Lasītājs jautā

iepirkumi, 29/08/2018

Pildot iepirkumu dalībnieku ieteikumu, žurnāls “Iepirkumi” ir sagatavojis nozares ekspertu atbildes uz jautājumiem, kas svarīgi plašam speciālistu lokam.

Kā nodrošināt, lai tā saucamajā „mazajā” iepirkumā pasūtītājs neuzstādītu nepamatoti augstas prasības? Piemēram, skolu ēdinātājam prasa 1000 skolēnu ēdināšanas pieredzi divos iepirkumos. Būvnieks nekvalificējas 100 000 eiro vērtā bērnudārza iepirkumā tāpēc, ka tam prasa divu bērnudārzu remonta pieredzi, lai gan būvnieks ir remontējis Finanšu ministriju un piedāvā par 25 000 eiro lētāku piedāvājumu.

Normunds Līcis, projektētājs

Dace Gaile: – „Mazie” iepirkumi būvniecībā līdz 170 000 eiro vērtībā IUB nav pārsūdzami, mēs nevaram tos uzraudzīt tā, kā darām to attiecībā uz iepirkuma procedūrām. Patlaban kopējais mazo iepirkumu īpatsvars ir ap 75%. Kad kādam komersantam “sirds ir pilna”, viņš mums iesniedz pieteikumu par iespējamo pārkāpumu. Ja pārkāpuma sastāvs ir – pasūtītājs nav rīkojies atbilstoši sava iepirkuma dokumentācijā noteiktajam, mēs varam sākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz sodu par nesamērīgu prasību noteikšanu. Ja mēs IUB iepirkuma procedūru pirmspārbaužu ietvaros pārbaudītu šādu iepirkumu, mēs prasību par pieredzi tieši bērnu dārzu remontā pieprasītu izsvītrot. Tas ir „mazo” iepirkumu būtiskākais jautājums – vai pasūtītājs mēģina godprātīgi vai negodprātīgi nonākt pie rezultāta.

Baiba Fromane: – Šis ir viens no jautājumiem, kāpēc “Būvuzņēmēju partnerība” atbalsta Būvkomersantu reģistra izveidi. Ja būtu šis reģistrs, tad piegādātājam nebūtu jānes konkursa rīkotājam papīru ķīpas, ikviens būvnieks būtu iekļauts sava klasē un piedalītos iepirkumā ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Patlaban notiek aktīva diskusija par uzņēmēja (piegādātāja) spēju un prasmi vadīt projektu – par ģenerāluzņēmēja pieredzi. Par to, uz cik ilgu laiku, piemēram, uz 50 gadiem, dot garantiju un zināt, ka nākamajā dienā uzņēmējs nepazudīs. Uzņēmēja agrākais darbības laiks tirgū ir ļoti svarīgs pasūtītājam, kuram būtu jāzina, ka būs pie kā vērsties pēc garantijas.

Nākamais diskusijas temats ir par nosacījumiem būvnieku kvalifikācijas līmeņiem. Iepirkumiem ir jānotiek starp vienas klases uzņēmējiem, tad katrs pasūtītājs nevērtēs kvalifikāciju. Ir taisnība, ka mēdz izvirzīt dažādas nepamatotas prasības, tomēr tas ne vienmēr notiek ļaunprātības dēļ. Mazā pašvaldībā ir 1 – 2 līgumi 5 – 7 gadu laikā. Visticamāk, darbinieks, kas gatavoja iepirkumu, pašvaldībā vairs nestrādā. Tātad, iepirkuma gatavošana ir bijusi kā mācību poligons, kur ik reizi citi darbinieki mācās rakstīt līgumus. Zinām, ka nereti pašvaldību juristi uzskata sevi par vislabāko līgumu gatavotāju. Šā iemesla dēļ ir jārunā par tipveida līgumiem, tas izslēgs interpretācijas iespējas katras pašvaldības līgumā.

Mārtiņš Daģis, advokāts: – Pie jau minētā var piebilst, ka mazie iepirkumi nav IUB pārziņā, tomēr par tiem var sūdzēties tiesā. Neraugoties uz to, ka šis process nav īpaši efektīvs. Sūdzības pieteikums tiesā neatmaksāsies, ja tas būs par vienu gadījumu. Ja runa ir par vairākiem gadījumiem, par uzņēmēja spiešanu laukā no tirgus, tad šāds risinājums var būt apsverams.

Kā motivēt piegādātājus un pakalpojuma sniedzējus izpildīt iepirkuma līguma nosacījumus augstā kvalitātē? Ko darīt, ja pieņemts ir nekvalitatīvi padarīts darbs?

Edgars Jēkabsons

Mārtiņš Daģis: – Šajā gadījumā vispirms atdursimies pret godprātību. Viss sākas no audzināšanas. Pieņemt sliktā kvalitātē veiktu darbu ir kaut ka absolūti neloģisks. Būtu jāizmanto atklātības un publiskās kaunināšanas iespējas. Juridiski “tīri” citādā veidā šo samezglojumu risināt būtu grūti.

Dace Gaile: – Grūti atbildēt, šis ir smags jautājums, un tas nav iepirkuma norises jautājums. Iepirkuma līguma izpilde ir jāuzrauga, un tas nereti notiek vāji. Praksē iepirkuma komisija „trīs reizes pārmet krustu” priekā par pabeigto iepirkuma procedūru, ar lielu atvieglojumu atdod līgumu grāmatvedībā un neliekas zinis par tālāko. Pretendents iepirkumā savu pieredzi pierāda ar atsauksmēm par agrāk veiktajiem darbiem. Kur tās iegūtas? No citiem pasūtītājiem. Kā lai pasūtītājs „ieriebj” pretendentam un atsakās izsniegt atsauksmi – “visi ir savējie”. Un te nu mēs esam ar savu labsirdību. Līguma izpilde ir jākontrolē, turklāt drastiski. Cik pasūtītāju to patlaban dara?

Baiba Fromane: – Būvniecības nozarē pasūtītāji neparedz naudu iepirkuma līgumu uzraudzīšanai. Citās valstīs šim darbam paredz 2% – 3% no iepirkuma līguma summas.
Otrs iespējamais modelis ir apdrošināšanas ieviešana. Patlaban tās nav.

Pēdējais risinājums ir strīda risināšana tiesā. Tautsaimniecības nozarēs ir jāveido ārpus tiesu izskatīšanas instrumenti. Patlaban tiesu darbi notiek pat piecus gadus un ilgāk. Lētāk ir sliktā kvalitātē veiktos darbus labot, nekā tiesāties. Vajag obligātu strīdu pirmstiesas izskatīšanu mehānismu ar obligātu saistošo lēmumu. Mediācija der vien tad, ja puses vēlas vienoties.

Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 1. pielikuma 4.1. sadaļā norādīts atlases kritērijs (piegādātājs pēdējo trīs gadu laikā nav pārkāpis tādu produktu piegādes līgumu nosacījumus, kuri noslēgti saistībā ar zaļajiem publiskajiem iepirkumiem).

Valstī nav publiski pieejamas datu bāzes, kur būtu norādīta informācija ar šādiem līgumu pārkāpējiem. Pasūtītājs jau to nezina, viņš strādā ar dokumentiem, kas ir iekļauti piedāvājumā, vai ir pieejami publiski pieejamās datu bāzēs. SIA “Zuzīte” piedāvājumā konkursā nenorādīs, ka tam Susuriņos ir lauzts līgums, un viņš dabūs līguma slēgšanas tiesības citur un turpinās krāpties, vedot parastos produktus iepirkumā norādīto zaļo vietā. Pasūtītājs to var kontrolēt tikai pie sevis!

Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kam pasūtītājs sūdzas par aizdomām šajos gadījumos, būtu jāveido un jāuztur šāds reģistrs, un tad pasūtīājiem būtu pieejama šī informācija. Cik PVD ir saņēmis šādu sūdzību? Kā dienests šādos gadījumos rīkojas?

Ilva Dreimane

Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja: – Patlaban normatīvie akti PVD, kura primārais uzdevums ir nevis iepirkumu un līgumattiecību kontrole, bet gan pārtikas nekaitīgums un drošums, deleģē zaļā publiskā iepirkuma kontroles funkciju, neparedzot pārkāpēju reģistra veidošanu un uzturēšanu, tādēļ PVD šādu reģistru neveido.

Gadījumos, kad PVD ir konstatējis būtiskus pārkāpumus zaļā publiskā iepirkuma jomā, dienests par konstatēto informē iepirkuma pasūtītāju, proti, pašvaldību.

Pirms ķerties pie kārtējo reģistru izveides, būtu jāizmanto jau esošās informācijas ieguves iespējas – pirmkārt iepirkuma specifikācijā pieprasot apliecināt, ka pretendents pēdējo trīs gadu laikā nav pārkāpis tādu produktu piegādes līgumu nosacījumus, kuri noslēgti saistībā ar zaļajiem publiskajiem iepirkumiem, turklāt paredzot iespēju, līgumu lauzt, ja pretendents būs melojis.

Un otrkārt, iepirkuma procesā pasūtītājs var vērsties pie PVD, lūdzot sniegt informāciju par konkrēto pretendentu.

Šogad PVD veicis 14 pārbaudes, kuru mērķis ir bijis pārliecināties, vai uzņēmumi, kuri apņēmušies izglītības iestādēm piegādāt zaļajam publiskajam iepirkumam atbilstošus pārtikas produktus, patiešām to arī dara.

Zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Dienests savās pārbaudēs konstatējis, ka ne visos gadījumos tiek pildītas noslēgtā līguma prasības attiecībā uz atbilstošu produktu piegādēm vai izmantošanu ēdienu pagatavošanā. Faktiski aptuveni 80% gadījumu, ne visi, bet atsevišķi produkti neatbilda zaļā publiskā iepirkuma prasībām un to vietā piegādāti citi.

Gadījumos, kad konstatētas neatbilstības, atbilstošu produktu vietā bija piegādāti Polijas un Lietuvas izcelsmes piena produkti – piens, sviests, biezpiens un krējums, Vācijas izcelsmes marinēti gurķi, Igaunijas izcelsmes dzīvnieku tauki, Lietuvas izcelsmes burkāni, Beļģijas un Polijas izcelsmes atkaulota cūkgaļa.

Rūta Rudzīte, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību eksperte: – Patlaban publiskās datu bāzes par ZPI noteikumu pārkāpējiem valsts mērogā netiek uzturētas tāpēc, ka spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz šāda reģistra izveidi, kā arī to, ka šāda reģistra darbība pēc to izveides būtu saistoša pasūtītājiem un piegādātājiem.
Vienlaikus – atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam – pasūtītājs, rīkojot iepirkumu, var izslēgt no turpmākās dalības iepirkuma konkursā tos kandidātus vai pretendentus, kuriem pasūtītājs ir jau piemērojis līgumsodus savos iepriekš noslēgtajos iepirkumu līgumos.

Cik ilgi pasūtītājam būs jāmokās gatavojot izsludināšanas publikāciju EISā un tad izsludināšanas publikāciju IUB? Vai tiešām šis sistēmas nevar saslēgt vienā, lai mazinātu administratīvo slogu un taupītu laiku pasūtītājam? Tas ir milzīgs laika patēriņš un liels risks kļūdīties datu ievadēs, it īpaši daudzdaļīgiem iepirkumiem.

Ilva Dreimane

Elita Kļaviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta Katalogu satura nodaļas vadītāja:

– Atbilstoši normatīvajiem aktiem informācija par noteikta veida iepirkumu procedūrām ir jāievada gan EIS e-konkursu apakšsistēmā, gan Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka lietotājiem manuāli abās informācijas sistēmās ir jāievada informācija, kas ir lielā mērā kopīga abām sistēmām. Lai izvairītos no manuālas atkārtotas informācijas ievadīšanas Publikāciju vadības sistēmā un automatizētu iepirkuma izsludināšanas procesu, Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir noslēgusi līgumu par datu apmaiņas mehānisma izstrādi, kas nodos datus Publikāciju vadības sistēmai par EIS ietvaros izveidotajiem iepirkumiem. Plānots, ka lietotāji jauno saskarni varēs sākt izmantot nākamā gada sākumā.

Šās vasaras sausums ir izraisījis dažādas problēmas. Patlaban pasūtītāji sāk gatavot iepirkumus nākamajam gadam. Vai ir garantija, ka pietiks Latvijas dārzeņu?
Ilva Dreimane

Jānis Bērziņš, biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs: – Nav šaubu, dārzeņu un augļu audzētājiem būs ko piedāvāt. Latvijā viss nav “nodedzis”. Situācija novados ir atšķirīga tāpēc, ka lietus visur nelija vienādi. Loti cieta agrā raža. Savukārt, piemēram, vēlie kāposti pirms sausuma paspēja ieaugt. Būs arī augļi, tomēr tie būs mazāka izmēra. Vislielākās bažas ir par to, kā ražu varēs saglabāt. Lai gan kopējā raža fiziskajā svarā, visticamāk, būs par 40% – 60% mazāka, nekā pērn, iemesla stresam nav. Latvijas dārzkopji aizvien ir ražojuši vairāk, nekā Latvijā patērējam nepieciešams. Vēl gan līdz vākšanai ir vairāki mēneši laika.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: