Nezināmais zināmais Publisko iepirkumu likums

Dace Gaile, 28/05/2014

Post image for Nezināmais zināmais Publisko iepirkumu likums

„Iepirkumos nav iespējams…”, „Publisko iepirkumu likums neparedz…” – tādus un līdzīgus apgalvojumus nereti nākas dzirdēt. Vai likums tiešām neparedz iespējas, kas ļautu iepirkumu padarīt elastīgāku un pasūtītājam draudzīgāku?

Jācer, ka aicinājumu dalīt daļās, piemēram, no sortimenta viedokļa apjomīgo pārtikas iepirkumu tā, lai veicinātu vietējo ražotāju piedalīšanos, pasūtītāji ir gan sadzirdējuši, gan prot saprātīgi izmantot, t.i., vairs neapvieno vienā iepirkuma daļā burkānus un ananāsus, tādējādi izslēdzot vietējos augļu un dārzeņu ražotājus. 2014. gadā pieņemtās jaunās publisko iepirkumu direktīvas velta īpašu vērību iepirkuma priekšmeta dalīšanai daļās kā instrumentam, kas vienlaikus ļauj piedalīties iepirkumā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un nodrošina pasūtītājam iespēju izvēlēties kopumā izdevīgāko piedāvājumu, tostarp paredzot tiesības apvienot daļas vērtēšanas gaitā.

Arī vispārīgās vienošanās izmantošana, lai izvēlētos vairākus piegādātājus ilgtermiņa sadarbībai, paredzot, ka vienošanās darbības laikā var pārskatīt gan cenas, gan piedāvāto preču vai pakalpojumu tehniskos parametrus, pasūtītājiem vairs nav jaunums un tiek izmantota, piemēram, automašīnu apkopes pakalpojumu, ēku uzturēšanai nepieciešamo remontdarbu, vērtētāju pakalpojumu iepirkumos. Tomēr tādi likumā noteiktie iepirkumu instrumenti kā piedāvājumu varianti vai elektroniskās izsoles pagaidām ir pilnīgi neapgūta teritorija.

Runājot par piedāvājumu variantiem, vispirms jāpaskaidro, ka ir divas pilnīgi atšķirīgas situācijas – vairāku piedāvājumu iesniegšana vai piedāvājumu variantu iesniegšana. Piemēram, ja pasūtītājs, iepērkot kādu iekārtu, atļāvis iesniegt vairākus piedāvājumus, pretendents ir tiesīgs iesniegt pēc tehniskajiem parametriem un cenas atšķirīgus piedāvājumus, taču visiem šiem piedāvājumiem jāizpilda tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Turpretī, ja pasūtītājs ir noteicis, ka pretendents var iesniegt piedāvājumu variantus, pretendents ir tiesīgs iesniegt piedāvājumu, kas atšķiras no tehniskās specifikācijas prasībām (alternatīvu piedāvājumu), turklāt atšķirība var būt pat tik radikāla, ka preču piegādes līguma vietā tiek piedāvāts pakalpojumu līgums vai otrādi, ja vien piedāvātais risinājums atbilst pasūtītāja mērķim. Pasūtītājs šo iepirkuma instrumentu var izmantot, piemēram, lai dotu iespēju piedāvāt iepirkumā inovatīvu, videi draudzīgu produktu, kurš neatbilst pasūtītāja izstrādātajām tradicionālajām tehniskajām specifikācijām.

Tā kā gadījumos, kad atļauts iesniegt piedāvājumu variantus, tomēr jānosaka minimālās tehniskās specifikācijas prasības, kas jāizpilda alternatīvajam piedāvājumam, un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus, variantu salīdzināšanas rezultātā pasūtītājs varēs izvēlēties piedāvājumu, kas nodrošina labāko kvalitātes (ieskaitot inovatīvu pieeju vides prasību izpildei) un cenas attiecību.

Ja līdz šim minēto instrumentu izmantošanai nepieciešama vien pasūtītāju labā griba un zināšanas, tad elektroniskās izsoles izmantošanai nepieciešama arī programmatūra, kas ļauj īstenot izsoli ar lejupejošu soli, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Elektroniskā izsole ļauj pasūtītājam pēc piedāvājumu izvērtēšanas aicināt atlasītos pretendentus „pārsolīt” sākotnēji iesniegtās cenas. Ņemot vērā, ka līdztekus nereāli zemām cenām ir ne mazums iepirkumu ar pārāk augstām cenām, kā arī elektronisko rīku aizvien plašāku izmantošanu publiskajos iepirkumos, arī šāda iespēja būtu noderīga, tādēļ tiek veikti pasākumi, lai attīstītu pasūtītājiem elektroniskās izsoles organizēšanai nepieciešamo tehnoloģisko platformu.

Autors: Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: