Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

OECD rekomendācijas saskan ar Latvijas valdības prioritātēm un valdības rīcības plānu

Latvijas tautsaimniecība sekmīgi atgūstas pēc globālā Covid-19 pandēmijas satricinājuma. Vienlaikus lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti, veicināt eksportu pašreizējos sarežģītajos apstākļos un mazināt nevienlīdzību. Tāds ir galvenais secinājums šodien, 9. martā, Rīgā prezentētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veidotajā Ekonomikas pārskatā par Latviju. Pārskata prezentācijas pasākumu atklāja OECD Ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) un Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

OECD Ekonomikas pārskats par Latviju ir ļoti vērtīgs, tas būs palīgs ikdienas darbos valdībai un politikas veidotājiem. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai,” Ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. 

2022. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju OECD eksperti izvērtējuši situāciju Latvijas ekonomikā, galveno reformu īstenošanas procesu un Latvijas tautsaimniecības izaicinājumus, kā arī snieguši rekomendācijas turpmākās izaugsmes sekmēšanai. Ekonomikas pārskatā norādīts, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas izaugsmes tempi ir bijuši labāki nekā vidēji Eirozonā un Eiropas Savienībā, un ienākumi uz vienu iedzīvotāju turpina palielināties. Taču, ņemot vērā globālās tendences un pašreizējo situāciju Ukrainā, tiek prognozēts, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps un eksporta iespējas piebremzēsies. OECD uzsvērusi, ka Latvijai nepieciešams lielāku izmanību pievērst ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un produktivitātes palielināšanai, lai arī turpmāk nodrošinātu izaugsmi, konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. OECD eksperti iesaka turpināt pilnveidot darba tirgu un paplašināt nodarbināto iekļaušanās iespējas tajā, pievērst uzmanību veselības sistēmas attīstībai, risināt ar vidi un klimata mērķu sasniegšanu saistītos jautājumus, kā arī veicināt investīcijas un atbalstīt inovācijas un prasmju pilnveidošanu, lai tās veicinātu uz eksporta balstītu Latvijas izaugsmi. 

Esmu gandarīts, ka pārskatā iekļautās OECD rekomendācijas saskan ar Latvijas valdības prioritātēm un valdības rīcības plānu. Latvijas valdība jau īsteno virkni pasākumu pārskatā minētajos politikas virzienos. Tāpat tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs būtiskas investīcijas no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Atveseļošanās fonda, lai nodrošinātu vides ilgtspēju, veicinātu digitālo transformāciju, mazinātu nevienlīdzību, uzlabotu veselības aprūpi, veicinātu ekonomikas transformāciju un īstenotu produktivitātes reformu, kā arī stiprinātu likuma varu,” uzsvēra ekonomikas ministrs.  

2022. gada OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju tika padziļināti vērtēta Latvijas eksporta dinamika un ar eksportu saistītie jautājumi. OECD uzskata, ka galvenie izaicinājumi Latvijas eksporta sekmīgai attīstībai ir saistīti ar darba tirgum nepieciešamo cilvēkresursu nodrošināšanu, kas ļautu paplašināt ražošanu un ieiet jaunos eksporta tirgos ar jauniem un inovatīviem produktiem, kā arī labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, sekmējot iespējas investīciju pieaugumam un uzņēmumu attīstībai. Lai Latvija varētu balstīt savu izaugsmi uz eksporta pieaugumu, pēc OECD domām, Latvijai nepieciešams mazināt ienākumu nevienlīdzību, risināt reģionālās atšķirības, uzlabot mājokļu pieejamību. Tāpat Latvijai nepieciešams turpināt uzlabot tieslietu sistēmas efektivitāti, turpināt reformu īstenošanu veselības aprūpē, pilnveidot pensiju sistēmu, kā arī stiprināt izglītības, zinātnes un inovācijas sistēmu.

Ekonomikas pārskatā par Latviju iekļautās OECD ekspertu rekomendācijas skar:

  • fiskālo politiku un nodokļu sistēmu;
  • veselības aprūpi;
  • sociālās palīdzības sistēmu un pensijas;
  • reģionālās attīstības jautājumus un mājokļu politiku;
  • enerģētikas, transporta un vides politiku;
  • izglītības un zinātnes politiku;
  • institucionālās vides uzlabošanas politiku (ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošana).

Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados; 2022. gada Ekonomikas pārskats par Latviju ir jau ceturtais pārskats (pirmais pārskats tika publicēts 2015. gada februārī). OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.

OECD Ekonomikas pārskata par Latviju kopsavilkums (latviešu valodā).

2022. gada OECD Ekonomikas pārskats par Latviju (angļu valodā), kopsavilkums un preses relīze publicēta OECD tīmekļa vietnē.

Pārskata prezentācijas pasākuma, t.sk. ekspertu diskusijas, ieraksts latviešu valodā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Enerģētika, siltumapgāde

Atvieglo būvniecības procesu saules paneļu uzstādīšanai

Ministru kabineta š.g. 8. marta sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, lai atvieglotu administratīvās procedūras, kas saistītas ar būvniecības iecerēm, kas paredz pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem.

Lai jau šajā būvniecības sezonā varētu īstenot pēc iespējas vairāk šādas ieceres, grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos paredz atvieglot būvniecības procesu un līdz ar to paātrināt termiņu saules paneļu un nelielu vēja ģeneratoru uzstādīšanai, nosakot, ka enerģijas ražošanas inženierbūves ar siltuma jaudu mazāku par 100 MW un visas saules elektrostacijas (kā inženierbūves) tiek klasificētas kā II grupas inženierbūves.

Kā zināms, III grupas būvēm ir nepieciešama būvprojekta ekspertīze, savukārt II grupas būvēm šāda ekspertīze nav nepieciešama. Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikums nosaka būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi, šeit kā III grupas inženierbūve ir noteikta enerģijas ražošanas inženierbūves ar siltuma vai elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW. Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumiem Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”  III grupas būvju būvprojektiem ir obligāti jāveic būvprojekta ekspertīze, kā arī atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem ir jānodrošina autoruzraudzība un būvuzraudzība. Tas pats līdzīgi attiecas uz katlumājām ar jaudu lielāku par 2 MW.

Vienlaikus līdz ar šiem grozījumiem MK noteikumos iekļautas vairākas pārejas regulējuma normas. Gadījumos, kad jau uzsāktas būvniecības ietvaros mainīsies būves grupa no augstākas būves grupas uz zemāku būves grupu, būvniecības iecerēm, kuru īstenošana turpinās, piemēros zemākai grupai atbilstošo būvniecības procesu. Tāpat noteikts, ka jaunos noteikumus attiecībā uz būves veida maiņu no ēkas uz inženierbūvi var piemērot tikai būvniecības iecerēm, kas ir ierosinātas pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.

Papildus svarīgi norādīt, ka jau šobrīd saules paneļu (iekārtu) uzstādīšanai uz zemes vai ēkas nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija vai būvvaldes atļauja. Būvvaldes atļauja var būt nepieciešama, piemēram, gadījumos, ja nepieciešams papildus pastiprināt ēkas nesošās konstrukcijas vai attiecīgo paneļu darbības nodrošināšanai nepieciešamo ārējo inženiertīklu izbūvei. Šāds skaidrojums ir sagatavots un tiks izsūtīts būvvaldēm un būvspeciālistiem caur BIS, lai visi vienveidīgi piemērotu jauno regulējumu.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā (1.28. jautājums). 

Kategorijas
Komunikācija Uzņēmējdarbība

Valdība apstiprina programmu Latvijas pārrobežu sadarbībai ar Igauniju

8. martā, Ministru kabinetā tika apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam turpmāku virzību iesniegšanai Eiropas Komisijā.

Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp Latvijas un Igaunijas reģioniem šādos tematiskajos virzienos:

  • Kopīgi un viedi augoši uzņēmumi. Tiks atbalstīta sadarbības stiprināšana starp izpētes, mazo un vidējo uzņēmumu un sabiedrisko sektoru, lai stimulētu inovācijas un uzņēmējdarbību.
  • Ilgtspējīga un noturīga programmas teritorija. Ir paredzēts ieguldījums dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, piesārņojuma mazināšanai; kopīgas darbības pārrobežu problēmu risināšanai programmas teritorijā.
  • Labāk savienotā programmas teritorija. Ir paredzēts atbalsts vietējo pierobežu ceļu uzlabošanai.
  • Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze. Tiks atbalstīta uz programmas teritorijas daudzveidīgā dabas un kultūras mantojuma balstītu ilgtspējīgu un pieejamu tūrisma produktu kopīga izstrāde, tūrisma piedāvājumu, apskates objektu, produktu un pakalpojumu pieejamības uzlabošana visām sabiedrības grupām.
  • Vairāk sadarbības pārrobežu reģionos un kopīgu pakalpojumu attīstība. Tiks atbalstīta ilgtspējīgas sadarbības prakses izveide pierobežas reģionā pārrobežu stratēģiskajai plānošanai.

Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un kopējais pieejamais ERAF finansējums pārrobežu sadarbības projektu īstenošanai ir 24  milj. eiro. Finansējuma saņēmējiem būs iespēja saņemt līdzfinansējumu projekta aktivitāšu īstenošanai 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem.

Sadarbības programmas finansējuma saņēmēji var būt valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, privātie uzņēmumi.
Programmas teritorijā ietilpst Kurzemes, Pierīgas, Rīgas un Vidzemes reģioni Latvijā un Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas reģioni Igaunijā.

2022.gada martā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma tiks iesniegta izskatīšanai Eiropas Komisijā un līdzko tiks saņemts lēmums par Programmas apstiprināšanu (provizoriski 2022.gada otrajā pusē) finansējums kļūs ieejams projektu īstenošanai. Līdz tam laikam Programmas partnervalstis sadarbībā ar Vadošo iestādi/Kopīgo sekretariātu uzsākušas darbu pie Programmas īstenošanas nosacījumu sagatavošanas un sagaidāms, ka pirmais projektu konkurss tiks izsludināts 2022.gada beigās.

Aktuālā informācija pieejama tīmekļa vietnē – https://estlat.eu/, kā arī Latvijas Nacionālās atbildīgās iestādes tīmekļa

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde

Apstiprina izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības un kontroles sistēmā

Ministru kabinets šā gada 8. marta sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem paredzēts pilnveidot valsts atbalsta obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) ietvaros uzraudzības un kontroles sistēmu.

“Ar šiem MK noteikumiem Ekonomikas ministrija noslēdz pirms vairākiem gadiem uzsākto vērienīgo obligātā iepirkuma uzraudzības sistēmas sakārtošanas procesu, kas ir ietvēris gan kontrolējošās institūcijas kapacitātes būtisku stiprināšanu, gan visaptverošu normatīvā regulējuma pārskatīšanu. Grozījumi veicinās ilgtspējīgas zaļās enerģijas ražošanu un turpmāku atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību, vienlaikus nodrošinot efektīvu atbalsta saņēmēju uzraudzību un elektrostaciju kontroli,” pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Grozījumi izstrādāti pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likumā ietvertajiem nosacījumiem un nosaka kārtību elektrostaciju vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanai un pārkompensācijas novēršanas, kas balstās iekšējās peļņas normas (turpmāk – IRR) aprēķinu veikšanai. Vienlaikus, ar grozījumiem tiek papildināta kārtība nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts atbalsta atgūšanai.

VIENOTĀ TEHNOLOĢISKĀ CIKLA PRINCIPS

Vienotā tehnoloģiskā cikla princips OI sistēmas ietvaros darbojošās elektrostacijās tiks piemērots, nosakot attiecīgajās elektrostacijās saražotās elektroenerģijas atlikumu, elektrostacijās saražotās siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu, kā arī veicot elektrostacijā saražotās elektroenerģijas cenas aprēķinu. Vienotais tehnoloģiskais cikls aptver visas elektrostacijā ietilpstošās iekārtas, ierīces un būves.

Vienotā tehnoloģiskā cikla princips ir būtisks, lai novērstu elektrostaciju mākslīgas sadalīšanas iespējas, kā arī tiks izmantots elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu IRR aprēķinā, tādējādi novēršot nepamatota valsts atbalsta izmaksu. Gadījumā, ja Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB) konstatēs, ka elektrostacijas darbībā netiek ievērots vienotā tehnoloģiskā cikla princips, BVKB apturēs valsts atbalstu līdz 6 mēnešiem.

ELEKTROSTACIJU PĀRKOMPENSĀCIJAS NOVĒRŠANA

Elektrostaciju, kas darbojas obligātā iepirkuma ietvaros, pārkompensācijas novēršanas mehānisms tika ieviests 2016. gadā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visiem atbalstu saņēmušajiem komersantu projektiem, tika izvērtētas projektu kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas, izmantojot fiksētas līmeņatzīmes. Eiropas Komisija komersantiem noteica IRR likmi 9% apmērā, kuru pārsniedzot, komersanta nākotnes atbalstam tiek piemērots samazinošs koeficients – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, nodrošinot, ka projekta kopējais IRR līmenis atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9%.

Arī turpmāk elektrostacijas projekta kopējais IRR līmenis atbalsta perioda beigās nevarēs pārsniegt 9%, bet IRR aprēķinam jāņem vērā elektrostacijas vienotā tehnoloģiskā cikla princips un elektrostaciju faktiskajai situācijai atbilstoši dati.

Paredzēts, ka BVKB sešu mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās veiks visu elektrostaciju IRR atbilstības un pārkompensācijas izvērtēšanu, tādēļ komersantiem divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās vajadzēs iesniegt BVKB informāciju un dokumentus IRR aprēķina veikšanai. Vienlaikus, lai nodrošinātu IRR aprēķinu kvalitāti, paredzēts, ka turpmāk IRR pārrēķinu reizi gadā veiks BVKB.

VALSTS ATBALSTA VAI VALSTS ATBALSTA IZMAKSAS APTURĒŠANAS KĀRTĪBA

Ar valsts atbalstu saprot maksu par obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkumu, kas pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu.

BVKB, kas veic komersantu uzraudzību un kontroli OI ietvaros, pieņem lēmumu par valsta atbalsta vai valsts atbalsta izmaksas pārtraukšanu, līdz brīdim, kamēr konstatētais pārkāpums nebūs novērsts.

MK noteikumu grozījumos paredzētas specifiskas situācijas, kurās valsts atbalsta izmaksas tiks apturētas, tai skaitā, ja komersanta sniegtie dati nebūs atbilstoši  vienotā tehnoloģiskā principa ievērošanai, netiks nodrošināta BVKB pārstāvju iekļūšana elektrostacijā, lai veiktu pārbaudi, komersants nebūs noteiktajā termiņā reģistrējis elektrostaciju izcelsmes apliecinājumu reģistrā, noteiktā termiņā nebūs iesniegta  jaukto enerģijas avotu ražošanas vienības deklarācija izcelsmes apliecinājumu saņemšanai, kā arī gadījumā, ja komersants noteiktajā procesuālā termiņā nebūs iesniedzis BVKB informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kopējo kapitālieguldījumu IRR aprēķina veikšanai un tā atbilstības pierādīšanai.

Tāpat grozījumos noteiktas situācijas, kurās valsts atbalsts tiks apturēts, tostarp, ja elektrostacijā nav ievērots vienotā tehnoloģiskā cikla princips, konstatētas nepilnības elektrostacijā uzstādīto mēraparātu un mērlīdzekļu verificēšanas nosacījumu izpildē, kā arī, ja komersanta sniegtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai un šāda minētās informācijas neatbilstība ietekmējusi izmaksājamā atbalsta apmēru.

VALSTS ATBALSTA PERIODA IEROBEŽOJUMS

Valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā komersantiem tika sniegts jau no 1995. gada. Laika gaitā atbalstu noteicošais regulējums mainījās un pašlaik spēkā esošais regulējums paredz valsts atbalsta periodu 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas (hidroelektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 5 MW – 10 gadus no lēmuma piešķirt komersantam tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pieņemšanas dienas) un pēc tam nākamos 10 gadus – samazinātā apmērā.

Grozījumi paredz kārtību, kādā BVKB pieņem lēmumu par OI tiesību atcelšanu. Gadījumā, ja BVKB konstatē, ka kopējais valsts atbalsta periods, summējot visu veidu valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai, vienai elektrostacijai sasniedz 20 gadus, BVKB pieņem lēmumu atcelt komersantam piešķirtās tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju OI ietvaros un pārtraukt valsts atbalsta izmaksu, sākot ar nākamo dienu, kad kopējais valsts atbalsta periods, summējot visu veidu valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai, sasniedz 20 gadus. Tai skaitā tiek ņemts vērā “vēsturiskais atbalsts”, kas sniegts saskaņā ar sākotnējo valsts atbalsta programmu.

Savukārt publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu OI no dienas, kad BVKB pieņēmis lēmumu par OI tiesību atcelšanu komersantam.

Vienlaikus, komersantiem, kuriem OI tiesības piešķirtas pirms 2020. gada 15. februāra un valsts atbalsts konkrētajā dienā sasniedzis 20 gadus, tiek dots trīs gadu pārejas periods, lai palīdzētu komersantiem pielāgoties plānotajai nosacījumu maiņai.

Atgādinām, ka jaunas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu kopš 2012. gada netiek piešķirtas. 

Plašāk par MK apstiprinātajiem grozījumiem:

Noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. aprīlī.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Apstiprināta atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai un saules paneļu uzstādīšanai

Šā gada 8. marta Ministru kabinetā apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi atbalsta programmā privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, piešķirot papildu finansējumu 3,27 miljonu EUR apmērā programmas turpināšanai, paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku un paredzot atbalstu arī saules paneļu uzstādīšanai privātmājās, par ko šobrīd novērojama ļoti liela interese. Vienlaikus valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, lai atvieglotu būvniecības procesu saules paneļu uzstādīšanai. Pieteikumu pieņemšanu Attīstības finanšu institūcija ALTUM (Altum) sāks š.g. aprīļa otrajā pusē; precīzu pieteikumu pieņemšanas datumu Altum izziņos atsevišķi.

Interese no privātmāju īpašniekiem par alternatīvajiem energoresursiem pašpatēriņam pēdējos gados ir pieaugusi. Iedzīvotāji arvien vairāk vēlas siltināt savas privātmājas, nomainīt apkures katlus, būt enerģētiski neatkarīgāki. Tāpēc  papildus atbalstam privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, papildinājām programmu arī ar atbalstu saules paneļu un nelielu vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Ņemot vērā augstās energoresursu cenas, šobrīd īpaši svarīgi, lai jau šajā būvniecības sezonā varam īstenot pēc iespējas vairāk šādas ieceres. Tāpēc esam atvieglojuši arī būvniecības procedūru iecerēm, kas paredz pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Līdz ar grozījumiem paredzēts, ka privātmāju īpašnieki varēs saņemt atbalstu ne tikai energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem (būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās; inženiersistēmu (piemēram, apkures un ventilācijas iekārtu) iegādei, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; jaunas ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai) un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem (siltumenerģijas un mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai), nodrošinot ēkas energoefektivitātes klases paaugstināšanu, kā tas bija līdz šim. Turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tikai mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanai – saules paneļu un nelielu vēja ģeneratoru uzstādīšanai.

Tāpat tiek paplašināts potenciālais atbalsta saņēmēju loks – turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai viena dzīvokļa, bet arī divu dzīvokļu dzīvojamo māju (t.sk. dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu) atjaunošanai un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu ieviešanai. Tāpat turpmāk atbalstu varēs saņemt privātmājas visā Latvijā, t.sk. Rīgā, Rīgas reģionā, Rīgai tuvumā esošajās pašvaldībās un Jūrmalā.

Atbalstu programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas nodota ekspluatācijā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība.

Atbalsta programmas ietvaros iespējams saņemt dažāda veida atbalstu – valsts garantiju, tehnisko palīdzību un grantu jeb dāvinājumu. Maksimālā atbalsta summa ir 6000 eiro.

Garantija paredzēta, ja nepieciešams papildu nodrošinājums bankas aizdevumam, un tā varēs būt 30 % apmērā no aizdevuma summas, nepārsniedzot 20 tūkstošus EUR. Uz atbalstu garantijas veidā varēs pretendēt jebkura fiziska persona, kuras īpašumā ir ekspluatācijā nodota privātmāja, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, un kura ir viena dzīvokļa dzīvojamā māja vai divu dzīvokļu māja saskaņā ar būvju klasifikāciju.

Tehnisko palīdzību un grantu varēs saņemt, ja atbalsta saņēmējs ir persona, ar kuru kopā dzīvo un kura apgādībā ir vismaz viens bērns, vai personai iestājusies grūtniecība, vai persona, ar kuru kopā dzīvo persona, kurai ir iestājusies grūtniecība, un atbalsta saņēmējs ir norādīts kā gaidāmā bērna tēvs. Lai saņemtu atbalstu dzīvojamās mājas atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, būs jāizstrādā dzīvojamās mājas energoefektivitātes novērtējums un cita mājas atjaunošanai nepieciešamā dokumentācija. Atbalsta apmērs par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu būs 6 000 EUR apmērā.

Tāpat mājas īpašnieks varēs saņemt grantu, ja tikai tiek iegādātas un uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar jaudu līdz 11,1 kW (ieskaitot) ar un bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam, t.i. grantu varēs saņemt saules paneļu un vēja ģeneratoru uzstādīšanai, atkarībā no uzstādītās iekārtas (invertora) jaudas:

  • ar jaudu līdz 0.99 kW, izmaksās grantu 700 EUR;
  • ar jaudu no 1 līdz 1.99 kW, izmaksās grantu 1 000 EUR;
  • ar jaudu no 2 līdz 2.99 kW, izmaksās grantu 1 400 EUR;
  • ar jaudu no 3 līdz 3.99 kW, izmaksās grantu 1 800 EUR;
  • ar jaudu no 4 līdz 4.99 kW, izmaksās grantu 2 200 EUR;
  • ar jaudu no 5 līdz 5.99 kW, izmaksās grantu 2 500 EUR;
  • ar jaudu no 6 līdz 6.99 kW, izmaksās grantu 2 800 EUR;
  • ar jaudu no 7 līdz 7.99 kW, izmaksās grantu 3 200 EUR;
  • ar jaudu no 8 līdz 8.99 kW, izmaksās grantu 3 500 EUR;
  • ar jaudu no 9 līdz 9.99 kW, izmaksās grantu 3 800 EUR;
  • ar jaudu no 10 līdz 11.1 kW, izmaksās grantu 4 000 EUR.

Sākotnēji mājas īpašniekam būs jāiesniedz pieteikums, Altum to izvērtēs un sniegs atbildi pieteikuma iesniedzējam. Ja tā būs pozitīva, Altum slēgs līgumu ar atbalsta saņēmēju un varēs uzsākt plānoto pasākumu īstenošanu. Kā līdz šim, atbalsts tiks izmaksāts tikai pēc pasākumu īstenošanas, kad dokumentāli būs pierādāmi sasniegtie rezultāti pēc pasākumu īstenošanas.

Pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka tiek paaugstināta dzīvojamās mājas energoefektivitātes klase un tā nav zemāka par C ēku energoefektivitātes klasi, kā arī tiek samazināts dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņš apkurei vismaz 20 % apmērā.

Ja atbalsta saņēmējs veiks mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi, jānodrošina, ka rezultātā aprēķinātais primārās enerģijas samazinājums būs vismaz 20 % apmērā, un saražotā elektroenerģija jāizmanto atbalsta saņēmēja pašpatēriņam (par pašpatēriņu uzskatāma vismaz 80 % no saražotās elektroenerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā).  Tāpat atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniegs 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes.

Atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām atbalsta saņēmējs nevarēs saņemt no citām valsts, pašvaldības programmām. Piemēram, ja atbalsta saņēmējs būs pieteicies atbalstam Altum, lai saņemtu finansējumu saules paneļu uzstādīšanai, tas vairs nevarēs pretendēt uz atbalstu saules paneļu uzstādīšanai, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalsta programmā.

Informējam, ka š.g. 14. un 21. martā tiks organizēti vebināri gan par EM, gan VARAM izstrādātajām atbalsta programmām privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, kā arī populārākajiem risinājumiem. Vebināru dienas kārtība un pieteikšanās dalībai: https://bit.ly/3Kj1lws.

Papildu informācija par valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā, t.i. grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai” publicēti Vienotajā tiesību aktu projektu portālā (1.25. jautājums). 

Kā zināms, 2021. gada 27. maijā tika uzsākta pieteikumu pieņemšana Altum īstenotajā atbalsta programmā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai viena dzīvokļa dzīvojamās mājās, kuras ietvaros pēc savas mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanas privātmāju īpašnieki varēja saņemt atbalstu. Kā zināms, privātmāju īpašnieku interese par atbalsta programmu bija ļoti liela – mēneša laikā jau tika rezervēts viss programmā pieejamais finansējums, līdz ar to pieteikumu pieņemšana tika slēgta 2021. gada 1. jūlijā. Programmas ietvaros kopumā tika saņemti 392 pieteikumi, no kuriem 38 projektiem jau ir izmaksāts valsts atbalsts un 166 projekti atrodas dažādās īstenošanas stadijās.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Par sankciju piemērošanu un risku vadību ES fondu projektos

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņēmējus izvērtēt riskus projektu ieviešanā, ņemot vērā Krievijas kara Ukrainā radītās sekas:

Lūdzam sekot līdzi piemērotajām Starptautiskajām sankcijām, pārtraukt jebkādu sadarbību ar sankcionētiem uzņēmumiem un personām; papildu informācija, t.sk. skaidrojumi un noderīgas saites:  

Informējam, ka arī CFLA veic padziļinātu sankciju kontroli dažādos projekta uzraudzības posmos;

Aicinām vērtēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un personām, izvērtējot iespēju neturpināt to, ņemot vērā, ka var nebūt iespējamas piegādes, maksājumi un pastāvošo iespēju Starptautisko sankciju paplašināšanai nākotnē,  kā arī ētiskos un reputācijas aspektus. Būsim pateicīgi par Jūsu risku izvērtējumu un saziņu ar CFLA projekta vadītāju, lai varam sniegt atbalstu projekta vadībā;

Vienlaikus lūdzam izvērtēt kara seku ietekmi uz to līgumu izpildi, kur iesaistīti Ukrainas uzņēmumi, sazinoties ar mums un meklējot risinājumus (t.sk. ārkārtas apstākļu klauzulas izmantošana iepirkumu līguma izpildē, līguma nosacījumu maiņa);

Lūdzam informēt par jebkādu projekta termiņu nobīdi vai ietekmi uz rezultātu izpildi, ņemot vērā materiālu un pakalpojumu tirgus izmaiņas, sazinoties ar projekta vadītāju CFLA.

“Aktuālajā situācijā Ārlietu ministrija kopumā iesaka divpusējos kontaktus ar minētajām valstīm samazināt līdz nepieciešamajam minimumam. Vienlaikus aicinām rūpīgi izvērtēt līdz šim notikušo sadarbību, izšķirot tās jomas un jautājumus, kuros praktiska sadarbība ir Latvijas pusei kritiski nepieciešama un tādēļ jāturpina. Sadarbību pārējās jomās rekomendējam uz nenoteiktu laiku apturēt”, informē Ārlietu ministrija. 

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Transports Uzņēmējdarbība

Pieejams ES fondu finansējums Rīgas multimodāla sabiedriskā transporta plāna sagatavošanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi Satiksmes ministriju sagatavot Eiropas Savienības (ES) fondu projekta iesniegumu multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma sagatavošanai Rīgas metropoles areālam. Plānotais Kohēzijas fonda finansējums – viens miljons eiro.

 Satiksmes ministrija ar ES fondu finansējumu 85% apmērā varēs veikt pētījumus, novērtējumus un saistītās dokumentācijas izstrādi, sagatavojot ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāna priekšlikumu. Tas aptver dzelzceļa pakalpojuma piedāvājuma, optimālā dzelzceļa elektrifikācijas scenārija un bezizmešu ritošā sastāva tehnoloģijas, sabiedriskā transporta un mikromobilitātes infrastruktūras, attīstāmo maršrutu un multimodālo mobilitātes punktu un saistīto nosacījumu attīstības vajadzības.

Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums nav mazāks par 1 176 470 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums nepārsniedz 1 000 000 eiro un valsts budžeta finansējums nav mazāks par 176 470 eiro.

Projekta iesniegumu Satiksmes ministrijai jāiesniedz CFLA līdz š.g. 2. jūnijam, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.

Kohēzijas fonda atbalsts paredzēts plānošanas dokumenta – darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7. specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.2. pasākuma “Pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrāde ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma sagatavošanai Rīgas metropoles areālā” ietvaros.

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA vietnē atlase.cfla.gov.lv.

Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Publisko iepirkumu jomas regulējumā pilnveido pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļauj līgumu reģistru

Saeima ceturtdien, 3.martā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi pilnveido pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos. Tāpat grozījumi likumā iekļauj regulējumu par līgumu reģistru.

“Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem, pretendentiem un pretendenta apakšuzņēmējiem – pārbaudāmiem,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, akcentējot, ka tas ir visas sabiedrības interesēs. 

Grozījumi paplašina iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Kandidātu varēs izslēgt uz laiku līdz trīs gadiem, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu. 

Grozījumi noteic, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 tūkstoši eiro. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju. 

Likums paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi. 

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Kategorijas
Tehnoloģijas un iekārtas

Atbalsts tehnoloģiski ietilpīgu produktu prototipu izstrādei

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina izmantot iespēju un pieteikt savu produktu vai pakalpojumu Tehnoloģiju biznesa centra (TBC) programmā, lai saņemtu atbalstu tehnoloģiski ietilpīgu prototipu izstrādei. Katrs projekts varēs saņemt atbalstu līdz 15 tūkstošiem eiro ar 100% atbalsta intensitāti.  Konsultācijas par prototipa izstrādei piemērota partnera atrašanu tiek uzsāktas 2. martā un tām var pieteikties platformā Konsultācija prototipa izstrādes atbalstam | business.gov.lv – Valsts platforma biznesa attīstībai

“Viens no Latvijas ekonomikas izaicinājumiem ir tehnoloģiski augstu attīstītu produktu vai pakalpojumu attīstība. Biznesa ideju konkursos un hakatonos tiek kaldinātas daudz labas un perspektīvs idejas, tomēr tikai retā no tām tiek īstenota praktiski. Esam identificējuši, ka viens no sarežģītākajiem posmiem jaunu globāli konkurētspējīgu produktu attīstībā ir tirgū prezentējama prototipa izstrāde, tādēļ TBC programmā iespējams piesaistīt finansējumu un pieredzējušu profesionāļu atbalstu tieši šim biznesa attīstības posmam,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns, uzsverot, ka šāda veida mērķēts atbalsts līdz šim LIAA administrētajās programmās nav bijis pieejams.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar Latvijas universitātēm un tā piedāvā iespēju no garāžām pārcelties uz labi aprīkotām laboratorijām, lai pieredzējušu mentoru vadībā daudz straujāk virzītos uz mērķi, radīt pasaulē pieprasītus produktus ar augstu eksportspēju. Programma ir īpaši piemērota jaunajiem profesionāļiem, zinātniekiem vai studentiem, kuriem ir iestrādes tehnoloģiski augstu attīstītu produktu veidošanā. Būtisks nosacījums atbalsta saņemšanai būs arī projekta komandas faktoram.

Pretendenti jaunu produktu vai pakalpojumu prototipu izstrādei tiks vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā pārstāvētās tehnoloģiju nozares atbilstība viedajām specializācijām, tehnoloģiju gatavības līmenis (TRL), produkta komerciālais potenciāls, produkta testēšanas iespējas kā arī komandas kopējā kompetence.

Pieteikumus atbalsta saņemšanai no 2022. gada 4. līdz 24. aprīlim platformā www.business.gov.lv varēs iesniegt gan fiziskas gan juridiskas personas. Pirmajā uzsaukumā plānots atbalstīt vismaz 15 prototipu izstrādi. 

Informatīvs tiešsaistes pasākums par TBC atbalstu prototipēšanai un sadarbības partneru piedāvājumu notiks 9. martā plkst. 16:00 un tam varēs sekot līdz LIAA Facebook kanālā, bet ierakstā to būs iespēja noskatīties LIAA Youtube kontā.

Sadarbības līgumi par prototipu izstrādi ir noslēgti ar oficiālajiem projekta partneriem – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, taču prototipu var izstrādāt arī cita pētniecības institūcija ar atbilstošu specializāciju un kompetenci, ņemot vērā tās tehniskās iespējas un kapacitāti.

TBC izveidots ar mērķi nodrošināt inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu ideju pārvēršanu par biznesu ar globālām ambīcijām, sniedzot finansiālu atbalstu biznesa ideju autoriem gan apmācību programmā Inovāciju akadēmija, gan prototipēšanas programmā PROTOTECH.

TBC darbojas kā sadarbības platforma sekmīgai inovāciju komercializācijai, akcentu liekot uz sadarbību starp tehnoloģiski intensīvo nozaru jaunuzņēmumiem, inovatīvu ideju autoriem, pētniekiem un prototipēšanas laboratorijām, kā arī inovāciju un jaunuzņēmumu atbalstītājiem. Līdz 2024. gada 30. aprīlim TBC plāno piesaistīt vismaz 98 biznesa ideju attīstītājus apmācībām un sniegs atbalstu vismaz 30 prototipu izstrādei.

TBC finansē Norvēģijas finanšu instruments, sniedzot atbalstu divu miljonu eiro apmērā. TBC ir iekļauts LIAA Biznesa inkubatoru struktūrā, un tā mērķis ir sniegt atbalstu jaunajiem potenciālajiem uzņēmējiem, lai veicinātu biznesa ideju attīstību. Sadarbībā ar augstskolām, centrā tiks sniegts atbalsts pētniecībai, ideju attīstībai, prototipēšanai un Latvijas zinātnes sasniegumu pārvēršanai konkurētspējīgos uzņēmējdarbības projektos.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai. Vairāk par TBC un tā aktivitātēm var uzzināt šeit.

Kategorijas
Iepirkumu ABC Uzņēmējdarbība

Sankciju pārbaude publiskajos iepirkumos

Iepirkumu uzraudzības birojs atgādina, ka šībrīža mainīgajos apstākļos ir svarīgāk kā jebkad rūpīgi sekot līdzi izmaiņām Latvijas nacionālās, Eiropas Savienības, ANO, NATO, kā arī ASV piemērotās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajam un rūpīgi tās pārbaudīt.

Piemērotās sankcijas apkopotas: 

Eiropas Komisijas Sankciju karte – ES un ANO noteikto sankciju apkopojums 

ASV noteikto sankciju datubāze

Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē, kur apkopotas saites uz ES/NATO valstu sankciju sarakstiem (datubāze)

Sankciju pārbaudei var piemērot pasūtītāja paša izveidotu vai pakalpojumu sniedzēja nodrošinātu elektronisku rīku (piemēram, Lursoft).