Kā noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu

Ilona Jakubsone, 25/08/2014

Post image for Kā noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu

Ja pasūtītājs uzskata, ka piedāvājumus nav lietderīgi vērtēt pēc kritērija zemākā cena, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu piedāvājumus var salīdzināt un novērtēt pēc kritērija saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums (turpmāk – SVP). Vērtējot pēc jebkura no minētajiem kritērijiem, pastāv subjektīvisma faktors, taču tā pakāpi ir iespējams mazināt, laikus nosakot nepārprotamus piedāvājumu vērtēšanas nosacījumus, un, pirmkārt, tas attiecas uz tiesību aktiem, kā arī to interpretācijām.

Par to, kādā veidā tiek noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, atbildīgs ir pasūtītājs. Finanšu ministrijā 1998. gadā tika izstrādāta instrukcija Par izsoles (konkursa) pretendenta un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu1, tomēr to nevar uzskatīt par piemērojamu, kopš 1996. gada likuma Par valsts un pašvaldību pasūtījumu vietā stājies likums Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām, kuru 2006. gadā nomainījis vēl viens publiskos iepirkumus regulējošs tiesību akts – Publisko iepirkumu likums.

Vajadzīga jauna instrukcija

Pretruna starp īpatsvara mērvienību lietojumu un nenoteiktība nosaka vajadzību pēc jaunas instrukcijas par algoritmu piemērošanu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma aprēķināšanai. Publisko iepirkumu likumā, arī Eiropas Kopienu regulā Nr. 1564/2005 publikāciju veidlapās (latviskajā versijā) prasīts norādīt katra kritērija īpatsvaru, bet 2011. gada grozījumu regulā Nr. 842/2011 attiecīgajā ailē lietotais termins latviski tulkots citādi – tiek prasīts norādīt svērumu. Lai gan ikviens saprot, ka pēc būtības tas ir rādītājs, kurš raksturo svarīguma pakāpi, tomēr datorsistēmu izmantošanai un elementāru pretrunu novēršanai ir nepieciešama noteiktība un mērvienībām atbilstošu terminu lietošana.

Latvijas Publisko iepirkumu likuma 46. panta trešā daļa nosaka, ka saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājam ir šādi pienākumi:

  • paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos jānorāda visi vērtēšanas kritēriji to nozīmīguma secībā,
  • jānorāda kritēriju īpatsvari,
  • jānorāda kritēriju skaitliskās vērtības (var norādīt noteiktā diapazonā),
  • iepirkuma procedūras dokumentos jānorāda piedāvājuma izvēles algoritms saskaņā ar kritērijiem,
  • jānorāda apraksts par to, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem.

Pasūtītāji nenorāda informāciju par SVP kritērijiem

Pēdējā laikā pasūtītāji plaši izmanto minētā panta formulējumu un paziņojumā par līgumu nenorāda nekādu informāciju par SVP kritērijiem. Savukārt iepirkuma dokumentācijā norādītā informācija var būt viegli pārprotama un dažādi interpretējama.

Piemēram, kā vērtēt gadījumu, ja kritēriji ir norādīti šādi: cena – 70 punkti un estētiskās īpašības – 30 punkti. Kas šajā gadījumā ir norādīts – īpatsvars vai svērums? Un – ko likuma izpratnē nozīmē kritēriju skaitliskās vērtības? Savukārt aprakstā var būt minēts, ka estētiskās īpašības tiks vērtētas, pamatojoties uz komisijas locekļu profesionālo pieredzi. Šādā gadījumā vērtējuma aprēķināšanai parasti tiek izmantota minētā FM instrukcija, un pat bez aprēķiniem samērā viegli var noteikt, cik punktu pietrūks, lai uzvarētu piedāvājums ar augstāku piedāvāto cenu.

Diapazoni no 1 līdz 10 un no 1 līdz 1500

Algoritmu var aprakstīt vārdos un to var arī izteikt matemātiski korekti – formulas veidā. Publisko iepirkumu sistēmas modernizācijas laikmetā arvien vairāk ir pieprasītas zināšanas matemātikā, jo datorsistēmu darbības pamatā ir ciparu un skaitļu sakarības.

Ja SVP noteikšanai ir tikai divi kritēriji, piemēram, cena (īpatsvars 60%) un kvalitāte (īpatsvars 40%), tad vienkāršākajos gadījumos pat bez palīglīdzekļiem var noteikt, cik eiro no piedāvātās līgumcenas ir līdzvērtīgi kvalitātes vērtējumam punktos, ballēs, atzīmēs vai kādās citās mērvienībās. Augstākas cenas dēļ samazinājušos novērtējumu var izlīdzināt ar otra kritērija novērtējumu, un šajā gadījumā būtiska nozīme ir tā skaitlisko vērtību diapazonam – jo tas ir lielāks, jo vairāk variāciju. Piemēram, diapazonā no 1 līdz 10 un no 1 līdz 1500 soļa lielums var būtiski atšķirties, un tāpēc tas var ietekmēt relatīvos rezultātus, kā arī kopējā novērtējuma lielumu. Ikvienam ir iespēja aprēķināt, kā var mainīties nezināmie, izmantojot žurnāla Iepirkumi 2013. gada decembra numurā publicēto formulu.

Protams, ka izmantojamās formulas var atšķirties. Algoritmos iespējams iekļaut ne tikai vērtējuma relatīvos rādītājus, bet arī – absolūtos.

Apvienotajā Karalistē izmantotais algoritms SVP noteikšanai

2003. gadā PHARE programmas ietvaros uz Latviju deleģētais eksperts apliecināja, ka Apvienotajā Karalistē (AK) SVP noteikšanai tiek izmantots algoritms, kurā tiek summēti katra kritērija svēruma un vērtējuma reizinājumi. Šajā gadījumā algoritmā iekļauta vērtējuma absolūtā vērtība (no 1 līdz 10) un katram kritērijam piešķirtais svērums (no 1 līdz 5), savukārt īpatsvars tajā netiekot izmantots. Vērtējuma absolūtā vērtība tiek piešķirta arī noteikta diapazona cenai. Lektors savu apgalvojumu ilustrēja ar piemēru, kuru matemātiski var formulēt šādi:

formula

Jāatzīmē, ka pašlaik iepirkumu sludinājumos AK pasūtītāji ailē weighting parasti norāda skaitļus bez mērvienībām. Visu kritēriju svērumu summa ir 100 un pēc būtības nozīmē to pašu, ko īpatsvars procentos. Lūk, piemērs no paziņojuma Nr. 2014/S 047-079152:

IV.2.1) Award criteria
The most economically advantageous tender in terms of
1. Understanding requirement. Weighting 10
2. Methodology. Weighting 30
3. Skills expertise and capacity. Weighting 20
4. Addressing risks and challenges. Weighting 10
5. Management and delivery. Weighting 15
6. Lowest price. Weighting 15

Svērumi ar šādām skaitliskajām vērtībām vispirms ir jāizsaka koeficientu veidā, un tikai tad varētu izmantot šajā rakstā redzamo formulu.

Uzdevums ar svērumu attiecību 70 – 30

Lai novērtētu, kā praksē varētu atšķirties rezultāti, izmantojot katru no minētajām metodēm, aplūkosim piemēru, tas ir, atrisināsim vienu un to pašu uzdevumu, izmantojot vairākas līdz šim aplūkotās metodes:

      1) FM 1998. gada instrukcijā aprakstītā (cenas koeficientu reizinājuma ar īpatsvaru un citiem koeficientiem piešķirto vērtējumu summa);

 

      2) pēc formulas, kura norādīta 2013. gada decembra numurā (īpatsvaru un koeficientu reizinājumu summa);

 

    3) AK lektora demonstrētā (pārrēķināto svērumu un vērtējumu absolūtās vērtības reizinājumu summa).

Uzdevums: Izsludināta iepirkuma procedūra, kurā piedāvājumu vērtēšanas kritēriji ir cena (svērums 70) un kvalitāte (svērums 30). Piedāvājumus iesnieguši 3 pretendenti, kuru piedāvātās līgumcenas ir šādas: A – 119 000 eiro, B – 120 000 eiro un C – 122 000 eiro. Kvalitātes vidējie aritmētiskie vērtējumi ir šādi: A – 27 punkti, B – 28 punkti un C – 30 punkti.

Atrisinot uzdevumu pēc katras no minētajām metodēm, iegūst šādus rezultātus:
1. A – 97; B – 97,42; C – 98,28
2. A – 97; B – 97,42; C – 98,28
3. A – 9,7; B – 9,74; C – 9,82

Redzams, ka visos gadījumos vietu sadalījums nemainās un viszemākais novērtējums ir piedāvājumam, kurš piedāvājis viszemāko cenu, bet kvalitātes vērtējumu dēļ nav varējis uzvarēt. Redzams, ka noteiktais uzvarētājs pēc visām metodēm ir piedāvājums C.

Kas notiek, ja svērumu attiecība ir 90 – 10

Pamainīsim uzdevuma nosacījumus: cena (svērums 90) un kvalitāte (svērums 10). Šajā gadījumā pēc visām trijām metodēm uzvar piedāvājums A.

Lai cenas un vērtējumi pēc visām trijām metodēm būtu salīdzināmi, tie attiecīgi tika pārrēķināti proporcionāli piedāvātajām cenām un vērtējumiem. Iespējams, ka, vērtējot piedāvājumus pēc katras no metodēm, vērtējumi atšķirtos, jo psiholoģisko faktoru ietekme būtu atšķirīga. Mūsu piemērā aprēķinātie vērtējumi pēc trešās metodes pirmajā gadījumā cenai bija attiecīgi 7; 6,94 un 6,83, kvalitātei 2,7; 2,8 un 3, un arī pēc kritērijiem noteiktā īpatsvara izmaiņām visi skaitļi tika izteikti decimālskaitļos. Praksē ar lielāku varbūtību tie būtu veseli skaitļi, un līdz ar to rezultāti atšķirtos.

Ja vērtējumu veselos skaitļos piešķirtu katrs no komisijas locekļiem, tad ar lielāku varbūtību tie būtu veseli skaitļi. Svērumam 70 un 30 proporcionāli vistuvāk atbilstoši būtu skaitļi 4 un 2, piedāvātā cena visiem trijiem piedāvājumiem varētu būt iekļauta vienā intervālā, piemēram, no 119 000 eiro līdz 122 000 eiro ar vērtējumu 8, savukārt piedāvāto kvalitāti varētu novērtēt attiecīgi ar 8, 9 un 10.

Šādā gadījumā iegūst šādus rezultātus:
A – 32+16=48
B – 32+18=50
C – 32+20=52

Kā redzam, par uzvarētāju jānosaka piedāvājums C, jo minētajā piemērā visas piedāvātās cenas bija pietiekami tuvas, lai tiktu iekļautas vienā vērtēšanas intervālā (no 119 000 eiro līdz 122 000 eiro ar vērtējumu 8)2, un rezultāts pilnībā kļuva atkarīgs no piedāvātās kvalitātes. Latvijā šāda veida aprēķini netiek izmantoti.

Iepirkumu komisijas locekļu subjektīvisma loma

Latvijā parasti vērtējumu aprēķina tikai cenas kritērijam, bet vērtējums citiem kritērijiem tiek vienkārši piešķirts. Tātad arī šajā gadījumā liela nozīme ir iepirkuma komisijas locekļu psiholoģiskajiem faktoriem, un kvalitāte varētu tikt novērtēta nevis ar skaitļiem 27, 28 un 30, bet, piemēram, ar skaitļiem 28, 29 un 30, un tas pilnībā izmaina rezultātu, jo lielāko vērtējumu iegūst B, nevis C piedāvājums: A – 97; B – 98,42; C – 98,28.

Teorētiski pastāv iespēja izmantot jebkuru no aplūkotajām metodēm. Jautājums – kura no tām ir vieglāk izmantojama rezultātu pieslīpēšanai iepirkuma komisijas darba laikā, piešķirot vērtējumus kvalitatīvajiem rādītājiem. Noteiktā diapazona soļa izvēle paliek katra iepirkuma komisijas locekļa kompetencē, kas ir atkarīga ne tikai no objektīviem, bet arī no subjektīviem faktoriem. Tāpēc, manuprāt, šā jautājuma risināšanā būtu jāiesaista speciālisti, kuriem ir pietiekami labas zināšanas matemātikā. Metodes ir jāapkopo, eksperimentāli jāpārbauda un tikai tad jāizmanto praksē.

Autore: Ilona Jakubsone, publisko iepirkumu eksperte

—————————–
1 Par izsoles (konkursa) pretendenta un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu. Finanšu ministrijas instrukcija. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=215291?
2 Saskaņā ar pieņēmumu, ka visas iespējamās piedāvātās līgumcenas ir sadalītas intervālos ar soli 3000 eiro. Piemēram, vērtējums 10 pienāktos par cenu, kura iekļautos intervālā no 111 000 eiro līdz 114 000 eiro, vērtējums 9, ja tā iekļautos intervālā no 115 000 eiro līdz 118 000 eiro, vērtējums 8, ja tā iekļautos intervālā no 119 000 eiro līdz 122 000 eiro utt. Šajā pieņēmumā piedāvātā līgumcena līdz 110 000 eiro nav pieļaujama, jo tiek uzskatīta par nepamatoti zemu.?

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: