Likumības un lietderības revīzijas pašvaldībās

Daina Vārpiņa, 27/11/2019

Post image for Likumības un lietderības revīzijas pašvaldībās

Šoruden sabiedrības uzmanību pievērsa Valsts kontroles paziņojums par pašvaldību reālajai situācijai neatbilstošu objektu būvniecību, tādēļ žurnāla “Iepirkumi” interese bija noskaidrot, cik lielu uzmanību un kādā veidā ikdienas darbā Valsts kontrole pievērš pašvaldībās veiktajiem iepirkumiem. Valsts kontroles revidents jurists Gints Puriņš intervijā žurnālam “Iepirkumi” iepazīstina ar pašvaldību revīzijās gūtajiem secinājumiem.

– Vai šāda veida pārbaudes par iepirkumu lietderību, projektu īstenošanu pašvaldībās Valsts kontrole veic regulāri vai šogad pievērsta īpaša uzmanība? Kādēļ?
– Pašvaldību iepirkumi regulāri nonāk Valsts kontroles uzmanības lokā, bet tas nenozīmē, ka tie tiek pārbaudīti katrā revīzijā. Iepirkumu likumību un lietderību pārbaudām, ja tas nepieciešams konkrētas revīzijas mērķa sasniegšanai. Savukārt revīziju tēmas (arī atsevišķus pārbaudāmos jautājumus) Valsts kontrole izvēlas atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp nozaru analīzes rezultātiem, iestāžu darbības rezultātiem, iedzīvotāju sūdzībām u.c.

– Cik pašvaldībās veiktas pārbaudes, kā tās tiek izvēlētas, cik ilgs ir pārbaudes process?
– Pēdējo piecu gadu laikā jautājumiem par iepirkumu veikšanu pašvaldībās esam pievērsušies, veicot šādas revīzijas:

  1. No 09.02.2015. līdz 29.01.2016. – likumības un lietderības revīzijā “Saldus novada pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām” tika vērtēts, vai Saldus novada pašvaldības kapitālsabiedrības (SIA “Saldus medicīnas centrs”, SIA “Saldus tirgus”, SIA “Saldus namu pārvalde, SIA “Saldus komunālserviss”, SIA “Saldus siltums”) preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādēm pareizi noteikušas paredzamo līgumcenu un izvēlējušās normatīvajam aktam atbilstošu metodi iegādes veikšanai. Revīzijā, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datu analītisko izvērtējumu, pārbaudīti līgumu reģistri, līgumi un to apmaksu apliecinošie dokumenti.
  2. No 15.04.2014. līdz 06.03.2015. lietderības revīzijās Talsu, Dobeles, Tukuma, Nīcas un Salaspils novadu pašvaldībās par finanšu līdzekļu kultūrai, atpūtas un sporta pasākumiem izmantošanas lietderību un atbilstību normatīvo aktu prasībām vērtēts:
    • ir vai nav pašvaldības iestāžu veiktajos iepirkumos (kultūras un sporta jomā) pieļautas iepirkumu jomas tipiskākās kļūdas:
      • favorītisms (dota priekšroka konkrēta ražotāja precei);
      • nepamatoti augstas pretendenta kvalifikācijas prasības;
      • prasības, kas objektīvi nav saistāmas ar iepirkuma priekšmetu vai pretendentu;
      • līguma noteikumu būtiska grozīšana pēc iepirkuma beigām.
    • pašvaldību iepirkumu organizēšanas atbilstība labajai praksei (Iepirkumu uzraudzības biroja 2010. gadā izstrādātās vadlīnijas1).
      Revidējamo vienību (pašvaldību) izvēli noteica spēkā esošie Valsts kontroles stratēģiskie uzstādījumi, kā arī kārtējā gada darbības plāns. Valsts kontroles darbības stratēģijas 2014.–2017. gadam viens no mērķiem bija veikt revīzijas katrā pašvaldībā vismaz reizi trijos gados, sniedzot sabiedrībai savlaicīgu un regulāru pārliecību par finanšu līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā.

Izvēloties Saldus novada pašvaldību kā revidējamo vienību pirmajā no minētajām revīzijām, subsidāri tika ņemts vērā arī tas, ka Saldus novadā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām bija vislielākais pašvaldību kapitālsabiedrību skaits.
Savukārt otrajā no minētajām revīzijām pašvaldību izvēle no atlikušajām, kurās stratēģijas ietvaros veicama revīzija, veikta pēc stratificētās nejaušās izlases metodes.

– Pastāstiet sīkāk par pārbaudes procesu, vai Valsts kontroles darbinieki dodas strādāt uz vietas pašvaldībās? Cik ilga ir viena pārbaude? Vai Valsts kontrolei šim darbam pietiek resursu?
– Pirms revīzijas uzsākšanas, pamatojoties uz departamenta rīcībā esošo informācijas analīzi, tiek sagatavots revīzijas tēmas priekšlikums, kura izstrādes gaitā jau tiek iezīmēti galvenie revīzijas virzieni, kā arī izvērtēti departamentā pieejamie cilvēkresursi.
Revīzijas darbs tiek organizēts vairākos posmos – revīzijas plānošana, revīzijas pierādījumu iegūšana un revīzijas noslēgums.
Revīzijas plānošanas posma mērķis ir izveidot tādu revīzijas pieeju, kas nodrošina atbilstošu, pietiekamu un ticamu revīzijas pierādījumu iegūšanu, lai varētu izteikt revidentu viedokli par revidējamās vienības darbības vai revidējamās jomas atbilstību normatīvajiem aktiem un lietderības aspektiem.
Revīzijas plānošanas posmā revidenti apmeklē revidējamās vienības, iegūst izpratni par revidējamo jomu, izvērtē riskus, kā arī nosaka revīzijas apjomu un revīzijas pieeju. Revīzijas plānošanas posms rezultējas ar Revīzijas plāna gatavošanu, kurā jau konkrēti tiek noteikti izskatāmie jautājumi, veikta darbu sadale starp revīzijas grupas locekļiem un laika resursi.
Revīzijas pierādījumu iegūšanas posma mērķis ir iegūt un apkopot pietiekamus, atbilstošus un ticamus revīzijas pierādījumus, pamatojoties uz kuriem revīzijas noslēguma posmā tiek sagatavots revīzijas ziņojums.
Revīzijas procedūras (intervijas ar revidējamās vienības pārstāvjiem, dokumentāru pierādījumu iegūšana, analītiskās procedūras) tiek veiktas gan klātienē revidējamā vienībā, gan arī tās veicot uz vietas Valsts kontrolē.
Likumības un lietderības revīzijas ir revīzijas, kas tiek veiktas, balstoties uz risku novērtējumu. Likumā nav noteikts to veikšanas biežums, ilgums un daudzums. Šā iemesla dēļ revīziju plānošanā tiek ņemti vērā nozares un revidējamo vienību riski, pieejamie cilvēkresursi, to kvalifikācija un pieredze, revīzijas jomas īpatnības, kāds laika budžets ir bijis nepieciešams līdzīgām revīzijām un citi Valsts kontroles resursi revīziju mērķu sasniegšanai.

– Kā tiek izdarīti secinājumi, sniedzot atzinumu, – ņemti vērā tikai skaitļi, Valsts kontroles darbinieks izsaka viedokli pēc profesionālās, subjektīvās pieredzes, tiek salīdzināti līdzīgi iepirkumi citās pašvaldībās vai tml.?
– Secinājumu izdarīšana ir daļa no revīzijas procesa. Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 1. panta trešo daļu Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem, kuri atbilst augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītām un apstiprinātām prasībām attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu darbu un kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
Valsts kontroles revīziju darbā tiek izmantoti IFAC standarti (Starptautisko grāmatvežu federācijas standarti) un INTOSAI standarti (Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas standarti). Saskaņā ar minētajiem standartiem ir izveidota Valsts kontroles likumības un lietderības revīziju metodoloģija un darba procesa apraksts.
Likumības un lietderības revīzijas mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību (sauktu arī par revīzijas pārliecību), ka:

  • revidējamās vienības darījumi un darbība atbilst normatīvo aktu prasībām;
  • normatīvie akti un to piemērošana nodrošina caurskatāmu sistēmu;
  • revidējamās vienības darbība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem un valsts mantu ir ekonomiska, efektīva un produktīva.

Par revīzijā iegūto pārliecību revidents ziņo revidējamai vienībai (lietotājam). Pārliecība nozīmē, ka lietotājs paļaujas uz revīzijas konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem. Šo pārliecību revidents nodrošina, skaidrojot lietotājiem revīzijas konstatējumu, kritēriju un secinājumu atbilstību un pamatotību.
Lai noformulētu revīzijas konstatējumus, izdarītu secinājumus attiecībā uz revīzijas mērķi un revīzijas jautājumiem un nepieciešamības gadījumā sniegtu ieteikumus, revidents iegūst pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus. Šajā gadījumā nav nozīmes, vai tie ir tikai skaitliski dati vai salīdzinoša informācija par iepirkumiem. Revīzijas pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem (kvantitāte) un atbilstošiem (kvalitāte), lai kvalificēta persona pārliecinātos, ka revīzijas konstatējumi ir pieņemami.
Revidents izdara secinājumus, pamatojoties uz revīzijas konstatējumiem. Secinājumu izdarīšanai ir nepieciešams arī revidenta profesionālais spriedums (īpaši skepse) un interpretācija, lai atbildētu uz revīzijas jautājumiem. Tas ir atkarīgs arī no aplūkojamā revīzijas jautājuma jūtīguma un būtiskuma. Pirms secinājumu izdarīšanas tiek apsvērts konteksts un visi būtiskie argumenti, ieguvumi un trūkumi, kā arī dažādas perspektīvas.
Profesionālā sprieduma un skepses izmantošana ļauj revidentam pieņemt dažādus uzskatus un apzināt dažādas perspektīvas, palikt objektīvam un izvērtēt visus revīzijas pierādījumus. Tas arī palīdz revidentam izvairīties no sprieduma kļūdām un nepietiekamas izziņas, kā arī palīdz izdarīt objektīvus revīzijas secinājumus, pamatojoties uz revīzijas pierādījumu kritisku un piesardzīgu novērtējumu.

– Izceliet 3 – 5 pašvaldību piemērus, kur Valsts kontroles skatījumā ir bijuši pārkāpumi iepirkumu jomā, – tie izsludināti nevajadzīgi (kāpēc?) vai arī līdzekļi izlietoti nesaimnieciski? Kā tos raksturotu, kādas ir tipiskākās pašvaldību kļūdas?
– Valsts kontroles viedoklis par neatbilstībām iepirkumu organizēšanā, kā arī ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai attiecībā uz otrajā atbildē pieminētajām revīzijām formulēti un publicēti Valsts kontroles interneta mājaslapā.

– Vai varat minēt pašvaldības, kur veiktas pārbaudes, bet pārkāpumi iepirkumu jomā nav konstatēti?
– Valsts kontrole pieminētajās revīzijās nav sniegusi šādu viedokli. Tomēr Valsts kontrole revīziju praksē mēdz izcelt arī labas prakses piemērus, ja tie var kalpot par paraugu arī citām institūcijām. Vienlaikus revīzijas ziņojums nav darba dokumentu kopsavilkums vai arī detalizēta atbilde uz visiem revīzijas jautājumiem. Tādēļ tajā netiek uzskaitīta ikviena pareizi veikta darbība, ko revidents konstatējis.

– Kādi ir tālākie soļi, kad Valsts kontrole izdarījusi secinājumus par pašvaldību veikto? Vai seko kāds sods, brīdinājums, ieteikumi?
– Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrolei ir tiesības sniegt rekomendācijas (ieteikumus) revidējamai vienībai atklāto trūkumu novēršanai.
Savukārt par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrole ziņo tiesībaizsardzības iestādēm2, kā arī revīzijās, kas uzsāktas pēc 31.07.2019., lemj par zaudējumu piedziņu atbilstoši normatīvajā aktā3 noteiktajam. Gadījumos kad personu sauc pie kriminālatbildības, jautājumu par zaudējumu piedziņu izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā4.

– Pēc Valsts kontroles vērojumiem – kādi būtu ieteikumi pašvaldībām tālākajā darbā, lai iepirkumus rīkotu vajadzīgiem mērķiem un lai tās nākotnē pārbaudēs nesaņemtu aizrādījumus?
– Valsts kontrole ieteikumus sniedz revīziju ietvaros, kurās izvērtēta to nepieciešamība. Valsts kontrole atturas sniegt ieteikumus ārpus konkrētu revīziju ietvariem. Valsts kontroles revīzijās sniegtie ieteikumi tiek publiskoti kopā ar revīzijas ziņojumiem un ir pieejami jebkurai personai. Līdz ar to sniegtos ieteikumus var izmantot arī tās pašvaldības, kuras saskata tos par derīgiem un kurās revīzija nav veikta.

1. Vadlīnijas pašvaldības centralizēto publisko iepirkumu veikšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs. Rīga, 2010, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/Vadlinijas_centr_310111.pdf (resurss skatīts 11.07.2014.).

2. Valsts kontroles likuma 3. panta 4. punkts.

3. Valsts kontroles likuma XIV nodaļa.

4. Valsts kontroles likuma 76. pants.

Teksts: DAINA VĀRPIŅA | FOTO: Valsts kontroles publicitātes MATERIĀLI

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: