Kas uzlabots un vēl uzlabojams ES fondu iepirkumos

SANDRIS GUNVALDIS, 31/05/2018

Post image for Kas uzlabots un vēl uzlabojams ES fondu iepirkumos

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ES fondu šā plānošanas perioda (2014. – 2020. g.) projektos līdz 17. maijam bija veikusi vairāk nekā 1820 iepirkumu pārbaužu un pirmspārbaužu, tostarp 460 – šā gada pirmajos četros mēnešos. Par svarīgākajiem secinājumiem “Iepirkumiem” stāsta CFLA Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vecākā eksperte DAINA PULKSTENE.

Daina Pulkstene: – ES fondu projektu iepirkumu īstenošanā redzam lielus uzlabojumus. Zināmā mērā to uzskatām arī par savu nopelnu, jo regulāri rīkojam labas prakses seminārus Latvijas reģionos, kuros stāstām par konstatētajiem trūkumiem iepirkumu veikšanā, tādējādi ļaujot finansējuma saņēmējiem mācīties no citu kļūdām. Tāpat regulāri konsultējam finansējuma saņēmējus – vienmēr aicinām vērsties pie mums ar jautājumiem un sniedzam padomus. Redzam, piemēram, ka pasūtītājiem ir lielāka izpratne nekā agrāk par to, kas ir samērīgās prasības, jo mazāk ir pārkāpumu, kas saistīti ar nesamērīgu prasību izvirzīšanu pretendentu kvalifikācijai. Tāpat mazāk ir pārkāpumu saistībā ar būtiskiem grozījumiem noslēgtajos līgumos.

Šobrīd lielākais neatbilstību apjoms saistīts ar gadījumiem, kad pasūtītājs nepārbauda vai pavirši pārbauda pretendenta kvalifikāciju, tādējādi atzīstot par uzvarētāju pretendentu ar neatbilstošu kvalifikāciju. Tas attiecas arī uz nodokļu parādu pārbaudi – neskatoties uz to, ka nodokļu parādu pārbaudes kārtība ieviesta jau sen, pasūtītājiem nav izpratnes par to, kurš ir “lēmuma pieņemšanas brīdis”, kad atkārtoti jāpārbauda izslēgšanas nosacījumi. Likumā ir teikts, ka nodokļu nomaksas pārbaude ir jāveic brīdī, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un tas nozīmē, ka šāda pārbaude ir jāveic tad, kad ir pilnībā pabeigta piedāvājuma izvērtēšana un ir konstatējams, ka konkrētais piedāvājums atbilst visām prasībām un ir saimnieciski visizdevīgākais. Gadās, ka šo pārbaudi nesaprotamu iemeslu dēļ veic citā laikā, piemēram, pirms lūguma sniegt skaidrojumu par kādu no iesniegtajiem dokumentiem, vai arī pārbaudi vispār neveic un par uzvarētāju atzīst nodokļu parādnieku.

Īsā laika posmā CFLA ir konstatējusi trīs šādus gadījumus, un šā iemesla dēļ esam iecerējuši par šo tēmu mūsu tīmekļa vietnē ievietot papildu skaidrojumu.

– Vai iepirkuma dalībniekiem grūtības sagādāja jauno iepirkuma likumu stāšanās spēkā?
– Mums ir vairāki novērojumi. Daudzi pasūtītāji nav pamanījuši, ka iepirkumos zem ES sliekšņiem nedrīkst pieprasīt iesniegt kvalitātes vadības (ISO) vai vides vadības (EMAS) sistēmas sertifikātus. Agrāk šāda nosacījuma nebija, līdz ar to konstatējam, ka daudzi pasūtītāji nav to ievērojuši un turpina pieprasīt ISO vai EMAS sertifikātus kā apliecinājumus ieviestajām kvalitātes vai vides vadības sistēmām. Aicinām pasūtītājus noteikt prasības par ieviestajiem kvalitātes vai vides vadības pasākumiem vispārīgāk, neminot konkrētus sertifikātus, lai neradītu slogu maziem un vidējiem uzņēmējiem.

Vēl būtiski atcerēties, ka arī līguma saistību izpildes vai garantijas saistību nodrošinājumu nedrīkst pieprasīt konkrētā formā, līdzīgi kā tas līdz jaunā likuma pieņemšanai bija noteikts attiecībā uz piedāvājuma nodrošinājumu. Šobrīd jebkura nodrošinājuma veidu var izvēlēties pretendents, līdz ar to iepirkuma dokumentācijā var noteikt tikai prasības nodrošinājumam, bet ne tā formai.

Tāpat jāpiemin – attiecībā uz personu apvienībām kā pretendentiem patlaban likumā ir skaidri noteikts, ka nedrīkst prasīt noteiktu sadarbības veidu – ne pirms piedāvājumu iesniegšanas, ne arī pēc iepirkuma līguma slēgšanas. Tātad, personu apvienība var izvēlēties – slēgt savstarpējās sadarbības līgumu vai izveidot personālsabiedrību kā juridisku personu. Dažkārt pasūtītāji nepareizi formulē nosacījumus iepirkuma dokumentācijā, pieprasot līdz līguma slēgšanai nodibināt personālsabiedrību. Līdz ar to tas varētu radīt risku, ka tādējādi pretendenti, kuri vēlas startēt personu apvienībā, tiek atturēti no piedalīšanās iepirkumā, jo tie nevēlas viena līguma izpildei veidot juridisku personu, ņemot vērā to, ka tas ir saistīts ar zināmu administratīvo slogu – jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, jāmaksā par reģistrēšanu, vēlāk uzņēmums jālikvidē.

– Kādas vēl ir raksturīgākās kļūdas ES fondu projektos un iepirkumos?
– Mūsu aicinājums būtu ļoti rūpīgi sekot līdzi, lai līgumu izpildē nomainītie speciālisti atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Nereti pasūtītājs domā, ka ar līguma noslēgšanu viņam visa atbildība beidzas. Tā nav. Atbildība turpinās līdz līguma izpildei. Līdz ar to gadījumā, ja izpildītājs nomaina speciālistu, kuram bija izvirzītas noteiktas prasības, kuru dēļ pretendentu atzina par uzvarētāju, pret tādu, kas šīm prasībām neatbilst, tas ir uzskatāms par būtiskiem līguma grozījumiem. Diemžēl sekas šādam pārkāpumam ES fondu iepirkumos ir 25% liela finanšu korekcija, kas tiek piemērota konkrētā līguma attiecināmajiem izdevumiem. Ļoti sāpīga. Ir bijuši jau vairāki tādi gadījumi, kad aģentūra piemēroja šādu finanšu korekciju.
Tāpat būtisks pārkāpums, par kuru piemērojama finanšu korekcija 25% apmērā no līguma vērtības, ir gadījumos, kad iepirkums tiek nepamatoti sadalīts. Patlaban ir ļoti daudz dažādu ceļu būves, ielu atjaunošanas un līdzīgu projektu, kur dažādiem viena ceļa posmiem ir katram savs tehniskais projekts. Līdz ar to pasūtītājs dažkārt nolemj, ka arī būvdarbus tāpēc var iepirkt vai nepieciešams iepirkt atsevišķi. Tā nav. Tā kā tā ir vienota ekonomiskā vajadzība, šādā gadījumā ir jāveic iepirkums atbilstoši abu posmu kopējai līguma cenai. Ja izrādās, ka, saskaitot abas līgumcenas, bija jāpiemēro cita procedūra, piemēram, mazo iepirkumu vietā jāveic atklāts konkurss, par šādu pārkāpumu ir paredzēts diezgan būtisks sods.

Iepirkumi ir ļoti rūpīgi jāplāno. Ja ir šaubas, labāk piemērot stingrāku procedūru ar lielāku atklātību un ilgāku piedāvājuma iesniegšanas termiņu, nevis riskēt. Šāds 25% attiecināmo izmaksu samazinājums ir diezgan būtisks un sāpīgs.

– Kurās nozarēs visvairāk saredzat problēmu?
– Galvenokārt ar problēmām saskaramies būvniecībā, tomēr arī pakalpojumu iepirkumos dažkārt pasūtītājiem ir ļoti grūti izvērtēt savas vajadzības, jo pastāv risks gan nepamatoti sadalīt, gan nepamatoti apvienot iepirkuma priekšmetus. Pasūtītājam jāvērtē pēc pretendentu loka. Ja pasūtītājam nepieciešams viens pakalpojums, piemēram, apmācības, tad jāskatās, vai tās sniedz viens vai dažādu pretendentu loks. Pilnīgi iespējams, ka, piemēram, IT apmācību un personālvadības apmācību gadījumā, visticamāk, būs dažādi pasniedzēji un atšķirīgi semināri. Bet, ja, piemēram, personāla jomā notiek divi dažādi mācību kursi – vadītājiem un darbiniekiem, bet tematiski tie saistīti ar, piemēram, personāla kompetenču pilnveides tēmu, varētu skatīties, ka ir viens pretendentu loks, un iepirkumus dalīt nevarētu.

Patlaban apmācībām pozitīvi ir tas, ka tām ir noteikts izņēmums, un līdz 42 000 eiro iepirkums nav jāveic. Pasūtītājiem ir atvieglota kārtība apmācību pirkšanā.

Pozitīvi, ka projektos varam pārskatīt iepirkumu plānus vēl pirms iepirkumu izsludināšanas. Kad redzam, ka tajos ir kaut kas nepareizi saplānots, reaģējam – norādām, ja iepirkumus nedrīkstēja dalīt un tādējādi preventīvi novēršam nākotnes problēmu. Līdz ar to sadalīšanas gadījumu ir maz, tomēr tā ir būtiska lieta, kam jāpievērš uzmanība.

Vēl ieteikums pasūtītājiem: līgumu izpildes kontrolē ir rūpīgi jāseko gadījumiem, ja līgumā ar izpildītāju par kādu pārkāpumu ir paredzētas sankcijas (līgumsods), nosakot to piemērošanu kā pienākumu, nevis tiesības. Proti, ka sankcijas pārkāpuma gadījumā noteikti “piemēros”, nevis “var piemērot”. Šādā gadījumā, ja ir iestājušies līgumsoda piemērošanas nosacījumi, tad līgumsods ir jāpiemēro un nedrīkstētu vērtēt, vai būtu vai nebūtu samērīgi to piemērot. Ja līgumsodu nepiemēro, tad aģentūra par neatbilstoši veiktiem var atzīt izdevumus nepiemērotā līgumsoda apmērā, jo, atkāpjoties no līguma nosacījumiem, tiek pieļauti būtiski līguma grozījumi. Kāpēc? Jo, publiskojot līguma projekta nosacījumus, visam tirgum iepriekš ir paziņoti spēles noteikumi. Visi ieinteresētie tirgus dalībnieki ar tiem rēķinās un piedāvā cenas, un, iespējams, kādu izpildītāju tieši šis punkts par nenovēršamām sankcijām kādu lielāku vai mazāku līguma izpildes pārkāpumu gadījumā attur no dalības iepirkumā.

Piemēram, ja līgumā ir noteikts, ka jāiesniedz līguma izpildes nodrošinājums un par tā neiesniegšanu paredzēts līgumsods, pasūtītājs nav tiesīgs vienoties ar izpildītāju par to, ka ir iespējams nodrošinājumu neiesniegt un līgumsods netiks piemērots. Jo tādējādi tiek radīti labvēlīgāki nosacījumi uzvarējušajam pretendentam – tam nav jāpērk polise un jāmaksā līgumsods. Tā nav godīga konkurence.

– Kādi secinājumi ir par uzņēmēju prasmēm veikt iepirkumus?
Uz uzņēmējiem Publisko iepirkumu likums, kā zināms, neattiecas, bet ir bijuši vairāki gadījumi, kad aģentūrai, vērtējot iepirkumu, radās šaubas par tirgus cenu. Pēc Ministru kabineta noteikumiem mums kā ES fondu projektu uzraugiem ir jāizvērtē katra līguma cenas atbilstība tirgus cenai. Šajā pārbaudē balstāmies uz pieejamo informāciju citos projektos, kā arī paši veicam tirgus izpēti. Mēs esam pamanījuši, ka dažiem uzņēmumiem to veiktajā tirgus izpētē aptaujāti vai konkursā piedalās uzņēmumi, kas reāli tirgū nedarbojas vai nedarbojas nozarē, kur sludināts iepirkums. Un tas ir signāls, ka, iespējams, iepirkums nav noticis godīgi un ir jāveic papildu pārbaude. Gadījumā, ja līguma cena atbilst tirgus cenai un uzvarējušajam pretendentam nav interešu konflikta, pārkāpuma nebūs. Tomēr aicinām rūpīgāk veikt šādus iepirkumus tāpēc, ka pasūtītājam ir nepieciešams vislabākais piedāvājums par vislabāko cenu. Tas ir uzņēmēju iepirkuma galvenais mērķis, tomēr ir skaidrs, ka vislabāko cenu bez konkurences iegūt nevarēs.

Vēl gadās, ka uzņēmējiem nav pilnīgas skaidrības, kā dokumentēt iepirkuma procesu. Viņi nereti rada ļoti vienkāršotus, īsus iepirkuma norises protokolus, no kuriem nekādi nevar secināt, kas ir noticis šajā procesā, kāpēc pieņemts konkrēts lēmums. Piemēram, redzam, ka ir iesniegti piedāvājumi par vienu cenu, bet līgums slēgts par pavisam citu cenu. Protokolā nav norāžu par sarunu veikšanu ar piegādātāju, kādā veidā nonākts pie līgumcenas. Ja iepirkuma pirmspārbaudē to atklājam, tad aicinām šādas promblēmsituācijas novērst. Un jau nākamajā posmā mūsu klients ir zinošāks. Projekta vadītāji cenšas izglītot finansējuma saņēmējus par to, cik būtiski ES projektos un iepirkumos nodrošināt caurspīdīgumu. Proti, ka jāvar izsekot visam līdzi un redzēt, kā ir nonākts līdz rezultātam.

Tomēr vēlreiz uzsveru – ES fondu projektos iepirkuma jomā šobrīd kļūdas vai pārkāpumus konstatējam mazāk. Pastāvīgi konsultējam savus klientus, sadarbojamies visās projekta attīstības fāzēs, palīdzam, skaidrojam, iesakām labākos risinājumus. Noteikti jūtam, ka mūsu darbs nes augļus. Un tas sniedz gandarījumu.

ES fondu investīciju progress
2014. g. – 2020. g. plānošanas periods

  • Izsludinātas 135 atlases par 3,95 miljardiem eiro,
  • apstiprināti 1144 projekti par 3,13 miljardiem eiro,
  • noslēgti 889 līgumi par 2,73 miljardiem eiro,
  • kopējais pieejamais finansējums plānošanas periodā 4,4 miljardi eiro, izsludinātās atlases veido 90% lielu īpatsvaru no šās naudas summas.

Dati: 2018. g. aprīlis
Avots: CFLA

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: