Latvija visus tai pieejamos Atveseļošanas un noturības plāna līdzekļus izmantos pilnībā

Finanšu Ministrija, 11/02/2021

Post image for Latvija visus tai pieejamos Atveseļošanas un noturības plāna līdzekļus izmantos pilnībā

Latvija izmantos pilnībā visus tai pieejamos ANM garantētos līdzekļus – līdz pat 2 miljardiem. Savukārt ANM aizdevuma daļu, kuras summa ir līdz 2.48 miljardiem eiro, Latvija izmantos tādā gadījumā, ja aizdevumu procenti un citi nosacījumi būs izdevīgāki nekā citiem šobrīd Latvijai pieejamajiem finanšu instrumentiem.

Finanšu ministrija skaidro – Latvija ANM investīciju plāna papildinājumus un grozījumus EK iesniegs secīgi. Latvijas ANM plāna projekts ir sagatavots un šonedēļ iesniegts pirmreizējai izskatīšanai EK par garantēti pieejamo finansējumu (ko piešķir, un, kas nav jāatmaksā) 1,65 miljardu eiro apjomā, kas ir 70% no maksimālā piešķīruma. Pēc EK komentāru saņemšanas un sarunām ar sociālajiem un sadarbības partneriem ANM plāna gala versija tiks iesniegta EK un ES Padomē līdz šī gada 30.aprīlim.

Darbs pie ANM plāna un tā apspriešanas turpinās, un ANM papildinājumi un grozījumi tiks iesniegti EK pēc 2022.gada 30.jūnija, kolīdz būs skaidrs pilns Latvijai pieejamā finansējuma apjoms. Koalīcija vienojās par šādu pakāpenisku plānošanas pieeju, uzskatot, ka nav nekāda pamata dalīt naudu, par kuru nav zināms, vai tā būs pieejama.

Savukārt par Latvijai pieejamo ANM aizdevuma daļu līdz 2.48 miljardiem eiro (kas ir jāatmaksā), ko ES valstis varēs aizņemties uz izdevīgiem procentiem, FM lems brīdī, kad būs precīzi zināmi aizdevuma nosacījumi – procenti, termiņi utt., un tas būs ne ātrāk kā šī gada vasarā. FM aktīvi seko līdzi situācijai un pieņems izsvērtus un atbildīgus lēmumus. Tā kā vēl nav zināmi ANM aizņēmuma daļas nosacījumi, tādi kā procentu likmes, termiņi u.c., FM pagaidām konkrētu aizņēmumu neplāno, jo šobrīd Latvijai ir ļoti labs kredītreitings un laba pieeja finanšu tirgiem.

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. ANM plāna projekts ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem un EK ieteikumiem, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) Padomes noteiktās rekomendācijas.

Latvija šonedēļ iesniedza pirmreizējai izskatīšanai EK Latvijas ANM plāna projektu. Plāna projekts ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem un EK ieteikumiem.

Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti ANM. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.

Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: