Izpratne par digitalizācijas pievienoto vērtību nostiprinās

SANDRIS GUNVALDIS, 29/08/2018

Post image for Izpratne par digitalizācijas pievienoto vērtību nostiprinās

Par jaunumiem mobilo sakaru iepirkumos žurnālam “Iepirkumi” stāsta SIA “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”) korporatīvo klientu dienesta direktors Edgars Grandāns.

– Cik iepirkumos gada laikā “LMT” piedalās kā pretendents un cik iepirkumu uzņēmums rīko pats?

– Iepirkuma mērķis ir efektīvi izvēlēties labāko iespējamo piegādātāju. Arī “LMT” nepārtraukti seko tam, lai procesi tiktu organizēti pēc iespējas efektīvāk un kvalitatīvāk. Zinām, ka gudri izvēlēts pakalpojumu sniedzējs palīdz mums ietaupīt laiku, resursus, strādāt efektīvāk un produktīvāk. Iepirkumus organizējam pēc nepieciešamības, parasti tie ir vairāki iepirkumi gadā.

Paši piedalāmies visos tajos iepirkumos – gan valsts un pašvaldību, gan uzņēmumu organizētajos iepirkumos – kur varam piedāvāt, mūsuprāt, labu un efektīvu pakalpojumu klientiem.

– Kā “LMT” vērtē Latvijā izveidojušos iepirkumu sistēmu?

– Redzam, ka publiskā sektora iepirkumos pakāpeniski pieaug izpratne, ka IKT jomā gudri izvēlēts pakalpojumu sniedzējs ar atbilstošu kvalitāti var palīdzēt iestādei efektīvāk organizēt savus procesus, ietaupot ierēdņu laiku, samazinot drukāto papīru daudzumu, saīsinot apmeklētāju rindas kabinetos, kas kopumā veido ievērojamu resursu ietaupījumu. Tāpēc aizvien biežāk iepirkumos tiek izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kur cena ir tikai viens no kritērijiem.

Sadarbība ar valsts un pašvaldību sektoru vienmēr bijusi viena no “LMT” prioritātēm – svarīgi, lai arī šajā sektorā ir pieejami kvalitatīvi un mūsdienīgi pakalpojumi, kas nodrošina platformu efektīvam darbam.

Saviem klientiem izveidojam individuālus piedāvājumus, kas pielāgoti tieši konkrētā uzņēmuma vai organizācijas vajadzībām. Tā kā valsts un pašvaldību iestādes parasti nopietni izvērtē, kā mobilo sakaru pakalpojumi var palīdzēt sasniegt mērķus, “LMT” ļoti bieži tiek izvēlēts par sadarbības partneri. Tas ir likumsakarīgi, jo mēs, kā tirgus līderis, ik gadu ieguldām tīkla un pakalpojumu attīstībā ievērojami vairāk nekā citi mobilo sakaru operatori.

Mobilo sakaru un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumos iestādēm noteikti nevajadzētu iet uz kompromisiem attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai pieejamību.

– Vai izmantojat EIS sistēmu?

– Jā, elektronisko iepirkumu sistēmu izmantojam, bet tas ir tikai instruments iepirkumu organizēšanai.

– Latvijā virzāmies uz digitālo valsts pārvaldi. “E – veselība”, par kuru “Iepirkumi” jau vēstīja, ir neveiksmīgs piemērs. Kādai būtu jābūt digitālajai valsts pārvaldei un, cik tāls ceļš mums vēl ir ejams līdz tai?

– Digitāla valsts pārvalde nenozīmē papīra dokumentu pārvēršanu elektroniskā formātā, tā ir izpratnes maiņa, kompetences paaugstināšana IKT jomā un gatavība mainīt visus procesus. Redzam, ka pakāpeniski izpratne par digitalizācijas pievienoto vērtību nostiprinās, un ceram, ka nākotnē aizvien retāki būs tādi gadījumi, kur e – projekta iepirkums tiek sadalīts vairākos atsevišķos, savstarpēji nesaistītos un neintegrējamos iepirkumos, bet pēc tam visi brīnās, ka rezultātā šīs daļas kopā nestrādā, un to salāgošana ir dārga un neproduktīva. Līdzīgi kā būvniecībā, arī šajā jomā ir jābūt vienam ģenerāluzņēmējam, kurš ir atbildīgs par visu sistēmas arhitektūru un darbību. Tas ir pasūtītāja izglītības un izpratnes jautājums.

– Kas notiek ar konkurenci IKT nozarē?

IKT nozarē konkurence ir spēcīga, un tas ir ļoti labi, jo konkurence ir attīstības virzītājspēks. Ne velti Latvijā ir vieni no pieejamākajiem un kvalitatīvākajiem mobilajiem sakariem Eiropā. IKT nozarē konkurentiem svarīgi atšķirties ar produktu, tā unikalitāti, nevis cenu. Katrs no nozares uzņēmumiem meklē kādu jaunu nišu, kādu inovāciju, veidu kā atšķirties.

Pasaule virzās uz mobilitāti visās jomās, visos pakalpojumos, tāpēc patlaban strauji attīstās dažādi mobilajās tehnoloģijās balstīti pakalpojumi gan patērētājiem, gan biznesiem. Līdz ar 5G ieviešanu iespējas vēl pieaugs, tāpēc nākotne solās būt ļoti interesanta. Viens no galvenajiem nākotnes virzieniem ir tehnoloģiju industrializācija jeb ieviešana ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Šeit darba lauks ir ļoti plašs, tādēļ vietas pietiks visiem.

– Kad sāks darboties 5G tīkls un kādas priekšrocības klientiem tas dos?

– Pāreja uz 5G būs sarežģītāka, nekā pāreja no 3G uz 4G, jo tā vairs nebūs vienkārši jaudīgāka interneta tehnoloģija. Tā būs dažādu nozaru – rūpniecības, viedo māju, transporta un citu – pilnīga pārtapšana, un tieši šeit slēpjas galvenais izaicinājums 5G ieviešanā.

5G ļaus izveidot plašus lietu interneta risinājumus, nodrošināt mākslīgajam intelektam nepieciešamo darbības ātrumu un jaudu vai attālinātas operācijas veikšanai – nepieciešamo darbības stabilitāti un drošību, izveidojot tieši tādus pakalpojuma parametrus, kādi nepieciešami konkrētajā situācijā. Tāpēc visiem – gan mobilo sakaru operatoriem, gan citu nozaru uzņēmumiem (partneriem un klientiem) būs jāsēžas pie viena galda, lai saprastu, tieši kāds 5G risinājums vajadzīgs, kā to nodrošināt un panākt, lai 5G strādātu organizācijas labā.

5G ieviešana ir ilgtermiņa process, kur paralēli notiek gan standartizācija, gan pirmie pilotprojekti tehnoloģijas iespēju izmantošanā. Paies zināms laiks arī 5G atbilstošu ierīču un sistēmu ražošanai un piegādāšanai tirgum. 5G ieviešana plašākā komerciālā lietošanā ir dažu tuvāko gadu jautājums.

Tomēr rokas klēpī salikuši sēdēt nevaram. Ņemot vērā, ka 5G tīkla ieviešana ir ilgtermiņa process, lielākā daļa pasaules operatoru 5G ieviešanai gatavojas, aprobējot dažādus pakalpojumus 4G vidē. Ja analizē dažādas tehnoloģijas, īpaši tas attiecas uz savienotajām automašīnām, tad tā daļa, kurai ir nepieciešama 5G funkcionalitāte, nav nemaz tik liela. Savienoto automašīnu gadījumā tas ir ļoti liels ātrums, ļoti maza aizture un energoefektivitāte. Tā ir ļoti maza daļa no visa pakalpojuma. 95% var realizēt jau šodien, un pie tā arī “LMT” šobrīd strādājam.

“LMT” jau ir ieguvis divas 5G frekvenču joslas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē, uzstādījis vairāk nekā 100 5G atbilstošu mobilo sakaru bāzes staciju Latvijā, iestājies “5G Automotive Association”, un uzsācis testus un pilotprojektus sadarbībā ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem, kā “Qualcomm”, infrastruktūras ražotāju “Nokia” un citiem.

– Cik daudz naudas līdzekļu “LMT” atvēl inovācijai?

– “LMT” ik gadu investē vairākus desmitus miljonu eiro infrastruktūras, tehnoloģiju un pakalpojumu inovācijās.

Latvijas uzņēmumiem kopumā jāveicina investīcijas izpētē un jaunu produktu attīstībā, lai mēs varētu radīt inovācijas, ar kurām konkurēt pasaulē, audzēt labklājību un veidot Latviju par viedvalsti.

– Cik svarīgs uzņēmuma izaugsmei patlaban ir ES fondu atbalsts?

– “LMT” nav aktīvi iesaistījies projektos, kas saistīti ar ES fondu atbalstu.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: