Mūzikas akadēmijā pērk vislabāko par iespējami zemāko cenu

SANDRIS GUNVALDIS, 03/04/2019

Post image for Mūzikas akadēmijā pērk vislabāko par iespējami zemāko cenu

Žurnāls “Iepirkumi” pirmo reizi stāsta, kā iepirkumus rīko vienā no Latvijas augstskolām. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) iepirkumu komisijas sekretāre IEVA DEVJATŅIKOVA, Stratēģiskās attīstības projektu vadītāja ILONA GRODSKA un infrastruktūras prorektors, Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs ARMANDS LAPIŅŠ intervijā “Iepirkumiem” stāsta par iepirkumu rīkošanas specifiku Latvijas vienīgajā mūzikas augstskolā, vērtē iepirkumu vidi un sniedz ieteikumus tās uzlabošanai.

– Kā JVLMA izvēlas iepirkumu komisijas locekļus? Kas šajā komisijā darbojas?


Ieva Devjatņikova: – Iepirkumu komisiju apstiprina JVLMA Senāts pēc Rektorāta ieteikuma. Komisijas sastāvā tiek iekļauti dažādu jomu pārstāvji – finanšu, infrastruktūras un juridiskās jomas, kā arī tiek iekļauti iepirkuma priekšmetā (JVLMA pērkamajā pakalpojumā vai precē) kompetenti kolēģi un kāds, kurš nepastarpināti ir iesaistīts studiju procesa nodrošināšanā – docētājs. Tā kā pēdējā gada laikā esam būtiski atjaunojuši JVLMA pūšaminstrumentus, komisijā bijām iekļāvuši docētāju no Pūšaminstrumentu katedras. Protams, veidojot komisijas sastāvu, tiek ņemts vērā, vai darbinieks spēs apgūt darbu Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).

– Vai un kādu atalgojumu saņem iepirkumu komisijas locekļi?

Darbs komisijas sēdēs netiek apmaksāts, ja darbs iepirkumu komisijā izriet no darbinieka amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem. Savukārt, ja amata aprakstā nav šāda pienākuma, darba samaksa tiek veikta reizi pusgadā pēc darbinieka vidējās stundas likmes, to reizinot ar iepirkumu komisijas sēdēs pavadīto stundu skaitu (atbilstoši JVLMA Darba samaksas nolikumam, sekretāram un vadītājam ar koeficientu 2).

– Kādus iepirkumus veic Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija?

– Iepirkumu apjoms ir atkarīgs no JVLMA pieejamajiem finanšu resursiem, kas JVLMA ir ierobežoti infrastruktūras uzlabošanai, remontdarbu veikšanai vai kapacitātes celšanas aktivitātēm. Pateicoties aktīvam attīstības projektu vadītājas darbam, JVLMA ir atbalstīti vairāki Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti un arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts. Mēs, visticamāk, neesam lieli pasūtītāji. 2016. gadā veicām sešus mazos iepirkumus (PIL 9. panta kārtībā) un rīkojām vienu atklāto konkursu, 2017. gadā rīkojām divus atklātos konkursus un veicām trīs mazos iepirkumus, bet pērn bija 14 atklāto konkursu, 12 mazo iepirkumu un tikpat tirgus izpēšu.
Kādus pakalpojumus iepērkam? Lūk, daži piemēri: “Tirgus izpēte par piedāvājumu skiču izstrādei un autoruzraudzībai “Pirmās pieturas punktam” JVLMA lielajā vestibilā”, “Tirgus izpēte par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielās zāles koncertsarīkojumu papildapgaismojuma projekta skiču, tehnisko specifikāciju un kontroltāmes izstrādi un ekspertīzi”, “Mākslinieka pakalpojumi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai”. Pērkam arī apsardzes pakalpojumus, datu ievades pakalpojumus. Periodiski notiek liels iepirkums par telpu uzkopšanu un ēku uzturēšanu. Esam iepirkuši arī autotransporta nomu pasažieru pārvadāšanai.

Daži piemēri ļoti dažādajiem preču iepirkumiem, kas saistīti ar augstskolas darbības specifiku: mobilā deju grīda, baltā tāfele – ekrāns projektoram, klarnetes pēc autentiskiem parametriem, sitaminstrumentu komplekti, ēvele dubultmēlīšu taisīšanai (fagotiem) un fagota mēlīšu biezuma mērītājs – mikrometrs, klušņi – surdīnes tubai un eifonijam, basa klarnete, digitālās klavieres, kontrabass, vibrafons, elektroencefalogrāfs, IT aprīkojums, audiovizuālās prezentācijas tehnika, videokameras, skaņas ierakstītāji, mēbeles, klavieru soli, pikolo flautas, baritona saksofons, alta flauta, skaņas spiediena mērītāji, skaņu režijas aprīkojums, mikrofoni skaņu ierakstu studijai, pastiprinātāji (taustiņinstrumentu, ģitāras, kontrabasa), āmuriņklavieres (Mocarta autentiskā stila), eifonijs, flīgelhorns, trompete, pikolo trompete,slodžu izturīgie flīģeļi “Yamaha”un “Steinway” , profesionālās izpildītājmākslas spēles akordeoni, orķestra zvani, “Lielās zāles koncertsarīkojumu papildapgaismojuma piegāde un uzstādīšana”. Pēc uzskaitījuma redzams, ka ļoti daudz esam pirkuši mūzikas instrumentus.

Iepērkam arī remontdarbus. Pēdējā lielā būvniecība notika 2011. gadā, kad rīkojām atklātu konkursu un pavisam būvdarbiem tērējām 620 585,54 latus (881 231 eiro).

– Kā varat būt kompetenti plašajā iepērkamo produktu un pakalpojumu klāstā?

– Ļoti bieži piesaistām ekspertus, galvenokārt JVLMA darbiniekus, jo tos savā jomā uzskatām par ekspertiem. Ja darbinieku vidū nav atbilstošās jomas ekspertu, tad to pērkam kā ārpakalpojumu. Vaicājam viedokli tiem mūsu darbiniekiem, kuri izmantos konkrēto produktu vai pakalpojumu. Mūsu, iepirkumu komisijas, lielais darbs ir pārliecināties par iespējamām alternatīvām konkrētajai vajadzībai, kā arī nodrošināties, ka vajadzība ir pamatota. JVLMA ir jāpērk noteikta prece vai pakalpojums par iespējami zemāko cenu. Mums nav tā, ka komisijai tiek piešķirts budžets, kura ietvaros ir jānopērk, piemēram, pūšaminstrumenti un tad komisija raugās, cik dārgus un cik par šo naudu instrumentus nopirkt. Mums ir vajadzība pēc noteikta instrumenta kvalitātes ziņā un zemākas kvalitātes instruments mums nav nepieciešams. Pērkot mūzikas instrumentus, vissvarīgākais izvēles nosacījums ir kvalitāte. Un tikai tad vērtējam, cik pirkumam ir atvēlēts naudas. Kad veidojam nolikumu, jau tehniskajā specifikācijā norādām, kāda zīmola mūzikas instrumentu vēlamies pirkt un liekam piebildi, ka piedāvājumā var būt arī šā produkta ekvivalents. Mēs norādām, kādam modelim tam ir jāpielīdzinās un to, ka instrumentam ir jābūt profesionālam. Nav pieļaujams, ka var nopirkt lētus un slodzes neizturīgus mūzikas instrumentus, jo tie būs nelietderīgi iztērēti līdzekļi. Šajos jautājumos konsultējamies ar ekspertiem un preču gala lietotājiem.

– Kā izmērīt mūzikas instrumentu kvalitāti?

– Noteikt vērtēšanas kritērijus pēc skaņas ir ļoti grūti, pat neiespējami. Atšķirība ir tembrā, izturībā, un vēl vairākos rādītājos, ko nevar izteikt un izmērīt kvantitatīvos rādītājos. Tas ir adekvāti, ka JVLMA vajag vislabāko mūzikas instrumentu – ar “vislabāko” saprotot to, kurš jomas ekspertiem šķiet vislabākais. Studentiem ir jānodrošina iespējas spēlēt uz kvalitatīva instrumenta – tāda, lai viņš spēj attīstīt ne tikai savas tehniskās prasmes bet arī tembrālo skanējumu, muzikalitāti, dažādus stilus utt. Tāpat, raugāmies, lai pēc iespējas nodrošinātu arī dažādu ražotāju instrumentus, ja tie tiek uzskatīti par kvalitatīviem. Ar ekspertiem izstrīdamies, vai noteikti ir vajadzīgs konkrētā ražotāja produkts. Tad diskutējam savā starpā un, kad nonākam līdz šai vajadzībai, to fiksējam rakstot tehniskās specifikācijas ar norādi “vai ekvivalents” un raugāmies pēc parametriem, kuri var atšķirties un kuri nē. Piemēram, pūšamajiem mūzikas instrumentiem – izmēri, materiāls – apsudrabots vai zeltīti lakots, svars. Tomēr ir arī specifiskas prasības, kas obligāti norādāmas, piemēram, zvaniem ir jābūt nerūsējošiem, metāla pūšaminstrumentiem ar tērauda ventiļiem, ir jānorāda menzūras dziļums. Pūšamajiem instrumentiem svarīgi arī, no kāda koka ir gatavots mūzikas instruments. No visiem iepriekš nosauktajiem un vēl citiem rādītājiem ir atkarīgs instrumenta skanējums. Mēs izstrīdamies, atrodam vidusceļu un to fiksējam protokolos. Nereti prasām arī visas katedras mācībspēku viedokli, kuram jābūt atspoguļotam viņu sēžu protokolā, kas, savukārt, ir svarīgi, lai spētu ERAF projekta īstenošanas uzraugošajai institūcijai pamatot mūsu vajadzību.
Iepirkumos ir bijuši alternatīva produkta piedāvājumi. “Yamaha” zīmola flīģeļa, kas domāts vingrinājumiem vietā, piedāvāja “Bechstein” zīmola instrumentu. Šādos gadījumos vēršamies pie ekspertiem, kas galvenokārt ir mūsu pašu darbinieki. Viņi apstiprina vai neapstiprina – ir vai nav alternatīvs instruments. Esam iepirkuma konkursā pirkuši ekvivalentus pūšamos instrumentus.

– Vai instrumenta kvalitāti pārbauda arī praksē vai lemj par līguma slēgšanu pēc iesniegtajiem dokumentiem?

– Pēc dokumentiem. Ir atsevišķi iepirkumi, kur ir izvirzītas prasības – piegādātājam ir jānodrošina izvēles iespējas vismaz no diviem instrumentiem. Piemēram, ja pērkam tubu, tad izvēlei ir jāpiedāvā divas viena modeļa tubas. Flīģeļu gadījumā, dodamies arī pie ražotāja/piegādātāja un uz vietas izvēlamies, mūsuprāt, piemērotāko no vismaz diviem instrumentiem.

Armands Lapiņš: – Ir bijis gadījums, kad tika piedāvāts nekvalitatīvs instruments – no ASV reiz 3 – 4 mēnešus gaidījām zvanu sūtījumu. Kad saņēmām, redzējām, ka tam nav vajadzīgās kvalitātes, tostarp arī skanējums bija pavisam atšķirīgs no sagaidītā. Iepirkuma nolikumā bija teikts, ka nekvalitatīvas preces piegādes gadījumā no tās var atteikties.

I. D. – Šādos gadījumos ir jāgatavo akts un tajā ir jāfiksē, kas tieši produktam ir neatbilstošs, nekvalitatīvs.

Mūzikas instrumentus piegādā galvenokārt vietējie starpniecības uzņēmumi. Tie ir zināmi. Tiesa gan, uzrodas arī jauni tirgus spēlētāji. Kaimiņvalsts Lietuvas uzņēmēji arī mēģina ienākt tirgū. Kopā ņemot, mūzikas instrumentu iepirkumos/piegādēs redzam konkurenci. Mums ir svarīgi, lai piegādātājs bojājuma gadījumā nodrošinātu garantijas remontu. Šā iemesla dēļ ir svarīgi noturīgi un uzticami piegādātāji.

Centrālajā Finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) mums nereti vaicā, kāpēc izvēlamies visdārgākos mūzikas instrumentus. Atbildam, ka studentiem ir jādod iespēja mācīties uz vislabākajiem mūzikas instrumentiem. Ir jāvingrinās uz “Steinway”, “Yamaha” un citiem atzītu zīmolu produktiem tāpēc, ka koncerti var notikt dažādās koncertzālēs.

Ilona Grodska: – Sniedzam CFLA ekspertu secinājumus, kāpēc tieši, piemēram, “Steinway”. Eksperti deva atzinumus, tapa lēmumi, bija katedras sēžu protokoli, izvērtējumi un salīdzinājumi. Tomēr pārliecināšana patiešām prasa ļoti daudz pūļu.

I.D.: – Uz augstas kvalitātes instrumenta var attīstīt stila un tembra skanējuma prasmes. No plaša patēriņa instrumenta – labākajā gadījumā – tīru skanējumu un tehniski pieņemami nospēlētu skaņdarbu. Uz plaša patēriņa instrumenta nevar attīstīt mākslinieciskās kvalitātes.

– Kā sokas sadarbība ar elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS)? Vai izdodas e- konkursi?


I.D.: – Akadēmijas IT daļa un saimniecības daļa EIS pērk kancelejas piederumus, datorus un citas preces. Kad akadēmijas IT daļa gribēja pirkt datorus, izrādījās – par noradīto cenu datoru vairs nav.

A.L.: – Produktu piedāvājums EIS ir ļoti ierobežots. Nereti EIS katalogā preces piedāvā dārgāk, nekā tās varētu pirkt no cita piegādātāja.

I.D.: – Esmu seminārā iepirkumu speciālistiem dzirdējusi ieteikumus šādos gadījumos zvanīt uz VRAA un interesēties par preces esamību, cenu, kas ir visai dīvaina kārtība.

Par e – konkursiem. Esam rīkojuši 12 iepirkumus, tostarp astoņus atklātos konkursus. E – konkursu sistēma nav visai labi pārskatāma un nav īsti loģiska. Varbūt arī neesam vēl pie tās pieraduši. Sistēmai ir daudz dažādu knifiņi, nevar vienlaikus salīdzināt vairākus piedāvājumus. Ja to lieto neregulāri, kā mēs, šīs nianses aizmirstas. Piemēram, ir norādīta “jebkura datne” un “vēl citi datņu veidi”. Ik reizi ir jāver instrukcija un jācenšas saprast, ko programmētājs ar to ir domājis.

Ievadot prasības, izvēloties ievadlauka veidus un dokumentu pievienošanu, ir ļoti jāuzmanās. Īpaši, ja iepirkums ir dalīts daļās.

Ļoti labs ir pa tālruni sniegtais atbalsts sistēmas izmantošanai. Apbrīnoju to cilvēku atbildību un toleranci, viņiem, visticamāk, simtiem reižu ir jāatbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem.

Bija arī situācija, ka kādā iepirkumā citas valsts pretendents nepaspēja reģistrēties tāpēc, ka reģistrēšanās prasīja vairāk laika, turklāt iekrita Latvijas Valsts svētku brīvdiena.

– Pieminējāt uzņēmumu no citas valsts. Kā izdodas pārbaudīt, piemēram, šo pretendentu maksāto nodokļu parādu esamību vai neesamību, kā arī reputāciju?


I.D.: – Izslēgšanas nosacījumus ārzemniekiem ir salīdzinoši grūti pārbaudīt. Nesen guvām pieredzi – bija viens Polijas uzņēmums un viens Latvijas uzņēmums, kas savu profesionālo pieredzi balstīja uz Lietuvas uzņēmumu, kur valdes locekļi bija Lietuvas pilsoņi. Problēmas izslēgšanas nosacījumu pārbaudei ārzemniekiem ir šādas:

  1. saziņa parasti nenotiek latviešu valodā, tāpēc būtu ļoti noderīgi, ja būtu oficiālais Publiskā iepirkuma likuma (PIL) tulkojums angļu valodā,
  2. izmantojam eCertis, tomēr tur izslēgšanas gadījumi nav 1:1,
  3. nav arī skaidrs citas valsts terminoloģijā vai veidlapu formā – ko īsti nozīmē “nav datu”/ nav fiksēts – vai tas nozīmē, ka nav,vai ka jāmeklē citur?
  4. īsti nav neviena, kam prasīt padomu.

Latvijas PIL 42. panta 12. daļā ir norādīts, ka gadījumos, ja pretendenta valstī Latvijas iepirkumu veicējiem vajadzīgos dokumentus neizdod, tad tos var aizstāt ar zvēresta došanu. Mēs nezinām, vai konkrētajā valstī ir pieņemts zvērēt. Kur tas būtu jādara un kam zvērests jāapstiprina? Vidusmēra iepirkuma speciālistam Latvijā šāda samezglojuma risināšana varētu būt sarežģīta.

Ja pretendents būtu uzņēmums ārpus ES, piemēram ASV, tad, visticamāk, būtu vai nu pilnībā jātic pretendenta apgalvojumiem, vai jāalgo konsultants, kurš orientējas ASV likumdošanā.

– Vai JVLMA ikdienā saskaras ar zaļo iepirkumu? Kādi ir rezultāti?


I.D.: – Jā, saskaramies. Redzam, ka normatīvie akti atpaliek no dzīves realitātes. Mēbeļu iepirkumā konstatējām pretrunas Ministru Kabineta noteikumos nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Šīs pretrunas aizvien nav novērstas. Proti, iepriekš nosaukto noteikumu 2. pielikuma 8. sadaļā saistībā ar kancerogēnu, toksisku un cilvēka reproduktīvajai veselībai kaitīgu vielu izmantošanu ir atsauce uz MK noteikumiem “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība”, kas spēku zaudējuši jau 2015. gada 1. jūnijā.

Zaļajā iepirkumā pērkam MK noteikumos nr. 353 nosauktās preču grupas. Citu iepirkumu specifikācijās norādām – ja vairākiem iepirkuma dalībniekiem piedāvātā preču vai pakalpojumu cena būs vienāda, tad izvēlēsimies piedāvājumu ar lielāku zaļās komponentes īpatsvaru. Piemēram, vai ir pārstrādājams vai jau pārstrādāts iepakojums. Vai preces ražošanas vai piegādes procesā ir ieviestas kādas aktivitātes, kas veicina klimata pārmaiņu samazināšanu. Šeit bija arī kāds atjautīgs pretendents, kurš nebija norādījis informāciju par preču iepakojumu un tāpēc mums paskaidroja, ka piegādās paša ražotās preces bez iepakojuma.
IT lauciņā zaļais iepirkums ir plaši definēts. Ir vajadzīgas ierīces ar maināmu cieto disku, bet, piemēram, “Apple” datortehnikai to nevar izdarīt.
Mums likās sarežģīti orientēties ekvivalento sertifikātu dažādībā, piemēram, attiecībā uz koksnes izcelsmi, E1 emisijas robežvērtībām, ES ekomarķējumu, Oeko- Tex 100 standarta marķējumu. Ir virkne ar visādām alternatīvām, tāpēc šajā jomā nākas pamatīgi iedziļināties un vēlāka pielietojuma šīm zināšanām īsti nav, jo, kā jau minēju, esam mazi pasūtītāji un nav daudz regulāru radniecīgu preču iepirkumu. Ik dienu zaļās preces nepērkam, tāpēc ir salīdzinoši sarežģīti šos iepirkumus rīkot. Gala lietotājs par to nedomā. Viņam vissvarīgākais ir produkta funkcionalitāte.

– Pastāstiet par akadēmijas īstenotajiem ES atbalsta projektiem.


I.G.: – Mēs īstenojam ERAF projektu, kura ietvaros esam veikuši virkni iepirkumu infrastruktūras modernizēšanai. Projekts ir noslēguma fāzē un patlaban notiek pēdējie iepirkumi. Īstenojam arī piecus ESF projektus. Šā fonda projekti vairāk attiecas uz pētījumu veikšanu, izvērtējumiem, uz apmācībām, tulkošanas pakalpojumiem un līdzīgām lietām, nevis uz infrastruktūras uzlabošanu.

– Kas, jūsuprāt, būtu darāms iepirkumu rīkošanas uzlabošanai valsts iestādēs?


I.G.: – Kā minēju iepriekš, mēs reti rīkojam, piemēram, lielos būvniecības iepirkumus, tāpēc nevaram būtu zinoši šajā jomā. Tādos iepirkumos nejūtamies kā līdzvērtīgi kompetenti sarunu partneri, tāpēc domāju, ka pastāv milzu risks nekvalitatīvi vai nelietderīgi izlietot līdzekļus. Manuprāt, šādus lielos būvniecības iepirkumus vajadzētu rīkot centralizēti. To, piemēram, varētu darīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – uzņēmums, kas ir kompetents. Beidzot būtu jānovērš pretruna MK noteikumos nr. 353, kur norādīta atsauce uz jau 2015. gadā spēku zaudējušajiem MK noteikumiem nr. 107.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: