Labojumi PIL ēnu izskaušanai drošības nozarē

SANDRIS GUNVALDIS, 29/08/2018

“Iepirkumi” jūnija numurā intervijā “Apsardzes nozarē izplatīts vislētākais piedāvājums. Kāpēc?” stāstījām par apsardzes nozarē izplatītajām shēmām, kas kropļo konkurenci, mazina ienākumus valsts budžetā un ļauj iedzīvoties negodīgiem uzņēmējiem. Pēc publikācijas Finanšu ministrija (FM) sagatavoja un 9. augustā nodeva saskaņošanai ministrijām labojumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas liegtu piedalīties iepirkumos apsardzes firmām ar nodokļu parādiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņo, ka apsardzes nozarē 2016. gadā 51,6% vispārējā nodokļu režīmā darbojošos darba devēju vidējos ienākumus darba ņēmējiem aprēķināja mazākus, nekā valstī noteiktā minimālā darba alga. Pērn šo darba devēju īpatsvars bijis 51,1%.

VID ziņo, ka nodokļu zaudējumi no nedeklarētiem darba algas ienākumiem 2017. gadā bija 8,71 miljons eiro, no tiem mikrouzņēmumu nodoklis 86 600 eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopā – 8,62 miljoni eiro. 2017. gadā un šā gada pirmajā pusgadā apsardzes nozares 169 nodokļu maksātājiem preventīvā darba rezultātā konstatēts, ka kopējais darba ņēmēju skaits pieauga par 179 cilvēkiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pieaugums ir 47 780 eiro apmērā.

VID arī secinājis, ka publiskajos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu sniegšanu nereti uzvar augsta riska nodokļu maksātāji, par ko liecina arī nodokļu audita rezultāti. VID 2017. gadā un šā gada pirmajā pusgadā veicis 19 nodokļu auditus tādiem apsardzes nozares komersantiem, kas uzvarējuši publiskajos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, papildus aprēķinot 8,4 miljonus eiro jeb 40% no kopējās apsardzes nozares komersantiem aprēķinātās summas, proti, 21 miljona eiro.

VID ir konstatējis arī dažādas shēmas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas apsardzes nozarē – tās īsteno ar apakšuzņēmēja un apakšuzņēmēju ķēdes iesaisti.

Drošības nozares uzņēmējiem uz 2018. gada 1. jūliju kopējais nodokļu parāds bija 23,44 miljoni eiro, tajā skaitā aktuālais nodokļu parāds – 17,84 miljoni eiro, apturētais nodokļu parāds – 4,19 miljoni eiro, bet termiņa pagarinājumi nodokļu nomaksai ir 1,4 miljoni eiro. Nodokļu parādi šā gada 1. jūlijā bija 217 licencētiem apsardzes komersantiem, savukārt 2017. gada 1. jūlijā – 226 no patlaban Valsts policijas mājaslapā publicētajiem komersantiem. Turklāt 16,8 % jeb 1,15 miljoni eiro no parāda kopsummas 2018. gada 1. jūlijā bija uzņēmējiem, kuriem 2017. gada 1. jūlijā parāda nebija.

Patlaban pasūtītājam, veicot apsardzes pakalpojumu, ir pienākums ievērot PIL prasības tikai tad, ja līgumcena ir vismaz 42 000 eiro. Tātad, līgumcenai nesasniedzot minēto robežvērtību, uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem neattiecas nekādas saistošas prasības. Turklāt pasūtītājam, veicot apsardzes pakalpojumu iepirkumu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, nav pienākuma pārbaudīt, vai uz piegādātājiem attiecas likuma noteiktie pretendentu izslēgšanas noteikumi, tajā skaitā – nav pienākuma pārbaudīt un izslēgt no iepirkuma pretendentus un apakšuzņēmējus, kam ir nodokļu parādi vai pastāv citi to izslēgšanas iemesli, teikts likumprojekta anotācijā.

Tādējādi publiskajos iepirkumos par apsardzes pakalpojumiem netiek ierobežota valsts finansējuma saņemšana un sadarbība ar personām, kurām ir neizpildītas saistības pret valsti vai pastāv citi iemesli to izslēgšanai no iepirkuma. Šā iemesla dēļ, ņemot vērā VID sniegtos datus par ēnu ekonomikas izplatību apsardzes pakalpojumu nozarē, likumprojekta mērķis ir attiecībā uz šo pakalpojumu iepirkumiem noteikt stingrāku regulējumu, kas izvirza ierobežojumus iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, lai tādējādi ierobežotu nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu un mazinātu ēnu ekonomikas izplatību šajā pakalpojumu nozarē.

Lai veicinātu iepriekš minētā mērķa sasniegšanu, FM rosina uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem attiecināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu pārbaudi. Likumprojekts paredz uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem attiecināt izslēgšanas noteikumus atbilstoši līgumcenai, proti, līgumiem, kura cena ir 10 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 eiro, jāpiemēro likumā paredzētie pretendentu izslēgšanas noteikumi, un līgumiem atbilstoši līgumcenai, kura ir 42 000 eiro vai lielāka, jāpiemēro likumā paredzētie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi.

Tāpat ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt pasūtītāja pienākumu pārbaudīt un izslēgt no turpmākas dalības iepirkuma pretendentus, uz kuriem attiecas izslēgšanas noteikumi.

Likumprojektā paredzētais regulējums iecerēts vien PIL 2. pielikumā nosauktajiem apsardzes pakalpojumu, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, iepirkumiem tāpēc, ka saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto informāciju aptuveni 90% no iepirkumiem, kas attiecas uz 2. pielikuma sadaļu “Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi”, ir apsardzes pakalpojumu iepirkumi, 2 – 3 iepirkumi gadā tiek norādīti kā signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, daži iepirkumi gadā ir norādīti kā apsargu pakalpojumi, novērošanas vai patrulēšanas pakalpojumi, līdz ar to, ievērojot arī izvirzīto mērķi, nav nepieciešams likumprojektā paredzēto regulējumu attiecināt uz visu sadaļu “Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi”.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: