LU Politikas zinātnes studenti prezentēs pētījumu par Latvijas sabiedrības skatījumu uz Covid-19 pandēmiju

LETA, 01/07/2020

Post image for LU Politikas zinātnes studenti prezentēs pētījumu par Latvijas sabiedrības skatījumu uz Covid-19 pandēmiju

Rīga, 1.jūl. plkst.12 “Zoom” vietnē Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes studenti prezentēs pētījumu par Latvijas sabiedrības skatījumu uz Covid-19 pandēmiju, aģentūru LETA informēja LU Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes 1.kursa studenti.
Pēc viņu sniegtās informācijas, pētījumu veido vairāki tematiskie bloki – reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja, valsts iestāžu darbība un komunikācija krīzes apstākļos, kā arī mediju komunikācija un dezinformācija pandēmijas apstākļos.
Studenti aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju ar mērķi noskaidrot viņu skatījumu uz valsts pārvaldes darbu krīzes apstākļos, Eiropas Savienības (ES) un NATO atbalstu, kā arī mediju vēstījumiem, ar ko tie sastapušies.
Pētījumā esot noskaidrots, ka aptaujāto latviešu un 51% krievvalodīgo pozitīvi vērtē valsts pārvaldes iestāžu komunikāciju un izmaiņas pakalpojumu pieejamībā. Studenti informēja, ka visvairāk neapmierināto ar komunikāciju bijis starp respondentiem pensijas vecumā.
Kopumā vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatot, ka valdība rīkojusies veiksmīgi pandēmijas ierobežošanā, taču vienlaikus uzskata, ka komunikācija varētu būt vēl veiksmīgāka un būtu nepieciešams sniegt plašāku finansiālo atbalstu atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem.
Pētījuma dati liecinot, ka valsts vai pašvaldību sniegtos atbalsta mehānismus izmantojuši vien ap 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tie bijuši dīkstāves pabalsti, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai atbrīvojumi no nomas maksas un nomas maksas samazinājumi. Aptauja arī iezīmējusi, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir gatava turpināt strādāt un darīt to, kas nepieciešams, lai pārvarētu krīzes.
Pēc studentu paustā, vērtējot ES iesaisti krīzes pārvarēšanā, ap 50% aptaujāto uzskata, ka tā ir pietiekama, tomēr esot novērojama korelācija starp vecumu un viedokli, proti, gados jaunākie uzskata, ka ES iesaiste ir pietiekama, kamēr gados vecāki to vērtē kā nepietiekamu.
Uz jautājumu “kāda ir sadarbība starp valstīm un starptautiskajām organizācijām krīzes pārvarēšanā”, gados jaunāki drīzāk sliecas domāt, ka valstis krīzi pārvar individuāli, kamēr teju puse vecākās paaudzes pārstāvju uzskata, ka ir novērojama sadarbība.
Tāpat atklājies, ka nozīmīgākais informācijas avots iedzīvotājiem krīzē bijusi interneta vide – aptuveni 70% respondentu norādījuši, ka par aktualitātēm uzzina no sociālajiem tīkliem un interneta portāliem. Visbiežāk respondenti kā nozīmīgāko mediju nosaukuši ziņu portālu “Delfi” – to izmantojot 61% latviski runājošo un 78% krievvalodīgo respondentu. Otrajā vietā ierindojās “lsm.lv”, kuru lietojuši 50% latviešu un 22% krievvalodīgo, bet trešajā “tvnet.lv” – to izmantojuši 38% latviešu un 35% krievvalodīgo.
Pēc studentu paustā, Rietumu mediju lietojums arī krīzes apstākļos saglabājies zems – 17% iepazinušies ar “BBC” saturu, 11% – “CNN”, kamēr “Euronews” izmantojuši 13% respondentu.
Studenti atklāja, ka vairāk nekā puse aptaujāto pauduši uzskatu, ka valdība un Pasaules Veselības organizācija varētu neizpaust svarīgu informāciju, taču 27% nedomā, ka notikusi informācijas noklusēšana. Visnegatīvāk noskaņoti ir respondenti 26-35 gadu vecumā, kā arī bezdarbnieki un pašnodarbinātie.
Tāpat atklājies, ka nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka ir sastapušies ar dezinformāciju vai sazvērestības teorijām saistībā ar Covid-19 krīzi. Visbiežāk ar to cilvēki sastapušies “Facebook”, taču norādījuši arī atsevišķus ziņu portālus kuros viņuprāt tikusi publicēta apšaubāma informācija, klāstīja studenti.
LU Politikas zinātnes studenti informēja, ka pētījuma sadaļā, kurā analizēja valsts iestāžu darbu, apskatītas to institūciju mājaslapas, izvērtēti iepirkumi ārkārtas situācijai. Autori secināja, ka valsts iestāžu mājaslapu kvalitāte ir ļoti nevienmērīga – esot daudz veiksmīgu risinājumu, tomēr ne mazāk daudz ir gadījumu, kad informācija ir nepārskatāma vai nav izvietota pietiekamā apmērā. Gandrīz pusē no 112 pētītajām mājaslapām ir izveidota atsevišķa sadaļa informācijai par darbību ārkārtas situācijā, savukārt informācija par izmaiņām iestāžu darbībā netika publicēta ceturtdaļā mājaslapu.
Vērtējot labu pārvaldību, studenti analizēja informāciju par valsts iepirkumiem krīzes apstākļos. Pētījumā tika apskatītas 13 ministrijas, piecas ministriju pakļautībā esošās iestādes,13 lielākās ar veselības jomu saistītās aģentūras un slimnīcas. Autori konstatēja, ka nestandarta iepirkumi tika veikti – Aizsardzības un Izglītības un zinātnes ministrijās, kā arī 10 iestādēs un slimnīcās, pavēstīja pētījuma veicēji.
Savukārt pētījuma blokā, kas analizēja mediju vēstījumus krīzes apstākļos, apskatīti vietējie un vairāki ārvalstu mediji. Studenti sekoja līdzi politiskajai komunikācijai par Covid-19, kā arī analizēja dezinformāciju un tās avotus. Pētījumā esot konstatēts, ka divi nozīmīgākie dezinformācijas avoti ir Krievija un Ķīna. Vienlaikus, analizējot Latvijas informācijas telpu, secināts, ka Krievija ir vienīgā, kas izplata tieši uz Latvijas auditoriju vērstu dezinformāciju, atklāja studenti.
Pētījumu izstrādājuši Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas 1.kursa studenti profesores Žanetas Ozoliņas, profesores Ivetas Reinholdes un pasniedzējas Sigitas Strubergas vadībā. Studentu projekts ir daļa no plašāka pētījuma par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri, kas ir vairāku gadu projekts, un ko finansē Latvijas Zinātnes padome.
Studenti norādīja, ka pētījuma rezultāti tiks apkopoti grāmatā, kas plašākai sabiedrībai būs pieejama nākamgad.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: