Konkurences padome tuvāk tirgus dalībniekiem

SANDRIS GUNVALDIS, 01/02/2018

Post image for Konkurences padome tuvāk tirgus dalībniekiem

Par Konkurences padomes (KP) aizvadītā gada secinājumiem iepirkumu nozarē un šā gada darbības prioritātēm “Iepirkumiem” stāsta KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore IEVA ŠMITE – ANTOŅENKO.

– Kā pērn veiktie labojumi konkurences likumos ietekmēs iepirkumu dalībniekus?

– Pēc gada beigās veiktajiem labojumiem Konkurences likumā un Civilprocesa likumā KP ir vienkāršāk piedzīt zaudējumus to personu labā, kas cieta no konkurences tiesību aizskāruma. Likumā ir iestrādāta prezumcija, ka visi tie, kas cietuši no karteļa, ir pārmaksājuši 10% no līgtās naudas summas. Šā iemesla dēļ ir vieglāk tiesā pierādīt un prasīt zaudējumu atlīdzību. Protams, ja var pierādīt, var prasīt vairāk kā 10%. Agrāk tādas normas nebija, pašiem uzņēmējiem bija jāpierāda, cik viņi ir cietuši, cik lieli bijuši zaudējumi. Tas ir ļoti grūti, ir jārosina atsevišķs civilprocess, kurā jāmēģina pierādīt no karteļa vienošanās gūtie zaudējumi. Šis atspēriena punkts varētu rosināt lielāku zaudējumu prasījumu apmēru, tas varētu arī mudināt uzņēmējus būt aktīvākiem. Norma par zaudējumu piedziņas iespēju pastāv jau sen, tomēr Latvijā tā nedarbojās, nebija arī precedentu. Redzēsim, cik efektīvi šī norma darbosies preventīvi. Prakses mums vēl nav.

– Karteļa vienošanās aizvien ir visizplatītākais pārkāpums iepirkumos. Ko darāt tās ierobežošanā?

– Aizvadītajā gadā bija divi lēmumi, kur konstatējām karteļa vienošanos publiskajos iepirkumos, kur pavisam bija 16 aizliegtās vienošanās dalībnieki, kopējais uzliktais naudas sods bija 451 627 eiro. Pavisam bija seši lēmumi par karteļa vienošanos.

Vienu no pārkāpumiem atklājām ļoti interesantā jomā – profesionālo skatuves iekārtu tirgū. Pasūtītāji, piemēram, Nacionālā opera, koncertzāle “GORS” un citi pasūtītāji gatavoja iepirkumus, bet piegādātāji karteļoja. KP lēmumu var lasīt kā romānu – tik krāšņa elektroniskā sarakste, kā konkursa dalībnieki sarakstījās, reti kurā lietā ir pieejama. Sarakste iezīmēja divu veidu shēmas. Vai nu kāds kādam gatavoja aizsega piedāvājumu, lai nodrošinātu iepirkumu skaitu – viņi ļoti uztraucās, lai iepirkums notiktu, vai arī sarakstē bija iekļauts “paskaties, specene, pats sapratīsi, kam tas iepirkums”. Problemātika, kas izkristalizējās bija vēl cita – ļoti specifiskos iepirkumos (gaismas un skatuves aprīkojums ir ļoti sarežģīta joma) veidojas sadarbība ar pretendentu. Viņš izveidoja specifikāciju, vismaz palīdzēja tās izstrādē, un līdz ar to uzskatīja, ka ir nopelnījis šo iepirkumu. Un pārējiem draugiem – konkurentiem sūtīja e pastu ar lūgumu netraucēt. Proti, esot iestrādes, “izlasīsiet specenes, paši sapratīsiet”. Spilgtu, daiļrunīgu citātu šajā lietā netrūkst. Saistībā ar šo iepirkumu sākām sarunas ar Kultūras ministriju. Problēma ir jārisina plašāk. Labi, izķērām karteli, secinājām, ka problēma ir darbinieku nespējā profesionāli sagatavot tehniskās specifikācijas, līdz ar to ir jādomā, iespējams, par eksperta piesaisti šādos gadījumos. Vai arī jārīko šādi iepirkumi centralizēti. Citādi arī nākotnē atkārtosies šādi gadījumi. Esam iecerējuši tuvākajā laikā pasūtītājiem rīkot izglītojošu semināru par konkurences tiesībām. Ar vienu šādu gadījumu situācija neatrisināsies. Kā viņi nākotnē risinās šo problēmu? Ir jādomā, kā viņi turpmāk dzīvos – piesaistīs vai nepiesaistīs ekspertu.

Šis bija gadījums, kad sākotnējo informāciju uzzinājām no karteļa dalībnieka. Tas bija iecietības programmas gadījums. Proti, gadījums, kad karteļa dalībnieks atnāk un izstāsta par situāciju – mūsu rīcībā nav nekādas informācijas, šādā gadījumā karteļa dalībnieku var pilnīgi atbrīvot no naudas soda un viņam nav lieguma turpmāk piedalīties iepirkumos. Iecietības programmas gadījumi nav bieži Latvijā, tāpēc tos izceļam. Par pārkāpumiem iepirkumos mums galvenokārt ziņo paši pasūtītāji. Šajā gadījumā to izdarīja tirgus dalībnieks.

Otrs lēmums par karteļa vienošanos attiecas uz apsardzes pakalpojumu tirgu. Tas nav pirmais lēmums šā tirgus dalībniekiem. Ar apsardzes pakalpojumu sniedzējiem saskārāmies agrāk – bija lēmums, konstatējām aizliegtu vienošanos. Pērn uzņēmumi veidoja aizsega piedāvājumu, faktiskais gatavotājs bija viens, pārējie – fonam, pēc tam tos, kas gāja fonam, piesaistīja kā apakšuzņēmējus. Attiecības viņu starpā bija izveidotas tā, ka zudušas robežas – kur konkurenti, kur apakšuzņēmēji. Notika informācijas apmaiņa. Pie viena tirgus dalībnieka elektroniskajā datu nesējā atradās visiem gatavotie piedāvājumi. Viņa skaidrojums bija – sākumā vēlējušies būt apakšuzņēmēji, tāpēc notika informācijas apmaiņa. Tas notika jau atkārtoti. Patlaban gada sākumā esam atkal saņēmuši informāciju par apsardzes pakalpojumu sniedzējiem. Pirmo reizi izsūtījām visiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem brīdinājumu, kā arī aicinājumu nākt un pieteikties ar iecietības programmas pieteikumu. Jo, iespējams, no mūsu puses sekos mērķtiecīgas darbības. Redzēsim, cik liela atsaucība būs šādai preventīvai rīcībai. Tas ir pirmais gadījums, kad visai nozarei sūtījām uzrunājošas personiskas vēstules.

Tātad, jauns risinājums – dot ziņu, ka varētu sekot darbības, tomēr, iespējams, atnāks paši un izstāstīs, kas par lietu.

Visas KP rosinātās lietas patlaban iziet prioritizācijas stratēģiju. Tas nozīmē, ka vienmēr pie lemšanas vērtējam, cik augsta prioritāte ir šai lietai. Proti, ja rosina formālo procedūru, tad lieta ir izgājusi prioritizāciju. Un jau ar to mēs prezumējam, ka tai ir lielāka ietekme uz uzņēmējdarbības vidi vai sabiedrību kopumā. Pie noteiktiem kritērijiem mazāk būtiskos gadījumos izmantojam brīdinājumu jeb prevencijas procedūru, kas ir alternatīva formālai lietas ierosināšanai. Šajā gadā bija četri brīdinājuma procesi. Tajos mēs brīdinājām 12 personas. Jomas ir dažās – ēdināšana, ceļu būve, profesionālā skatuves tehnika, mūžizglītība, kurā bija iesaistītas divas augstskolas – Latvijas Lauksaimniecības universitāte un RISEBA.

– Par ko brīdinājāt cienījamās augstskolas?

– Saņēmām iesniegumu no CFLA, kas pēcpārbaudē abām atklāja copy paste piedāvājumus. Izvērtējot kritērijus, lēmām formālo procedūru neiet, izmantojām alternatīvo pieeju. Tas nozīmē, ka potenciālos aizdomās turamos aicinājām uz Konkurences padomi, likām galdā faktus, kas met uz viņiem šaubu ēnu, un lūdzām skaidrot, kāpēc noteiktā sadaļa iepirkumu dokumentācijā sakrīt 1:1. Pērn arī pie brīdinājuma procedūras papildu sagatavojām rakstveida apliecinājumu. Lūdzām brīdinātos to aizpildīt. Tātad, mutvārdu process noslēdzas ar apliecinājumu, kur vēlreiz uzskaita visas pazīmes, normatīvo regulējumu un sekas, kādas iestājas, ja neievēro prasības. Šķiramies parasti ar vārdiem: “vērosim jūsu darbību publiskajos iepirkumos”. Brīdinātie nonāk mūsu reģistrā. Ja šāds pārkāpums atkārtosies, tad noteikti būs formāla procedūra, tas ir skaidrs. Brīdinājumi aizvien ir spēkā.

Pērn rīkojām divus nopietnus semināru ciklus. Cenšamies darboties divos virzienos – preventīvi iedarboties ar lēmumiem un izglītot. Pirmais, kas var pamanīt pirmškietamās karteļa pazīmes, ir pats pasūtītājs. Viņš pirmais redz pretendentu dokumentus. Agrāk prakse bija, ka gājām atsevišķi pie uzņēmuma vai pasūtītāja, patlaban turpinām pērn sākto labo praksi – apvienojamies un darām to kopā ar vairākām institūcijām. Viens semināru cikls bija kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Kāpēc? Ļoti daudzas lietas, lielie karteļi, iet roku rokā ar korupciju. Ne jau vienmēr tirgus dalībnieki savā starpā vienojas. Ir arī vienošanās starp tirgus dalībnieku un pasūtītāju. Ja ir aizdomas, ka tas varētu skart kompetenci, vai viņiem ir aizdomas, ka lieta ir jānodod mūsu kompetencē, notiek informācijas apmaiņa. Pie savstarpējās sadarbības ļoti piestrādājām. Ir vesels semināru bloks, kur KNAB stāsta par savu kompetenci, mēs un Iepirkumu uzraudzības birojs – stāstām savējo. Semināros ievērojam valsts pārvaldes principu “Konsultē vispirms!”.

– Kādas ir Konkurences padomes šā gada darbības prioritātes?

– Mums visu laiku ir jābūt attīstībā. Lai izķertu lielos karteļus, ir jābūt vērīgiem – tur tik primitīvi kā ar copy paste piedāvājumiem cilvēki neriskē. Visas darbības ir saskaņotas – tāpēc mums ir jādomā par jaunām izmeklēšanas metodēm. Mēs neveicam operatīvās darbības, kā to dara kolēģi. Mums ir ļoti svarīgi, cik liela ir sākotnējā informācija, lai rosinātu lietu. Agrāk mums nav tiesību veikt kratīšanu vai pētīt padziļināti. Lai izķertu nopietnas shēmas, ir jādomā par skrīningiem, par attīstību. Primitīvās pazīmes agri vai vēlu beigsies. Mēs paši arī, protams, par šiem jautājumiem semināros stāstām – kā atpazīt, kas ir pirmšķietamās pazīmes.

Vēlamies koncentrēties uz lielajiem darījumiem, uz komplicētiem gadījumiem ar lielāku ietekmi. Tie ir lielie tirgus dalībnieki ar resursiem un advokātiem, kas zina, ko drīkst un ko nedrīkst, un tās ir diezgan apzinātas darbības. Ir jādomā, kā šādus procesus atklāt un apturēt. Ja dzīve prasīs, būs arī jāmaina normatīvais regulējums. Iespējams, mums būs jābūt tiesībām veikt operatīvās darbības, lai tiktu klāt tādām shēmām. Citādi es to neredzu. Lai saņemtu tiesas sankciju un sāktu šo procesu, ir jābūt konkrētai informācijas bāzei. Ja tas nav uzskatāmi redzams piedāvājumos, kā vēl citādi? Ja tās ir sarunas, mēs klāt netiekam. Nav mums tādu pilnvaru likumā. Tas ir tālas nākotnes jautājums.

Parasti vaicā – kam visvairāk klupsiet virsū? Iepirkumi ir raibu raibie – ēdināšana, fiziskā apsardze, augstskolas, skatuves iekārtas. Nav nozares, kam mēs īpaši pievērsīsimies. Turpināsim iesākto. Jau patlaban plānojam seminārus, no tiem sagaidām atgriezenisko saisti no pasūtītājiem. Noteikti popularizēsim iecietības programmu. Esam jau gandrīz izveidojuši vadlīnijas iecietības programmas piemērošanai, kas palīdzēs uztveramāk saprast šīs programmas būtību, piemērošanu, dos lielāku pārliecību sabiedrībai, paļaušanos, ka tas tiešām darbojas. Protams, ka ir pērn aizsāktās izpētes lietas, kas turpināsies šogad. Mēs ļoti vēlētos, lai iepirkumu dalībnieki paši nāktu un stāstītu par pārkāpumiem. Mums nav tādas kapacitātes, lai uzraudzītu ikvienu procesa dalībnieku. Ja mēs mērķtiecīgi ietu pie katra pasūtītāja, gan jau atrastu kādu, kas vēl par konkurences tiesībām nezina un tās pārkāpj. To nevar fiziski aptvert, tāpēc ir jāiet uz prioritizāciju, uz iecietības programmas izmantošanu. Protams, mēs paši aktīvi skatāmies, tomēr visu aptvert nav iespējams. Ir jāmeklē veidi, kā nonākt līdz šai svarīgajai informācijai.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: