Komercnoslēpuma aizsardzība publiskā iepirkuma procedūrā un iepirkuma līguma izpildē

ILZE BUKALDERE, 30/09/2014

Post image for Komercnoslēpuma aizsardzība publiskā iepirkuma procedūrā un iepirkuma līguma izpildē

Tā kā ikvienas personas, kas piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, rīcībā varētu būt lietas un dažādas ziņas, kam ir noteikta vērtība un kas atbilst Komerclikumā noteiktajām prasībām1, svarīgi ir apzināties arī attiecīgās aizsardzības iespējas un noteikumus publiskā iepirkuma procedūrā, lai nodrošinātu tās komercnoslēpuma aizsardzību2. Īpaši nozīmīgi tas ir tāpēc, ka viens no Publisko iepirkumu likuma (Likums) mērķiem ir nodrošināt iepirkuma procedūru atklātumu3, bet ikvienam piegādātājam ir izņēmuma tiesības uz tā komercnoslēpumu, kā arī tiesības prasīt sava komercnoslēpuma aizsardzību un tā prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību4. Tātad publiskas un atklātas procedūras ietvaros pasūtītājam ir jānodrošina ierobežotas pieejamības statuss un atbilstoša aizsardzība noteiktai informācijai, ko piegādātājs ir nodevis pasūtītājam līdz ar savu piedāvājumu vai iepirkuma līguma izpildes ietvaros. Turklāt šādas procedūras ietvaros pasūtītājam ir jānodrošina arī pašam savas klasificētas informācijas pienācīga aizsardzība.

Lai arī saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolemto, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Administratīvās rajona tiesas nolēmumiem citās, iespējams, līdzīgās lietās nav prejudiciālas nozīmes5, informatīviem nolūkiem tālāk tiek sniegta arī informācija par IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas (Komisija) nolemto.

1. Iepirkuma procedūras dokumentācijas pieejamība un aizsardzība
Atbilstoši iepirkumu izsludināšanas un atklātības ievērošanas noteikumiem pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras dokumentiem6. Tāpat Likumā ir noteikts gan pasūtītāja pienākums sniegt ieinteresētajiem piegādātājiem papildu informāciju, piemēram, par kandidātu atlases vai piedāvājuma prasībām7, gan prasības attiecībā uz informācijas apmaiņu8 un elektronisku dokumentu saņemšanu9.

Minētie noteikumi nodrošina tiesības un iespējas piegādātājam saņemt visu ar iepirkumu saistīto dokumentāciju un informāciju, lai tas varētu atbilstoši novērtēt savas spējas un iespējas, kā arī sagatavot un iesniegt piedāvājumu. Piegādātājam, to darot, ir jāņem vērā, ka konfidencialitātes prasības ir attiecināmas ne tikai uz informāciju, kas pasūtītājam tiek nodota no piegādātāja puses, bet arī informāciju, ko pasūtītājs no savas puses nodod piegādātājam. Proti, pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru kopā ar tehniskajām specifikācijām vai iepirkuma procedūras laikā tas ir nodevis piegādātājiem10. Šis publisko iepirkumu aspekts piegādātājiem ir jāņem vērā, jo pasūtītājs var būt ne tikai, piemēram, valsts vai pašvaldības iestāde, bet arī Likumā noteiktajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona11. Tātad iepirkuma procedūras ietvaros komercnoslēpumu saturošu informāciju var ietvert ne tikai piegādātāja piedāvājums, bet arī pasūtītāja sniegtā informācija.

Saistībā ar šo ir jānorāda, ka IUB Komisija savā praksē ir skatījusi jautājumu, vai pasūtītājs pamatoti ir atzinis, ka tehniskā specifikācija pilnā apmērā ir uzskatāma par komercnoslēpumu12. Šajā lietā IUB Komisija norādīja, ka atbilstoši Likuma noteikumiem13 tehniskajai specifikācijai kā dokumentu kopumam ir jābūt vispārpieejamai, tāpēc pasūtītājs nav tiesīgs visai tehniskajai specifikācijai kopumā noteikt komercnoslēpuma statusu, kā arī pasūtītājam kā publiskai personai ir jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu situāciju, ka privātpersonai nepamatoti tiek liegta piekļuve informācijai, kas ir atzīstama par vispārpieejamu14. Turklāt IUB Komisija arī konstatēja, ka pasūtītāja un tehniskās specifikācijas izstrādātāja noslēgtās vienošanās noteikumi attiecībā uz izstrādāto dokumentu, kas tiek izmantots citas iepirkumu procedūras ietvaros, nedrīkst būt pretrunā ar Likuma nosacījumiem15. Tātad saskaņā ar IUB Komisijas secinājumiem ir pieļaujama konfidencialitātes noteikšana attiecībā uz atsevišķiem tehniskās specifikācijas tehniskajiem risinājumiem, bet nav pieļaujama komercnoslēpuma statusa piešķiršana visai tehniskajai specifikācijai kopumā.

Kā vēl vienu piemēru saistībā ar pasūtītāju sniegtās informācijas aizsardzību var norādīt IUB Komisijas skatīto jautājumu par iespēju piegādātājiem iepazīties ar piedāvājuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju mazāk ierobežojošā veidā16. Skatot šo iesniegumu, IUB Komisija secināja, ka pasūtītāja kompetencē ir noteikt, vai attiecīgās sistēmas tehniskā dokumentācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, noteikt tās aizsardzību un veidu, kādā pretendenti var iepazīties ar šo informāciju, ja tas nepieciešams piedāvājuma sagatavošanai un iesniegšanai17. Tāpat IUB Komisija secināja, ka pasūtītājs, izvērtējot iespējamos riskus, kā arī ņemot vērā ieinteresēto piegādātāju intereses, ir noteicis īpašu kārtību, kā pretendenti var iepazīties ar sistēmas tehnisko dokumentāciju, ja tie uzskata, ka minētā informācija ir nepieciešama piedāvājuma sagatavošanā. Šajā gadījumā IUB Komisija uzskatīja, ka iepirkuma nolikumā pasūtītājs ir iekļāvis visu nepieciešamo informāciju, lai pretendenti varētu sagatavot un iesniegt piedāvājumus, kā arī nodrošinājis pretendentiem piespēju iepazīties ar papildu informāciju, ja pretendenti to uzskata par nepieciešamu.

Tātad piegādātājam ir nodrošinātas tiesības un iespējas saņemt ar iepirkumu saistīto dokumentāciju un informāciju, lai tas varētu atbilstoši novērtēt savas spējas un iespējas un sagatavot un iesniegt savu piedāvājumu, tomēr ir jāņem vērā, ka konfidencialitātes prasības ir attiecināmas arī uz informāciju, ko pasūtītājs no savas puses nodod piegādātājam.

2. Piedāvājumā ietvertā komercnoslēpuma aizsardzība:

    a. Komercnoslēpuma identificēšana piedāvājumā

Likumā ietvertie konfidencialitātes noteikumi paredz, ka pasūtītājs, paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji18. Pieļaujot iespēju, ka varētu mēģināt interpretēt, ka šie noteikumi ir attiecināmi tikai uz citiem piegādātājiem19, nevis citiem pretendentiem20, jānorāda, ka pretendenta iespējas prasīt iesniegtā piedāvājuma aizsardzību ir noteiktas arī citos Likuma noteikumos, paredzot gan iespēju pretendentam norādīt iepirkuma priekšmetu vai atsevišķas tā daļas, attiecībā uz kurām ir nepieciešams ievērot komercnoslēpumu21, gan piekrišanas nepieciešamību, lai procedūras citiem atklātu piedāvātos risinājumus un citu informāciju, kas ir komercnoslēpums22.

Likumā noteiktais pienākums piedāvājumā iekļaut arī komercnoslēpumu saturošu informāciju ir ticis arī uzsvērts atsevišķos IUB Komisijas lēmumos, vērtējot pasūtītāju tiesības izvirzīt attiecīgas prasības. Piemēram, skatot strīdu, vai iepriekšējās pieredzes apliecināšanai piedāvājumā ir jānorāda iepriekš sniegto līdzvērtīgu pakalpojumu līgumcenas, IUB Komisija ir norādījusi, ka tai nav saprotams izvirzītais arguments, ka iepriekš sniegto pakalpojumu līgumcenas ir uzskatāmas par komercnoslēpumu un tādējādi tās nebija jānorāda iepirkumā iesniegtajā piedāvājumā23. Arī vērtējot pasūtītāja prasību piedāvājumā sniegt piegādi apliecinošo dokumentu (līgumi / preču pavadzīmes) kopijas, IUB Komisija norādīja, ka tas vien, ka iepirkumā pieprasītajos dokumentos var būt ietverta informācija, kuru pretendents uzskata par komercnoslēpumu, nav atzīstams par objektīvu iemeslu, lai šādus dokumentus pasūtītājam neiesniegtu, jo gadījumā, ja ir nepieciešams ievērot komercnoslēpumu, piegādātājs to norāda savā piedāvājumā, savukārt pasūtītājs šādu informāciju nav tiesīgs atklāt citiem piegādātājiem24.
Tātad gadījumā, ja piegādātāja sagatavotais piedāvājums ietver komercnoslēpumu saturošu informāciju, piegādātājam tas attiecīgi jānorāda savā piedāvājumā, tādējādi pieprasot šādai informācijai aizsardzību.

    b. Citas personas komercnoslēpuma ietveršana piedāvājumā

Sagatavojot un iesniedzot piedāvājumu iepirkumā, nevar tikt izslēgta iespēja, ka tajā tiek ietverta arī citai personai piederoša komercnoslēpumu saturoša informācija. Šādā situācijā viens no aspektiem saistās ar šādas informācijas identificēšanu piedāvājumā un atbilstošas aizsardzības nodrošināšanu, taču noteikti ir jāvērtē arī tas, vai piegādātājs vispār var tiesiski šādu informāciju iegūt un iekļaut savā piedāvājumā.

Saistībā ar šo var noradīt uz IUB Komisijas sniegto vērtējumu par iepirkumā noteikto prasību aprakstīt citai personai piederošu rūpnīcu un šīs rūpnīcas iekšējo tehnoloģisko procesu25. Šajā lietā tika izvirzīti argumenti, ka prasība piedāvājumos iekļaut informāciju par rūpnīcas svarīgākajiem tehniskajiem datiem un tās pieejamību ir nepamatota gadījumā, ja pretendents iepirkuma līguma izpildes ietvaros ir paredzējis iegādāties attiecīgās preces no cita ražotāja, nevis tās ražot sev piederošā vai valdījumā esošā rūpnīcā, jo iepirkumā prasītā informācija ir pieejama tikai konkrētās rūpnīcas īpašniekam vai valdītājam, līdz ar to ir iespējamas situācijas, kad attiecīgās rūpnīcas īpašnieks vai valdītājs nevar izsniegt, atsakās izsniegt vai izsniedz pretendentam nepilnīgu informāciju par rūpnīcas tehniskajiem parametriem, savukārt pretendentam kā privāto tiesību juridiskai personai nav tiesisku līdzekļu, lai uzliktu rūpnīcas īpašniekam vai valdītājam pienākumu izpaust galveno iekārtu tehniskos parametrus, kā arī rūpnīcas iekšējo tehnoloģisko procesu26. Konkrētajā lietā pasūtītājs izskaidroja, kādos gadījumos un kādēļ pretendentiem ir jāiekļauj informācija attiecībā uz rūpnīcas tehniskajiem parametriem un pieejamību, kā arī paskaidroja, konkrēti kāda informācija pretendentiem aprakstos ir jāiekļauj27. Savukārt IUB Komisija secināja, ka konkrētajā gadījumā faktiski ir iespējams iegūt un sagatavot iepirkumā prasīto informāciju un līdz ar to attiecīgā prasība pati par sevi nav atzīstama par prettiesisku un ierobežojošu un nav pretrunā Likuma regulējumam28.

Tātad nevar izslēgt iespēju, ka pasūtītājam atbilstošu nepieciešamo preču vai pakalpojumu iegādes nodrošināšanai iesniegtajā piedāvājumā ir jāiekļauj arī citai personai piederoša komercnoslēpumu saturoša informācija. Lai arī šobrīd nav apzināta noteikta prakse attiecībā uz šādām situācijām un tiesību aktu piemērošanu tām, noteikti ir vērtējamas arī piegādātāja iespējas sagatavot atbilstošu piedāvājumu un iekļaut prasīto informāciju, kas satur citai personai piederošu komercnoslēpumu.

    c. Konfidencialitātes līguma slēgšana

Kā norādīts iepriekš, komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzību var nodrošināt, to atbilstoši Likuma noteikumiem identificējot piedāvājumā un pieprasot attiecīgu aizsardzību29. Arī Likuma noteikumi ietver aizliegumu pasūtītājam atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju ir nodevuši citi piegādātāji30. Šajā sakarā nevajadzētu aizmirst arī iespēju starp pretendentu un pasūtītāju noslēgt atsevišķu vienošanos par konfidencialitātes ievērošanu. Šādu iespēju ir atzinusi arī IUB Komisija, norādot, ka gadījumos, kad ir pamatotas šaubas par iesniegtās informācijas drošību, Likums neaizliedz piegādātājiem, t. sk. ražotājam, noslēgt atsevišķu konfidencialitātes līgumu ar pasūtītāju par iepirkuma procedūras laikā sniegtās informācijas neizpaušanu31. Jebkurā gadījumā šāda līguma noslēgšana, tajā skaitā vienošanās par līguma nosacījumiem, ir atkarīga no līgumslēdzējpušu – pretendenta un pasūtītāja – savstarpējās vienošanās, un pasūtītāja rīcība, neakceptējot piedāvātā konfidencialitātes līguma nosacījumus, nevar tikt vērtēta kā prettiesiska vai arī kā pasūtītāja iepirkuma ietvaros pieļauts iepirkuma procedūras pārkāpums, kas radītu pretendenta tiesību aizskārumu32.

Tātad līdz ar piedāvājuma iesniegšanu pretendents un pasūtītājs var noslēgt konfidencialitātes līgumu, lai aizsargātu piedāvājumā ietverto komercnoslēpumu saturošo informāciju. Šāda līguma noslēgšana ir atkarīga no pasūtītāja un pretendenta abpusējas vienošanās, un tas netiek uzskatīts par iepirkuma procedūras pārkāpumu, ja šāda vienošanās netiek noslēgta.

3. Komercnoslēpuma aizsardzība piedāvājumu vērtēšanā

    a. Iepirkuma procedūras ziņojuma un protokolu pieejamība

Tā kā iepirkumā noraidītie vai par uzvarētājiem neatzītie pretendenti bieži vien uzskata, ka to iesniegtā piedāvājuma novērtēšana nav notikusi, ievērojot iepirkuma dokumentācijas un piemērojamo tiesību aktu prasības, svarīgas ir pretendentu tiesības un iespējas izsekot un novērtēt piedāvājumu novērtēšanā pasūtītāja veiktās darbības. Atbilstoši Likuma noteikumiem protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums un iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija33. Tātad jāsecina, ka pretendentiem ir iespējas un tiesības iepazīties ar piedāvājumu vērtēšanas gaitu, lai izvērtētu, vai to tiesības ir kādā veidā aizskartas.

Saistībā ar šo ir jānorāda uz Eiropas tiesas secinājumiem, vērtējot efektīvu pārsūdzību publiskā iepirkuma procedūrās un līdzsvaru starp sacīkstes principu un tiesībām uz komercnoslēpuma aizsardzību34. Atsaucoties uz tās iepriekš nolemto, tiesa norādīja, ka Kopienas tiesību noteikumu galvenais mērķis publisko iepirkumu jomām ir netraucēta konkurence35. Sekojoši, tiesas ieskatā, šī mērķa sasniegšanai ir svarīgi, lai pasūtītāji neizpaustu tādu informāciju saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, kuras saturu varētu izmantot konkurences izkropļošanai36. Noteikumu, kas attiecas uz pasūtītāju rīcību, lietderīgā iedarbība būtu ievērojami apdraudēta, ja, izskatot pārsūdzību, kas ierosināta par pasūtītāja pieņemtu lēmumu saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, visa ar šo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru saistītā informācija, nepastāvot nekādiem ierobežojumiem, būtu jānodod šīs pārsūdzības ierosinātāja vai pat citu personu, kā, piemēram, personu, kas iestājušās lietā, rīcībā37. Šādā gadījumā tikai pārsūdzības ierosināšana vien dotu iespēju piekļūt informācijai, kas var tikt izmantota konkurences izkropļošanai vai kaitējuma nodarīšanai attiecīgajā publiskā iepirkuma procedūrā piedalījušos komersantu likumīgajām interesēm38.

Tiesa arī norādīja, ka sacīkstes princips parasti nozīmē, ka procesa dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar tiesā iesniegtajiem pierādījumiem un apsvērumiem un diskutēt par tiem, tomēr atsevišķos gadījumos var būt vajadzīgs neizpaust noteiktu informāciju lietas dalībniekiem, lai nodrošinātu kādas trešās personas pamattiesību ievērošanu vai aizsargātu nozīmīgas sabiedrības intereses39. Sekojoši tiesa arī atsaucās uz tās iepriekš jau atzīto, ka komercnoslēpumu aizsardzība ir vispārējs tiesību princips40, un secināja, ka, izskatot prasību par pasūtītāja pieņemtu lēmumu saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, sacīkstes princips nenozīmē, ka lietas dalībniekiem ir neierobežota un absolūta piekļuve visai ar attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru saistītajai informācijai, kas tikusi iesniegta par pārsūdzības izskatīšanu atbildīgajai iestādei41. Tieši pretēji – šīs tiesības piekļūt informācijai ir jālīdzsvaro ar citu komersantu tiesībām uz to konfidenciālās informācijas un komercnoslēpumu aizsardzību42.

Arī IUB Komisija, skatot iesniegumus saistībā ar iepirkuma komisijas sēžu protokolu kopiju/izrakstu un citas dokumentācijas izsniegšanu, ir atsaukusies uz pieminēto Eiropas Savienības tiesas praksi43 un, piemēram, secinājusi, ka, ņemot to vērā kopsakarā ar lietā objektīvi pastāvošajiem apstākļiem, nav pamata uzskatīt, ka ir pārkāptas tiesības aizstāvēt savas intereses, jo izsniegtās informācijas apjoms ir pietiekams, lai konstatētu iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslu44.

Tātad, ņemot vērā Likuma noteikumus un tiesu praksē nostiprinātās atziņas, ikvienam pretendentam ir jāapzinās un jārēķinās, ka, lai aizsargātu citu pretendentu tiesības un intereses, tam var netikt sniegta piekļuve pilnīgi visai iepirkuma komisijas rīcībā esošajai un izmantotajai iepirkuma dokumentācijai. Tomēr informācijas apjomam, ko pasūtītājs sniedz saskaņā ar attiecināmajiem tiesību noteikumiem un konkrētā iepirkuma faktiskajiem apstākļiem, ir jābūt pietiekošam, lai pretendents varētu aizstāvēt savas intereses un tiesības.

    b. Piekļuve citu pretendentu piedāvājumiem

Kā minēts iepriekš, Likuma noteikumi paredz, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi nav vispārpieejama informācija45. Šīs ierobežotās iespējas un tiesības iegūt informāciju, kas ir iekļauta citu pretendentu piedāvājumos, IUB Komisijas lēmumos ir pamatotas gan ar komercnoslēpuma aizsardzību, gan ar cita pretendenta iesniegtā piedāvājuma statusu kā tādu.

Piemēram, vērtējot iepirkuma komisijas atteikumu izsniegt pretendentam iepirkuma komisijai sniegto eksperta atzinumu par cita pretendenta piedāvājumu, IUB Komisija, atsaucoties uz minēto Eiropas Savienības tiesas praksi46, ir norādījusi, ka pasūtītājam ir pienākums izsniegt eksperta atzinumus tiktāl, ciktāl tas attiecas uz attiecīgā pretendenta vērtējuma pamatojumu iepirkuma procedūras ietvaros, un atzinusi šādu pasūtītāja rīcību par pamatotu47. Savukārt vērtējot pasūtītāja atteikumu izpaust informāciju par citu pretendentu finanšu piedāvājumā norādīto informāciju (katras piedāvājumā ietvertās darba pozīcijas cenas), IUB Komisija uzskatīja, ka par vispārpieejamu informāciju ir atzīstama piedāvātā cena, bet attiecībā uz katras darba vienības cenu, kas netiek publiskota iepirkuma procedūras dokumentos, IUB Komisija nekonstatēja objektīvu pamatu šādas informācijas izsniegšanai citiem pretendentiem iepirkuma procedūras ietvaros48.

Tātad pretendentiem ir jārēķinās, ka citu pretendentu iesniegtie piedāvājumi nav vispārpieejama informācija un tiem nav tiesību iepazīties vai saņemt tajos ietverto informāciju.

4. Konfidencialitātes saistības iepirkuma līgumā

Kā vēl viens no aspektiem, kas saistīts ar komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzību iepirkuma procedūrā, ir jānorāda arī iepirkuma līgums un tajā ietvertie konfidencialitātes noteikumi. Piemēram, vērtējot iepirkuma nolikuma pielikumā iekļautā iepirkuma līgumprojekta konfidencialitātes noteikumus, kas uzliek konfidencialitātes pienākumu tikai izpildītājam un līdz ar to aizsargā tikai pasūtītāja informāciju, kā arī atbildot uz lūgumu attiecīgo līgumprojekta punktu papildināt, nosakot, ka arī pasūtītājs veiks līdzvērtīgus konfidenciālas informācijas aizsardzības pasākumus attiecībā uz informāciju, ko līguma sagatavošanai vai līguma izpildes laikā izpildītājs nodos pasūtītājam, IUB Komisija, izvērtējot tiesību aktos noteiktos informācijas aizsardzības mehānismus, secināja, ka pasūtītāja pienākums likumā noteiktos gadījumos aizsargāt izpildītāja informāciju ir noteikts normatīvajos aktos un izpildītāja tiesisko interešu aizsardzībai ir paredzēti citi mehānismi49.

Tātad, neskatoties uz iespējām arī līgumiski atrunāt savstarpējās saistības attiecībā uz komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzību, ir jāņem vērā arī piemērojamais tiesību aktu regulējums gan attiecībā uz pasūtītāja pienākumu aizsargāt saņemto informāciju, gan attiecībā uz izpildītāja tiesisko interešu aizsardzības līdzekļiem.

5. Komercnoslēpuma aizsardzība iepirkuma līguma izpildē

Komercnoslēpumu saturoša informācija var tikt iekļauta gan iepirkuma procedūras ietvaros iesniegtajā piedāvājumā, gan vēlāk izpausta pasūtītājam jau iepirkuma līguma ietvaros. Šajā sakarā svarīgi ir atcerēties publisko un privāto tiesību robežu publisko iepirkumu jomā, proti, līdz ar iepirkuma līguma noslēgšanu pasūtītāja rīcība sākas privāto tiesību jomā50.
Vērtējot pasūtītāja tiesības iepirkuma līguma izpildes ietvaros saņemt ar līguma izpildi saistītu komercnoslēpumu saturošu informāciju un saistībā ar šo izvirzīto argumentu, ka komercnoslēpuma izpaušana var radīt kaitējumu izpildītājam, IUB Komisija atzina, ka izpildītāja pienākums sniegt pasūtītāja lūgto informāciju par pakalpojumu nav uzskatāms par nesamērīgu vai izpildītāja tiesības pārlieku ierobežojošu51. Attiecībā uz iesniedzēja bažām, ka šāda informācija varētu tikt kaut kādā veidā izpausta trešajām personām, IUB Komisija norādīja, ka iepirkuma līgumā paredzētās pasūtītāja tiesības saņemt no izpildītāja informāciju, kas ir komercnoslēpums, neliecina, ka pasūtītājs attiecīgo informāciju izmantos prettiesiski52. Tā kā pasūtītājam konkrētajā situācijā informācija bija nepieciešama savu pienākumu izpildei, IUB Komisija piekrita, ka pasūtītājs var iepirkuma nolikumā ietvert tiesības saņemt šādu informāciju līguma izpildes gaitā, arī ja attiecīgā informācija ir pretendenta komercnoslēpums53.

Tātad arī iepirkuma līguma izpildē kā jebkurā privāttiesiskā darījumā var notikt komercnoslēpumu saturošas informācijas apmaiņa. Ņemot vērā augstāk norādīto attiecībā uz pasūtītājam nodotās komercnoslēpumu saturošās informācijas aizsardzību, svarīgs un, iespējams, atsevišķās situācijas pat izšķirošs, varētu būt tas, vai un kā iepirkuma līguma izpildītājs ir fiksējis, ka pasūtītājam tiek nodota noteikta komercnoslēpumu saturoša informācija un ka pasūtītājs tiek atbilstoši informēts par šīs informācijas statusu un tai nepieciešamo aizsardzību.

Apkopojot augstākminēto, jāsecina, ka gan Likumā, gan citos tiesību aktos ir ietverti noteikumi, kas paredz tiesības un iespējas pretendentiem/piegādātājiem/izpildītājiem aizsargāt savu komercnoslēpumu saturošu informāciju. Šādi noteikumi ir paredzēti arī pasūtītāja klasificētas informācijas aizsardzībai. Komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzības noteikumu efektīvai piemērošanai nozīmīgi ir tieši pasākumi, ko attiecīgās personas veic, lai nodrošinātu, ka šāda informācija iegūst šo statusu un aizsardzību.

———————————————————–
1 Komercnoslēpuma statusu var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm: (1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas; (2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām; (3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība; (4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam; (5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus (Komerclikuma 19. panta pirmā daļa). ?
2 Šīs publikācijas ietvaros ir skatīti tikai Publiskā iepirkumu likuma noteikumi. ?
3 Publisko iepirkumu likuma 2. panta 1. punkts. ?
4 Komerclikuma 19. panta otrā un trešā daļa. ?
5 13. punkts, 2013. gada 1. jūlija spriedums Nr.A420769710 lietā SKA – 368/2013, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. ?
6 Publisko iepirkumu likuma 30. panta pirmā daļa. Pēc atbilstoša pieprasījuma saņemšanas un apstrādes pasūtītājs izsniedz piegādātājam iepirkuma procedūras dokumentus arī drukātā veidā. ?
7 Publisko iepirkuma likuma 30. panta otrā un trešā daļa. ?
8 Publisko iepirkuma likuma 33. pants. ?
9 Publisko iepirkuma likuma 34. pants. ?
10 Publisko iepirkumu likuma 12. panta pirmā daļa. ?
11 Publisko iepirkumu likuma 1. panta 10. punkts. ?
12 2013. gada 19. augusta IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/13-285 [SIA „Rīgas karte” v. Liepājas pilsētas pašvaldība]. ?
13 Publisko iepirkumu likuma 30. panta pirmā daļa un 35. panta trešā daļa. ?
14 2013. gada 19. augusta IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/13-285 [SIA „Rīgas karte” v. Liepājas pilsētas pašvaldība]. ?
15 Turpat. ?
16 2013. gada 2. maija IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/13-145 [SIA „SMART IT” v. Valsts kase] – pēc konfidencialitātes ievērošanas apliecinājuma parakstīšanas pasūtītājs nodrošināja iespēju iepazīties ar Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju pasūtītāja pārstāvju klātbūtnē, kā arī ar šo sistēmu skatīšanās režīmā. ?
17 Turpat. ?
18 Publisko iepirkumu likuma 12. panta otrā daļa. ?
19 Fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus – Publisko iepirkumu likuma 1. panta 11. punkts. ?
20 Piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu vai informatīvo piedāvājumu – Publisko iepirkumu likuma 1. panta 13. punkts. ?
21 Publisko iepirkumu likuma 55. panta trešā daļa. ?
22 Publisko iepirkumu likuma 642. panta piektā daļa. ?
23 2012. gada 27. februāra IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/12-77 [SIA „Riga City Service” v. Ādažu novada dome]. ?
24 2012. gada 24. septembra IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/12-355 [Jelgavas novada pašvaldības v. Sabiedriskā iestāde „Kretingos maistas”]. ?
25 2014. gada 13. februāra IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/14-36 [SIA „Matthai Latvija” v. VAS „Latvijas Valsts ceļi”]. ?
26 Turpat. ?
27 Turpat. ?
28 Turpat. ?
29 Publisko iepirkumu likuma 82. panta trīspadsmitā daļa, 55. panta trešā daļa, 642. panta piektā daļa. ?
30 Publisko iepirkumu likuma 12. panta otrā daļa. ?
31 2012. gada 7. maija IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/12-155 [SIA „Armgate” v. Daugavpils Universitāte]. ?
32 Turpat. ?
33 Publisko iepirkumu likuma 35. panta trešā daļa. ?
34 2008. gada 14. februāra Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-450/06 [Varec SA]. ?
35 44. punkts, 2005. gada 11. janvāra Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-26/03 [Stadt Halle]. ?
36 35. punkts, 2008. gada 14. februāra Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-450/06 [Varec SA]. ?
37 39. punkts, turpat. ?
38 40. punkts, turpat. ?
39 47. punkts, turpat. ?
40 28. punkts, 1986. gada 24. jūnija Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā CC-53/85 [AKZO Chemie]. ?
41 51. punkts, 2008. gada 14. februāra Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-450/06 [Varec SA]. ?
42 Turpat. ?
43 2008. gada 14. februāra Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-450/06 [Varec SA]. ?
44 2014. gada 26. maija IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/14-151 [SIA „Grif” v. Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkuma centrs]. ?
45 Publisko iepirkumu likuma 35. panta trešā daļa. ?
46 2008. gada 14. februāra Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-450/06 [Varec SA]. ?
47 2013. gada 9. maija IUB Komisijas lēmuma Nr.4-1.2/12-103/2 [SIA „EIF komanda” u.c. v. SIA „Latvijas Garantiju aģentūra”]. ?
48 2014. gada 6. jūnija IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/14-165 [SIA „V Service” v. Olaines novada pašvaldība]. ?
49 2014. gada 19. maija IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/14-141 [SIA „Tieto Latvia” v. Labklājības ministrija]. ?
50 13. sadaļa, 2010. gada 29. oktobra lēmums Nr.A42616409 lietā SKA-862/2010, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. ?
51 2014. gada 27. janvāra IUB Komisijas lēmums Nr.4-1.2/14-26 [AS „Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” v. Daugavpils pilsētas dome]. ?
52 Turpat. ?
53 Turpat. ?

Teksts: Ilze Bukaldere, zvērināta advokāte, ZAB Borenius

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: