Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi

No 1. jūlija stājas spēkā vairākas izmaiņas sociālajā jomā

Labklājības ministrija

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju.

VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un  persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksu nodrošina VSAA.

Tāpat no 1. jūlija tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta Politika

Latvija paraksta starptautisku deklarāciju kultūrā Ukrainas atbalstam

Kultūras ministrija

29. jūnijā Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone pēc Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministra Oleksandra Tkačenko uzaicinājuma piedalījās tiešsaistes sanāksmē ar Ukrainas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas Kultūras ministriju pārstāvjiem.

Sanāksmē ministriju pārstāvji apsprieda desmit valstu kopīgo stratēģiju Krievijas agresīvās politikas ietekmes mazināšanai kultūrā, kā arī vienojās par kopīgu deklarāciju sadarbības mērķtiecīgai padziļināšanai Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā, kultūras un plašsaziņas līdzekļu aizsardzībā pret kara propagandu un vienotā starptautiskā nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā. Deklarācija parakstīta 29. jūnijā.

“Katra valsts individuāli sniedz būtisku atbalstu Ukrainai, un informāciju par to uzklausījām tikšanās reizē, taču, apvienojot spēkus un pūliņus, ieguldījumam būs lielāks efekts. Esmu gandarīta, ka visi Latvijas puses priekšlikumi, gatavojot deklarāciju, tika ņemti vērā un jāatzīst, ka koordinēts atbalsts konkrētām vajadzībām, ko Ukrainas kultūras ministrs identificēja, būs mērķtiecīgs valstu kopīgs pienesums, ” uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Deklarācija paredz arī izvērtēt iespēju izveidot īpašu fondu Ukrainas kultūras mantojuma un plašsaziņas līdzekļu darbības atbalstam, kā arī izvērtēt iespējas nodrošināt Ukrainas televīzijai steidzami nepieciešamo aprīkojumu telekomunikāciju iekārtām, lai kara laikā uzturētu darba kārtībā kritiski nepieciešamo informatīvo infrastruktūru, kas šobrīd tiek mērķtiecīgi iznīcināta.

Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas karadarbības noliegšanas vai attaisnošanas apkarošanai, lai kopīgi turpinātu Eiropas Savienības pasākumus pret Krievijas kara propagandu, tostarp pagarinātu vai ieviestu jaunus ierobežojošus pasākumus (sankcijas) pret Krievijas organizācijām un personām, kas turpina atbalstīt Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu, tīši izplatot dezinformāciju un melus par karadarbību. Tiek paredzēta arī informācijas apmaiņa par konstatēto kultūras vērtību nelikumīgu tirdzniecību.

Šobrīd Ukrainas puse ir īpaši lūgusi Latvijas atbalstu, daloties mūsu kultūras mantojuma digitalizācijas pieredzē, līdz ar to, kā jau KM iepriekš informēja, Latvijas eksperti ar KM finansiālo atbalstu Ukrainā ir veikuši 3D skenēšanu, lai dokumentētu un saglabātu Ukrainas kultūras mantojumu pēc Krievijas karaspēka ofensīvas, kā arī sniegtu Ukrainas kultūras mantojuma speciālistiem atbalstu un zināšanas.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Transports

Strīdā par kompensācijas apmēra noteikšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā

Augstākā tiesa

Senāta Administratīvo lietu departaments 21.jūnijā apturēja tiesvedību pasažieru pārvadātāju strīdā ar Iepirkumu uzraudzības biroju par kompensācijas noteikšanu, izsludinot atklātu konkursu un paredzot slēgt iepirkuma līgumu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem uz 10 gadiem. Lai noskaidrotu, kā piemērojamas Eiropas Savienības normas par kompensācijas apmēra noteikšanu, senatoru kolēģija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu prejudiciālā nolēmuma sniegšanai.

Izskatāmajā lietā valsts SIA “Autotransporta direkcija” izsludināja atklātu konkursu, kas paredzēja slēgt iepirkuma līgumu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem uz 10 gadiem. Pieteicējas – AS “Nordeka”, SIA “Tukuma auto”, SIA “DOBELES AUTOBUSU PARKS”, AS “CATA”, SIA “VTU Valmiera”, SIA “Jelgavas autobusu parks”, SIA “Jēkabpils autobusu parks”, SIA “Daugavpils autobusu parks”, AS “Talsu autotransports” un SIA “Sabiedriskais autobuss” – apstrīdēja iepirkuma nolikuma normas. Pieteicējas norādīja, ka iepirkuma nolikums un iepirkuma līguma projekts neparedz atbilstīgu kompensēšanas mehānismu, jo piedāvājumā pieteicējām ir jāspēj prognozēt piedāvātā pakalpojuma cenu nākamajiem 10 gadiem, taču iepirkuma līgums neparedz pilnvērtīgu pakalpojuma cenas pārskatīšanas kārtību tad, ja mainās izmaksas, kas šo cenu ietekmē. Iepirkumu uzraudzības birojs pieteicēju iebildumus noraidīja.

Senāts lēmumā atsaucas uz Eiropas Savienības normām (Regula Nr. 1370/2007), kas noteic valsts pienākumu nodrošināt tādu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu, kas būtu vērsta uz kvalitatīvākā pakalpojuma saņemšanu, šā mērķa sasniegšanai sniedzot transporta pakalpojumu sniedzējiem atbilstošu finansiālo atbalstu.

Senāta ieskatā, no tiesiskā regulējuma varētu secināt, ka valstij nav pienākuma segt pilnīgi visas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksas neatkarīgi no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju darbības efektivitātes. Tomēr, kā norāda Senāts, var piekrist pieteicējām, ka šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt ne to, kādas 10 gadu perspektīvā būs energoresursu (degvielas) cenas, ne to, kādas būs vidējās algas attiecīgajā nozarē un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pastāvot kompensācijas shēmai, kurā tikai ar vairāku gadu atstarpi pastāv iespēja atbilstoši pārrēķināt cenas, turklāt tikai daļai izmaksu, pat pie efektīvas saimnieciskās darbības var pastāvēt risks, ka nepietiekami precīzu prognožu dēļ izmaksu palielināšanās varētu radīt zaudējumus uzņēmējam. Savukārt līguma izpildes gaitā radušās grūtības var nākties novērst, samazinot pakalpojuma pieejamību vai kvalitāti.

Līdz ar to Senātam radās šaubas, vai izskatāmajā gadījumā pasūtītājas garantētais cenu pārskatīšanas mehānisms nodrošina pietiekamu un regulas Nr. 1370/2007 mērķim atbilstošu kompensācijas mehānismu.
Senāta lēmums. Lieta SKA-253/2022 (A420300719).

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares Uzņēmējdarbība

Investīcijas jaunuzņēmumiem būs pieejamas arī turpmāk

ALTUM

Saskaņā ar šā gada 21. jūnija valdības lēmumu akcelerācijas fondu darbības termiņš tiks pagarināts, un akcelerācijas process un investīcijas inovatīviem jaunuzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu būs pieejami bez pārtraukuma līdz jaunā ES plānošanas perioda programmas izstrādei. Akcelerācijas pakalpojumus turpinās sniegt “Buildit Latvia un  “Commercialization Reactor”.  Akcelerācijas fondiem papildus paredzēts arī finansējums 1,38 miljonu eiro apjomā.

“Akcelerācijas fondi ir fokusēti uz jaunuzņēmuma produkta vai pakalpojuma komercializēšanas posmu, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā. Akcelerācija palīdz atsperties daudzsološiem augstas pievienotās vērtības agrīniem biznesiem, un jau šobrīd redzam pirmos rezultātus un sasniegumus. Vienlaikus to, cik veiksmīgi attīstās jaunuzņēmumi – finansējuma saņēmēji un cik efektīvi tie ir spējuši izmantot piešķirto finansējumu, būs iespējams novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem. Valdības lēmums pagarināt akcelerācijas fondu darbības termiņu ir būtisks un tālredzīgs un nodrošinās akcelerācijas procesa nepārtrauktību,” skaidro ALTUM valdes locekle Ieva Buka – Jansone.

Latvijā pirmo reizi izveidotie publiskie jaunuzņēmumu akcelerācijas fondi investējuši 107 uzņēmumos, kopumā šo uzņēmumu attīstībā pirmssēklas investīciju veidā ieguldot 5,3 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem. Uzņēmumi, kas saņēmuši finansējumu līdz šim, ir palielinājuši savu apgrozījumu gandrīz divas reizes, nodokļos samaksāts vairāk nekā pusmiljons eiro, radītas vairāk nekā 60 jaunas darba vietas.

Vidējais ieguldījums vienā uzņēmumā ir 37 000 EUR, bet izmantotais kapitāls vidēji sasniedza 80%. No uzņēmumiem, kas saņēma pirmssēklas investīciju, 18 jau ir saņēmuši arī nākamās stadijas – sēklas investīcijas ar vidējo ieguldījumu 104 000 EUR. Izmantotais kapitāls vidēji bija 45%.

“Šobrīd 4. paaudzes iespēju kapitāla fondos jau ir apgūti aptuveni 50 procenti finansējuma.  Aktīvi strādājam pie nākamās paaudzes fondu izstrādes,” skaidro Ieva Buka – Jansone.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Transports

Turpinās ES fondu ieguldījumi lidostas “Rīga” attīstībā

 Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot  Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei. To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Pašlaik lidosta gatavojas arī esošo bagāžas konveijeru sistēmas nomaiņai, lai to pielāgotu trešā standarta sprāgstvielu atklāšanas sistēmas iekārtām. Jaunajai sprāgstvielu atklāšanas sistēmai bagāžas komplektācijā jāsāk darboties līdz 2023. gada 1. septembrim.

Kohēzijas fonda projektā “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā “Rīga”” ietvaros lidosta “Rīga” īsteno vērienīgus lidlauka un lidostas teritorijas infrastruktūras attīstības darbus. Lidostā izbūvēts otrs ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, kas palīdzēs mazināt CO2 emisijas, manevrēšanas ceļos ierīkotas ass ugunis, tādejādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu inovatīvo “seko zaļajam” (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu, kā arī izbūvēts neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas, kā arī militāro, valstu valdību un citu helikopteru nosēšanās laukums.

Tāpat ar KF atbalstu pārbūvēti lidostas publiskās daļas pievedceļi, modernizēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un apgaismojuma infrastruktūra.

Atbalsts lidostas modernizēšanai paredzēts plānošanas dokumenta – Darbības prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā “Rīga”” ietvaros. Līgumu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (CFLA) par KF līdzekļu saņemšanu projekta īstenošanai lidosta “Rīga” noslēdza 2016.gada 27.decembrī. 2017.gada 3.jūlijā lidosta saņēma pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par projekta “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā “Rīga”” valsts atbalsta paziņojumu.

Pieejamais kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 23 049 010 eiro, tai skaitā KF finansējums – 11 484 765 eiro un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” finansējums – ne mazāk kā 11 564 245 eiro.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Atbalstīs vairāk mazo lauku uzņēmumu, kas nav saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu

Zemkopības ministrija

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā”, lai 2022. gadā nodrošinātu uzņēmējdarbības atbalstu maziem uzņēmumiem un lauksaimniekiem saimnieciskai darbībai laukos, tostarp arī ar tūrismu saistītām aktivitātēm, bet kas nav saistītas ar lauksaimniecību, tādejādi attīstot alternatīvus ienākumu avotus un veicinot uzņēmējdarbību. 

Ņemot vērā pieejamo publisko finansējumu pasākumam pārejas periodā (pavisam 5 milj. eiro), maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam pretendentam noteikts līdz 300 tūkst. eiro, tādējādi dodot iespēju atbalstu saņemt lielākam atbalsta pretendentu skaitam. Atbalsta intensitāte ir līdz 40 procentiem, bet, ja veic pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai ēkās,– 50 procenti.

Grozījumi ļauj papildus īstenot ieguldījumus atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam, lai būtu pieejami alternatīvi energoresursi saimnieciskajai darbībai, ievērojot elektroenerģijas cenu krīzi, kā arī paplašina iespēju īstenot energoefektivitātes pasākumus – uzstādīt energoefektīvas iekārtas.

Izmaiņas noteikumos arī paredz, ka turpmāk projekta iesniegumi iesniedzami elektroniski Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanas sistēmā (EPS). Atbalstu piešķirs atbilstoši reģionālā atbalsta nosacījumiem, un noteikumos arī attiecīgi ir precizētas valsts atbalsta normas.

Grozījumi precizē projektu atlases kritērijus, apvienojot tos visām atbalsta aktivitātēm un paredzot jaunus kritērijus par prioritāru atbalsta piešķiršanu:

● ja projekta ieguldījumu vieta atrodas tālāk no Rīgas, īpaši Latgalē,

● ja paredzēti ieguldījumi energoefektivitātē vai atjaunojamās enerģijas izmantošanā,

● ja lauksaimnieks īsteno ieguldījumus saimnieciskās darbības dažādošanā.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Enerģētika, siltumapgāde Uzņēmējdarbība

Kūdras nozares ilgtspējīga attīstība ir atkarīga no visu iesaistīto pušu sekmīgas sadarbības

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022. gada 30. jūnijs, Rīga – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, atkārtoti tiekoties ar Latvijas Kūdras asociācijas vadību, pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar kūdras nozares ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Asociācija ir vienisprātis par nepieciešamību īstenot tālredzīgu nozares politiku un apstiprināt Taisnīgas pārejas fonda (TPF) plānu.

Ministrs Plešs: “Sarunās ar Eiropas Komisiju esam sekmīgi aizstāvējuši Latvijas kūdras nozares intereses un panākuši, ka kūdras ieguves apjomi netiks samazināti. Tas izdevies arī pateicoties veiksmīgai ministrijas ekspertu un Latvijas Kūdras asociācijas pārstāvju sadarbībai. Vienlaikus jāatzīmē, ka plāns paredz pasākumus būtiskai SEG emisiju samazināšanai kūdras nozarē, tajā skaitā apņemšanos no 2030. gada atteikties no kūdras izmantošana enerģētikā. Darbs turpinās, tādēļ būtiski, ka iesaistītās puses sadarbojas.”

TPF palīdzēs sniegt reģionos iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vides sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030. gadam izvirzītajiem Eiropas Savienības (ES) enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam.

Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030. gada 31. decembrim ir priekšnosacījums, lai Latvija saņemtu 184,2 milj. eiro TPF finansējumu paredzētajiem investīciju pasākumiem. Šobrīd kūdra tiek izmantota enerģētikā niecīgos apjomus, savukārt tās plašāka izmantošana būtiski palielinātu SEG emisijas, jo kūdrai kā kurināmajam ir liela emisiju intensitāte. Tādējādi tiktu kavēta gan klimata mērķu sasniegšana, gan potenciāli radīts papildu slogs uz citām nozarēm, kur SEG emisiju samazināšana jau šobrīd ir izaicinājums.

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns izstrādāts atbilstoši nacionālajiem plānošanas dokumentiem, Ministru kabineta mandātam un ir saskaņots ar Latvijas kūdras asociāciju, kas apvieno 20 uzņēmumus un ar tiem saistītos uzņēmumus, kuri veic kūdras ieguvi vairāk nekā 70% no kūdras ieguves platībām Latvijā.

Kategorijas
Korupcija

KNAB izstrādājis praktisku informatīvo materiālu par korupcijas izpausmes veidiem un to atpazīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izstrādājis praktisku informatīvo materiālu “Kā atpazīt korupciju”, kura mērķis ir sekmēt iedzīvotāju prasmes pamanīt pazīmes, kas var norādīt uz iespējamu koruptīvu rīcību. Šajā materiālā apkopoti piemēri un pazīmes, kas var liecināt par iespējamu korupciju dažādos līmeņos.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “Korupcija ir noziegums, kas var izpausties dažādos veidos, un visos gadījumos tas ir drauds gan valsts kopējai, gan iedzīvotāju individuālajai labklājībai. Korupcija izšķērdē nodokļu maksātāju naudu un izlaupa ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, kā arī veicina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Tā kā sabiedrībai ir ļoti liela loma cīņā ar korupciju, KNAB aicina iedzīvotājus stiprināt savas prasmes atpazīt korupciju un aizdomu gadījumos nekavējoties sazināties ar KNAB.”

Korupcija ir slēpts noziedzīgs nodarījums, taču daudzos gadījumos līdzcilvēki, tostarp pildot amata pienākumus savās darba vietās vai īstenojot dažādus darījumus, var saskatīt aizdomīgas sakritības un pat pazīmes, kas var liecināt par valsts amatpersonu iesaisti korupcijā. Lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes atpazīt korupciju, KNAB informatīvajā materiālā apkopojis piemērus, kā arī vispārīgas un specifiskas pazīmes iespējamai korupcijai šādos līmeņos: administratīvajā jeb ikdienas, politiskajā jeb augsta līmeņa, publisko iepirkumu, kā arī partiju finansēšanas jomā.

KNAB aicina iedzīvotājus būt drosmīgiem un neklusēt par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Būtiski uzsvērt, ka savlaicīga ziņošana, par ziņošanas faktu neinformējot citas personas, paātrina nelikumīgo darbību atklāšanu un nepieciešamo pierādījumu iegūšanu, kā arī palielina iespējamību vainīgās personas saukt pie atbildības. Ziņot KNAB iespējams, zvanot uz iestādes uzticības tālruni 8000 20 70, sūtot informāciju elektroniski uz knab@knab.gov.lv, aizpildot ziņošanas formu iestādes tīmekļvietnē www.knab.gov.lv, vai arī lietojot mobilo lietotni “Ziņo KNAB”.

Saite uz KNAB informatīvo materiālu “Kā atpazīt korupciju”: https://www.knab.gov.lv/lv/media/3296/download

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares Transports

ES jaunā finanšu perioda uzsaukumā “Rail Baltica” piešķir vairāk nekā 350 miljonus eiro

LETA

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu perioda no 2021. līdz 2027.gadam pirmajā uzsaukumā dzelzceļa projektam “Rail Baltica” piešķir vairāk nekā 350 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja projekta īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāvji.

Kopā ar trīs Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu tas pārsniegs 400 miljonus eiro.

CINEA saņēma 399 priekšlikumus par kopējo summu 14 miljardu eiro apmērā. No tiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma piešķiršanai visās ES dalībvalstīs tika izvēlēti 135 projektu priekšlikumi ar kopējo plānoto finansējumu 5,4 miljardu eiro apmērā. “Rail Baltica” projektam piešķirtā summa ir trešā lielākā starp visiem pieteiktajiem projektiem.

Finansējuma līgums, kuru plānots parakstīt 2022.gada trešajā ceturksnī, ietvers atlikušo “Rail Baltica” pamattrases posmu projektēšana Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas/Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Tāpat finansējums ietvers “Rail Baltica” Latvijas pamattrases būvniecības darbu uzsākšana prioritārajā posmā no Latvijas/Lietuvas robežas, kā arī Skultes infrastruktūras apkopes punkta un būvniecības bāzes detalizētā tehniskā projekta izstrāde.

ES finansējums ietvers ari “Rail Baltica” pamattrases apakšbūves un saistīto elementu būvniecību, tai skaitā Ulemistes transporta mezgla būvniecību un projektēšanas darbus, lai mazinātu ietekmi uz medņu migrāciju posmā no Pērnavas līdz Igaunijas/Latvijas robežai.

Turklāt finansējuma ietvaros paredzēts veikt arī aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt pārrobežu dimensiju un nodrošināt tehnisko savietojamību, tostarp paziņotās institūcijas (NoBo) un novērtēšanas iestādes (AsBo) novērtēšanas pakalpojumu “Rail Baltica” projektēšanas un būvniecības darbus, projektēšanas autoruzraudzība detalizēta tehniskā projekta īstenošanai būvniecības laikā, būvdarbu uzraudzību, ko veic FIDIC inženieris, kā arī pārrobežu posmu būvniecības iepirkumu modeļu analīzi.

Finansējums piešķirts arī aktivitātēm, kas nodrošinās vides prasību ieviešanas uzraudzības metodoloģijas izstrādi.

“RB Rail” valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norāda, ka pēdējos gados “Rail Baltica” projekta ieviešanā visās Baltijas valstis ir sasniegts būtisks progress. Projektēšanas darbi norisinās 640 kilometros no visas “Rail Baltica” 870 kilometrus garās pamattrases, par prioritāti izvirzot darbu pabeigšanu tajos posmos, kas definēti kā prioritārie nākamajiem būvniecības darbiem. Tāpat sākti projektēšanas un projektēšanas uzraudzības iepirkumi Kauņa – Viļņa un Kauņa – Lietuvas/Polijas robeža posmos.

Driksna pauž, ka visās Baltijas valstīs norit pirmie būvniecības darbi dažos no visapjomīgākajiem “Rail Baltica” pamattrases posmiem, ir izsludināti būvniecības iepirkumi, kas ļaus turpināt ar vērienīgiem pamattrases būvniecības darbiem brīdī, kad būs noslēgusies projektēšana un zemju atsavināšana.

“Tāpat aktīvi strādājam valstu līmenī, lai uzlabotu procedūras un procesus, tostarp likumdošanas prasības, lai atvieglotu projekta ieviešanu, kā arī mobilizētu stratēģiskos projekta partnerus efektīvākai lēmumu pieņemšanai,” pauž Driksna.

Ņemot vērā, ka šis finansējuma pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz 2021.gada vasarā definētajiem nosacījumiem, tiek prognozēts, ka nākamais finanšu uzsaukums 2022.gadā atspoguļos finansēšanas nosacījumus un nepieciešamo elastību, lai paātrinātu īpaši nobriedušu un stratēģisku svarīgu ES aktivitāšu izpildi, tai skaitā kontekstā ar ģeopolitisko situāciju pēc 2022.gada 24.februāra. Tās “Rail Baltica” projekta aktivitātes, kas tika pieteiktas 2021.gada uzsaukuma ietvaros, bet netika apstiprinātas, tiks iekļautas pieteikumā nākamajam finanšu periodam.

Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridora Eiropas koordinatore Katrīna Trautmane norāda, ka šis 2021.-2027.gada finanšu periodā piešķirtais finansējums apliecina Eiropas Komisijas atbalstu šim stratēģiski nozīmīgajam infrastruktūras projektam un tā veiksmīgai turpmākai īstenošanai, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir ieguvusi pavisam citu nozīmi. “Tā kā projekts sasniedz nākamo brieduma fāzi, gaidīsim pieteikumus finansējuma saņemšanai arī nākamajos uzsaukumos,” pauž Trautmane. 

Šonedēļ “Rail Baltica” projekta partneri tiekas Eiropas mobilitātes vadošā pasākuma “Connecting Europe Days” ietvaros, kas norisinās no 28. līdz 30.jūnijam Lionā, Francijā, lai pārrunātu konkrētus soļus ģeopolitiskās situācijas negatīvo seku mazināšanai, kā arī iespējas stiprināt dzelzceļa ieviešanu Baltijas un ES līmenī.

Driksna atzinīgi novērtē saņemto finansējumu, norādot, ka tas ļaus īstenot tās projekta aktivitātes, kurās sasniegts pietiekams brieduma līmenis, tai skaitā kontekstā ar jau saņemto un apgūto finansējumu. Vienlaikus līdz ar projektēšanas darbu noslēgšanu un būvniecības līgumu iepirkumu virzību, “Rail Baltica” projekts būs gatavs vēl ambiciozākai programmai nākamajā finansējuma uzsaukumā, uzsver Driksna.

“Rail Baltica” globālajam projektam ieteicamā šī finansējuma ievērojamā summa tiks pievienota jau pieejamajam finansējumam no 2014.-2021.gada finanšu perioda, kur “Rail Baltica” īstenošanai ir pieejami vairāk nekā 1,2 miljardi eiro, no kuriem 85% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF).

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Nozares

Cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozares saņems atbalstu Krievijas kara negatīvās ietekmes samazināšanai

Zemkopības ministrija

Valdība otrdien, 2022. gada 28. jūnijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu novirzīt 9,2 miljonu EUR trim Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekmes visvairāk skartajām primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarēm – cūkkopībai, mājputnu audzēšanai un dārzeņkopībai segtajās platībās*. Lai pieteiktos atbalstam, atbalsttiesīgo nozaru lauksaimniekiem līdz 2022. gada 20. jūlijam Lauku atbalsta dienestā ir jāiesniedz iesniegums atbalsta saņemšanai.

Atbalsts tiks piešķirts kā Eiropas Komisijas ārkārtas pielāgošanas atbalsts ražotājiem lauksaimniecības nozarēs. No kopējā atbalstam novirzītā finansējuma 4,2 milj.EUR tiks segti no Eiropas Savienības budžeta, bet 5 milj.EUR – no valsts budžeta.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Šis atbalsts ļaus Latvijas lauksaimniekiem no visvairāk skartajām nozarēm saglabāt savu konkurētspēju un turpināt darbu – nodarbināt cilvēkus reģionos un nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, būs pieejama Latvijā ražota pārtika.”

Paredzēts segt 70% no papildus izmaksām, ko radījis cenu kāpums būtiskajiem ražošanas resursiem – mēslošanas līdzekļiem (tikai dārzeņkopības segtajām platībām), pirktai lopbarībai (tikai cūkkopībai un putnkopībai), un dīzeļdegvielai, elektroenerģija, kurināmam (piemēram, gāze, šķelda, granulas, malka). Izmaksu pieaugums tiks noteikts laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 30. jūnijam salīdzinājumā ar laikposmu no 2021. gada 1. februāra līdz 30. jūnijam.

Uz atbalstu var pretendēt atbalsttiesīgo nozaru ražotāji, kuri īsteno vismaz vienu no četrām mazāku atkarību no pirktiem resursiem un izejvielām veicinošām darbībām – aprites ekonomiku, barības vielu pārvaldību, resursu efektīvu apsaimniekošanu vai videi un klimatam draudzīgu metožu izmantošanu ražošanā.

Lai saņemtu šo atbalstu, noteikts, ka atbalsta saņēmējiem jāturpina darbību nozarē, kurā tas pieprasa atbalstu, vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas un krīzes gadījumā uzņēmumi apņemas iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku.

Jau informējām, ka valdība 2022. gada 21. jūnijā atbalstīja ZM priekšlikumu** sniegt atbalstu Krievijas kara izraisītās krīzes skartajiem lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražotājiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu lauksaimniecības produkcijas ražošanu un veicinātu nozares spēju pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem. Kopumā šim mērķim plānots novirzīt ap 19,2 miljonus EUR. Plānotie atbalsta pasākumi no valsts budžeta būs ar fiskāli neitrālu ietekmi uz 2022. gada budžetu, jo tos plānots segt no AS “Latvijas valsts meži” (LVM) peļņas.

* MK noteikumi “Eiropas Savienības un valsts ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtība cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē” stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”..

**ZM izstrādātais informatīvais ziņojums “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai”.