Jaunā Rīgas teātra būvniecība izvērtusies par izrādi starp pasūtītāju, projektētāju un būvniekiem

Daina Vārpiņa, 11/09/2019

Post image for Jaunā Rīgas teātra būvniecība izvērtusies par izrādi starp pasūtītāju, projektētāju un būvniekiem

Atbilstoši pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādātajam Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvprojektam būvdarbi sākās aizvadītajā vasarā, bet jau labu laiku tie ir apturēti – PS “RERE Būve 1” paveikusi vien 3% no plānotā. Tikmēr “Valsts nekustamo īpašumi” (VNĪ) mērķis nav mainījies – JRT rekonstrukcija atbilstoši “teātris-mājas” konceptam ir jāpabeidz tā, lai teātris savā vēsturiskajā mājvietā varētu atgriezties 2022. gadā, apstiprina VNĪ valdes locekle SIGITA JANVĀRE.


– Kad PS “RERE Būve 1” atbilstoši pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” sagatavotajam Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvprojektam sāka būvdarbus?

– 2018. gada 3. jūlijā VNĪ (turpmāk – Pasūtītājs) parakstīja būvdarbu līgumu ar PS “RERE Būve 1” (turpmāk – Būvnieks). Līgums paredzēja, ka 24 mēnešu laikā no objekta nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas, Būvnieks veic būvdarbu izpildi – ēku pārbūvi, jaunbūves apjoma realizāciju un restaurācijas darbu veikšanu par kopējo summu EUR 20 985 321,00 bez PVN. Līgums noteica arī starptermiņus noteiktu darba veidu izpildei – papildus kontrolei no pasūtītāja puses.

Objekta nodošanas-pieņemšanas aktu starp Būvnieku un Pasūtītāju parakstīja 2018. gada 4. septembrī, un objekts Lāčplēša ielā 25 pilnībā nodots pilnsabiedrībai “RERE BŪVE 1” būvdarbu uzsākšanai.

– Kad PS “RERE Būve 1” darbus pārtrauca? Pastāstiet sīkāk, kāda bija būvdarbu gaita, kādi iemesli lika apturēt darbus?

– 2018. gada oktobrī “RERE BŪVE1” veica esošo pagalma ēku demontāžu. 2018. gada 17. oktobrī būvnieks uzsāka pāļu urbšanas darbus iekšpagalmā. 2018. gada 22. novembrī pāļu urbšanas darbi tika apturēti, saņemot blakus esošo Ģertrūdes ielas ēku iedzīvotāju rakstisku pretenziju par ēku sēšanos un konstatējot bojājumus kaimiņu ēkām. Pāļu atbalsta sienas būvdarbi nav veikti kopš brīža, kad 22. novembrī būvnieka atbildīgā būvdarbu vadītāja pieņēma lēmumu par attiecīgo būvdarbu apturēšanu, balstoties uz monitoringa programmas ietvaros novēroto deformāciju rašanos Objekta blakus esošajās ēkās Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32, Rīgā. Izvērsti par radušos situāciju Būvnieks informējis VNĪ tikai 27. novembrī.

Tehniskajā projektā ir noteikts: “Pāļu un pāļu sienas izbūves laikā nav pieļaujams izmantot iestrādāšanas paņēmienus, kas rada vibrācijas un tādā veidā var apdraudēt blakus esošo apbūvi.”, savukārt būvnieka 27. novembra vēstulē VNĪ norādītie vibrāciju mērījumu veikšanas laiki pilnībā nenosedz laiku, kamēr tika veikta pāļu urbšana (pāļu urbšanas laiki fiksēti pāļu urbšanas žurnālā). Šie fakti liecina, ka būvnieks nav veicis pienācīgu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu tehniskā projekta prasību izpildi, un ir pieļāvis būtiskus drošības pārkāpumus. Būvnieks darbu izpildē nav pieturējies pie monitoringa programmā 2018. gada 13. septembrī ar VNĪ saskaņotās procedūras, proti – uz kaimiņu ēkām izvietoto marku apsekošanas biežumiem, kas ir vienu reizi, ja būvdarbi tiek veikti no plkst. 8:00 – 17:00 un otru reizi, ja darbi notiek no plkst. 17:00 – 22:00.

Tāpat vibrāciju kontrole objektā, ko Būvuzņēmējs bija paredzējis veikt vispārējā darbu veikšanas projekta ietvaros, bijusi nepilnīga un faktiski netika veikta visu laiku, lai identificētu paaugstinātu vibrāciju līmeni.

– Vai tiešām līdz šim paveikti trīs procenti no visiem darbiem? Tas ir daudz vai maz, kā bija plānots?

– PS “RERE Būve 1” piedāvā JRT rekonstruēt nevis iepriekš nolīgto divu, bet gandrīz četru gadu laikā. Līdz šim ir izpildīti vien 3% darbu, ir kavēti starptermiņi, tomēr vienlaikus jau agrāk izteikta vēlme palielināt budžetu par 12% jeb par 2,5 miljoniem eiro (savukārt 2019. gada 22. augustā iesniegts piedāvājums par 1,6 milj. eiro papildu finansējuma pieprasījumu). Tāpat grafikā ir iekļauti jau paveikti darbi, piemēram, trolejbusu kontakttīkli jau ir izbūvēti, taču būvnieka piedāvājumā šie darbi plānoti kā vēl veicami 2020. gada aprīlī.

Visā sadarbības laikā VNĪ ir bijis uz sadarbību vērsts partneris. Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī  ar “RERE BŪVE 1”  tālāka risinājuma kopīgai rašanai ir notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības  sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā, kas līdz šim nav nesusi rezultātu.

VNĪ visu sadarbības laiku ir sniegusi atbalstu, tostarp izstrādājot pagaidu konstrukciju risinājumus, kā arī izņemot būvatļauju būvnieka vietā. Tāpat būvniekam tika piedāvāts objektīvs termiņa pagarinājums par 123 dienām, taču tas no būvnieka puses netika apstiprināts. Termiņu vilcināšana un nepamatoti budžeta pieprasījumi ir bijuši visā sadarbības laikā. Savukārt 31. maijā nosūtītajā vēstulē VNĪ izteica brīdinājumu par iespējamo līguma laušanu un deva iespēju PS “RERE BŪVE 1” desmit dienu laikā novērst līguma pārkāpumus. Būvnieks uz brīdinājumu nereaģēja pēc būtības un risinājumu nepiedāvāja.

Tādēļ VNĪ ieskatā vienīgais saprātīgais risinājums ir līdzšinējās sadarbības izbeigšanas apstiprināšana tiesvedības vai sarunu ceļā un jauna konkursa izsludināšana.

– Kad būvdarbi ir jāpabeidz? Vai termiņu varētu mainīt?

– VNĪ darīs visu iespējamo, lai sekmīgi turpinātu projekta īstenošanu. Mūsu mērķis ir JRT rekonstrukcija atbilstoši “teātris-mājas” konceptam un darbi ir jāpabeidz tā, lai teātris savā vēsturiskajā mājvietā varētu atgriezties 2022. gadā.

– Kāds ir apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets? Kādi ir finansējuma avoti?

– Līgums par būvdarbiem tika noslēgts par EUR 20 985 321 bez PVN. Finansējuma avots ir valsts budžeta finansējums un ERAF.

– Kādas izmaksas paredz atsevišķi būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs u.c.?

– Kopējais apstiprinātais rekonstrukcijas budžets saskaņā ar 2018. gada 16. oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 524 ir ierobežotas pieejamības informācija. Budžeta gatavošanas laikā vēl nebija organizēts iepirkums projekta tehnoloģiju daļai, mēbeļu aprīkojumam u.tml.. Tā kā iepirkumu process teātra tehnoloģijām, mēbelēm, aprīkojumam arī patlaban nav pabeigts, tiek saglabāta ierobežotā pieejamība detalizētajai informācijai par kopējo projektā pieejamo finansējuma apmēru.

Informācijas par būvniecības izdevumu un citu projekta izmaksu segšanai nepieciešamā finansējuma apmēru izpaušana pirms iepirkumu procesa noslēguma var apgrūtināt efektīvu iestādes darbību. Mērķis ir panākt, ka projektētāji, būvuzņēmēji u.c. iepirkumos nav informēti par konkrētajam projektam pieejamā finansējuma apmēru un tādējādi iepirkumos piedāvājumus iesniedz, balstoties uz savām aplēsēm, nevis pasūtītāja aplēsēm un attiecīgi pieejamā finansējuma apmēru. Mērķis ir panākt valstij iespējami izdevīgāku projektēšanas, autoruzraudzības, būvdarbu, būvuzraudzības u.c. piedāvājumu.

Vai iespējams noteikt JRT viena kvadrātmetra būvniecības izmaksas?

– Līgums ar Būvnieku PS “RERE Būve 1” par būvdarbiem (neiekļaujot mēbeles, iekārtas, tehnoloģisko aprīkojumu) ir EUR 20 985 321 bez PVN. Saskaņā ar apstiprināto būvprojektu, ēkas platība ir plānota 9767,1 m2. Rēķinot uz kopējo platību, būvniecības izmaksas ir EUR 2148,57 bez PVN uz 1 m2. Izmaksas ir atbilstošas šāda mēroga projektam tāpēc, ka mēs runājam par ēku ar augstu sabiedrisko nozīmi – Eiropas līmeņa teātri. Jaunā Rīgas teātra pazemes izbūvi var salīdzināt ar Dzintaru koncertzāles pazemes izbūves darbiem, savukārt integrāciju vidē – ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātri. ­

– Vai izmaksas varētu mainīties? Kāds process un cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai nepieciešamības gadījumā iegūtu papildu finansējumu?

– Izmaksas varētu mainīties uz prognozēto nozares izmaksu pieauguma rēķina. Ņemot vērā, ka agrāk iesniegtajos piedāvājumos par būvdarbu veikšanu šajā objektā bija iekļauts sagaidāmais izmaksu kāpums par 2018. gadu, 2019. gadu un 2020. gadu, jautājums pēc būtības ir par būvniecības izmaksu tendencēm 2021. gadā. Šeit palīdz 2019. gadā Ekonomikas ministrijas publicētais pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē Latvijā (pieejams EM mājaslapā): https://www.em.gov.lv/files/attachments/ZINOJUMS.pdf. Nepieciešamības gadījumā papildu finansējumu būtu jāprasa saskaņot LR Ministru kabinetam. Iepriekš šis process ilga 2 mēnešus.

– Jau iepriekš atzināt, ka JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa tāpēc, ka runa ir par ēku ar augstu sabiedrisko nozīmi – Eiropas līmeņa teātri. Vai un kādā veidā pirms būvdarbu uzsākšanas sākotnējās bažas no būvnieka, projektētāju puses tika pilnībā atspēkotas, piemēram, saistībā ar pazemes izbūvi?

– Būvprojekta autoram jau metu konkursa stadijā tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības – tika dots atbilstošs laiks būvprojekta izstrādei (līgums par būvprojekta izstrādi parakstīts 2014. gadā), un būvprojektam tika veikta nepieciešamā ekspertīze. Arī būvdarbu veicēja atlasei tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības, kā arī dota iespēja vairākkārt apsekot objektu. Būvdarbu iepirkuma pirmā kārta (kvalifikācija) tika uzsākta jau 2016. gadā. Turklāt pazemes platību izbūves būvdarbu sarežģītība blīvas apbūves teritorijā ir fakts, ar kuru pieredzējis būvdarbu veicējs vienmēr rēķinās.

– Esošajā situācijā kāda ir pasūtītāja – Kultūras ministrijas – nostāja? Medijos izskanējis, ka Kultūras ministrija pastāv uz realizējamo projektu kvalitāti un iekļaušanos termiņos.

– VNĪ visā projekta laikā ir īstenojis konstruktīvu sadarbību gan ar pasūtītāju – Kultūras ministriju, gan ēkas lietotāju – Jauno Rīgas teātri, regulārās tikšanās reizēs informējot par projekta virzību un uzraugot projekta izpildes kvalitāti atbilstoši Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un apstiprinātajam projekta “teātris – mājas” konceptam.

– Komentējiet sīkāk par pašreizējo situāciju saistībā ar pāļu dzīšanu, būvdarbu apturēšanu. Kas līdz šim konstatēts? Vai būvnieks atzīst kādus līguma pārkāpumus?

– Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi. “RERE Būve 1” pārkāpumu pāļu iestrādes laikā rezultātā radīts apdraudējums un plaisas kaimiņu ēkām. Izpētot dokumentāciju, atklājām, ka urbšanas laikā ir pārkāpts darba uzdevums, kā arī nav veikts pienācīgs vibrācijas līmeņa monitorings, kas nav pieļaujami. Būvnieka darbības rezultātā sākotnēji plānotais pāļu iestrādes tehnoloģiskais risinājums pēc konstatētajiem pārkāpumiem projekta gaitā nebija īstenojams, tādēļ bija nepieciešams gatavot jaunu pāļu risinājumu.

Visā sadarbības laikā VNĪ ir bijis uz sadarbību vērsts partneris, tomēr sadarbība līdz šim nav nesusi rezultātu. Tāpat 31. maijā VNĪ izteica brīdinājumu un deva iespēju “RERE BŪVE 1” 10 dienu laikā novērst līguma pārkāpumus, uz kuru būvnieks nereaģēja un risinājumu nepiedāvāja. Būvnieks neatzīst līguma pārkāpumus un uzteikumu apstrīdējis tiesā.

– Vai patlaban ir saprotams, kāda varētu būt tālākā būvnieku rīcība?

– VNĪ šobrīd saņēmis no būvnieka PS “RERE Būve 1” jaunu piedāvājumu, kur VNĪ konstatējis, ka tas ir nepilnīgs. Lai mēs kā pasūtītājs varētu pilnībā pārliecināties par būvuzņēmēja nolūkiem un spēju strādāt bez drošības un kvalitātes pārkāpumiem, esam pieprasījuši PS “RERE Būve 1” iesniegt detalizētu būvdarbu izpildes grafiku un pamatotu izlietojumu norādītajam papildu finansējumam 1,6 miljonu eiro apmērā. Iesniegtais piedāvājums nesniedz pilnvērtīgu un skaidri saprotamu atbildi ne par plānoto būvniecības gaitu, ne par atbildību sadalījumu, ne arī saprotamu papildu izmaksu pamatojumu. Turklāt būvnieka tāmē iekļautas pozīcijas, kas radušās būvnieka pārkāpumu dēļ.

VNĪ arī uzsācis sarunas ar kompetentajām iestādēm, lai pārliecinātos par “RERE Būve1” iesniegtā piedāvājuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam būvniecībā iesaistīto pušu atbildības sadalījumam, kā arī Publiskā iepirkuma likumā (PIL) un Konkurences likumā noteiktajām normām un, lai izvērtētu, vai šādu piedāvājumu nevar tulkot kā konkurenci kropļojošu mēģinājumu apiet publiskā iepirkuma procedūru.

VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, un tās darbībai ir saistoši normatīvie akti, kas regulē publisku līdzekļu izmantošanu. VNĪ ir atbildīga par publiskajiem līdzekļiem, tai nav pieļaujamas darbības, kas kropļo konkurenci un rada nepieļaujamus būtiskus iepirkuma līguma grozījumus.

– Kāda gaidāma VNĪ tālākā rīcība? Iepriekš norādījāt, ka augustā iecerēts izsludināt jaunu konkursu par būvdarbu veikšanu.

– VNĪ ieskatā vienīgais saprātīgais risinājums ir līdzšinējās sadarbības izbeigšanas apstiprināšana tiesvedības vai sarunu ceļā un jauna konkursa izsludināšana. VNĪ valde pieņem lēmumu būvniecības ieceri realizēt PIL noteiktajā kārtībā jeb izsludināt jaunu iepirkumu, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtos skaidrojumus, kā vienu no variantiem paredzot apvienotas atbildības būvniecības ieceres “projektē un būvē” realizācijas līgumu, izmantojot BIM. Tas ļaus risināt jauno situāciju būvlaukumā, saīsināt termiņu un kontrolēt izmaksas. Iepirkumu iecerēts izsludināt augustā/septembra sākumā.

– Ja tiktu veiktas izmaiņas pasūtījumā, piesaistot jaunu būvnieku, ko nozīmētu princips “projektē un būvē” un paredzēt obligātu būvju informācijas sistēmas lietošanu? Vai tas nozīmētu sludināt jaunu konkursu – iepirkumu?

– Plānojot jauno iepirkumu, ietversim “projektē un būvē” principu – ar nolūku veicināt būvnieku un projektētāja savstarpējo sadarbību, un būvnieku uzņemties atbildību par kvalitāti. “Projektē un būvē” sadarbības forma paredz nodot vienai juridiskai personai vienotu atbildību gan par projekta risinājumiem, gan par to izpildījumu.

Iepirkumā ieviesīsim obligātu prasību izmantot BIM – tā ir iespēja bez starpziņojumiem kontrolēt pilnu būvniecības gaitu un precīzi prognozēt termiņus. Esam apņēmības pilni šo projektu īstenot sabiedrībai un teātrim labākajā veidā. Tiesas noteiktais aizliegums neliedz organizēt iepirkuma procedūru, un projekta interesēs VNĪ to arī plāno darīt, lai tad, kad aizliegumu atcels, bez kavēšanās varētu noslēgt jaunu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju.

– Kas mainīsies Jaunajā Rīgas teātrī pēc tā pārbūves?

– Pārbūves ideju plānojam īstenot atbilstoši teātra vajadzībām – “teātris – mājas” konceptam – idejai, kura uzvarējusi 17 projektu ideju konkursā par Eiropas līmeņa teātri.

Pārbūves rezultātā teātra izmantoto telpu apjoms divkāršosies – no 5146 m2 uz 11 147 m2. Kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Būs trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē 100 sēdvietu. Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Būs trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu “Radošais stāvs”, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Pagraba stāvā būs modernas darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot “teātris – mājas” ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus. Projekts kopumā nav greznība vai projektētāju untums. Tā ir teātra vajadzība. Teātrī kopumā būs mūsdienīgs un starptautiskiem standartiem atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: