Žurnāls Iepirkumi

ĒRIKS MEŽALIS,
Eiropas Komisijas Publiskā iepirkuma darba grupas loceklis

Publiskā iepirkuma praksē nereti ir pieņemts uzskatīt publiskā iepirkuma procedūru par vissvarīgāko publiskā iepirkuma projekta posmu. Šāda nostāja ir saprotama, jo tieši kvalitatīvi veikts iepirkuma process ir teicams sākums projekta īstenošanai. Tomēr ne mazāk svarīgs projekta izdošanās nosacījums ir atbilstoši sagatavots iepirkuma līgums, kas tiek slēgts ar iepirkuma procedūras uzvarētāju (vai uzvarētājiem).

Ilgā darba pieredze publiskā iepirkuma jomā man ir ļāvusi veikt vairākus novērojumus, kuri, cerams, varētu būt aktuāli arī citiem šajā jomā strādājošiem speciālistiem.

1. Iepirkuma līgumi ne vienmēr tiek pievienoti iepirkuma procedūras dokumentācijai jau iepirkuma procesa laikā (šāda situācija notiek lielākoties tādēļ, ka publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti paredz obligātu līguma pievienošanu iepirkuma procedūras dokumentiem tikai atsevišķu procedūru gadījumos).

2. Gadījumos, kad iepirkuma līguma projekts tomēr ir pievienots iepirkuma dokumentācijai, tirgus dalībnieki pat tad, ja kāda līguma projektā paredzētā norma tos neapmierina, neveic vai novēloti veic komunikāciju ar iepirkuma veicēju, lūdzot koriģēt vai izslēgt no iepirkuma līguma projekta tiem netīkamos vai neizpildāmos nosacījumus.

3. Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas prakse nav pārāk labvēlīga tiem uzņēmējiem, kuri vēlas apstrīdēt iepirkuma dokumentācijai pievienotā iepirkuma līguma projekta nosacījumus – Iepirkumu uzraudzības birojs, vērtējot šādus strīdus, parasti pārbauda vien to, vai apstrīdētā norma potenciāli nerada nevienlīdzīgu attieksmi, t. i., vai tā kādam piegādātājam nerada nepamatotas priekšrocības. Tomēr bieži vien praksē netiek vērtēts, piemēram, tas, cik samērīgs ir noteiktais līgumsods.

Žurnālam “Iepirkumi” ieejot trešajā gadskārtā, lūdzām lasītājiem izteikt vērtējumu par mūsu veikumu aizvadītajos gados, aicinājām izcelt svarīgākās pārmaiņas iepirkumu nozarē un uzklausījām ieteikumus žurnāla veidošanā. Solām, ka ņemsim tos vērā. Paldies par jūsu laba vēlējumiem!

SIA “Arčers” Būvniecības departamenta direktora padomnieks Imants Akmentiņš: “Nozīmīgs un apsveicams jau ir pats fakts, ka iepirkumu procesam, kas ir uzņēmējdarbības lielas daļas ikdiena, speciāli tiek izdots žurnāls. Tas visiem procesā iesaistītajiem palīdz orientēties likumdošanā un ir vieta, kur satiekas dažādi viedokļi, kur atrodami ieteikumi, skaidrojumi, tendences, arī noskaņojums – viss, ko būtu nepieciešamas zināt gan tiem, kuri iepirkumos piedalās pretendentu statusā, gan arī tiem, kuru pienākums ir pilnveidot atsevišķas iepirkumu procedūras un iepirkuma procesu kopumā.

Iepirkumu sistēma pilnveidojas lēni un smagi, jo procesā iesaistītas tik dažādu dalībnieku intereses, ka 100% ideālu sasniegt diez vai būs iespējams. Tāpēc īpaši patīkamas ir pērn veiktās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, radot priekšrocības tiem, kas godprātīgi maksā nodokļus. Ceļš no it kā tik pašsaprotama uzstādījuma līdz likuma grozījumiem bija ilgs un nebūt ne vienkāršs, tajā svarīga loma viedokļu apmaiņā un skaidrošanā bija arī žurnālam “Iepirkumi”.

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu ģenerāldirektorāta vadītājs Danjels Kaljeha Krespo vērtē situāciju iepirkumu nozarē un komentē gaidāmās izmaiņas likumos.

– Kādi procesi patlaban notiek ES publiskā iepirkuma nozarē?

D. Kaljeha Krespo: – Publiskais iepirkums Eiropas Komisijas darba kārtībā ieņem ļoti svarīgu vietu. Tas ir viens no vienotā tirgus trīs pīlāriem vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām, valsts sektors tautsaimniecībā ir vislielākais patērētājs. Valsts iestāžu izdevumi veido aptuveni 19% no ES IKP. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai iepirkumu konkursi notiktu godīgi un atklāti, lai būtu nodrošināta vislabākā cenas un vērtības attiecība nodokļu maksātājiem. Otrām kārtām, publisko iepirkumu izmanto arī kā līdzekli, lai rosinātu pieprasījumu pēc inovatīviem, videi draudzīgiem vai sociāli atbildīgiem produktiem vai pakalpojumiem. Pasūtītājiem publiskajā iepirkumā var būt liela ietekme, veicinot tehnoloģisko attīstību, cīņu pret klimata pārmaiņām un sociālās atstumtības mazināšanā. Tādējādi publiskajam iepirkumam ir svarīga loma “Eiropas 2020” stratēģijā.

Pērn ES veica būtiskas reformas publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā. Likumi patlaban ir modernizēti, vienkāršoti, tos var piemērot elastīgāk nekā agrāk. No 2018. gada septembra visām līgumslēdzēju pusēm būs obligāti jāizmanto elektroniskie instrumenti. Tātad sāks darboties e-iepirkums, kas padara visu iepirkuma procesu pārskatāmāku, ātrāku un lētāku. Patlaban mums ir jānodrošina, lai dalībvalstis precīzi un savlaicīgi pārnes šos nosacījumus savu valstu likumu sistēmās, kas tām ļaus pilnībā izmantot piedāvātās iespējas.

Par zaļo iepirkumu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi Zaļā iepirkuma veicināšanas plānu 2015. – 2017. gadam, kas jau saskaņots ar ministrijām. Par šā plāna tapšanu un mērķi stāsta VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

A. Ozola: – Mūsu mērķis ir palielināt to iepirkuma daļu, kur, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tiek izmantoti vides kritēriji. Vēlamies zaļo iepirkumu ne tikai valsts pārvaldes iestādēs, tātad publiskajos iepirkumos, bet arī skatīties tālejoši, proti, ko dara privātais sektors. Jau sen dažādi vides nosacījumi iepirkumu konkursos – tostarp par CO² emisiju līmeni, trokšņu līmeni, energoefektivitāti, par bioloģiskās pārtikas izmantošanu ēdināšanā – nav jaunums Eiropas valstīs, tos diezgan plaši praktizē iepirkumu konkursos. Vairākās valstīs zaļie iepirkumi veido pat 30 – 40% lielu īpatsvaru no kopējās publisko iepirkumu naudas summas. Ņemsim vērā, ka, piemēram, arī mēbelēm var būt ekosertifikāti. Mums laikā, kad aktīvi notika klimata pārmaiņu finanšu instrumentu projektu konkursi, zaļo iepirkumu īpatsvars palielinājās, jo konkursa nosacījumos bija obligāta prasība par zaļā iepirkuma izmantošanu, galvenokārt par zemāku CO² emisiju līmeni. Tomēr pašlaik zaļo iepirkumu īpatsvars ir vien daži procenti.

Lai gan – jau 2005. gadā Publisko iepirkumu likums valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām ļāva iekļaut iepirkumu konkursu nosacījumos vides kritērijus. Nedrīkst vien iekļaut prasību pēc konkrēta ekosertifikāta veida, bet jāiekļauj aprakstošie kritēriji. Tolaik secinājām – pašvaldības un valsts iestādes neuzdrošinās iekļaut vides kritērijus iepirkumu konkursu nosacījumos. Iemesls ir bailes no tā, ka kādu nosacījumu iekļaus nepamatoti vai arī konkursā neviens nepieteiksies. Lielai daļai ekspertu ir izveidojies priekšstats, ka dažādām vides prasībām atbilstošs produkts noteikti būs dārgāks, kas ne vienmēr atbilst patiesībai.

Jaunajā plānošanas periodā visu ES fondu projektu uzraudzību īstenos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Jaunais Eiropas Savienības (ES) plānošanas periods sākās jau pērn, savienības septiņgadu budžets arī apstiprināts, tomēr neviens atklātais konkurss (atlase) projektu pieteikumiem nav izsludināts. Turklāt, kā aizvadītajā nedēļā norādīja Finanšu ministrijas pārstāvji, nav arī zināms, kad tas notikšot. Ministrija projektu pieteikumu iesniegšanas termiņus uzņēmējiem paziņošot martā vai aprīlī. Jāsagatavo arī Ministru kabineta noteikumi.

Lietderīgai atlikušā laika izmantošanai līdz pieteikumu pieņemšanai piedāvājam iepazīties ar jaunā plānošanas perioda (2014. – 2020. gads) prioritātēm, ar izmaiņām ES fondu administrēšanā un citiem, mūsuprāt, noderīgiem jaunumiem.

3004 eiro “uz galviņu”

Latvija pavisam šajā plānošanas periodā no ES budžeta saņems 7453 miljonus eiro, bet iemaksās 1860 miljonus eiro. Tātad tīrais ienākums būs 5593 miljoni eiro. Var arī teikt – par katru ES budžetā iemaksāto eiro pretim saņemsim četrus eiro (tikpat, cik aizvadītajā plānošanas periodā). Ja vien būsim sagatavojuši un īstenojuši labus projektus. No aizvadītā plānošanas perioda aizvien vēl projektu īstenotājiem nav atmaksāti aptuveni 800 miljoni eiro, kas jāprasa Eiropas Komisijai.

Ingus Rūtiņš, asociācijas “Latvijas auto” viceprezidents:

“Publiskais iepirkums Latvijā ir pārvērsts par lielu farsu. Konkurence ir gandrīz visās nozarēs. Notiek manipulācijas ar iepirkuma konkursa nosacījumiem, šie konkursi ir iespējami tendenciozi, ieinteresēti, neprofesionāli. Tirgus dalībnieki cenšas manipulēt ar mērķi kvalificēties iepirkuma konkursam. Katrs nosacījums ir manipulējams, tāpēc pasūtītājs nereti produktu vai pakalpojumu pērk no manipulēta piedāvājuma.

Mēs nepārtraukti uzstājam, un tas notiek ne tikai saistībā ar publisko iepirkumu, ka auto pārdošanas un autoservisu nozarē ir jābūt atbilstības nosacījumiem. Piemēram, profesionālās mācību iestādes apmāca automehāniķus, tomēr nekur nav teikts, ka auto apkalpes stacijās būtu jādarbojas profesionāliem meistariem. Ja tā būtu, tad auto iepirkumu un auto apkopes konkursos nevarētu piedalīties neprofesionāli uzņēmēji ar saviem uzņēmumiem. Patlaban iepirkumu konkursu nolikumos tiek izvirzīti ļoti vispārīgi uzņēmējdarbības nosacījumi, tostarp pozitīvs pašu kapitāla rādītājs, pēdējo gadu apgrozījums korelācijā ar iepirkumu apjomu. Šiem rādītājiem nav saistības ar uzņēmuma profesionālo darbību. Pasūtītājam ir pienākums kvalitatīvi un kvalificēti pārliecināties, ka iepirkums nav nepamatoti lēts. Šā iemesla dēļ ir jāaicina profesionāli konsultanti. Tomēr, pat ja pasūtītājam ir vēlme pierādīt, ka iepirkuma procesā piedāvājums nav pareizs, esošie likumi viņam liedz to darīt. Iepriekš nosauktie nosacījumi mūsu un arī citu nozaru uzņēmējiem traucē. Šī kārtība ir jāmaina.”

Aizdomas par viltotiem dokumentiem

VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) ir vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamu dokumentu viltošanu.

Iespējams, viltoti dokumenti ir iesniegti “LVC” organizētā publiskā iepirkuma “Valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 24,40. – 38,18. km segas rekonstrukcija” ietvaros. Iepirkumu izsludināja 2014. gada 13. augustā. Iepirkuma ietvaros pretendentiem bija jāiesniedz apliecinājums par būvmateriālu atbilstību un nepieciešamā daudzuma pieejamību minētā projekta īstenošanai. Viens no pretendentiem, AS “KAYA MADENCLICK TAAHHUT SANAJ I VE TOCARET ANONIM”, kas reģistrēts Turcijā, iesniedzis attiecīgo apliecinājumu. Lai pārliecinātos par informācijas patiesumu, “LVC” vērsās pie apliecinājumā norādītā būvmateriālu piegādātāja ar lūgumu apstiprināt, ka apliecinājumu ir izdevis konkrētais būvmateriālu piegādātājs.

2014. gada decembrī “LVC” saņēma piegādātāja vēstuli, kurā uzņēmums informēja, ka minēto apliecinājumu nav parakstījusi paraksta tiesīgā persona un būvmateriālu piegādātājam nav līguma attiecību ar apliecinājumu iesniegušo pretendentu. Salīdzinot paraksta tiesīgās personas parakstus uz vēstules un apliecinājuma, “LVC” konstatēja, ka paraksti ir dažādi un pilnīgi atšķirīgi. “Pēdējos gadus konkurence valsts ceļu būvniecības iepirkumos ir visai sīva, katrā iepirkumā piedalās vismaz 6 – 7 komersanti. Taču šāds gadījums, kad izmanto, iespējams, viltotus dokumentus, ir pirmais,” saka “LVC” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

“LVC” iepirkumā par autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma no 24,4. līdz 38,18. kilometram segas rekonstrukciju uzvarējusi būvkompānija “Saldus ceļinieks”, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama intervijā žurnālam “Iepirkumi” atzīst, ka veic aktīvu pasūtītāju izglītošanu, lai nodokļu naudas tērētāji, organizējot publiskos iepirkumus, mācētu atpazīt uzņēmējus, kas savstarpēji vienojušies.

– Aizvadītā gada nogalē paudāt bažas, ka Konkurences padome sāk pārvērsties par Iepirkumu uzraudzības biroja filiāli, jo liela daļa jūsu vadītās iestādes resursu veltīta publisko iepirkumu analīzei. Cik daudz lietu aizvadītajā gadā saistībā ar iepirkumiem skatītas Konkurences padomē?

S. Ābrama: – Aizliegto vienošanos departamentam apmēram puse no visiem lēmumiem bija par aizliegtu vienošanos tieši publiskajos iepirkumos. Trīs lēmumi bija par to, ka uzņēmēju asociāciju biedri bija savstarpēji apmainījušies ar aizliegtu informāciju, bet trīs bija par karteļiem publiskajos iepirkumos.
2014. gadā ļoti intensīvi sadarbojāmies ar publisko iepirkumu organizētājiem, rīkojām seminārus, lekcijas par to, kādi riski ir publiskajos iepirkumos, kādas pazīmes liecina par aizliegtu vienošanos.
Šiem semināriem ir ļoti labi rezultāti – saņēmām 12 iesniegumus no iepirkumu organizētājiem par aizdomīgām darbībām iepirkumos. Visvairāk iesniegumu – trīs – saņēmām no AS “Latv-
energo”, ziņoja arī “Latvijas valsts meži”, “Valsts nekustamie īpašumi”, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas valsts kontrole, Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde.

Iepirkumi ar aizdomīgām darbībām ir bijuši dažādās nozarēs – arhitektūra, projektēšana, ūdensvadu rekonstrukcija, ūdenssaimniecības attīstība, mežsaimniecība, auto tirdzniecība, fiziskā apsardze, izpēte, tehnoloģijas, aviācija, ģeodēziskie mērījumi, ugunsdzēsības līdzekļu transporta piegāde, būvdarbi.

Aizvadītā gada nogalē finansiāli apjomīgākos iepirkumus veikušas ar ceļu būvniecību un uzturēšanu saistītās valsts iestādes – VAS “Latvijas valsts ceļi” un VSIA “Autotransporta direkcija”.

Divi no topa iepirkumiem tiek vienam būvniekam

Visvērtīgākais iepirkums 2014. gada novembrī un decembrī bija autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža 10 km rekonstrukcija – 15 milj. eiro. Atklātā konkursā šo iepirkumu ieguva ceļu būves firma SIA “Binders”. Pieteikumus par dalību konkursā iesniedza pieci uzņēmumi, uzvarēja zemākās cenas piedāvājums.

Gandrīz tikpat vērtīgu iepirkumu – par 14,7 milj. eiro – veica Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, slēdzot elektroenerģijas piegādes līgumu ar AS “Latvenergo”. Piegādātājs izvēlēts sarunu procedūrā.

Trešais vērtīgākais iepirkums aizvadītā gada nogalē bija par autoceļa A13 Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža 22 km rekonstrukciju – 12,8 milj. eiro, ko arī ieguva CBF SIA “Binders”. Pieteikumus par dalību konkursā iesniedza četri uzņēmumi, uzvarēja zemākās cenas piedāvājums. Par šo konkursu piegādātāju apvienība AS “Kauno Tiltai” un SIA “Vlakon” iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, taču vēlāk to atsauca.

Kompānija “Binders” saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzi 2014. gadā ieguva septiņus publiskā iepirkuma līgumus 4 – 14 milj. eiro vērtībā, savukārt jau 2015. gada janvārī ieguvusi 2,5 milj. vērtos Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījumus lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzturēšanai Rīgā līdz 2019. gadam.

SIA “Binders” īpašnieki ir SIA “Arčers” (40% kapitāldaļu), Normunds Luste (30% kapitāldaļu) un Alvis Tanbergs (30% kapitāldaļu). “Binders” ir 100% ceļu būves uzņēmuma “Limbažu ceļi” īpašnieks.

“Iepirkumu sistēma kopumā ir labi sakārtota, tomēr pastāv dažas lietas, kuras varētu uzlabot. Varam diskutēt par to, vai iepirkumu konkursos vērtēšanas kritērijs “zemākā cena” vienmēr ir atbilstošs,” saka Sandis Jansons, zāļu lieltirgotāja “Magnum Medical” valdes loceklis. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, “Magnum Medical” ir viens no līderiem publiskajos iepirkumos.

– Jūsu interneta vietnē par uzņēmumu teikts, ka esat trešā lielākā zāļu lieltirgotava Latvijā. Kādos valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos piedalāties – medikamentu vai medicīnas preču iepirkumos?

S. Jansons: – Mēs esam zāļu lieltirgotava, kas piedāvā Latvijas tirgum plaša spektra medikamentus un medicīnas preces. Mums ir arī savs meitasuzņēmums – aptieku tīkls “A aptiekas”. Esam viena no lielākajām medikamentu lieltirgotavām un aktīvi piedalāmies valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos. Zāļu lieltirgotava nozīmē medikamentu vairumtirdzniecību – sadarbībā ar zāļu un medicīnas preču ražotājiem mēs nodrošinām, lai zāles vai medicīnas preces nonāktu līdz slimnīcām, aptiekām vai aprūpes centriem. Pacientiem mājās gan nepiegādājam.

Piedalāmies medikamentu un medicīnas preču iepirkumos, kuros tehniskās specifikācijas atbilst mūsu darbības profilam. Pārsvarā tie ir slimnīcu, sociālo aprūpes centru iepirkumi. Atsevišķos gadījumos piedalāmies arī privāto uzņēmumu organizētajos iepirkumos, bet, ņemot vērā to, ka privātajiem uzņēmumiem ar savu finansējumu nav obligāts pienākums rīkot iepirkumu konkursus, šādu iepirkumu nav daudz.