Līdz augustam plānots izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu

Ekonomikas ministrija, 11/05/2021

Post image for Līdz augustam plānots izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021. gada 31. augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.


“Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.


Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un biedrībām “Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls”, “Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija”, “Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija” un nodibinājuma “TechHub Riga”. Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31. oktobrim.


“Pērn paveiktais uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā ir nozīmīgs vairāku institūciju kopdarbs, kas ir spēcīgs pamats jaunuzņēmumu nākotnes attīstībai Latvijā. Savukārt nule parakstītā Deklarācija par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu vērsta uz Eiropas un pasaules veiksmīgāko jaunuzņēmumu labās prakses iepazīšanu un pārņemšanu, kā arī Latvijas jaunuzņēmumu vides popularizēšanu, sekmējot strauju ekonomikas izaugsmi un veicinot Eiropas digitālo neatkarību,” turpina ministrs.


Parakstot Deklarāciju par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu (Declaration on the EU Startup Nations Standard of Excellence), Latvija apņēmusies vēl vairāk attīstīt vidi jaunuzņēmumu izaugsmei, veicinot jaunuzņēmumu veidošanos, talantu piesaisti un noturēšanu, uzlabojot normatīvo regulējumu vidi un piekļuvi finansējumam, kā arī sekmējot inovāciju iepirkumu un “Digital first” principu ieviešanu. Valstis, kas parakstījušas deklarāciju, apņemas īstenot standartus un labās prakses piemērus, kas pilnveido normatīvo regulējumu jaunuzņēmumu darbības uzsākšanai, atbalstam un darbības attīstībai.


Deklarācija rosina “Jaunuzņēmumu nācijas” (Start-up Nations) centra izveidi 2021. gadā, kas veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un investīciju piesaisti. Šī iestāde, sadarbojoties ar Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēmām un ieinteresētajām organizācijām, arī varētu veikt regulāru progresa novērošanu, tādējādi palīdzot katrai valstij kļūt par “ES jaunuzņēmumu nāciju”.


Latvijā jau tiek īstenoti vairāki deklarācijā minētie labās prakses piemēri, atbilstoši 2020. gadā pieņemtajiem grozījumiem jaunuzņēmumu darbību regulējošajos normatīvajos aktos. Tāpat deklarācijā ietvertie principi un uzdevumi atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam iekļautajiem rīcības virzieniem. Tajā pašā laikā pievienošanās deklarācijai Latvijai ir uzskatāma par būtisku uz vērtībām balstītu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes sastāvdaļu.


Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017. gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju. Pērn gan likumā, gan jaunuzņēmumu atbalsta programmā tika veiktas būtiskas izmaiņas, būtiski paplašinot valsts atbalsta pieejamību komersantiem. Strauji augošu uzņēmumu attīstībai nozīmīgs pagrieziena punkts ir arī 2020. gadā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas ļauj uzņēmumu darbiniekiem iegūt kapitāla daļu (akciju) pirkuma tiesības un pēc noteikta laika tās izmantot. Šīs izmaiņas uzņēmumiem ļauj piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus ilgtermiņā, jo akciju opcijas nodrošina, ka darbinieki ir tieši ieinteresēti uzņēmuma izaugsmē, jo, uzņēmumam attīstoties, palielinās viņu akciju opciju vērtība. Šo grozījumu rezultātā starptautiskā riska kapitāla kompānija Index Ventures nosauca Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā.


Aizvien vairāk pieaug pieejamais valsts atbalsts jaunuzņēmumiem un jaunuzņēmumu ekosistēmas aktivitātēm. Kopš 2017. gada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir investējusi gandrīz vienu miljonu eiro jaunuzņēmumu ekosistēmas aktivitāšu īstenošanai (hakatoni, konferences, tīklošanās pasākumi, mārketinga aktivitātes, informatīvie pasākumi, apmācības, u.c.), lai veicinātu ekosistēmas izaugsmi un attīstību.


Jaunuzņēmumu attīstībai ir pieejami vairāki atbalsta instrumenti ar kopējo pieejamo finansējumu gandrīz 10 miljoni eiro apmērā. Atbalsts uzņēmējiem pieejams gan Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ietvaros, gan inovāciju vaučeru, biznesa inkubatoru un starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmu, kā arī Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. Plašāka informācija par atbalsta instrumentiem un pasākumiem jaunuzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā.


Savukārt Attīstības finanšu institūcija Altum piedāvā akcelerācijas fondu programmas, kuru ietvaros tiek piešķirts atbalsts biznesa idejas, uzņēmuma un produkta izveidei un attīstībai, ar mērķi veicināt to izaugsmi un konkurētspēju. Papildu informācija par šīm atbalsta programmām pieejama Altum mājas lapā.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: