Nepopulārais un pretrunīgais ēku siltināšanas iepirkums

Aivars Kļavis, 30/04/2013

Post image for Nepopulārais un pretrunīgais ēku siltināšanas iepirkums

Uz jautājumu, kāpēc Latvijā nevedas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas iepirkuma projektiem, neviens skaidri atbildēt nevar. Vienīgi Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) pamatoti uzskata, ka tie 187 pabeigtie projekti, kuros kopš 2009. gada kopā ar ES Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu investēti nedaudz vairāk par 18 miljoniem latu, ir tikai piliens jūrā.

Pašlaik Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija. Energoresursu cenas aug. Cilvēki ir parādā siltuma piegādātājiem milzu summas, jo likumsakarīgi aug arī siltuma cenas, un nav izredžu, ka pārredzamā nākotnē tās varētu samazināties. Vienlaikus valstī četrarpus gados teorētiski (ieskaitot vēl nepabeigtos projektus) nosiltināts tikai aptuveni 800 daudzdzīvokļu ēku.

Šajā ES plānošanas periodā ēku siltināšanas publiskajiem iepirkumiem bija pieejams ES Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 64 miljonu latu apmērā, no kura pagaidām iztērēti nepilni 53 miljoni. Summā iekļauti arī projekti, kas šobrīd nodoti tikai izvērtēšanai, un praktiski, ja atklāsies kādi iepirkuma procedūras pārkāpumi vai nepilnības, var tikt noraidīti. Nav jābūt dižam matemātiķim, lai izrēķinātu, ka pilnībā neapgūti paliek vairāk nekā 11 miljoni latu, bet plānošanas periods, kuram šī summa paredzēta, beidzas pēc astoņiem mēnešiem.
„Neviens, kas šajā periodā gribējis siltināt māju, bez naudas nav palicis. Tādējādi mēs pieprasījumu apmierinām,” saka Ķirsis. „Bet nauda šajā gadījumā ir sekundārs jautājums. Primārais – iedzīvotāju vēlmes, jo nav pieprasījuma pēc šī pakalpojuma. Es pat domāju – ja pieprasījums būtu, mēs tam atrastu papildlīdzekļus.”

Tātad atliek vien secināt, ka ir gan objektīva nepieciešamība pēc siltināšanas, gan līdzekļi, lai to veiktu, un ir arī mehānisms, kā to izdarīt – iepirkuma procedūra. Tad kāpēc rezultāti ir tik bēdīgi?

Kāpēc cilvēki negrib siltināt mājokļus?

Aprēķināts, ka no 2009. gada, kad varēja sākt iesniegt projektus ēku siltināšanai, Latvijā kopumā nosiltinātas 804 daudzdzīvokļu ēkas. Tiesa, šāds aprēķins veikts, skaitot gan pabeigtos projektus, gan tos nedaudz vairāk kā piecsimts, par kuriem līgumi jau noslēgti – tātad siltināšana sākusies vai sāksies vistuvākajā laikā –, gan arī nepilnus simts projektus, kas apstiprināti, tomēr šobrīd līgumi vēl nav noslēgti.
Pēc EM rīcībā esošās informācijas valstī kopumā esot aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu māju. Tātad nosiltināti vai siltināšanai paredzēti labi ja nieka divi procenti no kopējā apjoma. Rīgā, kur pērn un šogad kopā nosiltinātas tikai 12 mājas, tie ir tikai 0,4 %. Vilnis Ķirsis pārliecināts, ka no energoefektivitātes viedokļa savu laiku nokalpojušas, tāpēc renovēt vajadzētu 60–70 % no visām daudzdzīvokļu ēkām valstī jeb vismaz 25 000 no tām.

Par vienu no galvenajiem pasivitātes iemesliem viņš uzskata faktu, ka daļa iedzīvotāju joprojām nejūtas kā sava īpašuma saimnieki. Lai gan dzīvokļi sen privatizēti, tie joprojām dzīvojot ar pārliecību, ka siltuma piegāde un visi jautājumi, kas ar to saistīti – zemas cenas, augsta efektivitāte – jānodrošina valstij. Turklāt šī attieksme pret īpašumu katrā vietā esot atšķirīga.

„Piemēram, Rīgā nosiltināti 0,4 procenti, bet Valmierā – 13 procenti no visām mājām,” viņš skaidro. Vai tas nozīmē, ka valmieriešiem vairāk rūp savs īpašums nekā rīdziniekiem? „Jā, tā izskatās,” pārliecināts EM parlamentārais sekretārs, lai gan tūlīt pat piebilst, Valmierā daudzdzīvokļu mājas esot mazākas – galvenokārt piecstāvu, bet Rīgā lielākas – to skaitā arī deviņstāvu. Un, jo vairāk iedzīvotāju, jo grūtāk vienoties par siltināšanas iepirkumu. Sevišķi, ja cilvēki savstarpēji nav pazīstami.
To dzirdot, nāk prātā daži gadījumi, kad Rīgā šādās daudzdzīvokļu mājās viena dzīvokļa īpašnieks iespītējies un siltināšanas iepirkumam nepiekritis, bet lieta pēc tam, kad iepirkums tomēr noticis, nonākusi pat līdz tiesai.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: