Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Uzņēmējdarbība

Publiskajos iepirkumos jāveicina saimnieciski izdevīgāko un zaļo kritēriju izmantošana

Ēku būvniecībā arvien aktuālāka kļūst ilgtspējīga un zaļā būvniecība, it īpaši ņemot vērā virzību uz klimata neitralitāti. Līdz ar Eiropas Savienības fondu nākamo periodu, kas sāksies 2022. gadā, svarīgi, lai investīcijas jaunajās ēkās tiktu veiktas saskaņā ar zaļo būvniecību, izpildot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus. Turklāt, apvienojot tos ar saimnieciski izdevīgākā iepirkuma principiem, sabiedrība iegūtu ne tikai ilgtspējīgu un videi draudzīgu, bet arī ekonomiski pamatotu rezultātu.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem 2021. gadā Latvijā būs veikti kopā aptuveni 3000 projektēšanas un būvdarbu publiskie iepirkumi, no kuriem 11% projektēšanas un 46% būvdarbu tenderiem tika noteikti saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji, pārsvarā gan zemākā cena, kā vienīgais saimnieciski izdevīgākais kritērijs. Savukārt saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem 2020. gadā aptuveni 500 iepirkumos tika izmantoti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, pārsvarā ēkas energoefektivitātes līmenis, LED apgaismojums un būvgružu šķirošana.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā iepirkumos, kuri tiek vērtēti pēc saimnieciski izdevīgākā principa, būtu vēlams izvirzīt šādus vērtēšanas kritērijus: būvdarbu izmaksas, būvdarbu termiņi, būvdarbu garantijas pakalpojumi, projektu un būvdarbu vadības organizācija un rīki, būvdarbu riska vadība.

Partnerība rekomendē, ka saimnieciski izdevīgākā iepirkuma gadījumā būtu vēlams definēt kā obligātos minimums trīs kritērijus, pie nosacījuma, ka tiek uzlabots būvprojekta standarts un kvalitāte, un katrs no būvdarbu kvalitātes kritērijiem ir ieraugāms piedāvājuma tāmēs.

Savukārt, lai panāktu lielāku progresu zaļo kritēriju izmantošanu būvniecībā Latvijā kopumā, Ilgtspējīgas būvniecības padome un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu pārskatīt būvniecības zaļā iepirkuma kritērijus un definēt obligāto kritēriju kopu, lai publiskie pasūtītāji un būvniecības nozares piegādātāji varētu tos izmantot savos būvprojektu un būvdarbu koordinācijas un kontroles projektos. 

Latvijas būvniecības nozarē valsts un pašvaldību pasūtījumi veido aptuveni 60% no Latvijas kopējā ikgadējā nozares pasūtījuma, kas naudas izteiksmē ir aptuveni viens miljards eiro gadā. Tāpēc publiskā pasūtītāja loma zaļo ēku projektēšanā un būvniecībā ir ļoti būtiska kopējo klimata  mērķu sasniegšanā.

Publiskā iepirkuma procesa un būvniecības regulējuma ietvaros zaļie publiskā iepirkuma kritēriji pagaidām ir rekomendējoši, un vairums publisko pasūtītāju izmanto tikai dažus no tiem. Savukārt komerciālie nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā arvien biežāk izmanto starptautiskas ilgtspējīgas un zaļās būvniecības sertificēšanas sistēmas, kuras ir metriskas un dot iespēju izmērīt objektīvi būvprojekta un būves zaļuma intensitāti. 

Būves zaļumu var mērīt dažādi, tomēr starptautiski tiek pieņemts, ka zaļa vai ilgtspējīga būve ir līdzsvars starp ietekmi uz dabu, cilvēku un biznesu. Pasaules zaļo māju organizācija ir definējusi, ka būves ilgtspēju ir jāmēra vismaz ar šiem kritērijiem: projekta vadība, veselība un lietotāju labsajūta, energoefektivitāte, ūdens patēriņš, zaļie būvmateriāli, būvgružu pārvaldība, zemes pielietojums, piesārņojuma minimizēšana (ekoloģija), transporta efektivitāte, inovācija, zaļais dizains, apmācības.

Ilgtspējīgās būvniecības padomes eksperti, iesaistot ekspertus no pasūtītāju, arhitektu, projektētāju un būvnieku vidus, izskatīja kritēriju sarakstu, kas iekļauts Ministru kabineta noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, un salīdzināja tos ar ES vadlīniju un ES ilgtspējīgas būvniecības ietvara LEVEL(s) principiem, kā arī kritērijiem, kurus nosaka tādas sertificēšanas sistēmas kā BREEAM, LEED, DGNB. Diskusiju rezultātā tika definēti priekšlikumi obligātajiem 14 kritērijiem publiskajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos. 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons aicinās šos zaļos kritērijus apstiprināt Latvijas Būvniecības padomē, lai tos varētu tālāk integrēt ES fondu programmās un saskaņot ar valsts pārvaldi Klimata padomē un MK līmenī. Kā arī valsts pārvalde un likumdevēji tiek aicināti virzīt tālāk PIL grozījumus Nr.548, kuros ir definēti precīzāki uzstādījumi saimnieciski izdevīgāko kritēriju piemērošanai. 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Kopš 2014. gada Latvijā no ES fondiem investēti vairāk nekā četri miljardi eiro

Ceturtdien, 2. decembrī, ikgadējajā Eiropas Savienības (ES) fondu novērtēšanas sanāksmē Eiropas Komisija (EK) uzteica Latviju par demonstrētajiem veiksmīgajiem rezultātiem daudzās ES fondu īstenošanas jomās, norādot, ka Latvija kopumā pārsniedz vidējo tempu starp ES dalībvalstīm 2014.-2020. gada perioda ES finansējuma izlietošanā.

Sanāksmē Finanšu ministrija (FM) un nozaru ministrijas EK pārstāvjus iepazīstināja ar ES fondu 2014.-2020. gada perioda ieviešanas stratēģisko virzību un investīciju progresu.

EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta pārstāve Linda Sproģe minēja, ka dažādos rādītājos, piemēram, projektu līgumu noslēgšanā, maksājumos projektu īstenotājiem, no EK pieprasītajās atmaksās valsts budžetā – Latvija vai nu iekļaujas vidējos vai ir virs vidējiem rādītājiem starp ES dalībvalstīm. Vienlaikus EK pārstāve pauda izpratni, ka daļa ES fondu projektu vēl tiek ieviesti un kopējie investīciju rādītāji vēl pieaugs, tāpat arī pauda sapratni par pandēmijas radīto seku ietekmi uz projektu īstenošanas gaitu. Lai esošo plānošanas periodu sekmīgi noslēgtu, EK pārstāve aicināja Latviju turpināt fokusētu risku pārvaldību. Vienlaikus viņa izteica gandarījumu par aktīvo Latvijas sociālo un sadarbības partneru interesi un vēlmi iesaistīties gan ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā, gan nākamā 2021. –2027. gada perioda Kohēzijas politikas programmas sagatavošanā.

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs vērš uzmanību, ka šis ir brīdis, kad varam rezumēt Latvijas spēju investēt ES piešķirtos līdzekļus laikā no 2014. līdz 2021. gadam: “Ar ES naudu Latvija ir attīstījusies straujāk. Valsts ir augusi digitālā jomā, modernizējusi skolas, bibliotēkas un medicīnas iestādes, ieguldījusi daudzu uzņēmumu un talantu konkurētspējā un izaugsmē. Gādājam, lai Eiropas fondus valsts veiksmīgi investētu arī turpmāk, strādājot pie konkrēta plāna. Ir svarīgi, lai turpinām augt kopā.”

J. Reirs komentē, ka reizēm ikdienas steigā nepadomājam – ceļš, pa ko braucam uz darbu, ir lielā mērā tapis ar ES fondu atbalstu. Tāpat ne katru dienu piedomājam, ka ārstniecības iestādes, kas pašlaik strādā ar pilnu jaudu, ir labiekārtotas par ES līdzekļiem. Arī zinātnes progress Latvijā daudzējādā ziņā ir atkarīgs no ES atbalsta. Finanšu ministrs piebilst: “Eiropas fondu ieguldījums Latvijā ir apjomīgs, un par to liecina skaitļi!”

No 2014. – 2020. gada perioda sākuma līdz šī gada novembra vidum ar ES līdzfinansējumu Latvijā īstenoti vairāk nekā 2 tūkstoši projekti par 4 miljardiem eiro jeb aptuveni 86% no kopējā Latvijai pieejamā ES finansējuma. Projektu īstenotājiem kopā izmaksāti jau gandrīz 3 miljardi eiro jeb nedaudz vairāk kā 60 % no kopējās 4,7 miljardi eiro Latvijai pieejamās ES fondu aploksnes 2014.-2020. gadā.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalsta jaunu Elektronisko sakaru likumu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 1.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauna Elektronisko sakaru likuma projektu. Tas izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas.

“Nenoliedzami, informācijas laikmetā arvien pieaug elektronisko sakaru, fiksēto un mobilo tīklu loma. Tehnoloģijas nemitīgi attīstās un pilnveidojas, strauji palielinās pieprasījums pēc kvalitatīviem, savietojamiem elektroniskajiem sakariem, tostarp starptautiskā līmenī, un tam ir nepieciešams atbilstošs regulējums,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Ņemot vērā direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi noteikto, ir nepieciešams būtiski mainīt spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma normas, tādēļ ir izstrādāts jauna likuma projekts, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts anotācijā. Tāpat likumprojekts regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu. Likums noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.

“Jāuzsver arī likumprojektā regulētais frekvenču jautājums – šobrīd gan konkrētas frekvences, gan frekvenču diapazoni visā radiofrekvenču spektrā kļūst par vērā ņemamu aktīvu, par ko cīnās komersanti,” teica K.Feldmans.

Likumprojekts paredz elektronisko sakaru komersantam īpašus pienākumus ārkārtas situācijās, kas tiešā veidā ir saistīti ar valsts drošību. Šobrīd spēkā esošajā likumā tas nav skaidri atrunāts, atzīmēja komisijas priekšsēdētājs.

Jaunajā likumprojektā mobilo sakaru operatoram iekļauts pienākums saviem galalietotājiem pēc iespējas ātrāk nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un rīcību šādā situācijā. Sakaru pārrāvumu gadījumā prioritāri būs jānodrošina sakaru, tostarp interneta piekļuves, atjaunošana ārkārtas palīdzības dienestiem. Tāpat mobilo sakaru operatoram būs jāinformē galalietotājs arī gadījumā, ja viņš atrodas citā valstī, ja Ārlietu ministrija būs sagatavojusi attiecīgu paziņojumu.

Savukārt līdz 2023.gada 21.decembrim būs jāizveido Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma, paredz likumprojekts. Sistēmā būs publiski pieejama tiešsaistes karte, kas nodrošinās iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem.

Lai jauna Elektronisko sakaru likuma projekts stātos spēkā, tas trīs lasījumos vēl jāizskata Saeimai.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Ar ALTUM atbalstu Jēkabpilī pabeigts Baltijā lielākais ielu apgaismojuma modernizācijas projekts

Izmantojot ALTUM finansēto energopārvaldības eksperta (ESKO) modeli, Jēkabpils pilsētā ir realizēts līdz šim lielākais ielu apgaismojuma modernizācijas projekts Baltijas valstīs un trešais lielākais Eiropā. Projekta ietvaros tika nomainīti teju 2000 ielas gaismekļu, kas Jēkabpils pilsētai 10 gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 800 tūkstošus eiro. Ņemot vērā elektrības cenu kāpumu, ietaupījums varētu būt arī lielāks.
Eksperti ir aprēķinājuši, ka ar projekta realizāciju Jēkabpils pilsētas ikgadējais elektrības patēriņš ielu apgaismojumam samazināsies par 68 %. Pašvaldība cer, ka līdz ar efektīvāku apgaismojumu diennakts tumšajā laikā uzlabosies arī satiksmes drošība, kā arī uzstādītais apgaismojums samazinās pašvaldības CO2 izmešus par aptuveni 450 tonnām gadā.
“Projekta realizācijai izvēlējāmies ESKO investīciju modeli. Galvenokārt tāpēc, ka sākotnējo investīciju veic pakalpojuma sniedzējs, tāpēc nebija jāiegulda līdzekļi no pašvaldības budžeta, savukārt norēķinus par paveikto veiksim no elektrības patēriņa ietaupījuma. Līdzekļus, ko ietaupīsim, varēsim novirzīt citu pašvaldībai aktuālu jomu ātrākai sakārtošanai. Būtisks apsvērums bija arī tas, ka ar ESKO modeli ir iespējams modernizēt uzreiz lielu apjomu gaismekļu, kas bija aktuāli mūsu gadījumā, jo nomaiņu veicām 95 % no kopējās ielu apgaismojuma infrastruktūras. Turklāt pakalpojuma sniedzējs uzņemas arī visus tehniskos riskus līguma darbības laikā, tādējādi pašiem par to nebūs lieki jāsatraucas,” stāsta Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
ESKO koncepts ietver gan zināšanas, gan finansējumu, un tas ir plaši izmantots visā Eiropā. Galvenokārt šis modelis ir iedzīvināts, pateicoties ALTUM “zaļo” obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem.
“ALTUM piesaistītais “zaļais” finansējums 20 miljonu eiro apmērā ir ļāvis veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu, padarot pieejamāku ESKO pakalpojumu izmantošanu arī Latvijā. Lai arī ikdienā saskaramies ar bažām par apgaismojuma nomaiņas procesa dārdzību, mūsu klientu īstenotie projekti pierāda, ka uztraukumam nav pamata. Pašvaldībām, izmantojot ESKO modeli, investīcijas nav nepieciešamas, tas uzreiz ir tīrs ietaupījums. Ceram, ka Jēkabpils pilsētas piemērs iedrošinās arī citas pašvaldības sākt domāt par energoefektivitātes uzlabošanu jau šodien, lai pilsētas budžetā ietaupītu būtiskus līdzekļus uz elektroenerģijas rēķina, jo par energoresursu izmaksu kritumu pagaidām runāts netiek,” saka ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs.
Projektu iepirkuma rezultātā veica ESKO kompānija “RCG Lighthouse”. Projekta realizācija tika veikta no šī gada 23. septembra līdz 30. novembrim. Jaunie LED gaismekļi ir ar augstu efektivitāti, kur katrai ielai tika veikti gaismas aprēķini un izvēlēts atbilstošas jaudas gaismeklis pēc ielu parametriem un ielu klases.
“Pāreja uz energoefektīvu apgaismojumu un LED tehnoloģijām aktīvi noris visā pasaulē, īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad strauji kāpušas elektrības cenas. Lai arī tās nav mūsu spēkos ietekmēt, Jēkabpils realizētais projekts ir labs piemērs vietējā mērogā, ko varam darīt paši, lai ne tikai samazinātu elektrības patēriņu un ietaupītu, bet arī mazinātu ielu apgaismojuma radītās CO2 emisijas,” norāda SIA “RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis.

Kategorijas
Izglītība un zinātne

Apstiprināti nosacījumi investīciju programmai portatīvo datoru nodrošināšanai skolēniem

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas palīdzības programmai REACT-EU, ar kuras atbalstu tiek īstenota portatīvo datoru nodrošināšanas investīciju programma skolēniem, noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, paredzot iesaistīto partneru atbildību, tiesības un pienākumus. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi otrdien, 2021. gada 30. novembrī, apstiprināti valdībā.

Apstiprinātie nosacījumi turpmāk noteiks ES fondu pasākuma “Izglītības iestāžu digitalizācija” ieviešanu. REACT-EU atbalsta pasākums ar 11,2 miljonu eiro pieejamo finansējumu ir sākotnējais posms sadarbības memoranda “Dators ikvienam skolēnam” mērķu sasniegšanai, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu mācību procesam piemērotu datoru katram skolēnam. Ar REACT-EU pieejamo finansējumu plānots iegādāties aptuveni 26 000 portatīvo datoru, kas prioritāri paredzēti 7.-9.klases skolēniem.

Projekta īstenošanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), organizējot centralizētu iepirkumu procedūru. IZM projekta īstenošanas sadarbības partneri ir Valsts izglītības satura centrs (VISC) un pašvaldības. VISC sniedz metodisku un konsultatīvu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm izglītības procesa digitalizācijai un informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanai mācību procesā. Pašvaldības kā sadarbības partneri nodrošina datortehnikas pārvaldības, uzturēšanas un ilgtspējas funkcijas.

Lai nodrošinātu portatīvo datoru nodrošinājumu izglītības iestādēm iespējami ātrāk, IZM ir izsludinājusi iepirkumu. Paredzēts, ka tiks izveidots datortehnikas katalogs izglītības iestāžu vajadzībām Elektronisko iepirkumu sistēmā, kurā IZM veiks datortehnikas iegādi skolu vajadzībām. Ņemot vērā procedūras un iepirkuma gaitu, kā arī uzņēmēju gatavību un spēju sadarbībā ar ražotājiem, paredzams, ka datorus pašvaldībām piegādās līdz 2021./2022. mācību gada beigām.

Datoru iegāde REACT-EU pieejamā finansējuma ietvaros plānota kā plašs, kompleksu darbību kopums ceļā uz vispārējās izglītības sistēmas digitalizāciju, lai nodrošinātu mūsdienīgu izglītības apguves iespēju katram skolēnam.

Izglītības rīcībpolitikas mērķis ir līdz 2025.gadam visās izglītības iestādēs, kurās apgūst vispārējās izglītības saturu, nodrošināt katru pedagogu un katru 7.-12.klašu skolēnu ar datoru kā mācību līdzekli, sasniedzot vismaz 1:3 ierīču un skolēnu skaita proporciju 1.-3. klašu skolēniem un vismaz 1:2 ierīču un skolēnu skaita proporciju 4.-6.klašu skolēniem. Datoru izmantošanai jābūt elastīgai, izmantojot tos gan mācību procesa nodrošināšanai, gan kā mobilās datorklases, gan patstāvīgā darba veikšanai izglītības iestādē vai mājās.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Globālās izaugsmes atjaunošanās un atbalsta pasākumi trešajā ceturksnī nodrošinājuši 5,1% Latvijas ekonomikas izaugsmi

Latvijas ekonomikai turpinot atgūties no Covid-19 mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati. Tas ir par 0,3 procentpunktiem straujāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotais IKP ātrais novērtējums. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 0,6%, kas ir salīdzinoši mērens ekonomiskās izaugsmes temps.

Lielāko devumu ekonomikas izaugsmē salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni nodrošināja tirdzniecības nozare, kas palielinājās par 7,8%, un būtiska loma bija arī finanšu pakalpojumu nozares pieaugumam par 41,7% un apstrādes rūpniecības kāpumam par 7,9%. Apstrādes rūpniecība turpina ļoti veiksmīgi izmantot ārējos tirgos augošo pieprasījumu, pasaules ekonomikai pārvarot Covid-19 krīzi, un nozares izaugsmi stabili nodrošina lielākā apakšnozare – kokrūpniecība. Strauji aug arī ķīmisko produktu, mēbeļu un gatavo metālizstrādājumu ražošana. Pieaugot nozares finansējumam, ļoti straujš kāpums saglabājies arī veselības nozarē, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni augusi par 19,8%. No pagājušā gada zemā līmeņa nedaudz atguvušās arī transporta un komercpakalpojumu nozares, uzrādot attiecīgi 5,4% un 6,0% pieaugumu pret 2020. gada trešo ceturksni.

Tajā pašā laikā kritiska situācija saglabājas izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kur vasarā bija saglabājušies plašāki darbības ierobežojumi nekā pirms gada un neveidojās arī Baltijas tūrisma burbulis, kā tas bija 2020. gada vasarā. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares apjomi saglabājās pagājušā gada trešā ceturkšņa līmenī, nelielajam vietējo tūristu skaita pieaugumam nespējot kompensēt ārvalstu viesu skaita kritumu, kā arī saglabājoties daļai ierobežojumu ēdināšanas biznesā. Savukārt mākslas, izklaides un atpūtas nozare salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni piedzīvoja 4,8% kritumu. Samazinājums trešajā ceturksnī bijis arī lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kuras ietekmējuši zemāki ražas apjomi un būvniecībā objektu skaita samazinājums vienlaikus ar būvniecības izmaksu kāpumu.

Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā Latvijas ekonomika par 5,2% pārsniegusi 2020. gada attiecīgā perioda līmeni, krīzi pārvarot daudz straujāk nekā tika sagaidīts vēl gada pirmajā pusē. To nodrošinājusi gan labvēlīgā situācija ārējos tirgos, gan apjomīgie ekonomikas atbalsta pasākumi, saglabājot uzņēmumus un darba vietas un sniedzot atbalstu krīzes visvairāk skartajām iedzīvotāju grupām.

Taču ceturtajā ceturksnī līdz ar Covid-19 straujo izplatību un jau oktobra sākumā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem ekonomikas izaugsme jau atkal ir sabremzējusies un atkal ir būtiski pieauguši izaugsmes negatīvie riski. Lai gan pēdējo mēnešu laikā ir izdevies krasi paaugstināt iedzīvotāju kopējo vakcinācijas līmeni, salīdzinoši zems līmenis joprojām saglabājas smagas saslimstības riskam visvairāk pakļautajās izdzīvotāju grupās, kur šobrīd jau strauji aug balsta vakcinācijas nepieciešamība. Vienlaikus neskaidrība par epidemioloģiskās situācijas tālāku attīstību ir tikai pieaugusi, īpaši saistībā ar tikko atklāto jauno vīrusa paveidu.

Lai gan darba samaksas un kopējo iedzīvotāju ienākumu pieaugums arī visā Covid-19 krīzes laikā bijis spēcīgs, patēriņa pieaugumu Latvijā turpina ierobežot pakalpojumu nozarēm noteiktie ierobežojumi, kamēr zemāko ienākumu grupās pirktspēju jau būtiski mazinājis patēriņa cenu kāpums. Tajā pašā laikā riski pašlaik aug arī ražošanas nozarēm, pēdējo mēnešu laikā strauji kāpjot gan ražotāju cenām, gan būvniecības izmaksām, īpaši būvniecības materiālu izmaksām, ko nosaka gan energoresursu cenu straujais pieaugums pasaules biržās, gan joprojām pastāvošie piegāžu ķēžu traucējumi.

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Latvijā pēdējos mēnešos ir pasliktinājies, novembrī noslīdot līdz zemākajam rādītājam kopš šā gada aprīļa. Eiropā kopumā gan noskaņojuma rādītāji saglabājas tuvu vasarā sasniegtajam rekordaugstajam līmenim, pieprasījums ārējos tirgos joprojām ir augsts un ekonomikas izaugsme saglabājas spēcīga, taču lielu daļu Eiropas valstu jau ir skāruši visai spēcīgi Covid-19 uzliesmojumi, un atsevišķās valstīs jau ir ieviesti stingri pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai. Pagaidām nav pamata prognozēm, ka pašreizējais Covid-19 pieaugums varētu būtiski pasliktināt ekonomikas izaugsmes perspektīvas, jo gan Eiropā, gan Latvijā ekonomika jau ir salīdzinoši labi pārvarējusi iepriekšējos uzliesmojumus, taču ieilgusī nenoteiktība arī neļauj sagaidīt tālāku strauju ekonomisko izaugsmi.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem apgrozāmo līdzekļu grants un algu subsīdija būs pieejama līdz janvāra beigām

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 30. novembrī lēma pagarināt atbalsta saņemšanas periodu pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem.

Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos ierobežojumus, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta arī pēc šā gada 15. novembra. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 31. janvārim.

Atsevišķām nozarēm sniegt savus pakalpojumus saistībā ar epidemioloģisko  drošību un sabiedrības veselības aizsardzību joprojām ir liegts. Uz ārkārtējās situācijas laiku pieņemtie ierobežojumi ilgs līdz nākamā gada 11. janvārim un tām nozarēm, kuras līdz tam laikam nevarēs strādāt, turpināsim sniegt atbalstu, lai palīdzētu uzņēmumiem noturēt sociāli atbildīgus  darbiniekus, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumu, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju par š.g. decembri un nākamā gada janvāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs:

  • NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība,
  • NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība,
  • NACE 92.00 Azartspēles un derības, 
  • NACE 56.30 Bāru darbība.  

Citi kvalificēšanās kritēriji un atbalsta apmēra nosacījumi abās programmās paliek nemainīgi.

Minēto atbalsta pagarināšanu pieļauj arī Eiropas Komisijas (EK) sagatavotie Pagaidu regulējuma grozījumi, kas pieņemti šā gada 18. novembrī. Ņemot vērā grozījumus EK Pagaidu regulējumā, apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā palielināts maksimālais atbalsta slieksnis saistīto uzņēmumu grupai no 1,8 miljoniem EUR līdz 2,3 miljoniem EUR.  

Ekonomikas ministrija prognozē, ka attiecīgo nozaru komersantiem atbalsta sniegšanai vēl divus mēnešus apgrozāmo līdzekļu granta programmā nepieciešams papildu finansējums 8,4 miljonu EUR apmērā, savukārt algu subsīdiju programmā – 9 miljoni EUR. 

Vienlaikus līdz ar grozījumiem abu atbalsta programmu noteikumos noteikts, ka uzņēmumiem iesniegums atbalsta saņemšanai par 2021. gada decembri un 2022. gada janvāri elektroniski jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz nākamā mēneša 15. datumam, t.i. attiecīgi līdz 2022. gada 15. janvārim un 15. februārim.

Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem algu subsīdiju programmā, noteikts, ja Nacionālā Veselības dienesta rīcībā nebūs informācija par darba ņēmēja, pašnodarbinātās personas vai patentmaksātāja vakcināciju pret Covid-19 vai pārslimošanu, tad VID pieprasīs pašnodarbinātai personai, patentmaksātājam vai darba devējam iesniegt citas ES dalībvalsts vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts izsniegtu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas izdots atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūnija regulai (ES) 2021/953.

Detalizēti ar grozījumiem MK 2020.gada 10.novembra Nr.676 “Noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (5.9. punkts) un grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos” (5.15. punkts) var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.

Kategorijas
Komunikācija Korupcija Uzņēmējdarbība

Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem

“Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem, visiem pretendentiem un pretendenta apakšuzņēmējiem – pārbaudāmiem,” otrdien, 30.novembrī, pēc sēdes sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, akcentējot, ka tas ir visas sabiedrības interesēs. Komisija sēdē turpināja trešajā lasījumā skatīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos.

Grozījumi paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt uz trīs gadiem, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Kā akcentēja K.Feldmans, komisijas ieskatā trīs gadu izslēgšanas termiņš ir samērīgs, ņemot vērā, ka pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā – jau šobrīd ir noteikts ilgāks izslēgšanas posms no dalības iepirkumos. Savukārt Eiropas Savienības Direktīva par publisko iepirkumu paredz dalībvalstīm iespēju izslēgt komersantus uz laiku līdz pieciem gadiem.

Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.

Likumprojekts paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.

Komisija turpinās skatīt trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Šī gada pēdējā investīciju projektu  kārtā pašvaldībām tiks piešķirti aizdevumi deviņu projektu realizēšanai

Šodien Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par atbalstītajiem pašvaldību investīciju projektiem valsts aizdevumu piešķiršanai Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai”, atbalstot iespēju saņemt  valsts aizdevumu tiem pašvaldību investīciju projektiem, kas izvērtēti projektu pieteikumu devītajā kārtā.

Ministrs Artūrs Toms Plešs; “Infrastruktūras labiekārtošana un satiksmes tīkla sakārtošana ir priekšnoteikums līdzsvarotai reģionālai attīstībai. Šogad ar VARAM atbalstu tiek īstenoti iedzīvotājiem nozīmīgi projekti visā Latvijā. Valsts aizdevumu programmu plānots turpināt arī 2022. gadā, tāpēc aicinu pašvaldības sekot līdzi iespējām pieteikties un īstenot investīciju projektus savos novados.”

Kopumā atbalstīti ir deviņi investīciju projekti sešās pašvaldībās, kopējais finansējums 8 346 594,13 eiro, aizņēmuma apmērs – 7 094 605,00 eiro. Projekti tiks īstenoti Ropažu, Aizkraukles, Kuldīgas un Augšdaugavas novados, kā arī valstspilsētās – Rīgā, un Jelgavā. 

Transporta infrastruktūras attīstībai apstiprināti pieci projekti no trim pašvaldībām, (aizdevums 6 178 706, 48 eiro) no kuriem lielākais – veloceļš Imanta – Daugavgrīva Rīgā.

Iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem tiks īstenots viens projekts Kuldīgas novadā (aizdevums 153 081,40 eiro).

Īres dzīvokļu izveidošanai tiks pārbūvēta pašvaldības īpašumā esoša ēka Ilūkstē, Augšdaugavas novadā (aizdevums 456 304,54 eiro).

Jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai atbalstīts  projekts Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas digitālā dvīņa izstrādei (aizdevums 347 270,00eiro).

Bet būvprojektu izstrāde projektiem, kuru īstenošana plānota no Eiropas Savienības fondu vai citiem finanšu līdzekļiem – atbalstīta būvprojekta izstrāde satiksmes infrastruktūrai Jelgavā (aizdevums 120 871,74 eiro).  

 Kā ziņots iepriekš, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, VARAM šogad paplašināja pašvaldību iespējas aizņemties, papildinot aizdevumu programmu ar iespēju projektus pieteikt arī: pašvaldības ēku pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai; īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona; pašvaldības meliorācijas sistēmas infrastruktūrai; būvprojektu izstrādei nozīmīgiem un lieliem investīciju projektiem, kā arī pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšanai. Tāpat, lai mazinātu Covid-19 izplatību, programmā iekļauts VARAM ierosinājums pašvaldībām saņemt valsts aizdevumu sociālo aprūpes centru pārbūvei vai pielāgošanai atbilstoši higiēnas prasībām.  

Arī devītajā kārtā svarīgs kritērijs aizdevuma saņemšanai ir projekta augsta gatavība – projekti būs jāpabeidz līdz 2022. gada beigām Piesakoties valsts aizdevuma saņemšanai, pašvaldībām jāņem vērā, ka investīciju projekta aizdevuma apmērs nevar būt lielāks par 85% no kopējām izmaksām, un pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums, kas nav mazāks par 15%.  

Paredzēts, ka pašvaldības valsts aizdevumus investīciju projektiem varēs saņemt arī 2022. gadā. Šobrīd VARAM izstrādā nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kurus ir plānots pieņemt līdz šī gada beigām.

Ar atbalstīto projektu sarakstu var iepazīties šeit.  

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Apstiprināts atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās, lauksaimniecības produktu pārstrādei un infrastruktūrai 2021. un 2022. gadā

Valdība 30. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts un ES atbalstu pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, paredzot atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās, lauksaimniecības produktu pārstrādei un infrastruktūrai 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” mērķis – lauku saimniecību un kooperācijas attīstības veicināšana. Pasākumā tiek atbalstītas dažādas investīcijas (tehnikas un iekārtu iegāde, būvju celtniecība u. c.) gan saimniecību konkurētspējai, gan ar vidi un klimatu saistītiem ieguldījumiem. Maksimālais atbalsta apjoms ir viens miljons eiro, kuru iespējams būvniecībai palielināt līdz diviem miljoniem eiro atbilstoši nosacījumiem.

Apakšapsākumā pieejamais finansējums tiks sadalīts trīs saimniecību grupām pēc to apgrozījuma, atsevišķi paredzot līdzekļus mazām, vidējām un lielām saimniecībām pēc LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu sadalījuma. Tiek paredzēts arī atsevišķais publiskais finansējums atbalstam ieguldījumiem lauku saimniecībās putnkopībā un cūkkopībā, kā arī atsevišķais finansējums atbalstam ieguldījumiem lauku saimniecībās siltumnīcu būvniecībai, veicinot mērķtiecīgus ieguldījumus.

Noteikumi noteic, ka atbalsta saņēmējiem vienā vai vairākos projektos ir jāīsteno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumi (noteikumos norādītā apmērā). Minētie ieguldījumi veicinās efektīvu vides prasību ievērošanu, kā arī ļaus uzlabot labturības apstākļus un samazināt siltumnīcefekta gāzu vai amonjaka emisiju.

Noteikumi paredz ieviest Tehnikas un iekārtu katalogu, kas paredz aizvietot iepirkuma procedūru, paātrinās projekta pieteikuma aizpildīšanu un izvērtēšanu, kā arī samazinās kļūdu iespējas izmaksu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanā un pārbaudē.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” mērķis – lauksaimniecības produkcijas pārstrādes attīstības veicināšana. Atbalsta pretendenti ir esoši pārstrādes uzņēmumi, ražotājs mājas apstākļos – juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājās, kā arī lauku saimniecība, kas plāno uzsākt lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Apakšpasākuma ietvaros tiks atbalstītas gan investīcijas tehnikas un iekārtu iegādē, gan būvniecībā.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” mērķis – lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras uzlabošana: valsts un pašvaldības nozīmes un koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošana, kā arī laukumu un pievedceļu izveide, ja to veic lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Noteikumi palīdzēs stiprināt lauksaimnieku kooperāciju lauksaimniecībā, paredzot atbalstu ieguldījumiem gan jaunizveidotās, gan esošās lauksaimniecību pakalpojumu kooperatīvajās sabiedrībās un to apvienībās.

Pārejas periodā 2021. un 2022. gadā pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpsākumos tiek paredzēts šāds finansējums:

“Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”– 187,2 miljoni eiro,

“ Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” – 23 miljoni eiro,

“ Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” – 10 miljoni eiro.