Kāds būs Publisko iepirkumu likuma kapitālais remonts?

iepirkumi, 27/11/2019

Post image for Kāds būs Publisko iepirkumu likuma kapitālais remonts?

Valdības šā gada 22. oktobra sēdē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ziņoja, ka viņš iecerējis uzlabot publiskos iepirkumus, veicot Publisko iepirkumu likuma (PIL) “kapitālo remontu”. Valdība uzdeva darba grupai ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Būvniecības valsts kontroles biroja, Konkurences padomes, Tieslietu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja līdz 2020. gada sākumam sagatavot rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, norādot par katra priekšlikuma ieviešanu atbildīgo institūciju un priekšlikuma ieviešanas termiņu. Žurnāls “Iepirkumi” piedāvā Ekonomikas ministrijas (EM) valdībai sniegto vērtējumu šā brīža situācijai publisko iepirkumu nozarē un ministrijas ieteikumus stāvokļa uzlabošanai.

Likumi nenodrošina mērķu sasniegšanu

Publisko iepirkumu normatīvā regulējuma, tostarp PIL, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) un tiem pakārtoto normatīvo aktu mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Lai arī publiskie iepirkumi skar daudzus tirgus, vienlaikus ir atzīmējama būvniecības nozare, kur valsts un pašvaldību publiskie iepirkumi veido nozīmīgu apjomu.

Konkurences likuma (turpmāk – KL) mērķis ir novērst un atturēt no konkurenci kropļojošām darbībām un nodrošināt efektīvu pārkāpumu izmeklēšanu un pilnvaras. KL 11. panta regulējums aptver tāda veida aizliegtās vienošanās kā karteļu vienošanās, t. sk. arī šādas aizliegtas darbības iepirkumos.1 Atbilstoši Regulai 1/20032 Konkurences padomei ir noteiktas tiesības izmeklēt arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta (bijušais EKL 81. pants)3 pārkāpumus. Atbildība par aizliegto vienošanos pārkāpumiem noteikta KL 12. pantā. Konkurences padome, konstatējot tirgus dalībnieku darbībās KL 11. panta pirmās daļas pārkāpumu, pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu, kur naudas sods var tikt noteikts līdz 10 procentiem no tirgus dalībnieka iepriekšējā gada finanšu apgrozījuma. Pilnvaras piemērot KL ir arī tiesām. Ekskluzīva kompetence tiesām ir izskatīt zaudējumu prasības4 par KL pārkāpumiem.

EM informatīvajā ziņojumā valdībai norādīts, ka korupcija visbiežāk var izpausties situācijās, kad saskaras publiskā un privātā sektora intereses. Pastāvot korupcijai, publiskajā sektorā tiek kavēta arī godīgas biznesa vides attīstība, tajā skaitā izkropļota konkurence. Būtiska loma ir negodprātīgu valsts amatpersonu prettiesiskai rīcībai ar publiskas personas mantu un finanšu līdzekļiem, it īpaši publisko iepirkumu jomā. Kaut arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir piekritīga noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kas ir saistīti ar korupciju, izmeklēšana, tomēr aizvien lielāka nozīme praktiskajā darbā ir aktīvai, uz savstarpēju uzticību balstītai sadarbībai ne tikai starp tiesībsargājošām iestādēm, bet arī starp visām publiskas personas institūcijām.

Publisko iepirkumu integritātes nodrošināšanā būtiska loma ir ar korupciju un citiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīto pārkāpumu izmeklēšanai un novēršanai, kas ietilpst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē.

Ziņojuma autori vērš uzmanību, ka svarīga loma ir sadarbībai starp institūcijām, lai sekmētu pārkāpumu atklāšanu (pierādījumu apmaiņa, kopīgas izmeklēšanas darbības u. c.), kā arī ar izglītošanu saistītās darbības, lai sekmētu tā atklāšanu vai mazinātu pārkāpumus nākotnē. Izglītošanas aktivitātes ir vērstas uz šādiem iesaistītajiem:

  • iepirkuma organizatori,
  • iepirkuma pretendenti,
  • izmeklēšanas un citas sadarbības iestādes,
  • kā arī mācību iestāžu (studentu, skolēnu) auditorija ar mērķi izglītot nākamos uzņēmējus.

Finanšu ministrija, lai veicinātu publisko iepirkumu norises kvalitātes uzlabošanu, ir sagatavojusi labojumus PIL (likumprojekts 2019. gada 25. aprīlī ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, VSS-345) un labojumus SPSIL (likumprojekts 2019. gada 2. maijā ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, VSS-359). Ar minētajos likumprojektos paredzētajiem labojumiem PIL un SPSIL jau tiek risināta daļa no šajā informatīvajā ziņojumā identificētajiem risināmajiem jautājumiem.

I Nepamatotu, neobjektīvu, neadekvātu prasību izvirzīšana publiskā iepirkuma procedūras dokumentos, kas samazina pretendentu loku, šādi mazinot konkurenci publiskajos iepirkumos. Iepirkumu komisijas locekļu zems atbildības līmenis.

Saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu iepirkuma procedūras pamatdokuments ir nolikums, kas ietver arī tehnisko specifikāciju un līguma projektu. Iepirkuma procedūras nolikumā ietver pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu (tehniskās specifikācijas), prasības pretendentiem, prasības piedāvājuma nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, un saistību izpildes nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus. Nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām jābūt samērīgām ar iepirkuma priekšmetu, savukārt tehniskai specifikācijai jānodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un tā nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā.
Tehniskās specifikācijas kvalitāte un tajā izvirzīto prasību objektīva pamatotība ir nosacījums iepirkuma procesa efektivitātei un tiesiskai norisei.

Praksē nereti konstatē gadījumus, kad publiskā iepirkuma dokumentācijā prasības attiecībā uz pretendentu kvalifikāciju un agrāko pieredzi, kā arī precei, pakalpojumam vai būvdarbiem izvirzītās prasības ir pārmērīgas un neadekvātas, to nepieciešamība nekādā veidā nav pamatota. Šāda prasību izvirzīšana parasti mērķēta uz priekšrocību radīšanu kādai konkrētai precei vai kādam konkrētam pretendentam.

Nekvalitatīviem publiskā iepirkuma dokumentiem var būt divi iemesli, proti, tas var būt iepirkuma komisijas locekļu nepietiekamā kompetence un zināšanas par iepirkuma priekšmetu vai ļaunprātīga rīcība (korupcija).
Jāatzīmē, ka arī uzraugošajām institūcijām ne vienmēr ir specifiskās zināšanas, lai, izvērtējot iepirkuma dokumentāciju, pilnībā novērstu piegādātāju ierobežojumus.

Priekšlikumi:

  1. Izskatīt iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus/ standartizētus iepirkuma dokumentus, tajā skaitā nozaru griezumā (piemēram, IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas jomā).
  2. Veicināt pašvaldību savstarpējo sadarbību, organizējot kopīgus iepirkumus. Pašvaldības varētu apmainīties ar informāciju, lai jēgpilni plānotu iepirkumus un veicinātu pretendentu loka paplašināšanu. Tāpat pašvaldības varētu apmainīties ar informāciju par tehniskajām specifikācijām un kvalifikācijas prasībām, daloties pieredzē.
  3. Apsvērt iespēju veicināt kompetentu ekspertu iesaisti iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā, tostarp izmantot nozares ministrijas pārstāvju konsultācijas publisko iepirkumu procesā. Lai piesaistītu iepirkumu procedūrās kompetentus ekspertus, izvērtēt iespēju noteikt pasūtītājam pienākumu iepirkumu komisijas sastāvā iekļaut kompetentu, neatkarīgu speciālistu no citām publiskas personas institūcijām, piemēram, attiecīgās jomas nozares ministrijām, gadījumos kad paredzamā publisku būvdarbu līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka (5 548 000 euro vai lielāka).
  4. Apsvērt iespēju veikt publisko iepirkumu centralizēšanu, uzticot lielu un sarežģītu iepirkumu veikšanu centralizētai institūcijai.
  5. Apsvērt iespēju pārskatīt publisko iepirkumu komisijas sastāva noteikšanas kritērijus, pārskatot tās locekļu kompetenci un atbilstību.
  6. Apsvērt iespēju stiprināt Valsts kontroles uzraudzību publisko iepirkumu jomā, tostarp ļaujot vērtēt iepirkumu komisiju darbību piedāvājumu izvērtēšanā.
  7. Izvērtēt iespēju pārskatīt iepirkumu regulējumu attiecībā uz pienākumu pasūtītājam fiksēt konsultāciju faktu, norādot arī personu, kas sniegusi konsultācijas.
  8. Veikt FIDIC (Starptautiskā inženieru konsultantu federācija) līguma ieviešanu būvniecībā.

II Pastāv šķēršļi ārvalstu piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju ienākšanai Latvijas tirgū un dalībai publiskajos iepirkumos.

PIL aizliedz ārvalstu uzņēmumu diskrimināciju, proti, publiskajā pasūtījumā ir aizliegts izvirzīt tādus nosacījumus un tādas prasības, kas sniedz priekšrocības vietējiem preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un būvdarbu veicējiem.

Vienlaikus tādi apstākļi kā visas iepirkuma dokumentācijas pieejamība tikai valsts valodā, pārāk īsi termiņi, informācijas par plānotiem iepirkumiem pieejamība, kā arī atsevišķu prasību izvirzīšana apgrūtina ārvalstu pretendentu dalību publiskajos iepirkumos.

Priekšlikumi:

  1. Veicināt ātrāku publisko iepirkumu izziņošanu, tostarp iepriekšējā informatīvā paziņojuma formā par liela apjoma iepirkumiem, lai maksimāli veicinātu konkurenci.
  2. Izskatīt iespēju veikt iepirkuma dokumentācijas tulkošanu angļu vai citā valodā (piemēram, pēc tirgus izpētes veikšanas secinot, ka konkrētā valstī ir augsti kvalificēti pretendenti) esošā finansējuma ietvaros.
    Vienkāršot ārvalstu sertificēto speciālistu reģistrēšanas procesu (kvalifikācijas atzīšanas process).

III Konkurences padomes nepietiekama kapacitāte un pilnvaras izmeklēšanas procesā.

Konkurences padomes kapacitātes un pilnvaru stiprināšanas mērķis ir nodrošināt aizliegtu vienošanos pārkāpumu efektīvāku atklāšanu iepirkumos, jo vairāki būtiski apstākļi apgrūtina šī mērķa realizāciju.

Tas, pirmkārt, attiecas uz Konkurences padomes pieredzējušu profesionālāko darbinieku nepietiekamību neadekvāti zemā atalgojuma un lielās personāla mainības dēļ, kas būtiski samazina iespējas veikt izmeklēšanas un procesuālās darbības sarežģītākās karteļu lietās, kā arī uz modernas elektronisku pierādījumu ieguves un analīzes IKT laboratorijas un citu izmeklēšanai svarīgu atbalsta rīku, t. sk. datu bāžu neesamību vai nepietiekamību. Lai gan Konkurences padome, pateicoties darbinieku entuziasmam un iestādē vēl esošajai zinātībai, savas funkcijas pagaidām vēl veic atzīstamā kvalitātē un apjomā, tomēr pieredzējušo darbinieku noturēšanas un apgādes ar tehnisko aprīkojumu ziņā konstatējama būtiska atpalicība no pārējo ES un OECD attīstīto valstu, to vidū Igaunijas un Lietuvas, konkurences iestādēm, uz ko jau vairākus gadus norāda starptautiskās organizācijas un vērtētāji.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvās (ES) 2019/15 5. pantam “dalībvalstis vismaz nodrošina, lai valsts konkurences iestāžu rīcībā būtu pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un pietiekami finanšu, tehniskie un tehnoloģiskie resursi pienākumu efektīvai pildīšanai un efektīvai pilnvaru īstenošanai attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, kā noteikts šā panta 2. punktā”. Informatīvais ziņojums “Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām” un protokollēmuma projekts, kas 2019. gada 24. septembrī ir izskatīts un apstiprināts MK sēdē, tostarp paredz, ka “jautājums par papildus nepieciešamo finansējuma piešķiršanu Konkurences padomei ir izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” sagatavošanas procesā.6

Informatīvajā ziņojumā “Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām” konstatēts, ka “nepieciešamais papildu finansējums Konkurences padomes atlīdzību palielinājumam, ņemot vērā bāzes mēnešalgas pieaugumu un likumā noteikto piemērojamo koeficientu 4,05, salīdzinot ar 2019. gadu: 436 217 euro 2021. gadā, 592 865 euro 2022. gadā, 705 559 euro 2023. gadā7. Papildus iepriekš minētajam 2021. – 2023. gadā nepieciešams palielināt arī Konkurences padomes finansējumu preču un pakalpojumu iegādei 35 000 euro apmērā ik gadu”.

Iepirkuma karteļu atklāšanai un efektīvai izmeklēšanai būtiska ir Konkurences padomes digitālo pierādījumu izpētes un apstrādes laboratorijas izveidošana. IT kapacitātes stiprināšanas pasākumu provizoriskās izmaksas (2020. g. – 128 700 euro, 2021. gadā – 78 700 euro, 2022. gadā – 72 400 euro) veido nepieciešamie uzturēšanas izdevumi, kas saistīti ar digitālo pierādījumu apstrādei paredzētas IT laboratorijas izveidošanu, kādas ir citās ES dalībvalstīs, kā arī regulārie izdevumi jaunveidojamai digitālo pierādījumu apstrādes speciālista amata vietai un personāla patstāvīgām apmācībām darbam ar speciālo programmatūru. Minētais ir būtisks, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta un citu pārkāpumu efektīvu izmeklēšanu, Padomes Regulas 1/2003 izpildi un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2019/1 ieviešanu.

Otrkārt, tas skar konkurences iestādes pilnvaru jautājumu, kur izceļama ir Konkurences padomes iniciatīva par KL pārkāpumiem noteikt administratīvo atbildību arī uzņēmumu amatpersonām. KL paredz uzņēmuma atbildību par iesaistīšanos kartelī, tomēr neparedz amatpersonu atbildību. Konkurences padome izstrādāja priekšlikumu par uzņēmumu amatpersonu atbildību, paredzot sankcijas – naudas sodu un ierobežojumus personas tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu. Piedāvājamā regulējuma mērķis ir paredzēt atbildību par šādu pārkāpumu uzņēmumu vadošajām amatpersonām, efektīvāk nodrošinot atturēšanu no pārkāpuma izdarīšanas nākotnē. Kā papildu administratīvās atbildības veids tas ir noteikts uzņēmumu amatpersonām arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, Lietuvā, Nīderlandē, Spānijā, Slovēnijā, Zviedrijā u. c.).

Konkurences padome koncepciju iespējamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā atbildības noteikšanai, t. sk. izvērtējumu par citu valstu praksi, kur tiek piemērota administratīvā atbildība uzņēmuma amatpersonām, 2019. gada 21. maijā iesniedza konsultācijai Tieslietu ministrijai (TM). Pašlaik projekta tālāka virzība ir saistīta ar TM veiktu izvērtējumu attiecībā uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu nepieciešamību un to piemērošanas procesu (Ministru kabineta 2019. gada 14. maija sēdes protokola Nr. 24 15.§ 4. punkts), kuru plānots pabeigt līdz 2019. gada 31. decembrim.

Risinājumi:

  1. Vērtēt iespēju nodrošināt Konkurences padomei papildu finansējuma piešķiršanu, lai panāktu efektīvu KL un ES konkurenci regulējošajos tiesību aktos noteikto funkciju izpildi, t. sk. iepirkuma karteļu izmeklēšanai un atklāšanai.
  2. Pēc TM sniegtā izvērtējuma EM lūdz nodrošināt grozījumu virzību, lai papildinātu Konkurences padomes pilnvaras ar efektīvākiem atbildības piemērošanas rīkiem, t. sk. attiecībā uz uzņēmumu amatpersonām.

IV Sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process.

Saskaņā ar KL 21. pantu persona, kura cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt un saņemt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību, tajā skaitā atrauto peļņu un procentus no dienas, kad zaudējumi radušies, līdz dienai, kad samaksāta zaudējumu atlīdzība, lai nodrošinātu tādu stāvokli, kāds personai būtu bijis, ja konkurences tiesību pārkāpums nebūtu izdarīts. Ja konkurences tiesību pārkāpuma radīto zaudējumu apmēru praktiski nav iespējams noteikt vai ir pārmērīgi grūti precīzi noteikt, tiesa nosaka zaudējumu apmēru, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

Lai gan ar KL 2017. gada 5. oktobrī labojumiem (stājās spēkā 2017. gada 1. novembrī) ir atvieglots process zaudējumu piedziņai, tostarp karteļa vienošanās gadījumā, praksē pasūtītāji aizvien kūtri vēršas pret pārkāpējiem par zaudējumu atlīdzināšanu. Tam varētu būt divi iemesli, proti: iestādei trūkst zināšanu un kompetences, lai aprēķinātu un pierādītu iestādei nodarītos zaudējumus un celtu prasību tiesā, vai arī iestādes amatpersonas ir iesaistītas prettiesiskās darbībās un nav ieinteresētas (motivētas) vērsties pret uzņēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu.

Priekšlikumi:

  1. Izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši KL regulējumu, gadījumā ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, tajā skaitā pašvaldība, noteiktajā termiņā neuzsāk zaudējumu piedziņas procesu.
  2. Izvērtēt iespēju izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai.
  3. Izvērtēt iespēju veidot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem, atspoguļojot sākotnējo līguma cenu un faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja tādi pastāv.
  4. Izvērtēt iespēju veidot iepirkumu monitoringu atbilstoši identifikatoriem (riska elementiem, kuri norāda uz neadekvātu cenu sadalījumu, dempingu, sadārdzinājumiem, nereāliem termiņiem, apakšuzņēmēju norēķiniem).

V Sabiedrības augsts tolerances līmenis un izpratnes trūkums par Konkurences likuma pārkāpumu bīstamību.

Iesaistīšanos iepirkumu kartelī lielā mērā nosaka personu kultūra un vērtības. Sabiedrībā aizvien ir liela tolerance pret karteļu pārkāpumiem. Patērētāji ne vienmēr izprot kaitējumu no šādiem pārkāpumiem, t. i., to, ka faktiski viņus apkrāpj, it īpaši gadījumos, kad kartelis īstenots publiskajos iepirkumos. Turklāt tirgus dalībniekiem ir raksturīga t. s. “korporatīvā paritāte”, kad viens otru pazīst un cenšas “nekāpt otra dārziņā”. Tāpēc karteļu dalībnieki vairāk baidās no korporatīvā nosodījuma nekā no sabiedrības nosodījuma.

Lai šo situāciju mainītu, nepieciešams iedarboties uz sabiedrības apziņu. Konkurences padome jau vairākus gadus sabiedrību proaktīvi informē un izglīto par šo problēmu (raksti, intervijas, publikācijas, paziņojumi par Konkurences padomes aktivitātēm), tostarp arī jauniešus – augstskolu studentus – vieslekciju veidā, piedaloties ikgadējā sarunu festivālā “LAMPA”, rīkojot kampaņas skolēniem. Tomēr šie pasākumi ir fragmentāri un nespēj būtiski ietekmēt sabiedrības apziņu.

Priekšlikumi:

  1. Izvērtēt iespēju regulāri veidot sabiedrības informēšanas kampaņas, izmantojot ne tikai tradicionālās reklāmas un izglītošanas formas, bet atvēlot finansējumu arī radošāku risinājumu veidošanai un īstenošanai (piemēram, scenārijos, mākslas darbos utt.). Potenciālais temats – karteļu problemātika un to ietekme uz sabiedrību.
  2. Izvērtēt iespēju papildināt gan augstākās izglītības, gan pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ar tādiem tematiem kā konkurences tiesības, konkurences tiesību pārkāpumu bīstamība utt.

VI Citi horizontālie iepirkumu sistēmas uzlabošanas pasākumi.

Papildus identificētajām problēmām EM rīkotās sanāksmes dalībnieki ir izteikuši citus priekšlikumus iepirkumu sistēmas uzlabojumiem, kas nodrošinās kopējo pozitīvo ietekmi uz publiskiem iepirkumiem Latvijā.
Būtiskākā daļa priekšlikumu skāra PIL, t. sk. tā 42. panta normas, kas paredz kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus no iepirkumiem par konkurences tiesību un citiem pārkāpumiem iepirkumos, kur PIL 42. panta pirmā daļa paredz gadījumus, kad pasūtītājam ir pienākums izslēgt pretendentus no iepirkumiem, PIL 42. panta otrā daļa – gadījumus, kad pasūtītājam ir tiesības izslēgt kandidātus un pretendentus no iepirkuma, bet 42. panta trešā daļa – maksimālo termiņu kandidāta vai pretendenta izslēgšanai no iepirkumiem.

Konkurences padome aicināja izvērtēt to, ka regulējumā tiek noteikts pienākums pasūtītājam iegūt pretendenta apliecinājumu par to, ka piedāvājums ir ticis sagatavots neatkarīgi. Būtiski tas ir iepirkumos, kur notiek bieža apakšuzņēmēju un sadarbības partneru maiņa gan pirms iepirkuma, gan tā izpildes gaitā. Apakšuzņēmēja piesaiste būtiskā apmērā no ģenerāluzņēmēja puses pret iepirkuma vērtību var saturēt noteiktus riskus, kas saistīti iespējami ar aizliegtām vienošanām. Gadījumos kad apakšuzņēmējs tiek piesaistīts vismaz 10% apmērā no līguma summas, būtu izvērtējams noteikt pasūtītājam pienākumu pieprasīt neatkarības apliecinājumu.8

Priekšlikumi:

  1. Izvērtēt nepieciešamību grozīt iepirkumu regulējumu, papildinot to ar tiesībām izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci un pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes par šādām darbībām, kā arī PIL 42. panta trešās daļas 1. punktā paredzēt arī 3 gadu diskvalifikācijas termiņu par smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem – karteļu vienošanām.
  2. Izvērtēt iespēju noteikt pasūtītājam pienākumu pieprasīt pretendentiem aizpildīt neatkarības deklarāciju gadījumos, kad persona ir piesaistījusi vairākus apakšuzņēmējus vai kad apakšuzņēmējs tiek mainīts iepirkuma izpildes laikā, paredzot sankciju (iespējami izslēgšanu no publiskā iepirkuma) arī par nepatiesas informācijas norādīšanu apliecinājumā.
  3. Apsvērt iespēju veikt grozījumus iepirkumu regulējumā, izņemot uzstādījumu, ka par līguma laušanas faktu ir jābūt saņemtam kompetentas institūcijas lēmumam, tiesas spriedumam vai prokurora priekšrakstam par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
  4. Apsvērt iespēju pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā.
  5. Izvērtēt iespēju, ka izslēgšana no publiskajiem iepirkumiem varētu tikt piesaistīta patiesā labuma guvējiem, lai izskaustu jaunu uzņēmumu veidošanu ar mērķi apiet ierobežojumus.
  6. Izvērtēt nepieciešamību papildināt publisko iepirkumu regulējumu, nosakot ierobežojumu piedalīties iepirkumos arī tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam nav iesniegtas normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas.
  7. Izvērtēt nepieciešamību papildināt iepirkumu regulējumu ar tiesībām noraidīt nepamatoti dārgu piedāvājumu.
  8. Izvērtēt iespēju papildināt būvniecības jomas regulējošos normatīvos aktus ar regulējumu, kas ļautu pārliecināties par norēķiniem ar apakšuzņēmējiem, veidojot datu bāzi (reģistru) par savstarpējiem norēķiniem.
  9. Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt grozījumus publisko iepirkumu regulējumā, lai novērstu situācijas, kurās, izpildot līgumus, piegādātājam pastāv iespējamība nenorēķināties ar apakšuzņēmējiem.
  10. Apsvērt iespēju noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma komisijas locekļiem valsts amatpersonas statusu.

VII Priekšlikumi turpmākai rīcībai.

EM šajā informatīvajā ziņojumā ir apkopojusi valsts pārvaldes institūciju iesniegtos priekšlikumus, tomēr darba grupā laika trūkuma dēļ netika veikta šo priekšlikumu vispusīga analīze, kā arī šie priekšlikumi nav saskaņoti ar citām ieinteresētām iestādēm. Jāatzīst, ka atsevišķi priekšlikumi ir formulēti precīzi, savukārt liela daļa priekšlikumu ir formulēti vispārīgi. Lai izvērtētu priekšlikumus, pārliecinātos par to kompleksumu un piemērotību izvirzītā mērķa sasniegšanai, ir nepieciešams papildu darbs.

EM ierosina izveidot darba grupu ekonomikas ministra vadībā, iekļaujot pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Būvniecības valsts kontroles biroja, Konkurences padomes, Tieslietu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, norādot par katra priekšlikuma ieviešanu atbildīgo institūciju un priekšlikuma ieviešanas termiņu. Piedāvājam rīcības plāna izstrādei un iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā noteikt termiņu – 2020. gada 1. janvāris.

1. KL 1. panta 2.1 punkts: “karteļa vienošanās  – konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci [iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu, tajā skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, noteikšana vai koordinēšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu un klientu sadale, tajā skaitā piedalīšanās vai nepiedalīšanās konkursos vai izsolēs vai vienošanās par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, importa vai eksporta ierobežošana vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem].”

2. Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (dokuments attiecas uz EEZ). Dokuments attiecas uz EEZ, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1/2009-07-01

3. Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, OV C 326, 26.10.2012., 47./390. lpp.,  http://data.europa.eu/eli/treaty/tfeu_2012/oj.

4. KL 20. pants līdz 21.5 pants.

5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu, ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1/oj

6. https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/konkurences-padomi-un-regulatoru-neapvienos

7. Nepieciešamais papildu finansējums uz turpmākajiem trim gadiem aprēķināts, ņemot vērā likumā noteikto uz atalgojuma noteikšanu attiecināmā bāzes gada vidējo darba samaksu (2020. gadam – 982 euro, 2021. gadam – 1040 euro, 2022. gadam – 1103 euro) un tam piemērojamo koeficientu 4,05.

8. https://www.kp.gov.lv/posts/konkurences-padome-aicina-iepirkumu-pretendentus-apliecinat-savu-neatkaribu-397

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: