Kā Eiropas un pašu nauda Liepājā kalpo iedzīvotājiem

Aivars Kļavis, 25/02/2013

Eva Ciekurze

Cilvēku, kurš gadus četrus piecus nav bijis Liepājā, tagad, pilsētā iebraucot, gaida ne viens vien pārsteigums. Vairāku lielu tieši krīzes laikā uzsāktu būvniecības un infrastruktūras sakārtošanas projektu rezultātā daudzas vietas Liepājā pārvērtušās līdz nepazīšanai. Visi šie projekti, gan uzreiz redzamie, gan ne tik pamanāmie, īstenoti, pateicoties profesionālai un mērķtiecīgi organizētai iepirkuma procedūrai. Ko tas nozīmē, saruna ar Liepājas domes Publisko iepirkumu daļas vadītāju EVU CIEKURZI.

„Patiesībā ar publiskajiem iepirkumiem pašvaldībā tiešāk vai netiešāk nodarbojas gandrīz visi,” saka Eva, jo, pēc viņas domām, iepirkums sākoties ar brīdi, kad apzināta kāda nepieciešamība vai radusies konkrēta ideja. Tas var attiekties tiklab uz infrastruktūru, kā arī vides monitoringu vai akūti nepieciešamu pētījumu. Liepājas domē ir Iepirkumu komisija septiņu cilvēku sastāvā. Savukārt par nolikuma izstrādi un iepirkuma procedūras vadīšanu atbild domes Publisko iepirkumu daļa, kurā bez vadītājas strādā vēl divi darbinieki. Bet SIA Komunālā pārvalde, kas vada ar būvniecību un komunālo saimniecību saistītos projektus, ir viens darbinieks, kurš nodarbojas ar dokumentu sagatavošanu. Un viens cilvēks vada iepirkumu procesu Liepājas ostas pārvaldē. Lai gan tas esot cits stāsts, jo osta publisko iepirkumu procedūrā vadās no cita – Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma, kas paredz, ka tai iepirkums jāorganizē, sākot ar 283 240 latu (būvdarbiem no 3 540 500 latu), kamēr uz pašvaldībām tāpat kā valsts iestādēm attiecas Publisko iepirkumu likums, kur šis minimālais slieksnis, kad jāveic iepirkums, ir 3000 latu (būvdarbiem  no 10 000 latu).

Centralizācija - laba lieta, bet ne pašmērķis

Galvenā šā brīža tendence iepirkumu procesu organizēšanā, kā uzskata Eva Ciekurze, esot centralizācija. Un Liepāja šajā ziņā nav izņēmums. „Tā ir ne tikai starptautisko aizdevēju prasība, uz ko orientē arī valsts, bet, manuprāt, pilnīgi loģiska stratēģija,” viņa pārliecināta. Tam ir vairāki iemesli, ko minot arī aizdevēji, tomēr, viņasprāt, galvenais – tas ļaušot iepirkumus veikt profesionālāk, izvairoties no neprecizitātēm, kļūdām procesa organizēšanā un līdz ar to arī no nevajadzīgām pārsūdzībām, kas nereti kļūst par dažu iepirkumu neatņemamu sastāvdaļu. Vēl viena priekšrocība – centralizējot iepirkumus, atsevišķām iestādēm vairs nevajadzētu ar tiem nodarboties.

Vienlaikus gan jāatceras, ka centralizācija nav pašmērķis. Tāpēc vispirms tās dzīvotspēju un lietderību nepieciešams pārbaudīt praksē. Pašlaik Liepājā ar domes Iepirkumu komisijas starpniecību realizēti vairāki pilotprojekti, kur līgumus slēgusi ne vairs tikai domes administrācija vai kāda atsevišķa tās struktūrvienība, kā līdz šim, bet gan visas iestādes kopā. Piemēram, centralizēti iepērkot degvielu, apdrošināšanas pakalpojumus… Kā uzskata Eva, nākotnē tie varētu būt arī kancelejas piederumi un citas preces vai pakalpojumi, kas ikdienā nepieciešami itin visiem. Citādi atsevišķām iestādēm pārsimt papīra paku un pildspalvu dēļ speciāli jāveic iepirkums ar visām no tā izrietošajām formalitātēm. Vēl jo vairāk tāpēc tieši kancelejas, saimniecības un pārtikas preču iepirkumi ir visgrūtākie jeb, kā Eva saka, ķēpīgi savas sadrumstalotības dēļ, jo tiek iepirktas daudz un dažādas lietas.

Vaicāta par attieksmi pret Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), viņa saka: „Kā zināms, pašvaldības ir pret EIS obligātu izmantošanu, un, manuprāt, pilnīgi pamatoti. Latvija ir maza valsts, un, ja, veicot grozījumu likumā, pašvaldībām uzliek par pienākumu atsevišķu preču grupās to izmantot, tad faktiski no daudziem iepirkumu konkursiem tiks izslēgti vietējie uzņēmumi. Jo kas tad ir EIS?” viņa vaicā un pati arī atbild: „Būtībā liels interneta veikals.”
Valsts reģionālās attīstības aģentūra rīkotu ļoti lielus konkursus ar augstām prasībām, kuros beigu beigās varēs piedalīties tikai lielie un, visticamāk, ārpuslatvijas uzņēmumi. Bet pašvaldībām jāaizsargā vietējie uzņēmēji un vietējā uzņēmējdarbība, tāpēc neapmierinātība ar EIS esot loģiska.

Miljoni infrastruktūrai un bērnudārzu identifikācijas numuri

„Jebkurai pašvaldībai lielākie iepirkumi vienmēr būs saistīti ar komunālo saimniecību un būvniecību,” saka Liepājas domes Publisko iepirkumu daļas vadītāja. Tas pilnībā attiecoties arī uz Liepāju. Pirmkārt, tie ir dažādi teritoriju un iekārtu uzturēšanas darbi. Piemēram, kaut vai sniega tīrīšana ziemā, lietus ūdens novadīšanas sistēmu uzturēšana kārtībā vasarā un pienācīga luksoforu darbības nodrošināšana visu gadu.

Savukārt būvniecībā lielākie ir tie, kur jānodrošina viss procesa iepirkums, sākot no tehniskajiem projektiem un beidzot ar būvdarbu iepirkšanu. Kā stāsta Eva, no 2007. līdz 2013.gadam Liepājas pašvaldība ļoti mērķtiecīgi ieguldījusi līdzekļus tieši infrastruktūras attīstības projektos, vienlaikus piesaistot tiem dažādus līdzfinansējumus. Lielākais līgums, kas šajā laikā noslēgts, bijis par Zirņu–Ganības ielu izbūvi ar kopējo summu 14 miljoni latu, no kuriem 85% bija ES struktūrfondu līdzekļi. Pagājušā gada beigās objekts, kura izbūve ilgusi divus gadus, nodots. Līdzīgs iepirkums par 4 miljoniem latu veikts arī Brīvības ielas rekonstrukcijai, kur mainīts ne tikai šīs maģistrālās ielas segums, bet arī visas komunikācijas zem tā.
Savukārt no iepirkuma procedūras viedokļa vislielākais un sarežģītākais bijis pilsētas apgaismojuma rekonstrukcijas projekts, kas ietvēris ap 30 iepirkuma procedūras. Atbilstoši tehniskajiem projektiem visa pilsēta sadalīta 19 būvobjektos. Katram no tiem bijis atsevišķs konkurss.

Vaicāta, vai to visu nevarēja vienkāršot, Eva atbild, ka tikai teorētiski. „Ja to visu gribētu apvienot vienā līgumā, uzreiz rastos jautājums par attiecīgo uzņēmēju spējām un kapacitāti realizēt tik grandiozu projektu,” viņa skaidro, „līdz ar to būtu mazāka konkurence, kas ļautu uzņēmējiem savstarpēji vienoties un, visticamāk, mēs beigās saņemtu vienu vai divus piedāvājumus ar augstām izmaksām. Tāpēc man, pārstāvot pašvaldības intereses, svarīgi izvērtēt tirgu, lai konkursā nodrošinātu maksimālu konkurenci.”

Jau kopš 2009.gada Liepājas dome ļoti aktīvi meklējusi iespējas realizēt tieši tos projektus, kuros iespējams piesaistīt dažādu fondu līdzfinansējumu. Tāpēc tai varbūt izdevies paveikt vairāk nekā dažai citai pašvaldībai. Kaut vai ēku siltināšanā. 2009.gadā vien nosiltinātas 26 pašvaldības ēkas un 17 izglītības iestādes. Arī toreiz katram objektam ticis sludināts atsevišķs konkurss. Cenas bijušas ārkārtīgi zemas, un ik konkursā pieteikušies ne mazāk kā septiņi pretendenti. Tagad to skaits pamazām sarūkot, kas laikam liecina, ka krīze tiešām beidzas. Savukārt viņa pati smejas, ka tagad visus pilsētas bērnudārzus atpazīstot pēc to identifikācijas numuriem būvdarbu konkursos par energoefektivitātes paaugstināšanu.

Gribēdami nopelnīt, uzņēmēji pārvērtē savas iespējas

Protams, visi minētie konkursi nenotika vienlaikus, jo, kā apgalvo iepirkumu daļas vadītāja, uzņēmēji nereti pārvērtējot savas iespējas. Un viņus varot saprast. Piedaloties vairākos iepirkumos, tie nezina, vai konkursā uzvarēs. Problēmas sākoties, ja uzvar, turklāt uzvar vairākās pašvaldībās un vairākos konkursos vienlaikus, kā tas nereti notiek. Tad iepirktie darba apjomi izrādās lielāki par uzņēmuma jaudu. „Tāpēc pasūtītājiem vajadzētu konkursus rīkot periodiski, savlaicīgi tos izziņojot un informējot uzņēmējus,” saka Eva. Tad dokumenti netikšot iesniegti pēdējā brīdī un komersanti nevarēs tajos pieļautās paviršības attaisnot ar laika trūkumu.

Runājot par konkursu rezultātu pārsūdzēšanu, ar ko nereti beidzas ne viens vien iepirkums, Eva teic, ka Latvijā tā diemžēl tiešām esot kļuvusi par ierastu parādību, lai gan Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecinot, ka apmēram puse no sūdzībām bijušas nepamatotas. Tiesa, uzņēmēji var iebilst, ka otra puse tomēr bijusi pamatota. Un tas jau liecina par robiem iepirkuma organizētāju profesionalitātē.
Par laimi, Liepājā proporcionāli šādu pārsūdzību esot samērā maz. No 2009. līdz 2012.gadam veiktas 482 iepirkuma procedūras, bet Iepirkumu uzraudzības birojs skatījis tikai sūdzības par 18 no tām. Un tās pašas galvenokārt saistītas vai nu ar uzņēmēju savstarpējo attiecību kārtošanu, vai personisku aizvainojumu. „Un, ņemot vērā, ka ne jau visas procedūras var apstrīdēt IUB, arī tiesā nav vērsies,” saka Eva.

Tomēr visvairāk uzņēmēji sevi un savu biznesu pārvērtējot, cenzdamies konkursā uzvarēt par katru cenu un līdz ar to piedāvādami jau nereāli zemu cenu. Tas bijis raksturīgi krīzes laikā, kad ne viens vien bankrotējis, tā arī netikdams galā ar pasūtījumu, un pašvaldībai nācies rīkot jaunus konkursus. Pašlaik tirgū palikuši spēcīgākie un tamlīdzīgas situācijas praktiski vairs neesot, bet tas nenozīmē, ka pēc līguma noslēgšanas netiek meklēti veidi, kā sadārdzināt projektu uz citu papildu, pirms tam it kā neparedzētu, darbu rēķina. Tāpēc svarīgi, lai iepirkumā būtu paredzēts pilnīgi viss. Pat šķietami neparedzamais.

No kultūras menedžmenta līdz tiesību zinātnēm

Augusi Grobiņā un mācījusies Liepājā, Eva pēc vidusskolas devās studēt uz Rīgu. Tās bijušas ar iepirkumu sfēru pilnīgi nesaistītas specialitātes – kultūras menedžments un politikas zinātne. Paralēli studijām pilnīgi nejauši nonākusi darbā Iepirkumu uzraudzības birojā, kur nostrādājusi gandrīz četrus gadus, iegūstot pamatīgu praktiskā darba pieredzi, sākot ar sludinājumu publicēšanu un beidzot gan ar sūdzību izskatīšanu, gan metodoloģisko materiālu sagatavošanu.

Līdzko radusies iespēja strādāt Liepājā, viņa to izmantojusi, jo par atgriešanos dzimtajā pusē domājusi visu laiku. Tagad domē nostrādāti vairāk nekā seši gadi un līdztekus darbam iegūta arī izglītība tiesību zinātnēs. Iepirkuma speciālistus tīrā veidā Latvijā nekur nesagatavo, lai gan to loma ne tikai valsts iestādēs vai pašvaldībās, bet arī uzņēmējdarbības kontekstā pieaug no gada gadā, un runa ir par miljoniem latu nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc praktiskā darba pieredzei, pildot šos pienākumus, nereti ir galvenā, izšķirošā loma.

Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet nav tiesību

„Mūsu pienākums ir pilnībā izvērtēt katru pieteikumu,” uzsver Eva Ciekurze. „Izvērtēt, neskatoties, cik uzņēmēju piedalās konkursā un cik perspektīvs pirmajā brīdī šķiet attiecīgais piedāvājums. Jāizvērtē arī tie, kuru piedāvātā cena augstāka nekā pārējiem.” Ar izvērtēšanu šajā gadījumā jāsaprot ne tikai konkursam iesniegto dokumentu, bet arī pašu uzņēmumu izvērtēšana. To nosaka Publisko iepirkumu likums. Tāpēc izvērtējumā svarīgs gan attiecīgā uzņēmuma apgrozījums, gan līdzšinējā pieredze. Tā kā Liepāja ir viena no astoņām Latvijas lielajām pilsētām, konkursos, arī lielos iepirkumu konkursos, startē gan Rīgas un citu pilsētu uzņēmēji, gan vietējie, kas ir vērā ņemami konkurenti ārpusliepājas komersantiem. Tie dominē arī būvniecības konkursos. Eva uzskata – viņu priekšrocība ir teicama vietējo apstākļu un situācijas pārzināšana.

„Protams, arī iepirkumu procedūras organizētāji ir tikai cilvēki, un kļūdīties ir cilvēciski,” saka domes Iepirkumu daļas vadītāja. Sevišķi ja nākas apstrādāt tik daudz materiālu. Tomēr visu šo gadu laikā, kopš viņa strādā domē, esot bijusi tikai viena šāda tīri cilvēciska neuzmanības kļūda. Toreiz par uzvarētāju konkursā esot atzīts nevis lētākais pretendents, bet viņa konkurents ar dārgāku piedāvājumu. „Bet mēs nekavējoties reaģējām uz komersanta sūdzību un paši šo kļūdu izlabojām, pārvērtējot iepriekšpieņemto lēmumu,” atceras Eva.
Pēc viņas domām, viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais nosacījums, kas garantē veiksmīgu konkursu bez pārsūdzībām,  nepieļaut domstarpības, kas var rasties iepirkuma laikā. „Lai to panāktu, pasūtītājam jābūt maksimāli atvērtam pret uzņēmēju un, ja nepieciešams, jāskaidro viens un tas pats tikmēr, līdz viņš to saprot. Jo konkursi un tajos iesniedzamie dokumenti nav nekāda birokrātiska ierēdņu prasība, bet objektīva nepieciešamība,” saka Liepājas domes Iepirkumu daļas vadītāja Eva Ciekurze.


Lielākie pēdējo gadu iepirkumu konkursi Liepājā objektos, kuros pašlaik darbi jau pabeigti

  • Atklāts konkurss Par tiesībām veikt būvdarbus projektā “Zirņu–Ganību ielu rekonstrukcija un pieslēguma Zemnieku ielai izbūve (Dienvidu pieslēgums Liepājas ostai)”. Izsludināts 10.11.2010., lēmums pieņemts 09.03.2011., divi pretendenti, netika apstrīdēti rezultāti, konkurss noritēja raiti, un līgumu izdevās noslēgt plānotajā laikā. Līguma summ – 13 254 694,26 lati.*
  • Atklāts konkurss Par tiesībām veikt būvdarbus projektā „Brīvības ielas rekonstrukcija Liepājā”. Izsludināts 06.01.2010., lēmums pieņemts 31.03.2010., septiņi pretendenti, netika apstrīdēti rezultāti, konkurss noritēja raiti, un līgumu izdevās noslēgt plānotajā laikā. Līguma summa – 4 220 816,49 lati.
  • Atklāts konkurss Par tiesībām veikt būvdarbus projektā „Brīvības ielas rekonstrukcija Liepājā” papildu posmi. Izsludināts 28.10.2011., lēmums pieņemts 04.04.2012., divas iepirkuma daļas, katrā iepirkuma daļā trīs pretendenti, sūdzība tika iesniegta par konkursa nolikumu, ko atsauca pēc nolikuma grozījumiem, konkursa rezultāti arī tika apstrīdēti, bet sūdzību atsauca. Līguma summa – 3 308 414,74 lati.
  • Atklāts konkurss Liepājas teātra ēku kompleksa siltināšana, renovācija un vides labiekārtošana. Izsludināts 14.01.2011., lēmums pieņemts 09.03.2011., divi pretendenti, netika apstrīdēti rezultāti, konkurss noritēja raiti, un līgumu izdevās noslēgt plānotajā laikā. Līguma summa – 597 135,44 lati.
  • Atklāts konkurss Liepājas Latviešu biedrības nama ēkas siltināšana, renovācija un vides labiekārtošana. Izsludināts 02.02.2011., lēmums pieņemts 20.04.2011., pieci pretendenti, netika apstrīdēti rezultāti, konkurss noritēja raiti, un līgumu izdevās noslēgt plānotajā laikā. Līguma summa – 649 972, 52 lati.
  • Atklāts konkurss Liepājas muzeja ēku kompleksa siltināšana, renovācija un vides labiekārtošana. Izsludināts 18.05.2011., lēmums pieņemts 13.07.2011., divi pretendenti, rezultāti netika apstrīdēti. Līguma summa – 740 295,53 lati. Šis konkurss sekmīgi noslēdzās tikai ar trešo reizi. Pirmais izsludinātais konkurss tika izbeigts bez rezultātiem, jo piedāvājumu neiesniedza neviens pretendents. Pēc tam tika rīkota sarunu procedūra (saskaņā ar likuma normu, kas ļauj rīkot sarunu procedūru, ja konkursā nav pretendentu), kurā bija trīs pretendenti, bet neviens neatbilda prasībām.
  • Atklāts konkurss Par pilsētas ielu apgaismojuma vadības sistēmu, kura rezultātā tika iegādāta apgaismojuma vadības sistēma un gaismekļi, kas tiek uzstādīti turpmāko būvniecības līgumu ietvaros, izsludināts 15.12.2010., lēmums pieņemts 23.03.2011., trīs pretendenti, netika apstrīdēti rezultāti, konkurss noritēja raiti, un līgumu izdevās noslēgt plānotajā laikā. Līguma summa – 2 169 025,28 lati.
  • Atklāts konkurss Elektroenerģijas iegāde, izsludināts 25.04.2012., lēmums pieņemts 01.08.2012., divi pretendenti, līguma summa – 3 051 860,00 lati, četros gados pašvaldības un visu pašvaldības iestāžu, kā arī atsevišķu pašvaldības kapitālsabiedrību (varēja iesaistīties pēc brīvprātības principa) vajadzībām slēgts līgums – vispārīgā vienošanās ar abiem pretendentiem, kas paredz konkrēto līgumu slēgšanu četru gadu garumā, nosakot elektroenerģijas tarifu, vienmēr salīdzinot abu pretendentu cenas.
  • Metu konkurss un sarunu procedūra par pakalpojumu līgumu ar metu konkursa uzvarētāju Par skulptūru grupas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” izgatavošanu un uzstādīšanu. Izsludināts 19.05.2009, galalēmums par pakalpojumu līgumu  09.12.2009., septiņi dalībnieki, līgumcena – 64 901,90 lati.
  • Iepirkums Par skeitborda laukuma aprīkojuma izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu Jūrmalas parkā, Liepājā. Izsludināts 13.07.2011., lēmums pieņemts 27.07.2011., viens pretendents, iepirkums noritēja raiti, un līgumu izdevās noslēgt plānotajā laikā. Līguma summa – 19 576,20 lati.
  • Iepirkums Skeitborda laukuma rekonstrukcija Jūrmalas parkā, Liepājā. Izsludināts 11.01.2012., lēmums pieņemts 15.02.2012., trīs pretendenti, iepirkums noritēja raiti, un līgumu izdevās noslēgt plānotajā laikā. Līguma summa – 35 550,33 lati.

*Līgumu summas norādītas bez PVN.


Īpašības, bez kurām, pēc Evas Ciekurzes domām, nevar iztikt iepirkumu speciālists:

  • precizitāte,
  • izpratne par uzņēmējdarbību un tās mijiedarbību ar sabiedrības interesēm,
  • stabila nervu sistēma, kā arī spēja aizstāvēt savu viedokli un pieņemt lēmumu situācijās, kad to netieši mēģina ietekmēt gan sabiedrība ar mediju starpniecību, gan uzņēmēji.

Evas Ciekurzes padomi iepirkumu konkursu pretendentiem

  • Noteikti objektīvi izvērtēt savas iespējas  kad tiks noslēgts līgums, tas būs arī jāizpilda.
  • Jāsaprot, ka pagaidām šis process ir stipri birokrātisks, tāpēc tiek prasīts daudz dokumentu, tomēr šī formālā puse ir ļoti svarīga un to vajadzētu ievērot, noformējot piedāvājumu.
  • Ja konkursa nolikumos pamanīta kāda kļūda vai neprecizitāte, aizstāvēt savas tiesības laikus, nevis darīt to tikai pēc konkursa, kas pretendentam izrādījies neveiksmīgs.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: