Jo sarežģītāks iepirkums, jo lielāks riska faktors

DZINTRA ŠVARCBAHA, 06/02/2019

Post image for Jo sarežģītāks iepirkums, jo lielāks riska faktors

Pērnā gada izskaņā sabiedrību saviļņoja kārtējais ar Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) saistītais skandāls – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apcietinājis sešas personas (tostarp 5 RS amatpersonas) un sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS iepirkumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu iegādi. Vairāki izmaksu ziņā diskutabli transportlīdzekļu iepirkumi, miljonos mērāmi “kukuļi” tā dēvētajā “Daimler” un citās lietās, sadārdzinātie e-taloni un Rīgas karte, “nanoūdens” skandāls, negodīgas vienošanās mikroautobusu satiksmes nodrošināšanā un visubeidzot – dārgās “gaismas pogas”… Šobrīd turpinās tiesvedība, Skanstes tramvaja līnijas projekts ir apturēts un tiks sludināts no jauna, bet RS jaunā vadība cenšas “sasmelt” iepriekšējās izlietos ūdeņus. Žurnāls “Iepirkumi” centās noskaidrot, kā izskatās “Rīgas satiksme” veiktie un vēl procesā esošie iepirkumi, kā tos vērtē iepirkumu eksperti un projektos iesaistītie speciālisti, kā arī – kā vispār varēja veidoties situācija, kad pašvaldības SIA ilgstoši tiek izsaimniekoti līdzekļi un nevienam par to nav radušās aizdomas.

KNAB: kriminālprocesi ir rezultāts ilgstošam, analītiskam darbam

Saskaņā ar pieejamo informāciju, šobrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” iepirkumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu iegādi. Tostarp 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro un, saskaņā ar līgumu starp RS un Čehijas uzņēmumu “Škoda Transportation” paredzēja 20 zemās grīdas tramvaju piegādi; 2013. gada iepirkums par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro un, saskaņā ar līgumu starp RS un “Škoda Transportation”, paredzēja piegādāt 125 trolejbusus; kā arī 2013. gada iepirkums par 75 808 297 eiro, kas saskaņā ar līgumu starp RS un Polijas uzņēmumu “Solaris Bus&Coach” paredzēja līdz 2019. gadam piegādāt Rīgai 175 jaunus autobusus (Aģentūras LETA informācija). Kā iepriekš ziņojis “TV3” raidījums “Nekā personīga”, par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7% no līguma summas. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonu eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

Kā žurnālam “Iepirkumi” skaidroja KNAB, biroja uzsāktie un izmeklētie kriminālprocesi ir rezultāts ilgstošam, analītiskam komandas darbam. KNAB uzsver, ka ir būtiski apzināties, ka koruptīvu noziedzīgu nodarījumu novēršana iepirkumu nozarē ir ļoti aktuāla ne tikai saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem RS organizētajos iepirkumos: “Viena KNAB prioritārajām jomām (atbilstoši Biroja darbības stratēģijai 2018. – 2019. gadam), kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un tiks koncentrēti nozīmīgākie Biroja resursi, ir koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izskaušana publiskajos iepirkumos kopumā: veselības nozarē, būvniecības nozarē un Latvijas lielākajās pašvaldībās. Birojs regulāri veic risku analīzi, identificējot korupcijas riskiem vairāk pakļautās jomas. Biroja nozīmīgākie resursi tiek koncentrēti uz korupcijas riskiem vairāk pakļautajām jomām, kurās tiek veikti publiskie iepirkumi. Būtiska ir prevencijas darba nozīme – sabiedrības informēšana un izglītošana. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, Birojs aktīvi izglīto topošās un esošās valsts amatpersonas. Izglītošanas jomā Biroja uzdevums ir veicināt sabiedrības informētību par korupcijas negatīvajām sekām. Birojs izvērtē sabiedrības un amatpersonu zināšanas un izpratni pretkorupcijas jautājumos un, balstoties uz rezultātiem, veic izglītošanas pasākumus tādās jomās kā pretkorupcijas tiesību akti, iestāžu veiktie korupcijas novēršanas profilaktiskie pasākumi un ētika; informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajām korupcijas lietām, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā.”

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci “Rīgas satiksmes” līdzšinējās valdes locekļi iesniedza atlūgumus un uzņēmumā iecēla pagaidu valdi četru cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vada bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī tajā iekļauti RS darbinieki Edmunds Zivtiņš, Jānis Geduševs un bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.

Šobrīd iespējas lauzt KNAB izmeklētajā korupcijas lietā figurējošo RS iepirkumu līgumus vērtē auditorkompānija “Ernst&Young Baltic”. Tāpat pēc aģentūras LETA informācijas, “Rīgas satiksme” valde parakstījusi un nosūtījusi vēstules uzņēmumiem “Škoda Electric”, “Škoda Transportation” un “Solaris Bus&Coach”, kurās pieprasa atmaksāt līgumsodus 6,5 miljonu eiro apmērā par laicīgi nepiegādātajiem tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem. Pēc aprēķiniem ir skaidrs, ka šobrīd Rīgai no pasūtītājiem trolejbusiem nav piegādāti 45, par ko līgumsods aprēķināts 3,41 miljona eiro apmērā. Savukārt par 140 autobusu piegādes kavējumiem kopējais līgumā paredzētais sods ir aprēķināts 941 797 eiro apjomā.

Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis nevarēja minēt, vai auditori ir jau devuši kādas norādes par tālāko notikumu attīstību: “Šobrīd auditorkompānija SIA “Ernst & Young Baltic” izvērtē līgumu laušanas iespējas un ar to saistītās juridiskās konsekvences. Audita atzinums un rekomendācijas tiks saņemtas pēc audita pabeigšanas.”

RS pārkāpumu hronoloģija

Lai arī vārdu salikums “Rīgas satiksme” jau tik ļoti iesakņojies iedzīvotāju apziņā, ka šķiet, tas pastāvējis jau kopš neatkarības atgūšanas, šim pašvaldības uzņēmumam nav nemaz tik sena pastāvēšanas vēsture. Tomēr dažādas neskaidrības, grūti caurskatāmi darījumi un skandāli pavadījuši uzņēmumu jau kopš pirmajām dienām.

2003. gadā dibināta “Rīgas Satiksme” (RS), apvienojot Rīgai piederošus autobusu parkus – “Tālava” un “Imanta”. Toreizējam “Tālavas” vadītājam Leonam Bemhenam uzticēta RS vadība; toreizējais Rīgas mērs Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas politiķis Gundars Bojārs neatminas, kāpēc izvēlēts Bemhens.

2004. gadā, kad mūžībā aizgājis Tramvaju un trolejbusu pārvaldes (TTP) vadītājs Aleksandrs Zālītis, pārvalde pievienota RS. Jau gadu pirms RS dibināšanas vienojas pirkt ungāru ražotos trolejbusus, par spīti bažām par dārdzību, uz ko norādījis TTP ilggadējais vadītājs Zālītis. Viņš atzinis, ka piekritis šim pirkumam tieši iepirkumu komisijas locekļu spiediena dēļ.

2002. – 2006. gadā Latvijas amatpersonām, saskaņā ar apsūdzību, izmaksāti kukuļi piecu miljonu eiro apjomā, kas iegūti mākslīgi sadārdzinot transportlīdzekļus, kas iegādāti RS vajadzībām. Tā dēvētajā “Daimler” lietā, kur uz apsūdzēto sola sēž bijušie Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieki Leonards Tenis un Armands Zeihmanis, Zeihmaņa sieva Vita Zeihmane un vēl trīs personas, joprojām turpinās tiesvedība. Šīs krimināllietas izmeklēšanai KNAB pievērsās pēc skandāla ASV, kur atklājās, ka “Daimler” maksājis par pasūtījumu iegūšanu.

2010. gadā Valsts kontrole kritizējusi e-talonu ieviešanu, tostarp kopuzņēmuma “Rīgas karte” izveidi, norādot, ka “Rīgas satiksme” nav izmantojusi iespēju šīs sistēmas ieviešanas izmaksas daļēji segt no Eiropas Savienības fondu naudas, tā vietā izveidojot kopuzņēmumu “Rīgas karte”, kas 13 gadu laikā mākslīgi palielina sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas izmaksas par vairāk nekā 10 miljoniem eiro.

2011. gada februārī bijusi vienīgā reize, kad Rīgas Domei radušās šaubas par Leona Bemhena darbību RS vadītāja amatā. Toreiz atzīts, ka izmaksātas pretlikumīgas kompensācijas RS valdes locekļiem. Salīdzinājumā ar citiem skandāliem, šīs summas bijušas nelielas, piemēram, RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam 70 000 eiro. Kompensāciju saņēmēji tās atmaksāja, bet Bemhenam uz neilgu laiku samazināta alga par 30%.

2013. gadā slēgti līgumi par diviem RS iepirkumiem, kas paredzēja 125 “Škoda Electric” trolejbusu piegādi par 131 646 135 eiro, kā arī 175 “Solaris Bus&Coach” autobusu piegādi par 75 808 297 eiro līdz 2019. gadam.

2015. gadā uzņēmuma “MJ Partners” bijusī darbiniece Vita Baurovska TV3 raidījumam “Nekā personīga” atklāj, ka RS cenu aptaujas rezultātā no “MJ Partners” iepirkusi ūdeni, kas uzdots par īpašu nanotehnoloģisku līdzekli transportlīdzekļu mazgāšanai. Viņa līdz ar bijušo RS darbinieku Vjačeslavu Stunžānu, uzņēmēju Aleksandru Bezkorovainiju un Valēriju Baškirovu apsūdzēta krāpšanā. “Nano ūdens” lietā izkrāpti 800 000 eiro. Zīmīgi, ka RS ilgi vilcinājās sniegt prasību, ka būtu cietusi no šīs krāpšanas.

2016. gadā noslēgts līgums starp RS un “Škoda Transportation” par 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro.
2018. gada nogalē KNAB apcietināja 6 amatpersonas tostarp bijušo RS vadītāju Leonu Bemhenu un Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, “Škoda Transportation” amatpersonu Vladislavu Kozaku, citos kriminālprocesos figurējušo uzņēmēju Māri Martinsonu un uzņēmēju Edgaru Teterovski. Apsūdzībā minēti abi 2013. un 2016. gada transporta iepirkumu līgumi.

2018. gada nogalē, pēc tam, kad KNAB sāka kriminālprocesu par trim minētajiem RS iepirkumiem, no amatiem atkāpās visa uzņēmuma valde. Tās vietā Rīgas mērs iecēla pagaidu valdi trīs cilvēku sastāvā: bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss un divi pašreizējie RS darbinieki – Satiksmes un organizācijas nodaļas direktors Edmunds Zivtiņš un Drošības un risku vadības nodaļas direktors Jānis Geduševs.

2018. gada nogalē Rīgā uzstādīti pretrunīgi vērtētie “gaismas stabi” (uz papīra drukāti transporta kursēšanas saraksti, ko iespējams izgaismot, nospiežot podziņu) sešās pieturvietās par 4300 eiro katrs. Pēc milzīgas ažiotāžas un sabiedrības sašutuma internetā pašreizējais RS vadītājs Anrijs Matīss steidza taisnoties, ka noticis “komunikācijas brāķis”, jo summa, kas izlietota gaismas stabu uzstādīšanai, ir ieguldījumi infrastruktūrā, lai tuvākajā nākotnē uz šiem stabiem parādītos elektroniskie tablo.

2019. gada janvāra beigās veikta kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova darbavietā Rīgas domē un dzīvesvietā Mežaparkā, kas pēc aģentūras LETA ziņām bijusi saistīta ar “Rīgas satiksmes” iepirkumiem. KNAB nekādus komentārus pagaidām nesniedz.

Mākslīgi sadārdzinātie iepirkumi

Komentējot “Rīgas satiksmes” pastāvēšanas periodu Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) vadītāja Liene Gātere uzsver, ka ilgstošie pārkāpumi vieš aizdomas par apzinātu nevēlēšanos saredzēt problēmas un piesaisti atsevišķu politisko partiju finansēšanas mehānismiem: “Vērojama ilgstoša politiska nevēlēšanās pašvaldības līmenī sakārtot savu saimniecību – tas izgaismo pārvaldības problēmas, tajā skaitā atskaitīšanās sistēmā par Rīgas satiksmes darbu Rīgas domei. Rīgas satiksmē kā Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībā būtu jāievieš mehānismi, kas veicinātu atklātību un amatpersonu atbildību. Apsverama profesionālas Padomes izveide, ko ieceļ atlases komisija, kuras sastāvā vienlīdzīgā svarā ir arī jomas eksperti. Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības nereti, iespējams, tiek izmantotas kā atsevišķas politiskās partijas finansēšanas avots, vai vieta, kur iecelt augsti atalgotā amatā partijai pietuvinātas, lojālas personas. Nereti iepirkumu procedūras notiek bez ekonomiskās lietderības pamatojumiem ar neskaidriem vai nepietiekami pamatotiem tehniskās specifikācijas nosacījumiem vai atlases kritērijiem. Par RS pēdējo gadu problēmām ir rakstījuši žurnālisti un tās aptver ievērojamas naudas summas, tāpēc ne tikai Rīgas mēra, bet arī tiesībsargājošo iestāžu līdzšinējais gausums ir grūti saprotams. Būtu nepieciešams celt izmeklēšanas un kontroles iestāžu kapacitāti, lai tās spētu efektīvi izsekot iepirkumiem un izmeklēt apjomīgas lietas. Zināms, ka nanoūdens lieta 2018. gada oktobrī ir nosūtīta uz tiesu. Konkurences padome 2017. gadā sodīja RS ar 2,2 miljonu eiro lielu sodu, bet tiesa lēma par labu RS un sodu atcēla. KNAB atklātie kukuļošanas gadījumi RS iepirkumos bijuši arī agrāk, 2001 .- 2006. gadā.”

Uz jautājumu, kā gan iespējams, ka pašvaldības SIA tik ilgstošā laika periodā nesaimnieciski tērēti budžeta līdzekļi un nevienam par to nav bijis ne aizdomu, ne pretenziju, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile atbild, ka aizdomas jau bijušas, bet nav bijis pavedienu, kur pieķerties un pētīt: “Aizdomas jau bija, bet sabiedrībā pašūmējās un viss noklusa – gan ar e-taloniem, gan ar nanoūdeni, gan citiem. Tikai vēlāk, kad savākts pietiekami daudz pierādījumu, varēja rīkoties. Šeit ir jautājums: vai Rīgas dome, vai kāds cits, kurš veica auditus, tiešām neredzēja?Viennozīmīgi būtu jāievieš kāda saimnieciskās darbības plānošana un uzraudzība, diemžēl IUB to neveic.” Runājot par apjomīgiem iepirkumiem kopumā, viņa uzsver: “Jo sarežģītāks iepirkums, jo lielāks riska faktors – gan uz iepirkuma neizdošanos, gan uz dažādiem citiem riskiem. Šeit mēs runājam par tiešām apjomīgiem iepirkumiem, kuros tehniskajā specifikācijā ir nevis 5, bet 35 vērtēšanas kritēriji. Protams, RS transportlīdzekļu iepirkumos ir bijušas pārsūdzības – gan trolejbusu, gan autobusu iepirkumos ir apjomīgs sūdzību klāsts. Taču tāds pats ir bijis arī Pasažieru Vilcienam, Latvenergo, Latvijas Valsts mežiem u.c., kas veic apjomīgus iepirkumus. Atsevišķs gadījums ir RS mikroautobusu iepirkums, kur bija skaidri redzama negodīga konkurence un iepirkums bija atkal un atkal jāpārstrādā. Grūti apgalvot, ka kaut kas tiešām tiek darīts ļaunprātīgi, bet no malas izskatās, ka pavisam noteikti nemācās no savām un citu kļūdām. Šādi līgumi ir ļoti sarežģīti, prasības un kritēriji ir ļoti sarežģīti – tie ir gari un reizēm pat mainās, kamēr tiek iesneigtas sūdzības. Šajā visā apjomā saskatīt un atrast pretrunas un vēl saprast, vai tās tur ir, vai nemaz nav – tas ne vienmēr ir iespējams.”

Arī runājot par gada izskaņā uzstādītajām “gaismas pogām”, kas sākotnēji izskatās kā mākslīgi sadārdzināts projekts, RS pārstāvis Viktors Zaķis skaidro: “Pieturvietu modernizācijas pirmajā posmā tika veikti būtiskākie priekšdarbi, kas saitīti ar komunikāciju izbūvi un pieturvietas staba nomaiņu, kas spēs kalpot kā balsts elektroniskajam tablo.” Uz jautājumu, cik tad beigās izmaksās šie stabi un vai cenā – 4300 eiro – iekļauti arī paši tablo, viņš atbild: “Lai modernizācijas otrajā posmā varētu uzstādīt elektroniskos tablo, papildus izmaksas būs saistītas tikai ar pašu tablo uzstādīšanu un to datu pārraidi. Šobrīd nav iespējams precizēt šīs izmaksas, jo elektroniskie tablo vēl nav uzstādīti. Pēc to ieviešanas, sabiedrība tiks informēta par izmaksām.”

Šeit gan jāatzīmē, ka minētā datu pārraide varētu būt saistīta ar vēl kādu RS līgumu, kas, saskaņā ar LETA ziņām, apturēts šā gada janvārī – ar uzņēmējam Mārim Martinsonam pietuvinātu uzņēmumu “Moduls Engineering”. 2,83 miljonus eiro vērtais sadarbības līgums tika noslēgts 2017. gada augustā un paredzēja “Rīgas satiksmes” datu centra izveidi, kur uzņēmums glabātu dažāda veida nepieciešamo informāciju. RS pārstāvis Zaķis skaidro, ka “Gada izskaņā bija jālemj vai šo sadarbību pagarināt, taču ņemot vērā, ka būvdarbu veicēju uzņēmums ir saistīts ar personu, par kuru KNAB ir aizdomas, pagaidu valde lēma līgumu pārtraukt.”

Delnas vadītāja uzsver, ka, ņemot vērā visus iepriekšējos precedentus ar “Rīgas satiksmes” iepirkumiem, RS būtu uzcītīgāk jāskaidro sabiedrībai dažādu iepirkumu, tostarp “gaismas pogu” ieviešanas nepieciešamība. Tāpat viņa norāda, ka būtu jāanalizē, vai iepirkuma dokumentācijā nebija ietverti noteikumi, kas nepamatoti sašaurināja potenciālo pretendentu skaitu, tādējādi pārkāpjot likumu un kropļojot godīgu konkurenci.

Iesaka stingrāku uzraudzību un caurskatāmību

Dace Gaile skaidro, ka “Rīgas satiksme”, kā jebkurš pašvaldības SIA, izmanto sabiedrisko pakalpojumu iepirkuma likumu un tajā norādītie sliekšņi arī ierobežo pasūtītāju, taču šie sliekšņi ir augsti. Tāpat arī viņa skaidro, ka Publiskā iepirkuma likumā no pērnā gada nogales ir iestrādāts nosacījums, kas pieļauj vien 50% sadārdzinājumu no sākotnēji plānotās iepirkuma summas. “Jebkurā gadījumā, pat ja IUB ir aizdomas, ka ir dārgāka norādītā summa, IUB nav tiesību no likuma skatījuma šādu viedokli nemaz paust. Diemžēl IUB nevar būt eksperti pilnīgi visās jomās un smalki pārzināt visas tehniskās prasības utt. Pirmkārt, atbildību ir jānes konkrētajai iestādei, kā arī tās kapitāldaļu turētājiem – uzņēmumā ir valde, kam atbilstoši būtu jāuzņemas atbildība.”

Gada nogalē RS pagaidu valde sagatavoja un iesniedza ziņojumu Rīgas mēram Nilam Ušakovam par pašreizējo situāciju uzņēmumā, un kā viens no veicamajiem darbiem izvirzīts RS Iepirkumu komisijas sastāva nomaiņa, ziņojusi aģentūra LETA. “Rīgas Satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis jau agrāk aģentūrai LETA skaidrojis, ka līdzšinējie komisijas locekļi ikdienā uzņēmumā strādāja katrs savā nozarē un tika pieaicināti kā eksperti konkrētos iepirkumu izvērtēšanas brīžos. “Šie cilvēki ne par ko netiek vainoti, un lēmums nomainīt komisijas sastāvu pieņemts, lai noņemtu jebkādu šaubu ēnu. Šie cilvēki turpinās darbu tajās nodaļās, kur strādāja līdz šim.” Žurnālam “Iepirkumi” Zaķis uzsver, ka RS struktūrā nav speciāla iepirkumu departamenta: “Funkcija ir pārdalīta atbilstoši kompetencei starp uzņēmuma struktūrvienībām. Attiecīgi par vajadzību plānošanu, kā arī specifikāciju prasībām atbildīgas attiecīgās jomas kompetentās struktūrvienības, kuru funkciju vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešams veikt attiecīgo iepirkumu. Savukārt iepirkumu administratīvo procesu nodrošina pastāvīga Iepirkumu komisija, kurā pārstāvētas dažādas struktūrvienības, un Juridiskā daļa. Šobrīd RS valde noteikusi iepirkumu komisiju jaunā sastāvā un patlaban tiek pārskatīts viss, kas saistīts ar iepirkumiem, lai tālāk varētu lemt par uzlabojumiem, vai un kur tie nepieciešami. Uz šo brīdi, piemēram, veiktas izmaiņas attiecībā uz zemsliekšņu iepirkumu procedūru piemērošanu, samazinot iepirkumu procedūru piemērošanai noteiktos līgumcenu sliekšņus un izmainot zemsliekšņu iepirkumu izsludināšanas kārtību.”

IUB vadītāja gan uzskata, ka izmaiņas būtu nepieciešamas vērienīgākas un ar ilgtspējīgākiem kontroles mehānismiem: “Lai mainītu situāciju, nav gana, ka nomaina vienu vai divus darbiniekus. Ir radikāli jāmaina viss iepirkumu korpuss, kas ir bijuši saistīti ar šiem iepirkumiem. Šiem cilvēkiem, kas tik ilgus gadus ir sēdējuši vienās un tajās pašās pozīcijās, ir vai nu jārotē uz citu amatu vai jānomainās. Protams, nevar teikt, ka tas ir attiecināms uz visiem, bet šāds risks pastāv. Iespējams, būtu nepieciešams kāds iekšējās ekspertīzes centrs, kur vērtē plānotās izmaksas, saņemtās finanses un to izlietojumu. Ja ir vajadzīga kāda runga šajā situācijā, kad netiek vērtētas izmaksas, ir jārunā par to, ka nepieciešama ekspertīze. Šķiet, agrāk valsts kapitālsabiedrībām tāda bija – bija nosacījumi par saskaņošanu ar Finanšu ministriju utt., diemžēl pašvaldībām šādu nosacījumu nav.”

Delna vadītāja Liene Gātere min virkni pasākumu, kas iekļauti arī Delnas rekomendācijas Rīgas satiksmei un ļautu izvairīties no turpmākiem sarežģījumiem ar iepirkumiem RS: “1) Būtu svarīgi attīstīt iepirkumu speciālistu kompetenci par krāpniecību, korupcijas riskiem, konkurences pārkāpumiem iepirkumos un par konkurences veicināšanas principiem. Ja iepirkumos nepastāv konkurence, tas ir brīdinājuma karogs korupcijas riskiem. 2) Īstenot regulāru un neatkarīgu apmācību programmu visiem Rīgas satiksmes darbiniekiem par korupcijas un interešu konflikta riskiem. 3) Ieviest mehānismu, kas dotu iespēju uzņēmējiem konfidenciāli komentēt iepirkumu gaitu un informēt par konkurences ierobežojumiem vai pārkāpumiem. Piemēram, gadījumos, kad iepirkumu specifikācija ir pārāk vispārīga vai nepamatoti detalizēta. 4) Ieviest tādu iekšējo trauksmes celšanas mehānismu, kas RS darbiniekiem nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un paredzētu procedūru ziņošanai par valdes locekļu pārkāpumiem. 5) Iedrošināt darbiniekus ziņot gan iekšēji, gan atbildīgajām iestādēm par aizdomīgām darbībām un novērojumiem. 6) Nodrošināt efektīvu Rīgas pašvaldības pārraudzību pār tās kapitālsabiedrību. Vadošajos RS amatos iecelt neatkarīgus profesionāļus ar labu reputāciju, kas ieguvuši atbilstošu izglītību un darba pieredzi konkrētajā nozarē. 7) Nodrošināt informācijas izplatīšanu par iepirkumu konkursiem citās Eiropas Savienības valodās, lai veicinātu konkurenci. Piemēram, tulkot iepirkumu dokumentācijas titullapu angļu valodā. 8) Dokumentēt un ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt iepirkumu komisijas darbību. 9) Piesaistīt kompetentas nevalstiskās organizācijas (NVO) iepirkumu procedūrās kā neatkarīgus novērotājus, kam būtu piekļuve visiem iepirkumu dokumentiem. Tāpat izstrādāt NVO atlases kritērijus, lai tās varētu piedalīties iepirkumu komisijās. 10) Noteikt ilgākus pretendentu pieteikšanās termiņus.

Kas notiks ar Skanstes tramvaja līniju?

Kopējās Skanstes tramvaja projekta izmaksas tiek lēstas 97,40 miljonu eiro apmērā, neieskaitot PVN. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums būtu 65,66 miljoni eiro, RS līdzfinansējums – 27,40 miljoni eiro un citi publiskie līdzekļi snieguma rezerves priekšfinansēšanai – 4,33 miljoni eiro. Šis projekts, atšķirībā no visiem citiem, ir Eiropas fondu līdzekļu iepirkums, kurā jau sākotnēji iesaistīts gan Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), gan sabiedrības par atklātību Delna integrētais līgums, skaidro IUB vadītāja Dace Gaile: “Projekta ietvaros visas iesaistītās puses regulāri apmainījās ar informāciju un, cik tālu bija redzams no iesniegtās informācijas, šajā projektā nekādus riskus nesaskatīja.” Saistībā ar fondu līdzekļu iesaisti, CFLA vadītājs Mārtiņš Brencis jau vairākkārt ir izteicies, ka “jebkurām aizdomām un šaubu ēnām ir jābūt tālu no jebkura ES projekta – pret krāpšanu ir nulles tolerance”.

“Rīgas satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis informēja, ka: “RS tikšanās laikā ar CFLA, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un citām atbildīgajām institūcijām vienojās, ka šobrīd pilnībā tiek apturētas abas izsludinātās iepirkumu procedūras, kas saistītas ar Skanstes tramvaja projekta realizāciju un tiks izsludināti jauni iepirkumi, lai neradītu nekādas aizdomas par iepirkumu godīgumu. Tās ir – sarunu procedūra par zemās grīdas tramvaju iegādi un slēgts konkurss par jaunās tramvaju līnijas būvniecību. RS sagatavojusi un CFLA iesniegusi jaunu rīcības plānu, kādā projektu plānots realizēt. Plānojam, ka Skanstes tramvaja līnijas izbūves projekts tiks īstenots līdz 2023. gadam – tieši tāpat, kā bija paredzēts pirms tam. Iepirkumi par tramvaja līnijas būvniecību un jaunu 12 tramvaju iegādi varētu tikt izsludināti 2 – 3 mēnešu laikā. Darīsim visu iespējamo, lai rīdziniekiem būtu jauna tramvaja līnija.”

“Sabiedrība par atklātību Delna” projektā iesaistīta kā neatkarīgais novērotājs. Delna vadītāja Liene Gātere norāda, ka “Rīgas satiksme” ne vienmēr ņēmusi vērā Delnas sniegtās rekomendācijas, taču pozitīvi vērtē, ka iepirkums esošajā formātā ir apturēts: “Delna, īstenojot Eiropas Komisijas (EK) apmaksāto projektu “Integritātes pakts – ES fondu uzraudzība” īstenoja neatkarīgu uzraudzību visiem šajā projektā veiktajiem iepirkumiem. Finansējums no EK deva iespēju noalgot arī neatkarīgus ārējos ekspertus un sniegt atzinumus un rekomendācijas visiem iepirkumiem. Bija gadījumi kad RS iepirkumu dokumentācijas izstrādes stadijā ņēma Delnas norādes vērā, bija reizes kad ne. Par saviem atzinumiem informējām arī IUB un tiesībsargājošās iestādes. Laba zīme, ka projektā ir pārtraukti abi atvērtie iepirkumi – “Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve” un “Par zemās grīdas tramvaju piegādi”. Tramvaju piegādes iepirkumā bija pieteikušies tikai divi pretendenti un viens no tiem bija Škoda. “Rīgas satiksmei” būtu nopietni jāpiestrādā pie konkurences veicināšanas šāda līmeņa iepirkumos. Konkurences trūkums ir pirmais brīdinājuma karogs korupcijas riskiem. ”

Uzņēmuma aizstāvībai Viktors Zaķis min, ka “Rīgas satiksme” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kura vajadzībām nepieciešami liela apjoma iepirkumi, kam parasti tiek pievērsta liela interese no dažādām pusēm: “No RS spējas panākt rezultatīvu iznākumu tiešā veidā atkarīga pakalpojumu sniegšana un attīstība, un rezultāts ir bijis viens no primārajiem uzstādījumiem līdzšinējā RS iepirkumu praksē. Uzņēmuma jaunā vadība patlaban pārskata iepirkumu procesu, izvērtējot līdzšinējo praksi un riskus, un pēc izvērtēšanas plānos nepieciešamos uzlabojumus šaubu mazināšanai. Te gan būtu jāprecizē, ka RS nav neviena tiesas procesa, kurā tiktu apstrīdēta iepirkumu likumība. Arī tiesvedības process “nanotehnoloģisko tīrīšanas līdzekļu” lietā ir saistīts ar trešo pušu krāpnieciskām darbībām.”

CFLA pārstāve Daiga Reihmane apstiprināja, ka: “Skanstes tramvaja projekta uzraudzībā tiek ņemti vērā visi riski, arī tie, kas ir saistīti ar projekta īstenotāja kā uzņēmuma darbību. Šobrīd projekts tiek uzraudzīts kā paaugstināta riska līmenim atbilstošs un CFLA sekos līdzi jebkurām izmaiņām un izvērtēs visus apstākļus, kas varētu ietekmēt lēmumu par tālāku projekta realizāciju.”

Žurnāls “Iepirkumi” turpinās sekot “Rīgas satiksmes” iepirkumu virzībai un informēs lasītājus par notikumu tālāku attīstību.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: