Komersantu iespējas publiskajā iepirkumā

Astra Bērziņa, 28/03/2013

Post image for Komersantu iespējas publiskajā iepirkumā

Šoreiz aplūkosim, kāda ir komersanta loma iepirkumos. Nodarbībā paskaidrošu par publisko iepirkumu normatīvajos aktos izmantotajiem terminiem attiecībā uz komersantu un norādīšu, kā mazāki vai ar šaurāku specializāciju esošie komersanti var veidot apvienības, tādā veidā radot sev plašākas iespējas dalībai publiskajos iepirkumos. Sniegšu arī ieskatu, kādas ir komersantu tiesības iepirkuma procesa laikā.

Normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā ir minēti trīs dažādi termini, ar kuriem apzīmēts komersants dažādu iepirkuma metožu atšķirīgos posmos:

  • kandidāts – piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu dalībai slēgta konkursa (PIL 62. panta) 1. posmā;
  • pretendents – piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu. Šāds termins tiek minēts Publisko iepirkumu likuma (arī SPSIL un MK not. 65) pantos, kur tiek atrunāta mazā iepirkuma norises kārtība saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 8.1 pantu, B daļas pakalpojuma iepirkumā, atklātajā konkursā un slēgtā konkursa/sarunu procedūras (PIL 62. panta) 2. posmā);
  • piegādātājs – fiziskā vai juridiskā persona, vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.

Slēgtā konkursā un sarunu procedūrā saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 62. pantu iepirkuma procedūrai ir divi posmi (sk.1. tabulu):

  • 1. posms
    Šajā posmā jebkurš piegādātājs, iesniedzot pieteikumu (kopā ar kvalifikācijas dokumentiem, kas ir pieprasīti kandidātu atlases nolikumā), kļūst par kandidātu.
  • 2. posms
    Šajā posmā kvalificējušies kandidāti, iesniedzot piedāvājumu (atbilstoši uzaicinājumā izvirzītajām prasībām iepirkuma priekšmetam un vērtēšanas kritērijam), kurā ir tikai tehniskais un finanšu piedāvājums, kļūst par pretendentiem.

1.tabula
Likuma termins attiecībā uz komersantu

Iepirkuma metode Kas un ko iesniedz Līguma izpildītājs
Atklāts konkurss/
mazais iepirkums/
B daļas pakalpojuma iepirkums
Piedāvājumu iesniedz pretendents Piegādātājs
Slēgts konkurss/sarunu procedūra 1. posms – pieteikumu iesniedz kandidāts 2. posms – piedāvājumu
iesniedz pretendents
Piegādātājs




Atšķirībā no slēgta konkursa un sarunu procedūras (PIL 62. pants), atklātā konkursā, mazajā iepirkumā un B daļas pakalpojumu iepirkumā ir tikai viens posms, kurā piegādātājs iesniedz piedāvājumu, kurā ir iekļauti gan kvalifikācijas prasības apliecinoši dokumenti, gan tehniskais un finanšu piedāvājums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos uzsvērt, ka, lasot PIL vai SPSIL, uzmanība jāpievērš terminiem – kandidāts, pretendents, pieteikums, piedāvājums, jo katra PIL vai SPSIL norma var attiekties uz dažādām iepirkuma metodēm atšķirīgos iepirkuma posmos. Termins piegādātājs PIL ir jātulko identiski attiecībā uz pretendentu un kandidātu gan PIL, gan SPSIL ietvaros.

Normatīvie akti nosaka, ka iepirkumos var piedalīties dažādi piegādātāji no juridiskā statusa viedokļa. Tās var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan fizisku un juridisku personu apvienības, proti, individuālais komersants, zemnieku/zvejnieku saimniecība, akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrība, personālsabiedrība, komandītsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība.
Detalizētu informāciju par komersantu juridisko statusu var iegūt Uzņēmuma reģistra interneta vietnē, atverot saiti http://www.ur.gov.lv/registri.html. Turklāt par komercdarbības jautājumiem atbildes sniegs Komerclikuma aktuālā redakcija.

Ko darīt, ja pasūtītāju vēlmes nesaskan ar pretendenta spējām?

Situācija – komersantam ir prasmes veikt būvdarbus un labs tehniskais nodrošinājums, bet nav pasūtītāja prasībām atbilstoša finanšu apgrozījuma.

Ko darīt? Viens no risinājumiem ir piegādātāju apvienību veidošana. Normatīvie akti publisko iepirkumu jomā neliedz veidot piegādātāju apvienības (PIL 11. panta trešā daļa un SPSIL 15. panta ceturtā daļa), sagatavojot un iesniedzot kopēju piedāvājumu.

abc_diagramma

Šādas piegādātāju apvienības veido, ja piegādātājs nespēj tehnisku un/vai profesionālu, un/vai finansiālu apstākļu dēļ pretendēt uz sarežģītu, finansiāli vai apjoma ziņā lielu iepirkuma līgumu.
Tādā gadījumā komersants meklē domubiedrus, un, apvienojot kopējos spēkus, iesniedz vienu kopēju piedāvājumu. Vienlaikus gan vēlos norādīt, ka pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, ka piegādātāju apvienībai, ja tā tiks noteikta par uzvarētāju iepirkumā, jāreģistrējas citā juridiskā statusā (pilnsabiedrība vai personālsabiedrība), jo tas nepieciešams ne tikai līguma sekmīgai izpildei, bet, lai samazinātu pasūtītāja risku līguma izpildes laikā, jo šādos gadījumos līgumsaistību izpilde attiecas nevis uz vienu konkrētu piegādātāju, bet uz konkrētu juridisku personu.

Kur atrast domubiedrus – komersantus, kas vēlētos sadarboties?

Šādas piegādātāju apvienības varētu veidot gan mazi būvuzņēmēji, kas specializējušies konkrētu būvdarbu veikšanā, gan dārzeņu un augļu ražotāji, kas savu komercdarbību izvērsuši ārpus Rīgas – reģionos. Piemēram, skolas vasaras remonta laikā nepieciešams veikt kosmētisko remontu pirmajā stāvā, 20 logu nomaiņu, santehnikas darbus visā skolas ēkā. Kādi ir iespējamie risinājumi? Pasūtītājs nevar prognozēt, kas un kādā kvalitātē tiks iesniegti piedāvājumi. Iespējas ir aplūkotas 2. tabulā.

2. tabula
Kas iesniegs piedāvājumus? (trūkumi un priekšrocības)

Situācija/iespējas 1. iespēja 2. iespēja 3. iespēja
Skolai nepieciešams kosmētiskais remonts pirmajā stāvā, 20 logu nomaiņa, santehnikas darbi visā skolas ēkā SIA APK (specializācija – logi), IK UDR-5 (specializācija – kosmētiskie remontdarbi) un IK ArisT (specializācija – santehnikas darbi) sagatavo un iesniedz vienu kopēju piedāvājumu kā piegādātāju apvienība SIA ATKAL (plaša profila būvdarbi un plaša profila speciālisti) iesniedz piedāvājumu A/S TRĪS kā ģenerāluzņēmējs (vispārceltnieciskie darbi), piesaistot apakšuzņēmējus IK ArisT un SIA APK, iesniedz piedāvājumu
Ko var noteikt pasūtītājs iepirkuma dokumentos, izsludinot iepirkumu? Nepieciešams veidot pilnsabiedrību vai personālsabiedrību Nav izvirzītas prasības veidot pilnsabiedrību vai personālsabiedrību
Ar ko pasūtītājs slēdz līgumu? ar SIA MĒS TRĪS, ko veido trīs komersanti – SIA APK, IK UDR-5, IK ArisT ar SIA APK, IK UDR-5 un IK ArisT ar SIA ATKAL ar A/S TRĪS
Priekšrocības vienkāršāka līguma vadība, atbildība par līguma izpildi skaidri definēta piegādātājiem ar šauru specializāciju ir iespēja iesniegt piedāvājumu, it īpaši mazāk aktīvos reģionos no komerciāla viedokļa vienkārša līguma vadība līguma izpildes riski attiecas tikai uz ģenerāluzņēmēju
Trūkumi veidojas tādi SIA, kas darbojas tikai uz viena līguma izpildi pasūtītājam grūtāk izsekot līguma izpildes kvalitātei, jo par katra piegādātāja darbu veikšanas kvalitāti var rasties domstarpības risks apakšuzņēmējiem, ja nenoslēdz vienošanos ar ģenerāluzņēmēju, kurā precīzi atrunāts atbildības un finanšu sadalījums, veicot darbus konkrētajā objektā



Otrs risinājums, kā tas redzams 2. tabulas 3. situācijā, ir apakšuzņēmēju piesaiste. PIL apakšuzņēmēju jautājumā atbildes sniedz 20., 68. pantā (SPSIL 25. un 61. pants). Piesaistot apakšuzņēmējus, ģenerāluzņēmējs, kas vēlas slēgt iepirkuma līgumu par būvdarbu veikšanu, atrisina tam neesošā kvalificētā personāla un tehniskā aprīkojuma problēmu konkrētu, specifisku darbu veikšanai, piemēram, restaurācijas darbiem. Gan PIL, gan SPSIL paredz, ka pasūtītājs tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus, it īpaši, ja tā sasniedz 20 % vai vairāk no kopējā līguma apjoma. Atgādinu, ka ģenerāluzņēmējs apakšuzņēmēju var arī mainīt, ja tam piekrīt pasūtītājs. Turklāt, normatīvie akti paredz, ka jebkurš pretendents vai kandidāts var balstīties uz citu piegādātāju profesionālajām, tehniskajām un finansiālajām spējām (PIL 41.–42. pants, SPSIL 15. panta trešā daļa, 46. panta piektā daļa).

Lai rastu domubiedrus piedāvājuma iesniegšanai, dažkārt palīdz zvans draugam.
Šādus domubiedrus, piemēram, ar lauksaimniecību saistītajos iepirkumos (pārtika, lauksaimniecības vai mežizstrādes pakalpojumi, utt.) varētu palīdzēt atrast:

  • nozaru asociācijas;
  • Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) – http://www.losp.lv/;
  • SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs – http://www.llkc.lv/;
  • Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija (LLKA) – www.llka.lv;
  • Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), mājaslapa www.iub.gov.lv, Iepirkumu izziņošana, rezultātu paziņošanas sadaļā http://www.iub.gov.lv/iubsearchadv, meklētājā norādot NUTS kodu tam reģionam, kurā vēlamies noskaidrot tos piegādātājus, kas tur ir veikuši līguma izpildi: LV003 – Kurzemes reģionā; LV005 – Latgales reģionā; LV006 – Rīgas teritorijā; LV007 – Pierīgas teritorijā; LV008 – Vidzemes reģionā; LV009 – Zemgales reģionā.

Iepirkums ir process, kurā piedalās pasūtītājs un piegādātāji. Plašsaziņas līdzekļos dzirdam par nedienām ar iepirkumu rezultātiem, kaut gan lielākā daļa problēmu būtu risināmas, ja piegādātāji zinātu savas tiesības, kas izriet no PIL un SPSIL, un tās aizstāvētu, ievērojot normatīvajos aktos minētos termiņus. Metodiskais palīgmateriāls Likumā noteikto termiņu aprēķināšana, kurā ir atspoguļots precīzi dienu un darbdienu aprēķins atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, atrodams IUB interneta mājaslapā, sadaļas Iepirkumu vadlīnijas apakšsadaļā Skaidrojumi un ieteikumi saitē http://www.iub.gov.lv/files/upload/Termini_25022013.pdf.

Piegādātāju tiesības, kuras ir būtiski ievērot, pirms radušās grūti risināmas problēmas:

  • Iespēja bez maksas iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju pasūtītāja iestādē vai iegūt to pasūtītāja mājaslapā no iepirkuma izsludināšanas dienas.
  • Saņemt papildu informāciju par iepirkuma dokumentos izvirzītajām prasībām, piedalīties ieinteresēto piegādātāju sanāksmē un vietas apskatē.
  • Piedalīties publiskā piedāvājumu atvēršanas sanāksmē.
  • Iesniegt iesniegumu IUB par procedūras dokumentos izvirzītajām prasībām (ja tās ir diskriminējošas vai neatbilst normatīvo aktu prasībām).
  • Noteikt, kāda daļa no piedāvājuma uzskatāma par komercnoslēpumu.
  • Apvienoties ar citiem piegādātājiem kopīga piedāvājuma iesniegšanai vai līguma izpildei piesaistīt apakšuzņēmējus.
  • Iesniegt pierādījumus, kas apliecina piedāvājuma ekvivalenci tehniskās specifikācijas prasībām.
  • Iesniegt pierādījumus par atbilstību pretendentu atlases prasībām, ja informācija, ko pasūtītājs saņēmis no publiski pieejamiem avotiem, ir neatbilstoša.
  • Iesniegt pierādījumus, ka piedāvātā cena nav nepamatoti lēta.
  • Iesniegt pierādījumus, ka nav tādu apstākļu, kas konkrētajam kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci, jo tas piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā.
  • Saņemt informāciju par iepirkuma procedūras rezultātiem un saņemt paskaidrojumus par noraidīšanas iemesliem.
  • Pieprasīt un saņemt iepirkuma procedūras ziņojumu.
  • Iesniegt iesniegumu par pasūtītāja rīcību (vērtējot piedāvājumus) iepirkuma procedūrā (slēgtā/atklātā konkursā, sarunu procedūrā, metu konkursā) IUB.

Signāljautājumi

Kur var iegūt informāciju par publisko iepirkumu?

    1) Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā www.iub.gov.lv
    2) Katras valsts un pašvaldības interneta mājaslapā

Saskaņā ar 06.03.2007. MK noteikumu Nr. 171 Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā prasības ievērojot, tiešās pārvaldes iestādes un atvasinātās publiskas personas izveido iestādes mājaslapu ar sadaļu publiskie iepirkumi, kurā ir pilna informācija par iestādes rakstiski noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem neatkarīgi no to līgumcenas.

Kur var iegūt informāciju par pārtikas nozares aktualitātēm?

  • Zemkopības ministrijas mājaslapā www.zm.gov.lv, saitē par pārtikas nozares jautājumiem http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=32;
  • Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā www.pvd.gov.lv (palīgs pārtikas produktu, ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu dokumentu izstrādei);
  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijā, http://www.bior.gov.lv/lv/left-menu/laboratorijas/partikas-un-vides-izmeklejumu-laboratorija;
  • Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas centra mājaslapā http://www.partikasdb.lv ievietota Latvijas nacionālā pārtikas sastāva datubāze, kur ikviens spēs gūt precīzu un uzticamu informāciju par Latvijas tirgū pieejamajiem pārtikas produktiem. Pie datubāzes izveides strādā ekspertu grupa, kas sastāv no PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra speciālistiem, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem;
  • informācija par E-vielu nozīmi http://www.partikasdb.lv/files/201105110905131547905517.pdf;
  • datorprogramma Ēdnīca – kurmis, kas atrodama mājaslapā http://www.kurmis.eu/?lang=lv, ir instruments, kas palīdzēs ievērot 13.03.2012. Ministru kabineta noteikumu Nr. 172 Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem prasības.

Ar ko atšķiras iepirkums no mantas atsavināšanas?

Atsavināšanas kārtību nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Atsavināšana – publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. Savukārt Iepirkuma kārtību nosaka Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Iepirkuma procesā publiskas personas mantu nevis pārdod, bet iepērk. Iepirkums ir pretējs process atsavināšanai.

Kur gūt informāciju par Maksātnespējas reģistru?

Jauns Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī. Maksātnespējas reģistrs pieejams šeit: http://www.ur.gov.lv/maksatnespeja.html. Maksātnespējas reģistrs ir pieejams visiem, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Par maksātnespējas reģistra publisko ierakstu un likumā noteikto dokumentu apskati Uzņēmumu reģistra mājaslapā nav jāmaksā valsts nodeva.

Saīsinājumi

  • Publisko iepirkumu likums – PIL
  • Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iepirkumu likums – SPSIL
  • Valsts ieņēmumu dienests – VID
  • Ministru kabineta Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem – MK not. 65

Teksts: Astra Bērziņa

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: