu gadījumos, par ārvalstu finansējumu ir jāziņo EK, kad iepirkuma paredzētā vērtība bez pievienotā vērtības nodokļa ir vismaz 250 miljoni eiro vai ja iepirkuma pretendentam pēdējo trīs gadu laikā piešķirtās subsīdijas pārsniedz 4 miljonus eiro. Situācijās, kad uzņēmumi nesadarbosies ar EK, nesniedzot vai sniedzot nepatiesu informāciju, EK būs tiesīga lūgt Latvijā atbalstu no KP. Atbalstot FSR izpildi Latvijā, KP sniegs EK atbalstu pārkāpumu izmeklēšanā, visas Konkurences likumā paredzētās izpētes pilnvaras izmantojot atbilstoši likumā paredzētajai izpētes kārtībai. Plašāka informācija par EK un KP funkcijām un uzņēmumu pienākumiem, kas izriet no FSR, pieejama KP tīmekļvietnes sadaļā Ārvalstu subsīdiju regula.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Jaunā funkcija paredz to, ka gadījumos, kad FSR piemērošana skars Latvijas jurisdikciju, KP būs tiesības pēc EK pieprasījuma veikt inspekcijas vai citus faktu vākšanas pasākumus, lai atbalstītu EK tās izmeklēšanā ar mērķi novērst iekšējā tirgus kropļošanu.”

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Latvijā īstenoti pieci investīciju projekti ar kapitālu no ASV un Kanādas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

No 2021. līdz 2023. gadam ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību atbalstu sekmīgi īstenoti četri investīciju projekti ASV un viens investīciju projekts Kanādā, trešdien Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Vilis Zinkevičs.

ASV īstenoto projektu kopējais potenciālo investīciju apjoms ir divi miljoni eiro, kā arī plānotas 250 jaunas darba vietas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Savukārt Kanādā īstenotais projekts radīs līdz 10 jaunām darba vietām.

Kopumā attiecīgajā periodā noritējis darbs ar 36 potenciālajiem investīciju projektiem ASV, no kuriem 10 projekti saglabā aktualitāti arī 2024. gadā. Šo projektu potenciālais investīciju apjoms ir virs diviem miljoniem eiro, savukārt paredzamais jaunu darba vietu skaits ir 445.

Savukārt Kanādā 2021.-2023.gada periodā strādāts ar 18 potenciālajiem investīciju projektiem, no kuriem 11 saglabā aktualitāti arī 2024.gadā. Šie projekti varētu radīt līdz 1000 darba vietām, piesaistot investīcijas 165 miljonu eiro apmērā.

Zinkevičs komisijas sēdē norādīja, ka LIAA investīciju un eksporta veicināšanas aktivitātes iepriekšējos gados iekļāvušas dalību konferencēs un izstādēs, uzņēmumu uzrunāšanas kampaņas, Latvijas tirdzniecības misijas, konsultācijas Latvijas uzņēmumiem, investoru pasākumus, vizīšu organizēšanu Latvijā, kā arī sadarbību ar diasporu.

Vienlaikus 2023.gada ceturtā ceturkšņa beigās ASV uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 394 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa ieguldīti finanšu sektorā, apstrādes rūpniecībā un nekustamajos īpašumos.

Savukārt Kanādas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 14 miljoni eiro.

LIAA pārstāvis norādīja, ka turpmāk plānotas vairākas aktivitātes investīciju piesaistei, tostarp plānotas proaktīvas klientu uzrunāšanas kampaņas, vizīšu organizēšana Latvijā, tāpat arī šā gada jūlijā plānota ASV Kalifornijas štata delegācijas vizīte Rīgā.

Savukārt oktobrī plānots LIAA pārstāvniecības stends konferencē “TechCrunch Disrupt”, lai informētu par iespējām Latvijā un veicinātu tehnoloģiju uzņēmumu interesi par investīcijām Latvijā. Tāpat arī plānota dalība konferencēs, piemēram, “Sohn San Francisko”, “SaaStr” un citos pasākumos.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Saeima apstiprina “zaļā koridora” likumprojektu augstas pievienotās vērtības un uz eksportu orientētu inovāciju veicināšanai Latvijā

Ekonomikas ministrija

Saeima š.g. 14. marta sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu, kuru Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi palielināt uz augstas pievienotās vērtības un eksportu orientētas investīcijas Latvijā un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus likums nosaka prioritāro  projektu jomas, kā arī nodrošina iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības un eksportspējas veicināšanai. 

Prioritārs projekts šī likuma izpratnē ir investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinošs projekts, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu vai veicina tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu. 

“Saredzu, ka jaunais regulējums dos spēcīgu stimulu Latvijas investīciju un eksporta projektu klāsta paplašināšanai, nodrošinot iespēju piemērot tā sauktā “zaļā koridora” principu ne vien noteiktu prioritāro jomu investīciju projektiem, bet arī eksportējošiem uzņēmumiem. Līdz šim “zaļais koridors” tika attiecināts tikai uz noteikta apjoma un jomu investīciju projektiem, kas jaunajā likumprojektā būtiski paplašinātas. Tāpat ļoti būtiski, ka jaunajā likumā būs iekļauti arī speciālās regulatīvās vides jeb tā sauktās regulatīvās smilškastes principi un nosacījumi, kas ir pirmais solis uz īpašās labvēlības režīma ieviešanu pētniecības un inovāciju projektiem, to testēšanai un ātrākai ieviešanai, kā arī komercializēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.  

Likumā noteiktas sekojošas prioritāro projektu jomas:  

  • zināšanu ietilpīga bioekonomika; 
  • biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; 
  • fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; 
  • viedā enerģētika, mobilitāte un neto nulles emisiju tehnoloģijas; 
  • informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; 
  • būvniecība, transports vai loģistika, ja projekts ir saistīts ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu iepriekšminētajās jomās; 
  • tūrisms un starptautiski pasākumi; 
  • zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecība; 
  • drošība un aizsardzība; 
  • starptautisko biznesa pakalpojumu centru darbības nodrošināšana un pakalpojumu sniegšana; 
  • projekti, kuru ietvaros iepriekšējā pārskata gada vidējais darbinieku atalgojums nav mazāks kā Eiropas Savienības iepriekšējā pārskata gada vidējais darbinieku atalgojums.

Likumā tiek noteikts, ka prioritāros projektus izvērtē prioritārā kārtībā un termiņā, kas nozīmē, ka kādu noteiktu pakalpojumu vai atļauju sniegšanas termiņš ir garāks par piecām darbdienām un projektu izvērtēšana kā pakalpojums netiek piedāvāts paātrinātā kārtībā par papildu samaksu, prioritāro projektu izvērtēšanas pakalpojumu sniedz vismaz divas reizes īsākā termiņā, nemainot maksas par pakalpojumu nosacījumus. 

Vienlaikus likums paredz, ka prioritāro projektu īstenošanai nepieciešamā publiskās personas institūcijas, publiskās personas kontrolētas kapitālsabiedrības vai komersanta, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, infrastruktūra vai citi ieguldījumi tiek nodrošināti prioritārā kārtībā. 

Tāpat likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz š.g. 1. decembrim izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā tiks apkalpoti prioritārie projekti (“zaļais koridors”). Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai joprojām tiks piemēroti Ministru kabineta 2021. gada 4. februāra noteikumi Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, ciktāl tie nebūs pretrunā ar šo likumu. 

Tāpat likumā ietverts regulējums, kas nodrošina iespēju Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā sagatavot attiecīgas komercdarbības atbalsta programmas vai ad-hoc programmas tautsaimniecībai būtisku prioritāro projektu ieviešanai, nosakot kārtību un kritērijus, kādā tiks piešķirts šis komercdarbības atbalsts. 

Nolūkā sekmēt inovāciju izstrādi un ieviešanu tirgū nepieciešams radīt vidi inovāciju attīstītājiem, kas sniegs iespēju praktiski testēt jaunus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, iespējami mazinot administratīvo slogu un atvieglojot saskaņošanas procesu. Šim nolūkam likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz š.g. 1. decembrim izdot Ministru kabineta noteikumus, kas ietvertu speciālās regulatīvās vides jeb regulatīvo smilškastu izveides, īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Speciālā regulatīvā vide jeb regulatīvā smilškaste likuma izpratnē ir konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kura ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas varēs testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai.  

Kā zināms, Latvijā jau 2021. gadā tika sākta “zaļā koridora” iniciatīva, kas sniedz iespēju investīciju projektiem prioritārajās jomās saņemt noteiktus valsts iestāžu pakalpojumus paātrinātā kārtībā, kas līdz šim tika īstenota saskaņā ar COVID-19 infekcijas izplatības seku ierobežošanas likumu. Kopš 2021. gada prioritāro projektu statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem, kuru paredzētais investīciju apjoms sastāda 660 miljonus eiro. 

Detalizēti ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē

Kategorijas
Izglītība un zinātne Pašvaldības

Pašvaldības kopīgi var efektīvāk plānot Rīgas metropoles areāla izglītības ekosistēmu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notika otrā Rīgas metropoles attīstības darba grupas sanāksme, kuru vadīja ministre Inga Bērziņa. Klātesošie pārrunāja Rīgas metropoles areāla izglītības sistēmas pilnveidi un investīciju iespējas.  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: “Kvalitatīvas izglītības pieejamība un efektīva izglītības sistēmas pārvaldība nodrošina ne vien iedzīvotāju izaugsmes iespējas, bet arī kopējo reģionālo attīstību. Rīgas metropolei ir iespēja veicināt savu konkurētspēju kā Baltijas, tā visas Eiropas līmenī, attīstot savu iedzīvotāju konkurētspēju. Līdz ar to pašvaldībām savstarpējā sadarbībā ir jāsaprot kopīgie izaicinājumi un iespējamie risinājumi.”

VARAM ieskatā Rīgas metropoles areāla kontekstā būtu risināmi tādi jautājumi kā pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu tīkla plānošana, t.sk. pietiekamas uzņemšanas kapacitātes nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas prognozēm. Skolēnu pārvadājumu plānošana sasaistē ar sabiedrisko transportu, kā arī mācību priekšmetu olimpiāžu, speciālās izglītības un interešu izglītības pasākumu organizēšana un koordinācija un cita veida metodiskais atbalsts.

VARAM atzīmēja, ka pašvaldībām ar 2025.gadu ir plānota ikgadējā mērķdotācijas investīciju programma ar kopējo finansējumu 75 milj. eiro. Tās mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām valstiski nozīmīgu reformu īstenošanai, t.sk. 2025.-2026. gadā izglītības tīkla sakārtošanai, un turpmākajos gados arī citām būtiskām prioritātēm.

Pēc VARAM aicinājuma Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) klātesošiem sniedza ziņojumu par uzstādījumiem izglītības ekosistēmas plānošanai un darbībai Rīgas metropoles areālā. Klātesošos iepazīstināja arī ar Rīgas valstspilsētas un Salaspils novada pašvaldības pieredzi izglītības jomā Rīgas metropoles areāla kontekstā, ņemot vērā pašvaldību pieredzi skolu tīkla optimizācijā un saskari ar skolēnu migrāciju. Tāpat klātesošie dalījās idejās efektīvākai datu apmaiņai, kas palīdzētu veicināt datos balstītu politikas veidošanu.

Kopumā tika secināts, ka starppašvaldību sadarbība izglītības jomā ir laba esošajā normatīvajā ietvarā. Vienlaikus ir apsverama Rīgas plānošanas reģiona iesaiste ciešākai starppašvaldību sadarbības koordinācijai un Rīgas valstspilsētas pašvaldības funkciju paplašināšanas iespējas.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Saeimas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas valstspilsētas un Jūrmalas valstspilsētas, Salaspils novada, Olaines novada, Mārupes novada, Saulkrastu novada,  Ropažu novada, Siguldas novada un Ķekavas novada pašvaldības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Rīgas metropoles attīstības darba grupa izveidota, lai nodrošinātu koordinētu sadarbību starp Rīgas metropoles areālā ietilpstošajām pašvaldībām un valsti. Tās galvenais uzdevums ir izveidot Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli, kas paaugstinātu areāla konkurētspēju Ziemeļeiropā. Pirmā Rīgas metropoles attīstības darba grupas sanāksme norisinājās šī gada 18. janvārī. Tās dalībnieki pārrunāja ilgtspējīgas mobilitātes jautājumus.

Nākamajā Rīgas metropoles attīstības darba grupas sanāksmē plānots pārrunāt konkurētspējas veicināšanas iespējas.