Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Latvijas zivsaimniecības attīstībai līdz 2027. gadam – 193 miljoni eiro

Zemkopības ministrija

Eiropas Komisija apstiprinājusi Latvijas Programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam, kuru īstenos ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu.

Programmas īstenošanai zivsaimniecības nozares konkurētspējas un izturētspējas kāpināšanai, kā arī ūdens dzīvo resursu ilgtspējai būs pieejams publiskais finansējums 192,7 milj.EUR apmērā.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Ar jaunās programmas finansējumu Latvijai ir jāīsteno inovatīvi, zināšanās un jaunās tehnoloģijās balstīti, kā arī videi draudzīgi risinājumi, kas saskan arī ar Eiropas Savienības Zaļā kursa un Zilās ekonomikas iniciatīvām. Jo ātrāk un efektīvāk spēsim ieguldīt jaunā perioda līdzekļus, jo konkurētspējīgāki būsim ar citām valstīm.”

Lai gan programma apstiprināta tikai tagad, atbalsta saņemšanas nosacījumi jau ir izstrādāti lielākajai daļai no 21 pasākuma (attiecīgie MK noteikumi pieejami ZM mājaslapā). Īpaši nozīmīgi, ka Latvijas zivsaimniekiem atbalsta pasākumi, kā to pieļauj fonda regulējums, tika sākti jau 2022. gada vidū, sniedzot atbalstu Krievijas izraisītā kara Ukrainā radīto ekonomisko seku pārvarēšanai, kā arī sākot projektu pieteikumu pieņemšanu investīcijām piekrastes zvejā un akvakultūrā un vietējām rīcības grupām sabiedrības virzītas vietējas attīstības stratēģiju izstrādei un īstenošanai.

Atbalstam inovācijām, pilotprojektu īstenošanai, zināšanu pārnesei, energoefektivitātei un pievienotajai vērtībai zvejniecībā varēs pieteikties jau sākot no 2023. gada janvāra. Pārējo pasākumu īstenošana tiks sākta 2023. gada pirmajā pusē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Vide un asenizācija Zvejniecība

No nākamā gada varēs pieteikties atbalstam pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”

Zemkopības ministrija

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”, nosakot, kādā kārtībā no 2023. gada varēs pieteikties atbalstam pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”.

Uz atbalstu varēs pretendēt valsts pārvaldes iestādes, kas – atbilstoši jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem – izstrādā pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai.

Pasākumā atbalstīs darbības, kas saistītas ar datu un informācijas iegūšanu, analīzi un uzkrāšanu, tostarp metožu, modeļu un novērtēšanas sistēmu izstrādi un izmantošanu jūras vides stāvokļa izvērtēšanai.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir jāiesniedz:

-projekta iesniegums,

-lēmums par piedalīšanos projektā un visu ar projekta īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos,

-apliecinājums par projekta iesniegumā plānoto attiecināmo izmaksu atbilstību jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem,

-iepirkuma procedūru apliecinoši dokumenti.

Kopējais pieejamais finansējums visiem septiņiem atbalstam attiecināmajiem gadiem ir 3,5 miljoni eiro, ko veido 70% jeb 2,45 miljoni eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) līdzekļi un 30% jeb 1,05 miljoni eiro valsts budžeta finansējums. Publiskā atbalsta intensitāte pasākumā ir 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Pasākuma “Integrētā jūrlietu politika” mērķis ir sasniegt un saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē, tostarp izstrādājot pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai, kas atbilst normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību.

Noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Transports

Valdība apstiprina 6,5 miljonu eiro piešķiršanu VAS “Latvijas dzelzceļš”

Satiksmes ministrija

Valdība apstiprināja 6,5 miljonu eiro piešķiršanu VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasību izpildei 2020. gadā, līdz ar to noslēdzot minētajā gadā nepieciešamos finanšu līdzsvara maksājumus.

Pamatojoties uz LDz pārskata datiem, finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasību izpildei 2020. gadā bija nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 9,5 miljoni eiro apmērā. Ar Ministru kabineta lēmumu šī gada aprīlī Satiksmes ministrijai piešķīra 3 miljonus eiro, un patlaban tiek piešķirts atlikušais nepieciešamais finansējums 6,5 miljoni eiro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.”

Valstī spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts pienākumu piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.

Situācijā, kad kravu pārvadājumu tirgus ir svārstīgs, pārvadājumu apjomi tiek saskaņoti ar kravu nosūtītājiem īstermiņā, bet infrastruktūru ir nepieciešams saglabāt un uzturēt darbderīgā stāvoklī, LDz turpina iekšējo procesu pārskatīšanu, tehnoloģisko procesu maiņu, lai panāktu izmaksu samazināšanu un efektivitātes paaugstināšanu. Taču joprojām valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un izmantošanas izmaksas ir augstākas nekā budžetā šim mērķim paredzētais finansējums, tāpēc valdībā tiek risināts jautājums par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādu nepieciešamību rada kravu pārvadājumu intensitātes samazināšanās un līdztekus tam arī infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu un Daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu par 2020. gadu, finanšu līdzekļi tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai, ieskaitot attīstības projektu līdzfinansēšanu, kas ir būtiski valsts stratēģiskās kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai, dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula stiprināšanai.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums

Risinājums “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” tarifu problēmai – jauna iepirkumu stratēģija

Leta

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai. Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā. Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā. Galvenais iemesls tik straujam izdevumu pieaugumam ir saistīts ar elektroenerģijas cenu straujo kāpumu tirgū. Piemērojot līdzšinējo iepirkuma stratēģiju, kas paredz iepirkt zudumiem nepieciešamo elektrības apjomu par Nord Pool spot cenām, sanāk būtiski pārmaksāt, jo maksājam arī par spot tirgus nenoteiktības risku. Aktuālajā situācijā, kur spot tirgus cenu lēcieni svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, aktuāls ir jautājums – vai šis ir saimnieciski pārdomātākais risinājums?

Tīkla zudumu kompensēšanai paredzētās elektroenerģijas iegādi par mainīgām Nord Pool spot cenām paredz iepriekšējo gadu tarifu noteikšanas politika. Publiski jau ir izskanējusi tēze, ka “miera laiku” stratēģija krīzes apstākļos nestrādā, un šis ir spilgts piemērs. Jāsaprot, ka brīdī, kad tirgus situācija ir strauji mainījusies, ir jābūt atbilstošām izmaiņām arī uzņēmumu rīcības stratēģijā. Pārskatot līdzšinējo enerģijas iepirkuma stratēģiju un izvēloties tarifos ietvertās elektroenerģijas apjoma daļēju vai pilnīgu iegādi par fiksētu cenu ilgākā laika periodā, šīs izmaksu pozīcijas varētu samazināt pat par 50% procentiem, jeb vismaz 50 miljoniem eiro gadā nākamajā tarifu periodā. Ņemot vērā, ka tieši tīkla zudumu kompensēšana veido lauvas tiesu no jaunajiem tarifiem, tas būtu reāls risinājums, kā mazināt to slogu abiem operatoriem. Dienas beigās ieguvēji ir visi uzņēmumi un mājsaimniecības, jo samazinās maksa par tīkla infrastruktūras izmantošanu un tīkla tarifi Latvijā saglabājas konkurētspējīgā līmenī.
Par elektroenerģijas zudumu cenu fiksēšanu ilgtermiņā jau šobrīd lemj arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas tirgus regulators. Enefit pēdējo gadu pieredze sadarbībā ar lielākajiem Latvijas elektroenerģijas lietotājiem apliecina, ka daļēja vai pilnīga elektroenerģijas cenu fiksēšana ilgtermiņā kā iepirkuma stratēģija ir plaši izplatīta elektrointensīvo uzņēmumu vidū. Tas rezultējas stabilos, prognozējamos izdevumos un aizsardzībā pret lielu cenu kāpumu. Šis risinājums ir valsts un visas sabiedrības interesēs, jo tas sniedz tūlītēju risinājumu bez papildu valsts budžeta līdzekļu tērēšanas vai valsts attīstībai svarīgo ES fondu pārvirzīšanas kompensācijām. Risinājums pastāv, bet ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība, jo arī šobrīd, izmantojot novecojušo iepirkumu stratēģiju, katru dienu zaudējam vairākus simtus tūkstošu eiro, turpinot uzkrāt zaudējumus nākamajam tarifu periodam.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

2023.-2027. gadā atbalstam gados jaunajiem lauksaimniekiem novirzīs vairāk nekā 55 milj.EUR

Zemkopības ministrija

No 2023. gada līdz 2027. gadam gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts būtisks atbalsts – kopumā 55,1 milj. EUR apmērā, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā.

To paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais un šī gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprinātais  Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027. gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums, bet samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars. Tāpēc turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos. Ar Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai Latvijai paredzēto finansējumu no nākamā gada jaunie lauksaimnieki varēs saņemt papildus atbalstu gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā. Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības.”

Tiešo maksājumu ietvaros turpināsies atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem par saimniecības pirmajiem 150 hektāriem (2014.-2022. gada periodā tika maksāts par pirmajiem 90 ha), lai stiprinātu jaunizveidotās lauku saimniecības, kas pirmajos izveidošanas gados saskaras ar lielākiem izdevumiem un investīciju vajadzībām. No 2023. līdz 2027. gadam šajā atbalstā kopumā paredzēts novirzīt finansējumu 11,81 milj.EUR apmērā ar plānoto atbalsta likmi 35 EUR/ha 2023. gadā un 45 EUR/ha 2027. gadā.

Savukārt, lauku attīstības atbalsta ietvaros tiks turpināts atbalsts jaunajam lauksaimniekam saimniecības dibināšanai vienreizēja maksājuma veidā – 40 tūkst. EUR apmērā (šim atbalstam rezervēti 37,29 milj. EUR). Tāpat gados jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja saņemt atbalstu finanšu instrumenta veidā kā aizdevumu ar daļēju kapitāla atlaidi jeb pamatsummas dzēšanu līdz 50% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 60 000 EUR, ja izpildīti projektā paredzētie sasniedzamie rādītāji. Aizdevums līdz 150 000 EUR uzņēmējdarbības sākšanai ir paredzēts investīciju atbalstam, dzīvnieku, viengadīgu augu iegādei, saimniecības dibināšanai un iegādei, kā arī zemes iegādei (kopumā šim atbalstam ir rezervēti 6 milj.EUR). Iepriekš minētais lauku attīstības atbalsts tiek sniegts saimniecību izveidei vai pārņemšanai, kuru ražošanas resurss standarta izlaides vērtībā vai apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā nepārsniedz 150 000 EUR.


Vienlaikus gados jaunajiem lauksaimniekiem būs iespējams pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai  ar papildus atbalsta intensitāti pirmos piecos saimniecības darbības gados.

Jāatzīmē, ka gados jaunajiem lauksaimniekiem, tāpat kā citiem lauksaimniekiem, būs iespēja saņemt arī ienākumu pamatatbalstu, pārdalošo ienākumu papildatbalstu, saistīto ienākumu atbalstu un ekoshēmu  atbalstu, kā arī agrovides maksājumus un atbalstu citu lauku attīstības atbalsta pasākumos atbilstoši to nosacījumiem.

Kopumā turpmākajos piecos gados saskaņā ar KLP SP Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā. Savukārt lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro. Šis finansējums ļaus stiprināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un saglabāt aizsākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, kas stiprina mūsu eksportspējas.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pētniecība un izstrāde

Finanšu ministrija aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes

Finanšu ministrija

Mainoties 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām, šā gada augusta sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta par 1,2 procentpunktiem un 2023. gadam – par 1,6 procentpunktiem.

Līdz ar spēcīgo privātā patēriņa atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi, ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē sasniedza 4,1%. Gada otrajā pusē, augsto cenu un pirktspējas krituma ietekmē patēriņa pieauguma tempam būtiski mazinoties, kā arī pasliktinoties Latvijas ražotāju situācijai un saglabājoties zemiem investīciju apjomiem, trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,6% un ekonomikas lejupslīde sagaidāma arī gada pēdējā ceturksnī. Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023. gada pirmajā pusē, bet no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025. gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.

Salīdzinot ar augustā izstrādātajām prognozēm, atjaunotajā makroekonomisko rādītāju scenārijā arī nedaudz paaugstināta inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam. Pēc aktualizētajām prognozēm, patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā sasniegs 17,3%, bet 2023 .gadā samazināsies līdz 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts augusta sākumā. Nākamajos divos gados inflācijas spiediens mazināsies, līdz 2025. gadam tai stabilizējoties 2,0% līmenī.

Darba tirgū Krievijas uzsāktā kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma negatīvā ietekme līdz šim praktiski nav bijusi jūtama un varētu izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā prognozēts iepriekš. Attiecīgi 2022. gada bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta līdz 7,0% jeb par 0,1 procentpunktu, bet 2023. gadā bezdarba līmenis varētu paaugstināties līdz 7,3%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā prognozēts augustā. 2024. gadā gaidāma bezdarba samazināšanās līdz 7,0%, tomēr tas būtu par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā prognozēts augusta sākumā.

Darba samaksas pieauguma prognoze 2022. gadam nav mainīta, bet 2023. un 2024. gadam ir paaugstināta attiecīgi līdz 7,5% un 6,2%, ņemot vērā minimālās mēneša darba samaksas paaugstinājumu līdz 620 un 700 eiro attiecīgi no 2023. un 2024. gada 1. janvāra, kā arī nedaudz straujāku prognozēto patēriņa cenu pieaugumu. Salīdzinājumā ar augusta sākuma prognozēm, 2023. gada vidējās darba samaksas prognoze ir paaugstināta par 1,5 procentpunktiem un 2024. gada prognoze – par 0,9 procentpunktiem.

Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek karadarbības tālāka eskalācija, kā arī nav gaidāms tik spēcīgs Covid-19 uzliesmojums, ka būtu nepieciešams noteikt jaunus pulcēšanās, biznesa un citus ierobežojumus. Vienlaikus FM izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Tāpat kā iepriekš būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību, kas var negatīvāk ietekmēt ekonomikas izaugsmi.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar komercbanku ekspertiem, aktualizētās prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2. decembrī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm un jaunāko Makroekonomikas un budžeta apskatu var iepazīties FM mājaslapā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Skaidrojumi regulējumam no 2023.gada 1.janvāra

Iepirkumu uzraudzības birojs

Līdz ar grozījumiem publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, esam atjaunojuši un izstrādājuši jaunus skaidrojumus, kas palīdzēs to piemērošanā.

Infografikās īsumā apkopoti grozījumi:

Atjaunotie un izstrādātie skaidrojumi: 

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Autoratlīdzību saņēmējiem nākamgad saglabāsies līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība

Saeima

2023.gadā autoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība, paredz Saeimā ceturtdien, 1.decembrī, steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi noteic, ka vēl līdz nākamā gada beigām autoratlīdzību saņēmēji varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – par viņiem tāpat kā līdz šim nomaksās autoratlīdzības izmaksātājs. Iepriekš bija noteikts, ka no 2023.gada autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un pašiem jāveic nodokļu nomaksa.

Izmaiņas likumā rosinātas saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem, anotācijā norādījuši grozījumu autori.    

Saistītus grozījumus Saeima šodien pieņēma arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Vide un asenizācija

Saeima pieņem grozījumus Klimata un enerģētikas ministrijas izveidei

Saeima

Lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima ceturtdien, 1.decembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.

Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.

Ministriju veidos, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, valdības struktūrai ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā nozares ministra portfelis un atsevišķas ministrijas izveidošana tiek vērtēta pēc tā, cik būtiski pieaug konkrētās politikas nozares prioritātes. Ar grozījumiem par vienu no šādām jomām paredzēts noteikt klimatu un enerģētiku.

Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu šo politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim politiskā atbildība par klimatu bija noteikta ministram, kas atbild arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību, uzsver likumprojekta autori.

Tāpat likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka sekmīga enerģētikas politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošo enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanu. Nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem. Līdz šim par enerģētikas politiku atbildēja ekonomikas ministrs.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Svarīgi: ES fondu projektu portāla pāreja uz autentifikāciju ar paaugstinātas drošības līdzekļiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Svarīga informācija visiem ES fondu projektu portāla jeb Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas (KPVIS) lietotājiem: autorizācija ar lietotājvārdu un paroli būs iespējama līdz 02.01.2023. Pēc tam autorizācija būs pieejama tikai ar Vienotās pieteikšanās moduļa (VPM) paaugstinātas drošības autentifikācijas rīkiem, tādēļ lūdzam savlaicīgi pārliecināties, ka Jums tie ir pieejami.

Saistībā ar pieaugošajiem kiberdraudiem šobrīd Latvijā viens no drošākajiem pieslēgšanās veidiem ir VPM piedāvātie autentifikācijas rīki, t.i.,  autentifikācija ar e-parakstu vai eID, vai e-paraksts Mobile.

Informējam, ka pēc 02.01.2023. lietotāju paroles KPVIS tiks deaktivētas un sistēmai varēs pieslēgties tikai ar  šiem autentifikācijas rīkiem:

  • Informācija par to, kas ir eID un kā to iegūt, pieejama šeit. No 2023.gada 1.maija eID karte būs obligāta visiem Latvijas iedzīvotājiem.
  • Informācija par to, kas ir eParaksts un kā to iegūt, pieejama šeit.
  • Informācija par to, kas ir eParaksts mobile un kā to iegūt, pieejama šeit.