Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība Nozares

Iepirkumu līderis darbojas medicīnas biznesā

SIA Arbor Medical Korporācija ir nozares līdere, kas visvairāk uzvar iepirkumos Latvijā un ir rekordiste arī pēc pastāvēšanas ilguma. SIA Arbor Medical Korporācija direktore DACE RĀFELDERE dalās pieredzē par iepirkumiem un par prasmi būt veiksmīgiem.

Jūs neapšaubāmi esat līderis medicīnas biznesā, respektabla, liela kompānija. Šogad esat iekļuvuši arī starp 150 labākajiem Latvijas uzņēmumiem…

Jā, tas bija ļoti patīkams notikums. Dienas Bizness katru gadu rīko vērienīgu pasākumu – visu nozaru uzņēmēju Reputāciju topu, kurā iekļauj 150 uzņēmumus. Sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Dienas Biznesa veidotais Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā. 2013. gadā SIA Arbor Medical Korporācija bija vienīgā no medicīnas kompānijām, ieskaitot farmāciju, kas bija iekļuvusi reputācijas topā.

Vai tāpēc uzvarat iepirkumos?
Protams, tas ir viens no iemesliem, jo ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumam būtu laba reputācija.

Kāda veida iepirkumi jūs interesē, ko jūsu kompānija piedāvā?
Mūsu pasūtītāji ir valsts un pašvaldības medicīnas iestādes un privātstruktūras. SIA Arbor Medical Korporācija piedāvājumā ir vairāk nekā 10 000 vienību dažāda pielietojuma medicīnas iekārtu un preču. Medicīnas iekārtu klāsts ir tik plašs, ka es drīzāk varu nosaukt to, ko nepiedāvājam – tās ir sterilizācijas iekārtas lielām slimnīcām, nepiedāvājām arī dažas specializētās ierīces acu ārstiem. Strādājām tikai ar ļoti augstas klases ražotājiem, bet nesadarbojamies ar lētajiem. Mums ir ilgstoša sadarbība ar starptautiski pazīstamiem zīmoliem Philips, Trumpf un citiem.
Jā, naudu, ko esam nopelnījuši, tirgojot medicīnas ierīces, esam investējuši ražošanā. Esam izstrādājuši programmatūru radioloģijas iekārtām AIR-RIS, kas palīdz plānot plūsmu, noslogojumu. Tās ir milzu investīcijas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām.

Vai iepirkumu konkursos jums ir daudz konkurentu?
Varētu teikt otrādāk: jebkurai firmai, kas piedāvā jebko, kas saistīts ar medicīnas precēm, mēs esam konkurents, jo daudzi specializējas, piedāvājot ko vienu vai atsevišķai medicīnas jomai. Bet tāda konkurenta, kas piedāvātu tik plašu spektru kā mēs, Latvijā otra nav. Protams, ne visiem patīk konkurents Arbor, tas ikdienā ir nogurdinoši, bet arī stimulējoši.

Kategorijas
Nozares

Iepirkums par kapu apsaimniekošanu

Gada sākumā Salacgrīvas novada dome izsludināja iepirkumu par kapu apsaimniekošanu. Jāatzīst – tāds iepirkuma priekšmets Latvijā nav nedz populārs, nedz aktuāls, jo vairumā gadījumu kapos nav arī tā saukto brīvo platību, kas būtu jāsakopj īpaši algotiem strādniekiem. Laukos faktiski visur izlīdzas paši, kā nu prot un var, bet pilsētās darbus padara komunālo dienestu strādnieki.

Impulss uzņēmējdarbības attīstībai

Izrādās, šāda iepirkuma pamatā ir tieši vēlme atbrīvoties no komunālajiem pakalpojumiem. Varētu pat teikt – no to radītā sloga pašvaldības budžetam un uzraudzībai. Tādēļ Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs saimniekošanu pa jaunam un jau paveikto kapsētu uzturēšanā raksturo kā ļoti pozitīvu soli: „Ne reizi vien pierādījies, ka privātais sektors spēj vairāk un kvalitatīvāk rūpēties par visu, kas notiek tā pārvaldītajā teritorijā. Par to liecina arī šis gadījums. Kamēr vēl nebija notikusi pašvaldības aģentūras „Salacgrīvas komunālie pakalpojumi” reforma, nereti līdztekus tādiem milzīgiem objektiem kā Via Baltica uzraudzība vajadzēja nodarboties pat ar attiecīgu dienestu skubināšanu savākt nobirušās lapas. Reformu plānojām jau sen, jo aģentūra auga, brieda, tā nemitīgi bija jādotē no pašvaldības budžeta, bet ar darbiem bija kā nu kuru reizi. Apspriedāmies ar uzņēmēju konsultatīvo padomi, saņēmām atbalstu un izsludinājām iepirkumu, vienlaikus dodot impulsu arī jaunas uzņēmējdarbības attīstībai ar iespējām nākotnē paplašināties.”

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Aizej tur, nezin kur, atnes to nezin ko… bet lētāko

Biznesa konsultāciju firmas Ekspertīžu un informācijas centrs valdes priekšsēdētājs ROMANS VITKOVSKIS ir cilvēks ar plašu pieredzi gan matemātikā (savā specialitātē), gan ekonomikā, gan likumdošanā. Šoreiz sniedzam viņa viedokli par Publiskā iepirkuma likuma darbības principiem. Runāsim par situācijām, kas īsti neiekļaujas standartsituāciju rāmjos.

Publiskā iepirkumu likums nav nekāds jaunais, turklāt tas pastāvīgi tiek uzlabots. Tā sakot, mācāmies no savām kļūdām. Būtu grēks sūdzēties par to, ar nosacījumu, ja mēs runājam par ikdienišķām lietām, bet kādas problēmas parādās iepirkumos, ja ir runa par nestandarta situācijām. Likums principā nevar paredzēt pilnīgi visu un situācijas, kuras neiekļaujas likumā vai var tikt attiecinātas uz vairākiem likuma pantiem, nemaz nav tāds retums. Šādos gadījumos situāciju varētu risināt pēc veselā saprāta principa, bet tas varētu būt pretrunā ar likuma burtu. Tiešām Latvijā tiesneši maz pielieto normu, kas dod iespēju nelemt pēc likuma burta, ja tas ir pretrunā ar veselo saprātu, un pieņemt savu risinājumu, kas ir pretējs likumam, bet saprātīgs pēc būtības. Ja lieta nonāks līdz tiesai, tad jautājumu nevis izvērtēs pēc būtības, bet kā Prokrusta gultā uz galvas vai kāju rēķina kādam mēģinās nogriezt to, kas neiekļaujas šī likuma paredzētajās robežās.

Kategorijas
Iepirkumu ABC Nozares

Mazais jeb zemsliekšņu iepirkums pēc 2013. gada 1. augusta

Šajā nodarbībā aplūkosim, kā jāveic mazais iepirkums, kas mainījies likumdošanā saistībā ar jaunākajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

Kas ir mazais jeb zemsliekšņu iepirkums, kāpēc šo iepirkuma metodi tā sauc?
Mazais iepirkums ir iepirkuma metode, kura piemērojama zemākajos PIL noteiktajos līgumcenu sliekšņos, tas ir:

  • preču un pakalpojumu iepirkumos – no 3000 (ieskaitot) līdz 30000 (neieskaitot) latiem;
  • būvdarbu iepirkumos – no 10 000 (ieskaitot) līdz 120 000 (neieskaitot) latiem.

Kas ir kopīgs ar citām iepirkuma metodēm?
Mazajos iepirkumos tāpat kā atklātās iepirkuma procedūrās, pircējam jāievēro publiskā iepirkuma mērķi un iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi.

Kādi iepirkuma posmi ir mazajam iepirkumam?
Kā jebkuram iepirkumam, arī mazajam iepirkumam ir vairāki posmi:

  • iepirkuma komisijas izveidošana un nepieciešamo ekspertu piesaiste;
  • iepirkuma dokumentu sagatavošana (t. sk. vajadzības apzināšana un tirgus izpēte);
  • iepirkuma norise:
  • iepirkuma izsludināšana,
  • piedāvājumu sagatavošanas laiks,
  • piedāvājumu saņemšana,
  • piedāvājumu atvēršana, izvērtēšana un lēmuma pieņemšana;
  • iepirkuma līguma slēgšana;
  • iepirkuma līguma vadība.
  • Kas drīkst piedalīties mazajā iepirkumā?
    Mazajā iepirkumā var piedalīties jebkurš piegādātājs, un pasūtītājs, izvērtējot piedāvājumu atbilstību iepirkuma noteikumiem, nosaka uzvarētāju.

    Kas regulē mazā iepirkuma norisi?
    Iepirkums pēc norises ir ļoti līdzīgs atklātam konkursam, tikai to piemēro pie zemākiem līgumcenu sliekšņiem. Iepirkumu norisi regulē PIL 8.1

    Tālāk detalizēti aplūkosim katru no mazā iepirkuma posmiem, un pircēja rīcību katrā no šiem posmiem.

    Kategorijas
    Likumdošana, normatīvie akti Nozares

    Jauna kārtība pasūtītāju finansētiem iepirkumiem

    Kas ilgi nāk, tas, cerams, labi nāk – tā būtu jāsaka par jauno Ministru kabineta tiesību aktu Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem (turpmāk – MK noteikumi), ko Ministru kabinets atbalstīja š. g. 4. jūnijā un kas stāsies spēkā 1. septembrī.

    Darbs pie spēkā esošo Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumu nr. 65 Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem grozīšanas sākās 2010. gada nogalē, kad Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts attiecīgs grozījumu projekts, ar kuru bija paredzēts grozīt spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus, novēršot laika gaitā konstatētās būtiskākās problēmas regulējumā. Tomēr, kā to pierādīja saskaņošana, ar redakcionāliem uzlabojumiem nebija līdzēts un kompromisa par projektu nebija, līdz beidzot Finanšu ministrija nolēma lūgt atsaukt minēto projektu. Ministru kabinets 2012. gada 19. jūnija sēdē pieņēma lēmumu atzīt projektu par aktualitāti zaudējušu, vienlaikus dodot uzdevumu izstrādāt un īsā laikā noteiktā kārtībā izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē jaunu tiesību akta projektu, kā galvenos regulējuma elementus nosakot interešu konflikta novēršanu, publicitātes nodrošināšanu un izmaksu pamatotības izvērtēšanu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un tuvinot iepirkumu norises kārtību privātajā sektorā pieņemtajai kārtībai.

    Jaunais MK noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2012. gada augusta beigās un 2013. gada sākumā saskaņotais dokuments tika iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Šobrīd, kad Ministru kabinets ir lēmis atbalstīt projektu, jākonstatē, ka spēkā esošā regulējuma grozīšana ir prasījusi vairāk nekā divus gadus, tāpēc ir pamats iesākumā teiktajam par ilgo MK noteikumu projekta ceļu līdz apstiprināšanai, ko ir ietekmējusi virkne faktoru. Tomēr par procesu svarīgāks ir saturs, proti, tas, vai projektā ietvertais regulējums ieviesīs uzlabojumus. Jaunā regulējuma efektivitāti varēs sākt vērtēt aptuveni pēc gada, tajā pašā laikā tieši šis brīdis ir būtisks, lai skaidrotu gaidāmās pārmaiņas un regulējuma piemērotāji varētu ar to iepazīties, izprast un būt gatavi piemērošanai. Par būtiskākajām izmaiņām turpmāk rakstā.

    Kategorijas
    Likumdošana, normatīvie akti Nozares

    Andris Ozols ar likuma grozījumiem apmierināts

    Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) viedokli par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr. 65 pauž tās vadītājs ANDRIS OZOLS. Viņaprāt, ideālā variantā no iepirkuma procesa starp uzņēmējiem ir jāatsakās vispār, un pieņemtie grozījumi viešot cerības, ka esam uz pareizā ceļa.

    Ko regulē MK noteikumi nr. 65?

    Privātais uzņēmējs iekārtas, preces un pakalpojumus mēdz iegādāties no cita privātā uzņēmēja. Varbūt kādam šķiet – kāpēc te valstij vajag iejaukties un diktēt, kurš no kura un ko pērk? Valsts ir atbildīga par atbalstu, ko tā grantu veidā sniedz konkrētiem uzņēmējiem. Ir bijuši pat gadījumi, kad valsts un ES fondu finansējums ir puse no rūpnīcas izmaksām, kas uzņēmējam nav jāatmaksā. Ja valsts finansē, tad loģiski, ka tai arī jāuzrauga, no kā, cik un ko pērk uzņēmējs, vai izmaksas nav sadārdzinātas. Šos nosacījumus regulē MK noteikumi nr. 65, kuros nesen tika veikti grozījumi.

    Cik būtiski šie noteikumi ir tieši LIAA klientiem?

    Lielākā daļa no 5000 aģentūras klientiem ir uzņēmēji, viņiem šie noteikumi ir ļoti būtiski. LIAA administrē vairāk nekā 20 programmas. Mazajos projektos, kuros piedalās lielākā daļa no klientiem, naudas ir krietni mazāk nekā lielajos – rūpnīcu uzņēmējs būvē par trijiem miljoniem, bet uz izstādi brauc par 10 tūkstošiem latu.

    MK noteikumi nr. 65 nesen tika skatīti valdībā, un grozījumi stāsies spēkā ar 1. septembri. Kā vērtējat gaidāmās izmaiņas?

    Kopumā esam apmierināti – regulējums kļūst arvien elastīgāks, un faktiski pēc šiem MK grozījumiem iepirkumu procedūrā ir iespējams nopirkt no tā, no kura uzņēmējs vēlas, nevis no lētākā. Diemžēl dokumentu apjoms, kas uzņēmējam ir jāiesniedz, nav samazinājies.

    Kategorijas
    Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Nozares

    Informācijas tehnoloģijas – mūsdienu pasaules asinsrite

    Pirmo reizi šajā izdevumā aplūkojot iepirkumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām, nākas secināt, ka šajā nozarē problēmu, sarežģījumu un izaicinājumu ir krietni vairāk nekā parastos iepirkumos. Vispirms jau tādēļ, ka pati nozare ir ļoti komplicēta,unikāla un, es pat teiktu – varena, jo īpaši mūsu elektronikas laikmetā. Varbūt ambiciozi skan, bet, ja kādudien kādas globālas katastrofas dēļ apstātos visi datu pārraides tīkli, valstis un pasaule pārstātu funkcionēt. Jo elektroniskā datu pārraide un sarežģītie tīkli, kas integrē vienotās sistēmās datortehniku, datu bāzes, valstiskas nozīmes reģistrus, valsts kasi, valsts nozīmes e-pakalpojumus, valsts drošības sistēmas, globālā transporta kustību utt., ir mūsdienu pasaules asinsrite. Un nozares speciālisti zina, ka tas nebūt nav pārspīlēti teikts. Tāpēc arī, iepērkot tik komplicētas sistēmas, nereti nepietiek pat ar to, ka gan pasūtītāja, gan piegādātāja komandā ir pieredzējuši speciālisti, jo bieži vien iepirkumi ir tik specifiski, ka reizē ar pasūtāmo IT produktu nākas iepirkt arī īpašus konsultantu pakalpojumus. Kāda ir situācija ar IT&T iepirkumiem Latvijā – vērtējam šajā diskusijā.

    Diskusijas dalībnieki:
    Oļegs Fiļipovičs, VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors;
    Nataļja Prjažeņņikova, VID Informātikas pārvaldes Pirmās tehniskā atbalsta daļas vadītāja, IT iepirkumu eksperte;
    Ivonna Bibika, Exigen Services biznesa attīstības direktore;
    Aldis Puisītis, SIA AAprojekts valdes loceklis;
    Ainars Biders, SIA AAprojekts, IT iepirkumu eksperts, izstrādājis labas IT iepirkumu prakses vadlīnijas pēc LIKTA pasūtījuma;
    Dzintars Zariņš, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDTA) valdes loceklis un SIA Dozimetrs valdes loceklis.

    IT&T iepirkumu tendences un vadlīnijas

    – Kādus IT pakalpojumus, programmatūru, datortehniku visvairāk un visbiežāk iepērk valsts institūcijas un pašvaldības? Kādas pozitīvas vai negatīvas tendences vērojamas pēdējos gados?

    Dzintars Zariņš: – Strādāju nozarē ilgus gadus, no pašiem sākumiem. Arī agrāk piedalījos iepirkumos, kad tādas iepirkumu sistēmas un IUB vēl nebija. Pirms diskusijas aprunājos ar savas asociācijas biedriem, kas pārstāv industriju, galvenokārt orientējoties uz datortehniku. Firmas un speciālisti, kas regulāri izstrādā risinājumus iepirkumos, diemžēl bieži ir neapmierināti ar iepirkumu rezultātiem, sūdzas, regulāri tiesājas un virza procesu dzelžu iepirkumos. Mūsu asociācijā divi lielākie piegādātāji un arī lielākie strīdnieki ir Capital un ATEA (IT infrastruktūras risinājumi). Problēmas sagādā tas, ka par iepirkumiem līdz 20 000 latiem sūdzības var iesniegt tikai Administratīvajā tiesā, nevis IUB. Risinājums: IUB varētu šīs sūdzības skatīt rakstveida procesā un izskatīšanas komisijā varētu būt tikai viens IUB darbinieks. Dažkārt mazajos iepirkumos pasūtītājs rīkojas klaji prettiesiski, bet došanās uz tiesu nekādi neaptur iepirkumu līguma slēgšanu. Mūsu asociācijas biedri uzskata, ka IUB tomēr vajadzētu turpināt šo procedūru, varbūt to vienkāršojot, optimizējot.

    Ainars Biders: – Būtībā informācijas tehnoloģiju iepirkumi IUB ir stabili favorīti pēc sūdzību skaita – līdztekus būvniecības iepirkumiem. Tādēļ pēc asociācijas LIKTA pasūtījuma sagatavojām dokumentu Labas prakses vadlīnijas IT iepirkumos, kas publicēts IUB mājaslapā, un šajā dokumentā apkopoti lielākie grābekļi, uz kuriem pasūtītājs visbiežāk uzkāpj: tās ir nepārdomātas, pārmērīgas atlases prasības, piemēram, prasība, lai iepriekš būtu ieviestas desmitkonkrētas sistēmas. Kāpēc gan?! Ja uzņēmums to ir izdarījis vienreiz, kāpēc lai tas to neizdarītu otrreiz! Nav vajadzīga desmitkārtīga pārbaude! Tāpat ir prasības, kuras attiecas tieši uz garantijas saistību pārņemšanu, līdz ar to konkrētā sistēmā attīstības darbus var veikt tikai tas pats uzņēmums, kas to izpildīja. Nereti ir sastopamas kļūdas vērtēšanas kritērijos – tie bieži vien ir tādi, kam nav nekādas saistības ar iepirkumu priekšmetu, turklāt šie kritēriji nav izmērāmi. Un vēl viena standartproblēma – iepirkumu likumdošana, judikatūra un prakse nepārtraukti attīstās un mainās: vidēji mēnesī iznāk 1–2 IUB lēmumi, kam būtībā ir judikatūras nozīme. Tāpat ar līdzīgu intensitāti nāk tiesas spriedumi. Faktiski, ja tam visam rūpīgi neseko līdzi, tad nav iespējams sagatavot normālu, pareizu iepirkumu.

    Kategorijas
    Nozares Pašvaldības

    Risinājumi, ko piedāvā Ogre

    Pieņemot atbildīgus lēmumus un nebaidoties riskēt tik sarežģītā jomā kā publiskais iepirkums, Ogres novada pašvaldība kopā ar kaimiņu novadu pašvaldībām pirmie un pagaidām vienīgie valstī realizē vairākus unikālus iepirkuma projektus. Būtiska loma tajā nenoliedzami ir novada pašvaldības Iepirkuma nodaļas vadītājas VALDAS ZVAIGZNES kompetencei un pieredzei.

    Šogad līdz jūnijam Ogres novada pašvaldība izsludinājusi trīsdesmit deviņus publiskos iepirkumus. Daļā ar tiem ar pretendentiem jau noslēgti līgumi, citi vēl turpinās. Tie ir atšķirīgi gan pēc sava apjoma, gan līgumcenām. Sākot ar malkas piegādi atsevišķu pagastu iestādēm vai pārtikas iepirkumu skolām un bērnudārziem, beidzot ar atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanas iepirkumu uzreiz veselās piecās (Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones) pašvaldībās, kur paredzamā līgumcena ir ap 6 miljoniem latu. Vienlaikus pilsētā siltināti nami un tiek rekonstruētas ielas. Šo projektu līgumcenas sniedzas simttūkstošos latu.

    Tomēr projektu dalījums lielos un mazos ir nosacīts. Pašvaldībai un tās teritorijā dzīvojošajiem svarīgs ikviens no tiem. Savukārt iepirkumu organizētājiem neatkarīgi no pretendentu skaita, pakalpojuma specifikas vai paredzamās līgumcenas jāgarantē absolūti precīza iepirkumu procedūra.

    Lai gan pretendenti ar katru gadu kļūst zinošāki, Ogres novada pašvaldības Iepirkuma nodaļas vadītāja Valda Zvaigzne atzīst – lai ievērotu visas likuma prasības un vienlaikus procesu novestu līdz veiksmīgam gala rezultātam, iepirkumu organizētājiem darba kļūst arvien vairāk.

    Kategorijas
    Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Nozares

    Mēbeļu iepirkumi izglītības iestādēm

    Šobrīd Latvijā daudzās iestādēs notiek pāreja uz centralizēto iepirkumu ar mērķi samazināt iepirkuma izmaksas, nezaudējot kvalitāti. Vai tas izdodas? Kā centralizētais iepirkums atsaucas uz skolu mēbeļu kvalitāti?

    Pirmajā brīdī šķiet, ka nav nekā vienkāršāka kā nopirkt galdu un krēslu. Tomēr, iedziļinoties izglītības iestādēm paredzēto mēbeļu iepirkuma prasībās, jāsecina, ka arī šāds iepirkums prasa labas priekšzināšanas un rūpīgu analīzi. Pirmkārt, skolā bērni pavada krietni daudz laika un lielāko daļu no tā – klasē, sēžot pie skolas sola. Mēbeļu dizainam ir liela ietekme uz bērna stāju – vai viņš būs sakņupis, vai sēdēšana būs ērta vai nogurdinoša. Ja mēbeles nebūs pietiekami drošas un stabilas, iespējams lielāks savainošanās risks, tām salūstot vai, bērnam saskrienoties ar mēbeles aso stūri. Sliktas kvalitātes mēbeles var bojāt bērna apģērbu. Mēbeļu virsmas pārklājums var saturēt kaitīgas vielas, kas berzes rezultātā nonāks uz bērna ādas vai pat mutē. Tāpat mēbeles var izdalīt vielas, kas ietekmēs gaisa kvalitāti klasē. Un, protams, nedrīkst aizmirst arī to, ka mēbeles ir interjera elements, kas lielā mērā iespaido bērnu estētisko gaumi, kā arī to, vai bērniem patiks un būs prieks nākt uz skolu. Tā kā bērni ir kustīgi un aktīvi, mēbelēm jāiztur liela slodze, tāpēc būtisks faktors ir to izturība un iespēja nomainīt bojātās detaļas. Vai realizētajos mēbeļu iepirkumos šie jautājumi ir ņemti vērā? Apvienoto Nāciju Starptautiskais bērnu fonds (UNICEF) uzsver skolas mēbeļu ietekmi uz bērnu veselību, raizējoties par to kvalitāti un drošību Āzijas un Āfrikas valstīs. Vai mums ir pamats uzskatīt, ka Latvijā esam daudz labākā siuācijā?

    Agrāk iepirkums balstījās uz skolu direktoru personisko pieredzi, ilgstoši izveidojušos sadarbību (veiksmīgā gadījumā), citu kolēģu atsauksmēm, vizuālo un praktisko novērtējumu (direktora vizīte mēbeļu ražotnē vai bāzē), bet šobrīd priekšplānā izvirzās rakstiskā iepirkuma specifikācija. Vai tā ir pietiekoši detalizēta, lai pilnībā aizvietotu atsauksmes un ilglaicīgo pieredzi? Nav skaidrs, kādas izmaiņas sagaidāmas skolu autonomijas gadījumā, vai nevajadzēs atgriezties pie agrākās pieejas.

    Skolu decentralizētais iepirkums

    Raksta gatavošanai aptaujāju vairāku mazo skolu direktorus, kādas ir viņu galvenās prasības skolu mēbelēm (galdiem un krēsliem), un kā agrāk ticis organizēts iepirkums.

    Kategorijas
    Likumdošana, normatīvie akti Nozares

    Iepirkumi likumdošanas labirintā 2

    Žurnāls Iepirkumi turpina diskusiju (sākums iepriekšējā numurā) par atsevišķām Publisko iepirkumu likuma (PIL) normām un to interpretāciju. Kā liecina prakse, nereti tieši šī interpretācija kļūst par klupšanas akmeni gan iepirkumu organizētājiem, gan pretendentiem. Kāpēc daudzas no šīm normām ne tikai grūti izpildāmas, bet arī ar grūtībām izprotamas? Un galvenais – vai neskaidrības, kas daudziem rada problēmas, ir iespējams novērst?

    Izeju no likumdošanas labirinta meklē:

    • zvērināta advokāte Debora Pāvila;
    • Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vecākais eksperts Artis Lapiņš;
    • VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs juriste būvniecības jautājumos un Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikums eksperte publisko iepirkumu jautājumos Evija Puķe;
    • juriste, publisko iepirkumu eksperte, šīs diskusijas vadītāja Ieva Lācenberga-Rocēna.

    Iepriekšējā sarunā tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā pērn Publisko iepirkumu likumā iestrādāto nosacījumu, ka viena pretendenta atbilstības gadījumā iepirkuma procedūra jāizbeidz; par PIL 48. pantā fiksēto nepamatoti lēto piedāvājumu (kas tas ir un kam šī norma izdevīga); kā arī, kam vajadzētu būt noteicošajam iepirkumā – saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam vai zemākajai cenai. Un kāpēc praksē viennozīmīgi dominē zemākā cena, nevis izdevīgums.

    Uz diskusiju aicinātie eksperti runāja arī par tādu likuma normu kā balstīšanos uz cita spējām. Ko ar to domājis likumdevējs – tehnikās un profesionālās vai finansiālās spējas? Mēģinot rast atbildi uz šo jautājumu, neizbēgami jāuzdod nākamais – kuras no tām ir nododamas un kuras nav.

    Ar Ievas Lācenbergas-Rocēnas secinājumu „arī šajā gadījumā acīmredzot jārunā par to, kā mēs attiecīgo likuma normu interpretējam. Pareizāk būtu katrā konkrētā situācijā izanalizēt līgumu un apzināties, kādi resursi nepieciešami tā izpildei. Nevaram akceptēt, ka uzņēmums, uz kura spējām balstās līguma slēdzējs, kļūst līdzatbildīgs tā izpildē. Manuprāt, ja to šādi interpretējam, tas ierobežos piegādātāju iespējas piedalīties iepirkumos” diskusija žurnāla maija numurā arī beidzās. Bet, kā zināms – dzīvē nekas nebeidzas.

    Nabadzība liek izvēlēties lētāko, nevis labāko

    Ieva Lācenberga-Rocēna: – Neapšaubāmi viena no pašlaik lielākajām problēmām, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, – valsts tajos nav gatava saimnieciski izdevīgākajiem piedāvājumiem. Pirmkārt, mums vienkārši tam nav naudas. Tāda nu reiz ir realitāte. Otrkārt, nav īsti skaidrs, kādus kritērijus izvirzīt šiem saimnieciski izdevīgākajiem piedāvājumiem. Speciālisti paši nespēj definēt, kā tos nofiksēt un kā salīdzināt.

    Debora Pāvila: – Manuprāt, ikvienā situācijā šie procesi jāsalīdzina ar ikdienas dzīves realitāti. Piemēram, jūsu pašu dzīvokļa remonts… Ko jūs izvēlētos – zemāko cenu? Domāju, ka tomēr kvalitāti. Zemākā cena, protams, ir vieglākais un vienkāršākais veids, kā atlasīt pretendentus. Bet zemāko cenu var piedāvāt arī tas, kuram ir visai aptuvens priekšstats par veicamo darbu.

    Ieva Lācenberga-Rocēna: – Iepirkumos tomēr darbojas kvalifikācijas kritērijs, un tie, kuriem ir visai aptuvens priekšstats, no tiem tiktu izslēgti. Ne jau velti likumdevējs samainīja vietām kritērijus, liekot par primāro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tas nozīmē principiāli jaunu pieeju iepirkumiem, bet, ko var darīt, ja valsts tam nav gatava. Un, kā jau teicu – nav gatava finansiāli.

    Artis Lapiņš: – Es domāju, ka tik tiešā veidā, kā iesaka Debora, mēs iepirkumus ar ikdienas sadzīves realitāti salīdzināt nevaram. Arī piemērā ar dzīvokļa remontu kā galvenais kritērijs darbosies pavisam kas cits. Tas, ko varētu saukt par reputāciju. Draugu atsauksmes, ieteikumi… Tas, ko attiecībā uz publisko iepirkumu mēs tā īsti nevaram izvērtēt.

    Debora Pāvila: – Kāpēc ne? Atsauksmes vērtē, nosakot kvalifikāciju. Īstenībā publiskajā iepirkumā ir ļoti, ļoti daudz šādu pretendenta izvērtēšanas iespēju, kuras vajag izmantot. Ja tās neizmanto, tad paliek tikai zemākā cena – un viss.

    Artis Lapiņš: – Taisnība, mums ir problēmas, vērtējot kvalitāti.