Kad tirgus pieprasījums pārsniedz piedāvājumu: Dziesmu svētki

DZINTRA ŠVARCBAHA, 05/04/2018

Post image for Kad tirgus pieprasījums pārsniedz piedāvājumu: Dziesmu svētki

Dažubrīd šķiet, ka viss, kas Latvijā saistīts ar IT risinājumiem, valsts pārvaldi un tās izpildinstitūcijāam, ir lemts neveiksmei – e-skolas, e-veselība, skandāls ar SS.LV, tagad arī Dziesmu un Deju svētku biļešu tirdzniecība… Lai arī šogad par 62 % audzis publiskā tirdzniecībā pieejamo biļešu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tomēr pieprasījums 10 reižu pārsniedzis piedāvājumu un daļa potenciālo biļešu pircēju tomēr palikuši ar vienīgo iespējamo variantu – baudīt svētkus pie tālrāžu ekrāniem. Žurnāls “Iepirkumi” centās noskaidrot, kā tapis un īstenots šis iepirkums, kā “Biļešu Paradīze” tikusi pie uzvaras, un vai tiešām arī šoreiz vainojama valsts iestāžu nezināšana IT jomā.

Rindas, hakeri un nozagtas biļetes

Trešā marta rīts daudziem Latvijas iedzīvotājiem iesākās līdzīgi – ar gaidām, cerībām un vēlāk – vilšanos. Kāds no izturīgākajiem ģimenes locekļiem bija nosūtīts stāvēt kādā no rindām uz “Biļešu Paradīzes” kasēm (paši izturīgākie lepojās, ka pat stipri skarbajos un ziemīgajos apstākļos, kas bija piemeklējuši Latviju marta sākumā, bija pavadījuši nakti gaidot rindā). Pārējie bija pielipuši pie savu datoru ekrāniem un gaidīja, kad sāks (vai vēlāk jau – atsāks) tirgot biļetes. Dziesmu un Deju svētku biļetes vēlējās iegādāties visi. Tās dienas notikumus sākotnēji varēja pielīdzināt melodrāmai, bet vēlāk jau vieglai šausmu filmai. Pacietīgi gaidot plkst. 11.00, daudzi bija palaiduši garām, ka internetā biļetes sāktas tirgot jau agrāk. Lai palielinātu varbūtību iegādāties kādu biļeti, cilvēki pieslēdzās sistēmai no vairākām ierīcēm, kas tikai palēnināja kopējās sistēmas darbību. Kad vērās biļešu kasu durvis, pavisam drīz jau izrādījās, ka sistēma ir “iestrēgusi” un ilgi gaidījušie ir spiesti gaidīt vēl ilgāk, kamēr sistēmas darbība atjaunosies. Kā vēlāk atklājās, sistēmas lēndarbību bija pastiprinājuši vietējie hakeri, kas radīja lērumu viltus pieprasījumu pēc biļešu tirdzniecības interneta vietnes. Sociālie tīkli bija pārpildīti ar baumām, jokiem, žēlabām un uzmundrinājumiem. Lepnākie paziņoja, ka tādi Dziesmu svētki tiem vispār nav vajadzīgi un citiem par atvieglojumu biļetes nemaz neplānoja iegādāties. Pēc pirmo stundu tirdzniecības, naskākie biļešu pārpircēji savas pirktās biļetes par dubultu un pat trīskāršu cenu jau piedāvāja interneta tirdzniecībā. Eļļu ugunij vēl pielēja Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa video, kurā šķietami redzams, kā biļešu tirgotājas vienā no kasēm paprāvu biļešu rulli, zem galda, lai rindā stāvētāji to neredzētu, ieliek somiņā un dodas prom. Šo gadījumu patlaban izmeklē policija. Tāpat policija arī skaidro, kas nes atbildību par kiberuzbrukumiem, ko pārslogotā biļešu tirdzniecības sistēma piedzīvoja tirdzniecības laikā, kā arī, vai “Biļešu Paradīzei” maz bijušas tiesības piemērot maksu par apkalpošanu, jo LNKC iepirkumā šāda iespēja tika izslēgta.

Kāda biļešu pircēja, kura vēlējās saglabāt anonimitāti: “Diemžēl nedzīvoju Latvijā, taču Dziesmu un Deju svētkus ļoti vēlējos apmeklēt tāpēc, ka arī pati esmu tajos agrāk piedalījusies kora sastāvā. To dienu pavadīju drudžaini gaidot pie sava datora un planšetdatora ekrāniem. Brīžiem jau pavīdēja cerība, jo varēju izvēlēties vietas, bet tad atkal tiku atmesta atpakaļ gaidītāju rindā. Man ļoti paveicās, ka mans brālis Latvijā, kurš nostāvēja rindā uz kasi 11 stundu, paspēja iegādāties biļetes uz ģenerālmēģinājumiem! Kad viņš man piezvanīja un pateica, ka viņš ir dabūjis biļetes un man tās uzdāvinās dzimšanas dienā, ļoti nopriecājos, jo citādi koncertus varētu klausīties tikai aiz žoga vai televīzijā”.

Nedienas turpinājās, kad izrādījās, ka pat tie, kas it kā veiksmīgi iegādājušies biļetes virtuālajā vidē, ir tikai samaksājuši, bet pašas biļetes nemaz nav saņēmuši. Nauda atgriezta pircēju kontos tikai pēc vairākām dienām. Šobrīd gan “Biļešu Paradīzes” pārstāvji mierina, ka visi, kas biļetes iegādājušies, tās ir arī saņēmuši, vai arī nauda pircējiem godīgi atgriezta.
Kamēr biļetes veiksmīgi pārdotas un norisinās koru skates, parādījušās bažas, vai Mežaparka estrāde, kas šobrīd vēl izskatās pēc apjomīga būvlaukuma, būs pabeigta līdz jūlija sākumam. SIA Rīgas Meži “Mežaparks” vadītāja Elga Zēģele gan mierina, ka darbi tiks pabeigti pat ātrāk: “Celtniekiem noteiktais datums, kad Lielās Estrādes pārbūves pirmajai kārtai jābūt pabeigtai, ir šā gada 18.jūnijs un ir pilnīgi skaidrs, ka tas izdosies, jo būvniecības temps šobrīd apsteidz plānoto par nepilniem diviem mēnešiem. Celtnieki strādā ļoti atbildīgi, jo apzinās šīs būves nozīmīgumu. Arī pēc būvuzraudzības ieskata darbs tiek veikts kvalitatīvi un ar rūpību”.

Iepirkums veikts saskaņā ar PIL

Šie nebūt nav pirmie Dziesmu un Deju svētki, uz kuriem biļetes tiek tirgotas gan kasēs, gan ar interneta starpniecību. Latvijas Nacionalā Kultūras centra (LNKC), kas organizē XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva skaidro, ka darbs pie Dziesmu un Deju svētku biļešu tirdzniecības iepirkuma tika uzsākts jau 2017. gada maijā: “LNKC nav atsevišķas iepirkumu nodaļas – Iepirkumu komisijas sastāvā iekļauti LNKC darbinieki, kā arī nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti atbilstoši speciālisti vai eksperti. Biļešu iepirkuma nolikuma izstrādei LNKC piesaistīja jomas speciālistu ar darba pieredzi un zināšanām biļešu tirdzniecības sistēmu darbībā.” Viņa skaidro, ka izstrādājot tehnisko specifikāciju, uzsvars tika likts uz pakalpojumu, kuru vēlas saņemt LNKC, pēc iespējas precīzāk definējot sasniedzamo rezultātu: “Mērķis bija noteikt objektīvus, atklātus un nediskriminējošus vērtēšanas kritērijus, kas neierobežo piegādātāju godīgu konkurenci. Iekļaujot konkrētus IT risinājums, pastāvētu risks, ka izvirzītās prasības būtu tendētas uz kādu konkrētu pakalpojuma sniedzēju, tādējādi pārkāpjot Publiskā iepirkuma likumā (PIL) noteikto vienlīdzības attieksmi pret visiem piegādātājiem un to brīvu konkurenci. PIL normās skaidri noteikts, ka tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Izvirzītajām prasībām ir jābūt samērīgām ar iepirkuma līguma vērtību un mērķiem”.

Izsludinātajā iepirkumā pieteikušies 3 pretendenti. Plānojot budžetu, organizatori ņēmuši vērā iepriekšējos svētkos (2013.gadā) noslēgto līgumu summas (2013.gadā tika slēgts līgums par biļešu tirdzniecības nodrošināšanu un līgums par biļešu elektroniskās kontroles nodrošinājumu), kā arī biļešu cenas un svētku pasākumu norišu vietu plānotais sēdvietu skaits. Jāatzīmē, ka šogad, pateicoties Mežaparka Lielās estrādes pirmās kārtas pārbūves darbiem, sēdvietu skaits palielināts līdz 30 557 līdzšinējo 23 000 vietā.

Vasiļjeva skaidro, ka piemērotāko pretendentu iepirkumu komisija izvēlējās, ievērojot iepirkuma nolikumā noteiktos vērtēšanas kritērijus: “Ņemot vērā, ka tehniskā specifikācija un prasības tika izstrādātas pietiekami detalizētas, ar definētu sasniedzamo rezultātu, varējām pretendentiem noteikt augstāku īpatsvaru ar izmaksām saistītiem kritērijiem, kā, piemēram, biļešu izplatīšanas komisijas procents, izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma izmaksas, sagatavju cena. Vērtētas tika arī biļešu elektroniskās kontroles tehniskā aprīkojuma (skeneru) un elektroniskās kontroles personāla nodrošināšanas izmaksas, biļešu elektroniskās kontroles uzraudzības personāla izmaksas, izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma izmaksas. Protams, starp kritērijiem tika vērtēts arī pakalpojuma sniedzēju tirdzniecības vietu pārklājums Latvijas teritorijā, kas LNKC kā svētku rīkotājam bija svarīgs aspekts, lai nodrošinātu vienmērīgu biļešu tirdzniecības vietu pieejamību visā Latvijā”.

“Biļešu Paradīze” – pretendents ar iepriekšēju pieredzi

Kā skaidro I. Vasiļjeva, viena no pretendentu atlases prasībām bija pretendentu pieredze līdzīgu pakalpojumu sniegšanā. Par līdzīgiem pakalpojumiem tika uzskatīti pakalpojumi, kur pretendents kāda pasākuma ietvaros ir nodrošinājis ne mazāk kā 10 000 biļešu tirdzniecību. Latvijas problēma ir apjomīgu pasākumu trūkums, skaidro Vasiļjeva: “Ņemot vērā lokālo tirgu un to, ka nosakot pieredzes prasības rēķinājāmies pamatā tieši ar Latvijas tirgu, nav daudz tādu pasākumu, ko ņemt par piemēru. Norises vietas un to ietilpība ir zināma, un vairāki ātri izpārdotie pasākumi nesasniedz pat 10 000 biļešu slieksni, bet krietni pārsniedz pieprasījumu skaitu uz salīdzinoši “lielāka biļešu apjoma” pasākumiem”.

Arī tirdzniecības vietu pārklājums bijusi viena no prasībām pretendentiem – tehniskajā specifikācijā bija norādīts nodrošināt vismaz 40 vienotā tiešsaistes datu apmaiņas tīklā saslēgtas biļešu tirdzniecības vietas Latvijā, no kurām vismaz 1 tirdzniecības vieta būtu Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Ventspilī un vismaz 4 tirdzniecības vietas Rīgā.
Tiktāl ir skaidrs, ka “Biļešu Paradīze” šiem kritērijiem atbilst, uz ko norāda arī tās valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko: “Mēs nešķirojam pasākumus pēc kritērijiem “liels un mazs”, “svarīgs un nesvarīgs”. Visi darbi un visi klienti mums ir vienlīdz svarīgi un nozīmīgi. Mūsu uzņēmumam ir jau iepriekšēja pieredze biļešu tirdzniecībā XXIV un XXV Vispārējos Dziesmu svētkos 2008. un 2013.gadā, kā arī Skolēnu Dziesmusvētkos 2010. un 2015 gadā. Mūsu 52 kases ir pietiekams daudzums visā Latvijā – papildus kasu atvēršana nebūtu nekāds risinājums – šodien atveram, rītdien aizveram…”

Kā Inga Vasliļjeva norāda, LNKC veiktā iepirkuma tehniskajā specifikācijā bijušas arī konkrētas prasības tirdzniecības tehniskajām jaudām: “Biļešu iepirkumā prasībās tika norādīts minimālais vienlaicīgi “apkalpojamo” klientu apjoms, kas paredzēja vismaz 1000 unikālas pirkumu sesijas vienlaicīgi. Tāpat no pretendentiem tika prasīts nodrošināt tiešsaistes rindas sistēmu – sistēma, kas nodrošina pretendenta mājaslapas internetā un biļešu pārdošanas sistēmas nepārtrauktību un nekļūdīgu darbību, sistēmas un mājaslapas darbībai kritiski liela (administrējama) atvēršanas pieprasījumu skaita gadījumā, kur lietotāja pieprasījums nonāk virtuālā gaidīšanas sarakstā, un automātiski (pēc kārtas) tiek pārvirzīts uz biļešu pārdošanas mājaslapu tiklīdz iepriekšējie lietotāji ir beiguši savu mājaslapas apmeklējuma sesiju vai arī serverī ir atbrīvoti resursi, un ir iespējams apstrādāt vairāk lietotāju pieprasījumus.”

Ēriks Naļivaiko iebilst, ka galvenā problēma nav vis biļešu iegādes ātrums vai sistēma, kā tās izplatītas, bet fakts, ka biļešu vienkārši ir par maz: “Manuprāt, pamatuzdevums ir “pārdot biļetes”. 3.martā no plkst. 11:00 līdz 17:30 visas tirdzniecībai atļautās biļetes bija pārdotas. Var diskutēt, ka tas varētu notikt ātrāk. Bet tāpat jau tas notika 1,5 reizes ātrāk nekā 2013. gada 6. aprīlī! Kāds būtu rezultāts šim ātrumam: sabiedrības “vārīšanās vai cepšanās” sāktos pāris stundu agrāk. Jautājums nav par biļetēm un to tirdzniecību, bet gan par norises vietu ietilpību! Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ir jāmaina principā viss t.s. “biļešu sadales” princips. Par to es jau rakstīju 2015. gadā visām ar Dziesmu svētku rīkošanu saistītajām institūcijām. Rezultātā – “čiks” vien sanācis,” savu sašutumu pauž Naļivaiko. Tāpat viņš norāda, ka iedzīvotāju vēlme iegādāties biļetes uz “burvju mājienu” ir nepamatota un šāda prakse nav pieejama nekur pasaulē: “Tā nekur un nekad nenotiek! Arī t.s. ārzemēs! Ja pamanījāt, tad tirdzniecība uz futbola čempionātu nesen vispār tika apstādināta. Biļešu pārdošana nav interneta pārlūkošana. Tur jāizvēlas vieta, cenas, datums, laiks utt. Kā šādas problēmas risina citi? Risina tieši nekā. Leģendas par 5 minūšu laikā izpārdotajiem koncertiem ir tikai leģendas. Visu nopērk pārpircēji un iedarbina t.s. sekundāro tirgu.”

Vasiļjeva šobrīd atturas vērtēt izvēlēto pretendentu kā neveiksmīgu: “Nevēlamies pozicionēt šo vai kādu citu pretendentu par veiksmīgu vai neveiksmīgu. Šobrīd grūti atbildēt, vai uzvarējušais pretendents, ievērojot tā iepriekšējo pieredzi tieši Svētku biļešu tirdzniecībā (2013. gada Dziesmusvētki un 2015. gada Skolu jaunatnes Dziesmusvētki), varēja prognozēt un līdz ar to novērst neveiksmīgo biļešu tirdzniecības procesu, kāds tas bija, vai līdzīga situācija būtu bijusi arī kādam citam no pretendentiem uzvaras gadījumā.”

Kā papildus prasība pretendentam tika noteikts, ka minētajās tirdzniecības vietās pretendents nav tiesīgs piemērot pircējam papildus pakalpojuma komisijas maksu par biļetes iegādi. Atgādinām, ka šajā punktā šobrīd notiek tiesvedība starp “Biļešu Paradīzi” un LNKC, jo maksa, ko tirgotājs traktē kā “internetveikala lietošanas maksu” LNKC ieskatā ir iepriekš norādītā komisijas maksa. Biļešu Paradīzes valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko atsakās no konkrētiem komentāriem par šo situāciju, bet jau iepriekš ir norādījis, ka tas ir darbs “juristiem un lingvistiem”, norādot, ka LNKC ar minētajiem punktiem domājuši kāda cita veida samaksu un tirgotāja rīcībā vainu neredz.

LNKC vēl priekšā ēdināšanas iepirkums

Gatavojoties jūlijā gaidāmajiem svētkiem, LNKC priekšā stāv vēl kāds atbildīgs uzdevums – visu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ēdināšana, kas prasīs ne mazumu pūļu un līdzekļu. Pēdējā laika tendences liecina, ka vietējie lauksaimnieki ir kūtri, piesakot Latvijas produktus izludinātajos iepirkumos. I. Vasiļjeva sola, ka zaļais iepirkums un Latvijas prece būs prioritāte šajā iepirkumā: “Zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem nosaka MK 20.06.2017 noteikumi Nr.353, līdz ar to, protams, iepirkumā tiks ņemtas vērā zaļā iepirkuma prasības un kritēriji. Patlaban noris darbs pie iepirkuma dokumentācijas (nolikuma un tehniskās specifikācijas) izstrādes, tiek finalizēta vienotā ēdienkarte, dalībnieku plūsmu un apjomu precizēšana. Starp vērtēšanas kritērijiem plānojam iekļaut arī piedāvāto Latvijas produktu īpatsvaru.” Viņa teic, ka šis ir pirmais gads, kad Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ēdināšanas iepirkumu veiks organizatori, nevis pašvaldības: “Līdz šim par svētku dalībnieku ēdināšanu rūpējās pašvaldības, katra organizējot savu ēdināšanu dalībniekiem, kuri pārstāv konkrēto pašvaldību. Svētku rīkotāji ir nolēmuši organizēt vienotu ēdināšanu svētku dalībniekiem norises vietās, lai tādējādi samazinātu dalībnieku pārvietošanos pa pilsētu, jo agrāk dalībnieki pārsvarā devās pusdienot uz savām naktsmītņu vietām. Vienotā ēdināšana būtiski uzlabos mēģinājumu norisi un atvieglos dalībnieku ikdienu”, sola I.Vasiļjeva: “Ēdināšanas iepirkumu dalīs atsevišķās daļās – pa svētku pasākumu galvenajām norises vietām vai to tuvākajā apkārtnē, kurās svētku nedēļas laikā noris ģenerālmēģinājumi un koncentrējas lielākais dalībnieku skaits. Svētku rīkotājs iepirkuma ietvaros nodrošinās svētku dalībnieku pusdienas un vakariņas (sausā paciņa). Brokastu nodrošināšana paliek katras pašvaldības ziņā un kompetencē. Pašvaldībām ir iespēja neizvēlēties vienotās vakariņas, bet nodrošināt tās naktsmītnēs, savukārt pusdienas visiem Svētku dalībniekiem būs tikai centralizētās.”

TEKSTS: DZINTRA ŠVARCBAHA
ILUSTRĀCIJA: ALDIS ROCĒNS

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: