Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Latvija iesniedz Eiropas Komisijai apstiprināšanai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. – 2027. gadam

Zemkopības ministrija

Pēc intensīva četru gadu darba Zemkopības ministrija (ZM) pabeigusi darbu pie Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam. Otrdien, 2022. gada 4. oktobrī, tas iesniegts Eiropas Komisijai galīgai apstiprināšanai.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Latvija ir paveikusi savu mājas darbu, lai no 2023. gada Latvijas lauksaimnieki varētu saņemt Eiropas Savienības atbalstu no lauksaimniecības un lauku attīstības fondiem. Kopumā turpmāko piecu gadu laikā Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā. Savukārt lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro, bet Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem 10,1 miljons eiro. Šis finansējums ļaus stiprināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un saglabāt aizsākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, kas stiprina mūsu eksportspējas.”

Turpmākajos gados ES un valsts atbalsts plānots tā, lai taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpaši atbalstot mazās un vidējās saimniecības.

Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023. – 2027. gadam

Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023. – 2027. gadam* ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares analīzi.

ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares analīzi.

Latvija sarunās ar EK šajā periodā ir panākusi trešo lielāko KLP finansējuma pieaugumu salīdzinājumā ar pārējām dalībvalstīm pret iepriekšējo periodu. Turklāt vairumam valstu jaunajā periodā KLP finansējums būs pat samazināts vai pieaugs tikai par pāris procentiem.

KLP Stratēģiskā plāna izstrādes procesā tika iesaistīti gan lauksaimnieki, gan lauksaimnieku un vides nevalstiskās organizācijas, un ir notikušas ļoti plašas un ilgstošas diskusijas, lai panāktu vēlamāko kompromisu.

Latvijas valdība KLP stratēģisko plānu 2023 – 2027. gadam apstiprināja jau šā gada janvārī. Pēc tam turpinājās intensīvs darbs pie stratēģiskā plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. ZM aprīlī saņēma EK vēstuli ar 284 apsvērumiem tajā iekļaut virkni rekomendāciju, kā arī iebildumus par to, kas būtu jāprecizē stratēģiskajā plānā. Piemēram, dažiem plāna elementiem bija nepieciešami vērienīgāki mērķi, pielāgojumi un precizējumi, lai stiprinātu intervences loģiku un nodrošinātu ieguldījumu attiecīgo KLP konkrēto mērķu sasniegšanā.

Tagad, kad KLP plāns ir iesniegts oficiālai apstiprināšanai, jāsagaida Eiropas Komisijas lēmums par KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanu. KLP stratēģiskais plāns būs spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un tā īstenošanai tiks izstrādāti vairāki Ministru kabineta noteikumi.

KLP SP publicēts: https://zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/latvijas-kopejas-lauksaimniecibas-politikas-strategiskais-plans-2023-2?id=23933#jump

*KLP ir kopēja Eiropas Savienības regulēta politika, bet, lai dotu zināmu elastību kopējā regulējuma satvarā, katrai dalībvalstij ir jāizstrādā savs KLP stratēģiskais plāns. Visus KLP stratēģiskos plānus apstiprina Eiropas Komisija.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Skatīs grozījumus regulējumā par izslēgšanu no iepirkumiem aizsardzības jomā

LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien plkst.10 pirms trešā, galīgā, lasījuma izskatīs valdības virzītos grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL), ar ko paredzēts pilnveidot kārtību negodprātīgu tirgus dalībnieku izslēgšanai no iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka pēdējā laikā, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju, ir aktualizējušās vairākas būtiskas problēmas publisko iepirkumu norisē, proti, arvien biežāk faktiskajā iepirkuma procesā netiek sasniegti ADJIL noteiktie mērķi.

Patlaban esot iespējama situācija, kad pasūtītājam nav iespēju izslēgt no iepirkuma procedūras arī tādus kandidātus, par kuriem pastāv pamatotas šaubas, vai tie spēs pienācīgi vai vispār izpildīt iepirkuma līgumu.

Tādēļ kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu regulējums tiks attiecināts arī uz apakšuzņēmējiem, tādā veidā dodot pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus tirgus dalībniekus.

Paredzēts pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības jomas preču eksportu vai importu. Grozījumi paredz, ka, lai turpmāk piemērotu ADJIL ietverto izslēgšanas nosacījumu, pietiek ar konstatāciju, ka šāda rakstura noziegums ir veikts, nevērtējot jeb nepiešķirot tiesisku nozīmi tam, kurā valstī tas ir noticis.

Tāpat turpmāk ADJIL tiks sniegts plašāks ietvars tam, kas faktiski ir saprotams kā draudi nacionālajai drošībai. Paredzēts noteikt, ka kandidāts var radīt draudus nacionālajai drošībai arī tādā gadījumā, ja, piemēram, tā darbība ir vērsta pret Latvijas drošību, kandidāts ir saistīts ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, ir ziņas, kas apliecina kandidāta piederību aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām un partijām vai to apvienībām vai reliģiskajām organizācijām.

Vienlaikus ADJIL tiks pielāgots arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā ietvertajam formulējumam, kas attiecināms uz komersantiem, kas vēlas saņemt licenci stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanai starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu veikšanai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Tāpat tiks grozīts ADJIL regulējums attiecībā uz izslēgšanas nosacījuma pārbaudes kārtību, nodrošinot, ka atzinumu sniegšanas kompetence tiek nodota pēc piederības par katru atsevišķu jomu atbildīgajai drošības iestādei. Saņemts apliecinājums gan no Satversmes aizsardzības biroja (SAB), gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Valsts drošības dienesta, ka tie neiebilst pret šādu normas redakciju. Kaut arī katrai no drošības iestādēm ir sava kompetence, atzinumu sniegšanai tās savā starpā apmainās ar informāciju, bet gala lēmumu tomēr pieņem atzinuma sniedzējs.

Likumā arī plānots pilnveidot izslēgšanas nosacījumu regulējumu un pārbaudes kārtību attiecībā uz iepriekš nepildītiem līgumiem. Grozījumi vairs neierobežos pasūtītāju izslēgt kandidātu arī tad, ja iepriekš lauztais līgums neattiecas uz aizsardzības un drošības jomu vai tieši informācijas aizsardzības vai līguma izpildes drošības pārkāpumiem.

Izslēgšanas nosacījumu regulējums un pārbaudes kārtība tiks pilnveidota arī attiecībā uz neizpildītām nodokļu saistībām. Grozījumi noteiks, ka kandidāti izslēdzami no dalības iepirkumā, ja tiem Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai reģistrācijas valstī saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas jomā. Gadījumi, kuros būtu atzīstams, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, tiktu noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Skaidrāk tiks noteikts, kas apliecina, ka kandidātam konkrētā dienā nebūs neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādi pierādījumi būs izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas, pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu, un citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesamību. Pie citiem objektīviem pierādījumiem uzskatāms, piemēram, lēmums “Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka attiecīgajā datumā nav nodokļu parāda.

Tāpat paredzēts mainīt esošo pieeju un noteikt, ka piegādātājam, kas vēlas piedalīties publiskajā iepirkumā, piedāvājumā jānorāda visi tam zināmie apakšuzņēmēji, turklāt neatkarīgi no to veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtības. Vienlaikus pasūtītājs būs jāinformē, kādiem darbiem šādi apakšuzņēmēji tiek piesaistīti. Izslēgšanas nosacījumi turpmāk tiks attiecināti arī uz visiem kandidāta atlasītajiem apakšuzņēmējiem.

Arvien vairāk iepirkumi ADJIL ietvaros ir saistīti ar NATO un ES klasificētās informācijas izmantošanu tajos. Lai piekļūtu šādai informācijai, nepietiek tikai ar speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to ar grozījumiem tiks definēts, ka ar jēdzienu “speciālā atļauja” šī likuma izpratnē ir saprotama ne tikai speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, bet arī sertifikāti pieejai NATO un ES klasificētajai informācijai.

Ievērojot minēto, likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju, pasūtītājam jau kandidātu atlases nolikumā ir jānorāda informācija par aizsargājamās informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, tāpat informācija par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas nepieciešamību.

Saskaņā ar SAB statistiku vairāk nekā 60% komersantu, kuriem ir izsniegts industriālās drošības sertifikāts, nokavē tā atjaunošanas pieteikuma termiņu, kā rezultātā gandrīz vienmēr nevar paspēt izsniegt komersantam jaunu industriālās drošības sertifikātu pirms spēkā esošā termiņa beigām, kas savukārt rada problēmas iepirkumu īstenošanā.
Ievērojot minēto un lai pastiprinātu piegādātāju izpratni par industriālās drošības sertifikāta prasības nozīmīgumu, ar grozījumiem tiks noteikts, ka, ja iepirkumā šāds sertifikāts ir nepieciešams, piegādātājam ir jāapliecina, ka tas apņemas nodrošināt visā līguma izpildes laikā spēkā esošu industriālās drošības sertifikātu.

Tāpat komisijas deputāti pirms pirmā lasījuma izskatīs grozījumus likumā “Par atbilstības novērtēšanu”, kas paredz normas par tirgus uzraudzību, lai veicinātu šīs jomas Eiropas Savienības tieši piemērojamā regulējuma un tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaru koordinētu piemērošanu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

ECOFIN sanāksmē diskutēs par ekonomikas atveseļošanu Eiropā un citām finanšu jomas aktualitātēm

Finanšu ministrija

No 3. līdz 4. oktobrim finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Luksemburgā.

Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt makroekonomisko situāciju eirozonā un politisko reakciju uz augstām enerģijas cenām un inflācijas spiedienu, tostarp paredzēta viedokļu apmaiņa ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru. Darba kārtībā iekļauti jautājumi par eirozonas prioritātēm Atveseļošanas fonda plānos un eirozonas ieteikumu īstenošanu. Tāpat plānota starptautisku sanāksmju sagatavošana un jautājums par digitālo eiro – valsts un privāto dalībnieku biznesa modeļiem digitālajā eiro ekosistēmā.

ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt un vienoties par Atveseļošanas fonda regulas REPowerEU veltītajām atveseļošanas un noturības plānu nodaļām. Šā gada maijā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu, kas paredz iespēju lielākam ieguldījumam REPowerEU mērķu – mazināt energoatkarību no Krievijas – īstenošanā. Priekšlikums paredz atbalstu dalībvalstīm enerģijas ietaupīšanā, enerģijas avotu dažādošanā un ātrākā atjaunīgās enerģijas ieviešanā. Paredzēts REPowerEU pasākumus kā atsevišķu specifisku nodaļu integrēt jau esošajos dalībvalstu Atveseļošanas fonda plānos. Latvija pozitīvi vērtē, ka tiek paplašinātas iespējas dalībvalstīm veikt pārvedumus no citiem dalītās pārvaldības fondiem, lai Atveseļošanas fonda plānu ietvaros sasniegtu REPowerEU mērķus.

Ukrainas ilgtermiņa ekonomikas attīstība un reformu ievirze saskaras ar ļoti būtiskiem izaicinājumiem, kopš Krievija, veicot bezprecedenta, nepamatotas un neprovocētas agresijas aktu, sāka tajā karu. Paredzams, ka tikai 2022. gadā vien Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 30–50 %, kas papildus fiziskā kapitāla iznīcināšanai nozīmētu papildu zaudējumus vairāk nekā 100 miljardu eiro apmērā. Turklāt, papildus ievērojamiem zaudējumiem un kaitējumam valsts ekonomikai, Ukraina zaudējusi piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Ņemot vērā Ukrainas steidzamās īstermiņa finansējuma vajadzības, EK nāca klajā ar pirmo priekšlikumu ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai, kas tika pilnībā izmaksāta šā gada augustā. Tāpat Latvija ir atbalstījusi EK lēmuma priekšlikumu par papildu ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu 5 miljardu eiro apmērā aizdevumos Ukrainai.

Sanāksmes laikā EK informēs ministrus par augstām enerģijas cenām un finanšu tirgu aktuālo situāciju. Tāpat paredzēts diskutēt par ekonomikas atveseļošanu Eiropā, kā arī uzklausīt informāciju par finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanas statusu. Ministri tiks informēti par progresu finanšu pakalpojumu direktīvu ieviešanā, kā arī pārrunās citus aktuālus jautājumus.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Pilnveidotā BIS sistēma paver digitālās iespējas būvniecības nozares profesionāļiem un citiem lietotājiem

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

1. oktobrī apritēja trīs gadi, kopš Latvijā kļuvis pieejams pilnībā digitāls būvniecības process. Novembrī noslēgsies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārziņā esošās Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstības projekta 2. kārta. Tās ietvaros īstenoti dažādi sistēmas pilnveidojumi, kas būtiski maina nozares ikdienu. Visi ar ēkas ekspluatāciju saistītie dokumenti tagad pieejami vienuviet, mobilā lietotne “BIS Mobile” nodrošina ērtāku komunikāciju starp sistēmu un lietotāju, bet būvatkritumu uzskaites sistēma ļauj virzīties uz priekšu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.

Projekta 2. kārtas virsmērķis bija apkopot vienā sistēmā ar ēku ekspluatāciju saistīto dokumentāciju, izveidot mobilo lietotni kā papildu kanālu komunikācijai ar klientu un ieviest būvgružu uzskaiti veiksmīgākai apsaimniekošanai un ilgtspējas mērķu īstenošanai. Šīs projekta kārtas ietvaros, kas norisināsies vēl līdz novembrim, jau šobrīd izstrādāti dažādi BIS pilnveidojumi būvniecības ieceru un būvprojektu izskatīšanas, saskaņošanas un uzraudzības, būvju ekspluatācijas uzraudzības, būvkomersantu un būvspeciālistu datu pārvaldības, ēku energoefektivitātes pārvaldības, kā arī apziņošanas un informēšanas procesa pilnveidei.

“Procesu digitalizācija būvniecībā ir ieviesusi virkni dažādu priekšrocību, un BIS turpina nemitīgi pilnveidoties. To novērtē ne tikai nozare, kuras speciālisti daudzas darbības šobrīd var veikt vienotā sistēmā, ietaupot laiku un resursus, bet tas ir ieguvums arī visai sabiedrībai, jo nenoliedzami padara būvniecības procesus caurskatāmākus un kontroli – efektīvāku. Sadarbībā ar būvniecības nozares speciālistiem BIS papildināsim arī turpmāk, radot lietotājiem nepieciešamus rīkus un risinājumus un nodrošinot papildu iespējas dažādu ar būvniecību un tās uzraudzību saistītu uzdevumu veikšanai,” pauž BVKB Informācijas sistēmu attīstības departamenta direktors Uldis Jansons.

Sistēma sniedz virkni priekšrocību lietotājiem

Līdz ar projekta otrās kārtas attīstību BIS ir iespēja uzturēt visu ar mājas vai būves ekspluatāciju saistīto dokumentāciju. Daudzdzīvokļu māju īpašnieki nu var elektroniski izveidot apsekošanas pieteikumus, nosūtīt paziņojumus, skatīt mājas lietai pievienotos dokumentus, pilnvarot ar īpašnieka pārstāvēšanas tiesībām citu personu. Namu pārvaldniekiem radīta iespēja sistēmā ievadīt skaitītāju mērījumus, atskaitīties par uzkrātajiem līdzekļiem vai pārvaldīšanas izmaksām, reģistrēt remontdarbus, saņemt apsekošanas pieteikumus vai izsūtīt paziņojumus dzīvokļu īpašniekiem. Bet būvspeciālisti sistēmā var sagatavot un reģistrēt tehniskās apsekošanas atzinumus. Tāpat attālināti iespējams veikt virkni darbību, kas iepriekš prasīja vairāku iestāžu apmeklējumu – pasūtīt būves vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu, datu aktualizāciju Kadastrā, ja bez pārbūves veikta būves vai telpu grupas lietošanas veida maiņa, iespējams saņemt tehniskos noteikumus un saskaņot projektus, kā arī daudz ko citu.

Pilnveidots arī elektroniskais būvdarbu žurnāls, kas veicinās būvdarbu gaitas un uzraudzības caurskatāmību, kā arī datu pieejamību un strukturētību procesā iesaistītajiem speciālistiem. Viena no galvenajām būvdarbu žurnāla priekšrocībām – tam var attālināti piekļūt būvinspektors un sagatavoties kontrolei, t. sk. efektīvāk plānot kontroles pasākumus. Nodrošināts atbalsts Būves informācijas modeļa (BIM) principiem, un BIS integrēta Energoresursu informācijas sistēma (ERIS), kurā iekļauta informācija par komersantu veiktajiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem, prognozētajiem enerģijas ietaupījumiem, kā arī cita enerģētikas jomas uzraudzībai būtiska informācija.

Savukārt jaunajā mobilajā lietotnē jau šobrīd ir nodrošināta iespēja apskatīt BIS saņemtos paziņojumus, konfigurēt to veidus, bet drīzumā būs iespējams arī pieteikt sūdzības un izveidot jaunus pilnvarojumus vai deleģējumus.

Noderīgi gan būvniekiem, gan uzraugiem un ekspertiem

Šobrīd BIS dažādām vajadzībām izmanto kopumā ap 110 000 lietotāju. Salīdzinājumā ar 2017. gada decembri, kad BVKB kļuva par BIS pārzini, lietotāju skaits ir gandrīz desmitkāršojies, bet BIS reģistrēto būvniecības lietu skaits pieaudzis no 47 767 piecus gadus senā pagātnē līdz aptuveni 220 000 šodien. BIS nav tikai darba platforma būvniecības procesa dalībniekiem un uzraugošajām institūcijām – tā ir arī vieta, kur katrs var pārbaudīt datus un atrast informāciju, kas var būt ļoti nozīmīga, ja esat nekustamā īpašuma īpašnieks vai savu ēku vēl tikai būvējat.

Kopumā projekta ietvaros apmācīti 16 624 nozares speciālisti, un kopējā prasību definēšanā un biznesa procesu izstrādē iesaistīti 5 320 speciālisti, pārstāvot 95 iestādes un piedaloties 314 darba grupās.

BIS pilnveide norit Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (2. kārta)”, vienošanās Nr. 2.2.1.1/19/I/005, ietvaros. Projekta 2.kārtas īstenošana norisināsies līdz 2022. gada novembrim.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve

Rail Baltica pamattrases būvdarbu uzraudzības konkursa otrajā kārtā konkurēs trīs starptautiski uzņēmumi

Eiropas Dzelzceļa līnijas

Starptautiskā konkursā par Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojuma sniegšanu izvērtēti iesniegtie četru kandidātu pieteikumi un otrajai konkursa kārtai tiek virzīti trīs komersanti no trim valstīm (Itālijas, Francijas un Spānijas).

Konkursa otrajā kārtā piedalīties uzaicināti šādi uzņēmumi, kas atbilda iepirkumā noteiktajām juridiskajām un pieredzes kvalifikācijas prasībām: Italferr S.p.A. (Itālija), SYSTRA S.A. (Francija) un personu apvienība, kas sastāv no Tecnica y Proyectos S.A. un PROINTEC S.A.U. (Spānija). Šobrīd turpinās darbs pie iepirkuma otrās kārtas dokumentācijas sagatavošanas, kurā pretendentiem būs jāiesniedz finanšu un tehniskos piedāvājumus.

Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda: „Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā. Abi šie konkursi – gan par būvniecību, gan tās uzraudzību -, norisinās, lai vēl 2023. gadā varētu uzsākt dzelzceļa pamattrases būvniecības darbus ārpus Rīgas. Mums kā pasūtītājam ir būtiski izveidot kompetentu un pieredzējušu būvdarbu un to uzraudzības komandu, lai veiktu būvdarbus atbilstoši augstajām Rail Baltica drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības un ilgtspējas prasībām. Tāpēc esam gandarīti, ka līdzīgi kā citos mūsu Rail Baltica ieviešanas posmos, arī šajā dalību pieteikuši uzņēmumi ar pasaules līmeņa pieredzi. Starptautiski pieredzējušu būvnieku un inženieru iesaiste dod izaugsmi un zināšanu pārnesi Latvijas būvniecības sektoram.”

Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbu vairāk nekā 200 km garumā būvuzraudzība, tai skaitā teritorijas sagatavošanas, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būves, inženiertīklu pārvietošanas un sliežu ceļu izbūves būvuzraudzību, kā arī līguma vadību un atbilstības kontroli. Ņemot vērā projekta mērogu un darbu sarežģītību, kā arī piemērojot Eiropas valstu labo praksi, būvuzraudzību un līguma vadību veiks t.s. FIDIC inženieris atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots slēgt 2022. gada nogalē. 

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Grozījumi publisko iepirkumu likumvidē, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī

Iepirkumu uzraudzības birojs

Atgādinām, ka 2023.gada 1.janvārī spēkā stājas ļoti apjomīgi grozījumi publisko iepirkumu likumvidē un pamatā skars Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.

Iepirkumu uzraudzības biroja speciālisti strādā pie skaidrojošo materiālu izstrādes, ko publicēs tīmekļvietnē, kā arī par tiem informēs sociālajos tīklos. Skaidrojoši materiāli (skaidrojumi un videolekcijas) būs gan par izmaiņām iepirkuma komisijas darbības regulējumā, gan kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumos, gan piedāvājumu saimnieciskā izdevīguma vērtēšanā u.c.

  • Īsumu gaidāmo grozījumu apkopojumu skatīt infografikā

Jau var iepazīties ar aktualizētajiem skaidrojumiem:

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Parlaments atbalsta grozījumus regulējumā par izslēgšanu no iepirkumiem aizsardzības jomā

LETA

Saeima 29. septembrī otrajā lasījumā atbalstīja valdības virzītos grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL), ar ko paredzēts pilnveidot kārtību negodprātīgu tirgus dalībnieku izslēgšanai no iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka pēdējā laikā, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju, ir aktualizējušās vairākas būtiskas problēmas publisko iepirkumu norisē, proti, arvien biežāk faktiskajā iepirkuma procesā netiek sasniegti ADJIL noteiktie mērķi.

Patlaban esot iespējama situācija, kad pasūtītājam nav iespēju izslēgt no iepirkuma procedūras arī tādus kandidātus, par kuriem pastāv pamatotas šaubas, vai tie spēs pienācīgi vai vispār izpildīt iepirkuma līgumu.

Tādēļ kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu regulējums tiks attiecināts arī uz apakšuzņēmējiem, tādā veidā dodot pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus tirgus dalībniekus.

Paredzēts pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības jomas preču eksportu vai importu. Grozījumi paredz, ka, lai turpmāk piemērotu ADJIL ietverto izslēgšanas nosacījumu, pietiek ar konstatāciju, ka šāda rakstura noziegums ir veikts, nevērtējot jeb nepiešķirot tiesisku nozīmi tam, kurā valstī tas ir noticis.

Tāpat turpmāk ADJIL tiks sniegts plašāks ietvars tam, kas faktiski ir saprotams kā draudi nacionālajai drošībai. Paredzēts noteikt, ka kandidāts var radīt draudus nacionālajai drošībai arī tādā gadījumā, ja, piemēram, tā darbība ir vērsta pret Latvijas drošību, kandidāts ir saistīts ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, ir ziņas, kas apliecina kandidāta piederību aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām un partijām vai to apvienībām vai reliģiskajām organizācijām.

Vienlaikus ADJIL tiks pielāgots arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā ietvertajam formulējumam, kas attiecināms uz komersantiem, kas vēlas saņemt licenci stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanai starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu veikšanai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Tāpat tiks grozīts ADJIL regulējums attiecībā uz izslēgšanas nosacījuma pārbaudes kārtību, nodrošinot, ka atzinumu sniegšanas kompetence tiek nodota pēc piederības par katru atsevišķu jomu atbildīgajai drošības iestādei. Saņemts apliecinājums gan no Satversmes aizsardzības biroja (SAB), gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Valsts drošības dienesta, ka tie neiebilst pret šādu normas redakciju. Kaut arī katrai no drošības iestādēm ir sava kompetence, atzinumu sniegšanai tās savā starpā apmainās ar informāciju, bet gala lēmumu tomēr pieņem atzinuma sniedzējs.

Likumā arī plānots pilnveidot izslēgšanas nosacījumu regulējumu un pārbaudes kārtību attiecībā uz iepriekš nepildītiem līgumiem. Grozījumi vairs neierobežos pasūtītāju izslēgt kandidātu arī tad, ja iepriekš lauztais līgums neattiecas uz aizsardzības un drošības jomu vai tieši informācijas aizsardzības vai līguma izpildes drošības pārkāpumiem.

Izslēgšanas nosacījumu regulējums un pārbaudes kārtība tiks pilnveidota arī attiecībā uz neizpildītām nodokļu saistībām. Grozījumi noteiks, ka kandidāti izslēdzami no dalības iepirkumā, ja tiem Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai reģistrācijas valstī saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas jomā. Gadījumi, kuros būtu atzīstams, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, tiktu noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Skaidrāk tiks noteikts, kas apliecina, ka kandidātam konkrētā dienā nebūs neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādi pierādījumi būs izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas, pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu, un citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesamību. Pie citiem objektīviem pierādījumiem uzskatāms, piemēram, lēmums “Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka attiecīgajā datumā nav nodokļu parāda.

Tāpat paredzēts mainīt esošo pieeju un noteikt, ka piegādātājam, kas vēlas piedalīties publiskajā iepirkumā, piedāvājumā jānorāda visi tam zināmie apakšuzņēmēji, turklāt neatkarīgi no to veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtības. Vienlaikus pasūtītājs būs jāinformē, kādiem darbiem šādi apakšuzņēmēji tiek piesaistīti. Izslēgšanas nosacījumi turpmāk tiks attiecināti arī uz visiem kandidāta atlasītajiem apakšuzņēmējiem.

Arvien vairāk iepirkumi ADJIL ietvaros ir saistīti ar NATO un ES klasificētās informācijas izmantošanu tajos. Lai piekļūtu šādai informācijai, nepietiek tikai ar speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to ar grozījumiem tiks definēts, ka ar jēdzienu “speciālā atļauja” šī likuma izpratnē ir saprotama ne tikai speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, bet arī sertifikāti pieejai NATO un ES klasificētajai informācijai.

Ievērojot minēto, likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju, pasūtītājam jau kandidātu atlases nolikumā ir jānorāda informācija par aizsargājamās informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, tāpat informācija par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas nepieciešamību.

Saskaņā ar SAB statistiku vairāk nekā 60% komersantu, kuriem ir izsniegts industriālās drošības sertifikāts, nokavē tā atjaunošanas pieteikuma termiņu, kā rezultātā gandrīz vienmēr nevar paspēt izsniegt komersantam jaunu industriālās drošības sertifikātu pirms spēkā esošā termiņa beigām, kas savukārt rada problēmas iepirkumu īstenošanā.

Ievērojot minēto un lai pastiprinātu piegādātāju izpratni par industriālās drošības sertifikāta prasības nozīmīgumu, ar grozījumiem tiks noteikts, ka, ja iepirkumā šāds sertifikāts ir nepieciešams, piegādātājam ir jāapliecina, ka tas apņemas nodrošināt visā līguma izpildes laikā spēkā esošu industriālās drošības sertifikātu.
 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti

Paraksta Latvijas un Vācijas nodokļu līguma grozījumu protokolu

Finanšu ministrija

Ceturtdien, 29. septembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs un Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) parakstīja protokolu, ar kuru groza Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Ar Protokolu tiks nodrošināta Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apstiprinātā Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses (BEPS) novēršanas pasākumu plānā noteiktajam minimālajam standartam, proti – aktivitātēm Nr.6 (Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana) un Nr.14 (Strīdu izšķiršanas uzlabošana).

Līguma preambula tiek izteikta jaunā redakcijā, kas papildus dubultas nodokļu uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanai paredz arī novērst nodokļu līguma noteikumu neatbilstošu piemērošanu. Lai nodrošinātu atbilstību BEPS novēršanas pasākumu plānā noteiktajam, līgums tiek papildināts ar normu par atbilstošo korekciju veikšanas pienākumu. Tāpat līgums tiek papildināts ar normu, kas novērš ļaunprātīgu līguma izmantošanu. Savukārt līgumā ietvertā norma par savstarpējās saskaņošanas procedūru tiek papildināta ar kompetento iestāžu pienākumu sniegt paziņojumus viena otrai vai savstarpēji konsultēties par nodokļu maksātāju iesniegumiem, ko tās neuzskata par pamatotiem.

Papildus tam tiek paplašināta līguma 13.panta (kapitāla pieaugums) piemērošana, kas nosaka papildu kritērijus, atbilstoši kuriem līgumslēdzēju jurisdikcijām ir tiesības uzlikt nodokli ienākumam no nekustamā īpašuma sabiedrību akciju atsavināšanas.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Jāpanāk lielāka Eiropas Savienības finansējuma piesaiste Latvijas uzņēmumiem

Ekonomikas ministrija

Š.g. 29. septembrī notika pirmā Inovāciju un pētniecības pārvaldes padomes sēde. Tajā Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji pārrunāja inovāciju un pētniecības politikas aktualitātes: valsts misiju, viedās specializācijas jomu stratēģijas un monitoringu, kā arī situāciju ar Latvijas dalību Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā “Apvārsnis Eiropa”.

Atklājot sanāksmi, ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādīja, ka agrāk ekonomika mainījās simtgadēs, šobrīd pārmaiņas notiek katrus desmit vai pat piecus gadus.

Tieši zinātnē bāzētas inovācijas un augstas pievienotās vērtības uzņēmumi ir Latvijas iespēja panākt augstu dzīves līmeni iedzīvotājiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu pasaulē, Latvijai ir svarīgi uzstādīt ambiciozus mērķus, elastīgi un radoši veidot zinātnē bāzētas inovācijas un pēc iespējas vairāk atvieglot birokrātisko slogu gan zinātniekiem, gan uzņēmējiem,” uzsvēra ministre.

Tāpat ekonomikas ministre augstu novērtē zinātnieku atvērtību sadarbībai un dialogam, vēlmi palīdzēt un izprast, kā uzņēmēji var praktiski izmantot viņu darba rezultātus. Lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku tautsaimniecībai un zinātnieku ataudzi, ļoti nozīmīga ir bērnu un jauniešu motivēšana mācīties eksaktās un dabaszinības sadarbībā ar skolām. “Nav runa par lielu finansējumu vai profesionālām kampaņām, lielas lietas var izdarīt arī ar cilvēcīgu kontaktu, motivējot ar labu piemēru. Katram skolotājam, it īpaši Latvijas reģionos, ir jāuzzina, kā iedvesmot jauniešus STEM karjerai”, uzsvēra I.Indriksone. Ekonomikas ministrija ir uzsākusi jaunas iniciatīvas tieši darbā ar bērniem un jauniešiem gan Latvijā, gan diasporas vidū.

Sanāksmes laikā Padomes locekļi vienojās par ciešāku sadarbību, informējot Latvijas uzņēmējus par iespējām iegūt Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu, sniedzot atbalstu pieteikumu sagatavošanā un līdzfinansējuma saņemšanā. Politikas ziņā tiek panākta vienošanās par datos bāzētu lēmumu pieņemšanu, padomes darbā balstoties uz datiem, līderu viedokļiem un sadarbību.

Kaut Padomes nolikums paredz Padomei tikšanās vismaz reizi gadā, nākamā sanāksme  plānota jau šā gada novembrī.

Kā zināms, Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome ir koleģiāls un konsultatīvs formāts, kas izveidots pētniecības, attīstības un inovāciju institucionālās pārvaldības uzlabošanai un Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanas uzraudzībai Latvijā. Padomes formāts dod iespēju izdiskutēt un saskaņot gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Latvijas Zinātnes padomes stratēģijas un darba plānus.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Aktualizēts skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos”

Iepirkumu uzraudzības birojs

2022.gada 24.septembrī publicēts aktualizētais skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos”

Skaidrojumā ņemtas vērā izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā no 2023.gada 1.janvāra, kā arī tas papildināts ar jauniem interešu konflikta situāciju piemēriem, un pielikumā piedāvāts aptaujas anketas paraugs interešu konflikta izvērtēšanai. 

Skaidrojumā akcentēts, ka publisko iepirkumu regulējumā tiek iekļauts detalizētāks ieinteresētības skaidrojums atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 24. panta otrajai daļai – “tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu”. Tāpat jāņem vērā, ka interešu konflikta pārbaude no 2023.gada 1.janvāra tiek attiecināta arī uz iepirkuma komisijas sekretāru.

Īstenojot pasūtītāja aktīvo lomu, jāpievērš uzmanība tam, ka interešu konflikta situācija var izrietēt arī no cita normatīvā akta, piemēram, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vai nozaru regulējuma (piemēram, Ministru kabineta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”).

Skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos”