Jaunais Trauksmes celšanas likums sabiedrības interesēs

iepirkumi, 03/04/2019

Post image for Jaunais Trauksmes celšanas likums sabiedrības interesēs

Uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 nodarbināto, iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveide būs obligāta. Par šādu sistēmu darbinieku jāinformē, līdzko tas uzsāk darba vai kāda cita veida ar profesionālo darbību saistītas tiesiskās attiecības. Darba vietā jānodrošina viegli pieejama informācija par šo sistēmu.

Daudzos uzņēmumos, īpaši starptautiskos koncernos, šāda ziņojumu iesniegšanas sistēma jau eksistē, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumi var
atslābt: nepieciešams pievērst uzmanību ziņošanas “tematu” lokam, darbinieku informēšanas pienākumam un darbinieku tiesību un identitātes aktīvai aizsardzībai.

Kas ir trauksmes cēlējs?

Likumā trauksmes cēlējs definēts kā fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Ziņojuma pamatā iespējamie pārkāpumi likumā nav noteikti izsmeļoši, tomēr kā galvenie riski uzsvērti amatpersonu bezdarbība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, korupcija, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, pārkāpumi vides, būvniecības, sabiedrības veselības un publisko iepirkumu jomā, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi.

Darba vides kontekstā nozīmīgi ir saprast, ka trauksmes cēlēji nav “sūdzmaņi”, kuri nodod kolēģus savu interešu labā vai pat apmelo tos. Gluži pretēji – trauksmes cēlēju aktivitātes pamatā ir godīgi mērķi, ziņotājiem vēloties atrisināt kādu darba vidē pastāvošu netaisnību vai novērst nelikumības. To likums nosaka arī tieši, atņemot trauksmes celšanas sniegto aizsardzību gadījumos, kad sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai valsts noslēpumu saturoša informācija, kā arī, ja ziņots tikai par personīgu interešu aizskārumu.

Ziņotāja darbības rezultātā uzņēmums var iegūt informāciju, piemēram, par tā naudas līdzekļu izšķērdēšanu vai darbinieku negodprātību. Tātad trauksmes celšanas sistēmas izveide ir arī paša uzņēmuma interesēs.

Trauksmes celšanas process

Par iespējamiem pārkāpumiem trauksmes cēlējs varēs ziņot, izmantojot iestādes vai uzņēmuma iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ar trauksmes cēlēju kontaktpunkta vai biedrības un nodibinājuma starpniecību, vai vēršoties par attiecīgo jautājumu kompetentajā institūcijā, piemēram, izmeklēšanas iestādēs vai prokuratūrā. Valsts kanceleja noteikta kā trauksmes cēlēju kontaktpunkts, kas uzraudzīs jaunizveidoto mehānismu, kontrolēs tā vienveidīgu ieviešanu, veicinās sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu, kā arī sniegs atbalstu trauksmes cēlējiem.

Trauksmes cēlēja ziņojumā jāietver personas rīcībā esošā informācija, tostarp pārkāpuma apraksts ar konkrētiem faktiem, kā arī informācija par pārkāpumā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Papildus trauksmes cēlējam jānorāda, vai informācija par pārkāpumu gūta darba pienākumu veikšanas ietvaros un vai par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš.

Trauksmes cēlēju aizsardzība

No brīža, kad trauksmes cēlējs ceļ trauksmilikumā noteiktajā kārtībā, viņam un viņa radiniekiem ir paredzēta konkrēta aizsardzība. Tā ietver tiesības uz identitātes aizsardzību, tiesības uz atbrīvošanu no juridiskās atbildības, tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu (arī morālo kaitējumu), tiesības uz palīdzību tiesas procesa ietvaros, kā arī tiesības uz aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām.

Īpaši būtisks ir pienākums aizsargāt trauksmes cēlēja identitāti. Iesniedzēja personas datus nekavējoties nepieciešams pseidonimizēt, un tos var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai, vai trauksmes cēlēja tiesību nodrošināšanai. Pienākumu aizsargāt personas datus jāievēro īpaši rūpīgi – ja trauksmes cēlēja identitāte tiek izpausta, pastāv ļoti liels risks, ka tam tiks radītas nelabvēlīgas sekas. Tomēr aizsardzību jānodrošina arī no otras puses – nevainīguma prezumpcijas ietvaros nepieciešams aizsargāt arī trauksmes cēlēja ziņojumā minētās personas identitāti.

Ja trauksmes cēlējam vai kādam no tā radiniekiem pēc ziņojuma iesniegšanas tiek radītas negatīvas sekas – piemēram, persona tiek atlaista no darba vai pret to tiek īstenots mobings – darba devējam draudēs administratīvā atbildība. Šāda atbildību nosakoša norma vēl nav pieņemta, tomēr to paredz Trauksmes celšanas likuma pārejas noteikumos ietvertā norāde uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem.

Rīcības plāns

Lai veiksmīgi sagatavotos likuma spēkā stāšanās brīdim, uzņēmumam jāizvērtē, vai uz to attiecas obligātās iekšējās ziņošanas sistēmas izveides pienākums un, vai šādu sistēmu tas nevēlas izveidot brīvprātīgi. Svarīgi saprast, ka slikta vai neeksistējoša iekšējā trauksmes cēlēju sistēma ir pretēja uzņēmuma interesēm. Piemēram, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot trauksmes celšanas mehānismus vai trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts, trauksmi atļauts celt arī publiski: uzņēmumiem šāda publicitāte varētu apdraudēt reputāciju.

Trauksmes celšanas iekšējās sistēmas izveidē jānosaka atbildīgās personas un jānodrošina droša ziņojumu iesniegšanas iespēja. Iesakām sagatavot iekšējās trauksmes celšanas vadlīnijas, tajās norādot, par ko, kur un kā iespējams celt trauksmi (tai skaitā, izveidojot trauksmes celšanas ziņojuma veidlapu), kā arī informāciju par to, kā un cik ilgā laikā ziņojums tiks apstrādāts. Termiņam, kādā tiek reaģēts uz ziņojumu, nevajadzētu pārsniegt vienu nedēļu. Šāds dokuments būtu noderīgs gan potenciālajiem trauksmes cēlējiem, gan arī ziņojuma izvērtētājiem, turklāt, nodrošinot dokumenta pieejamību darbavietā, tiktu īstenots arī darbinieku informēšanas pienākums.

Pēc sistēmas formālās izveides jānodrošina atbilstoša ziņojumu iekšējā apstrāde, tai skaitā, attiecībā uz trauksmes cēlēju identitātes aizsardzību. Visu darbību pamatā jābūt ziņotāja identitātes un citu tiesību aizsardzībai, kā arī problēmas objektīvai izmeklēšanai. Tomēr visssvarīgākais ir uzņēmuma iekšējās kultūras veicināšana, ļaujot darbiniekiem saprast, ka no trauksmes celšanas nav jābaidās, trauksmes cēlējus nav jānosoda, bet gan jāatbalsta, un šāda darbība ir gan darbinieka, gan visa uzņēmuma, kā arī sabiedrības interesēs.

TEKSTS: IEVA ANDERSONE, zvērināta advokāte, ZAB “SORAINEN” PARTNERE, MADARA MELŅIKA, ZAB “SORAINEN” JURISTE

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: