Integritātes pakts – jauns rīks iepirkuma uzraudzībā

SANDRIS GUNVALDIS, 11/09/2019

Post image for Integritātes pakts – jauns rīks iepirkuma uzraudzībā

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” jurists JĀNIS VEIDE žurnālam “Iepirkumi” stāsta par Latvijā pirmo reizi īstenoto instrumentu iepirkumu uzraudzībā – integritātes paktu. “Delna” Eiropas Komisijas finansētajā projektā “Integritātes pakts – pilsoniskās kontroles mehānisms ES fondu uzraudzībai” kopš 2016. gada 25. novembra uzraudzīja ES fondu līdzfinansētā Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) Skanstes tramvaja projekta iepirkumu uzraudzību.


– Kas ir integritātes pakts un kā “Delna” līdz tam nonāca?

– Kopš aizvadītā gadsimta 90. gadiem augsta riska projektos meklēja iespēju rast papildu atklātību. Tas attiecas arī uz augsta riska valstīm, kur investē. Integritātes pakta būtība ir šāda: projektā ir naudas devējs, naudas tērētājs un trešā neatkarīgā puse, kurai ir tiesības monitorēt, piedalīties visur un vēlāk ziņot par redzēto un rezultātiem. Šajā gadījumā ES fondi sniedza atbalstu RS ar nosacījumu, ka uzņēmums sadarbojas ar “Delnu” kā projekta neatkarīgo uzraugu. Integritātes pakts ir pilotprojekts visā Eiropā, to sponsorēja ES no atsevišķiem līdzekļiem. Izskanējušie mūsu nelabvēļu komentāri, ka mums naudu dod RS, lai mēs uzraudzītu Rīgas domi un RS, ir pilnīgas muļķības ar mērķi mūs diskreditēt. “Delnu” šajā projektā finansēja ES. Pavisam 11 ES dalībvalstīs uzraudzīja 17 projektu īstenošanas gaitu. Rīgā mēs uzraudzījām tramvaju infrastruktūras attīstības projektu, Polijā kolēģi no Štefana Batorija fonda uzrauga jaunas vilcienu līnijas 20 km garumā pārbūvi, kas izmaksā ļoti lielu naudas summu. Citās valstīs kolēģi arī uzrauga slimnīcu siltināšanu, IT nozarē jaunu programmu gatavošanu un citus projektus. Integritātes pakts nenosaka kaut kādu rāmi – var uzraudzīt jebkuras nozares projektus. Vissvarīgāk ir piesaistīt atbilstošus ekspertus un vadīt procesu, lai tas būtu pietiekami organizēts un pārskatāms. “Delna” no ES piešķirtās naudas publiskā iepirkuma konkursā meklēja juridiskos konsultantus. Nevaram būt eksperti visos jautājumos. Publiskajā iepirkumā atradām “COBALT Latvia” juridisko biroju, kas mums sniedza ļoti būtisku atbalstu sīko detaļiņu specifikācijās izķeršanā. Inženiertehniskās konsultācijas mums sniedza SIA “CMB”, to arī atradām publiskajā iepirkumā. Ar šiem ekspertiem gājām cauri visām tehniskajām specifikācijām un juridiskajām procedūrām, un sniedzām komentārus, aicinājām “RS” uzlabot vai mainīt attiecīgos punktus, lai padarītu procesu iespējami pieejamu visiem tirgus spēlētājiem. Arī visu procesu rezultātā identificējām problēmas, kas ir ne tikai “RS” vaina, bet arī Latvijas publisko iepirkumu vaina.

Kā līdz tam nonāca? ES, sadarbojoties ar mūsu mātes organizācijas “Transparency International” (TI) sekretariātu Berlīnē, sāka meklēt šos projektus. Bija vēlme rast rīku, lai saglābtu ES fondu izlietojumu. Ir zināms, ka vairāki triljoni eiro ES fondu naudas nonāk ēnu ekonomikā. Šo naudu izsaimnieko, nozog utt.. Izsaimniekotās naudas daudzums nesamazinājās, tāpēc sāka meklēt iespējas uzlabot projektu kvalitāti, samazināt izmaksas u.c. Nonāca pie integritātes pakta. Kopā ar TI sekretariātu sāka veidot pilotprojektu. Mums piedāvāja piedalīties – mēs nezinājām, ko mēs uzraudzīsim. Bijām piekrituši būt vien viens no projekta partneriem. Vēlāk sekoja projekta dokumentu gatavošana. Bez mūsu pašu zināšanas un klātbūtnes jautāja Finanšu ministrijai, vai ir kāds ES fondu projekts, kuram tā vēlētos šāda veida papildu uzraudzību. Ministrija piedāvāja divus projektus, nezinu, kurš bija otrs. EK izvēlējās Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstības projektu un mūs tam “piekabināja” klāt. Pirms projekta sākšanas “Delna” veica nopietnu, dēvēsim to par lobēšanas un skaidrošanas darbu. Tas bija vajadzīgs tāpēc, ka Latvijas ierēdniecība nebija informēta par integritātes paktu. Mūsu uzdevums bija skaidrot, ko mēs varam darīt un ko mēs varam panākt, un kāpēc ir labi šādus rīkus izmantot un iedzīvināt. Agrāk jau reiz bija mēģinājums kaut kādā mērā iedzīvināt šādu rīku – “Delna” bija klāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektā, tomēr to nevar uzskatīt par integritātes paktu tāpēc, ka projekta uzraudzībai ir jābūt no sākuma līdz beigām. LNB uzraudzībai mūs piesaistīja vien beigu posmā bez iespējām kaut ko ietekmēt. Mēs bijām klāt šajā projektā un neko darīt nevarējām. Skaidrošanas rezultātā izdevās ļoti laba sadarbība ar Centrļo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), Finanšu ministriju (FM) un Satiksmes ministriju. Visi bija ieinteresēti projekta īstenošanā, rezultātā mūsu kā monitora (uzrauga) tiesības un pienākumi tika jau minēti līgumā starp valsti un RS. Tas mums deva iespēju piekļūt visiem projekta dokumentiem. RS par šādu iespēju nebija priecīga un pārmeta FM un CFLA, ka tās neesot konsultējušās ar RS, gatavojot šos līguma punktus. Nodaļa par integritātes paktu līgumā palika. Nebūsim naivi, ja tas nebūtu pateikts no augstākas organizācijas RS, mēs, visticamāk, būtu izkārtnes, kas sēdētu uzgaidāmajā telpā un tālāk netiktu. Tālāk jau sākās projekta monitorēšana.

– Ko izdevās paveikt?

– Jau 2016. gada novembrī ar publisku pasākumu atklājām projektu. 2017. gada janvārī jau bijām panākuši, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aptur pirmo iepirkumu par būvprojekta gatavošanu. Vērtējot tehnisko specifikāciju, mēs saskatījām ne vienu vien punktu, kas, mūsuprāt, ierobežoja konkurenci. Uz nepieciešamību labot šos nosacījumus norādījām RS, tomēr tā nereaģēja. Tad kā iesaistītā persona vērsāmies IUB un aicinājām šos punktus izvērtēt. IUB secināja – iepirkums ir jāaptur un jāpārstrādā. Lai saprastu, cik absurdi rīkojās RS – iepirkuma dokumentācija bija pieejama uzņēmumā vien konkrētos laikos no plkst. 9 – 17, kad visi cilvēki strādā. Man tas 21. gadsimtā šķita pilnīgi absurdi. Apbrīnojami, tas izslēdz citu valstu komersantus. Tāda līmeņa iepirkumi ir par miljoniem eiro. Būvpprojekts bija par vairāk nekā 2 miljoniem eiro. Pirmais mūsu sasniegums bija, ka pēc kārtīgas izstrīdēšanās RS un iepirkumu komisijai, diezgan atklāti parādījām, ka mēs nebūsim klāt projektam, lai sēdētu un skatītos. Publiski paudām – mūsu mērķis ir aktīvi darboties.

Turpmāk sadarbība sāka veidoties nedaudz konstruktīvāka. Radās iespaids, ka otra puse saprata – mums ir iespējas un vēlme kaut ko mainīt. RS mainīja sadarbības veidu.

Nākamajā iepirkumā attieksme bija pilnīgi cita. Mēs bijām piesaistījuši juristus, ieguvuši “CMB” atbalstu. Darbojoties pie kopējās iepirkuma dokumentācijas, ne tikai pie specifikācijas, mums parasti bija vairāki simti komentāru. Jāatzīst, RS tos lielā daļā ņēma vērā. Pārstrādājot būvprojekta izstrādes iepirkumu, otrajā iepirkumā pieteicās daudz vairāk komersantu. Par uzvarētāju izvēlējās SIA “BRD projekts”. Mēs uzskatām – ieguvums bija konkurences paplašināšana. Mēs nodrošinājām lielāku konkurenci, iespēju piedalīties iepirkumā vairākām citām kompānijām.

Vienlaikus veidoja iepirkumu par zemā grīdas tramvaja piegādi, par tramvaja infrastrukrūtas pārbūvi. Bijām iesaistīti abos projektos. Par tramvajiem – “Delna” arī savā interneta vietnē publicēja atskaiti par punktiem, kur bija atšķirīgs skatījums. Zemās grīdas tramvaja iepirkuma dokumentācijas gatavošanā beigās mēs uzķērām nejauši, ka daži no specifikācijā iekļautajiem punktiem gandrīz pilnībā izslēdz konkurenci. Diezgan atklāti prasījām pamatojumus. RS izvēlētā pieeja un nosacījumi izslēdza gandrīz visus pasaules tramvaju piegādātājus, izņemot divus. Viena šā ražotāja produkti ik dienu brauc pa Rīgu.

Tā bija, visticamāk, nevēlēšanās, nevis nesaprašana mainīt šos punktus un tas rezultējās ar to, ka CFLA šo projektu apturēja. Protams, atceramies, ka projekta laikā notika apcietināšanas. Riski bija pārāk milzīgi, bija pārāk iespējami, ka notiks likumpārkāpumi. CFLA rīcība ir vairāk nekā apsveicama tāpēc, ka gadījumā, ja būtu maksāta nauda RS un beigās šajā projektā būtu atklājusies korupcija vai kāda cita prettiesiska rīcība, tad EK būtu jāatmaksā agrāk piešķirto naudu no valsts budžeta, nevis no RS līdzekļiem. Patlaban visi Latvijas cilvēki maksā par RS tērētajiem miljoniem un, iespējams, būtu, jāmaksā arī šajā gadījumā – par to, ka Rīgā ir ļoti labi un sadārdzināti tramvaji. Līdz tam nenokļuva tāpēc, ka projektu apturēja.
Vienlaikus notika būvniecības, sliežu pārbūves iepirkums. Daudzi projekta oponenti norādīja – 3 km tramvaja sliežu ceļš maksās 100 miljonus eiro. Tas ir anormāli daudz! Tomēr šis projekts paredzēja 3 km jaunu sliežu ceļa izbūvi un vienlaikus 12 km veco sliežu ceļu pārbūvi un pielāgošanu zemās grīdas tramvajam. Arī jauno tramvaju pirkums bija iekļauts šajā naudas summā. Nevēlos aizstāvēt projektu, saku, kā ir.

Sliežu pārbūves iepirkumu pārtrauca tāpēc, ka apturēja projektu.

– Vai Latvijā turpinās integritātes pakta slēgšanas praksi?

– No EK skatpunkta šo projektu redz kā vienu no visveiksmīgākajiem ES. Mēs arī šā gada jūlijā saņēmām balvu no ES ombuda – kā vieni no labākajiem projektu īstenotājiem. “Delnas” un RS projekts bija viens no visinteresantākajiem arī tāpec, ka tajā bija visi šova elementi: interesantas norises iepirkumos, pilsonisko akrīvistu protesti un apcietināšanas. ES noteikti vēlas šāda uzraudzības modeļa turpinājumu. Ir skaidri signāli par to, Komisijā tam redz jēgu. No materiālā skatpunktiem vērtējot – no integritātes paktu īstenošanas citās valstīs aptuvenā iepirkuma cenas un citu izdevumu samazinājums ir aptuveni 30%. Tas ir taustāms rezultāts!

Nav noslēpums – šis projekts ES izmaksātu vairāk – 70 miljonu eiro, Rīgas pilsētai vairāk nekā 25 miljonus eiro. “Delna”” par projekta uzraudzību varēja saņemt augstākais 356 000 eiro. Augsta riska valstīs neatkarīgi eksperti iedrošina iepirkuma kponkursos piedalīties citus dalībniekus, cena uzreiz krīt un piespiež tirgu pašregulēties, nevis visu sarunāt. Mums ir jāpateicas mūsu sadarbības partneriem: mums bija ļoti laba sadarbība ar visām valsts iestādēm – ar CFLA, ar IUB un ar Finanšu ministriju. Šis iestādes dara lielisku darbu. To pārstāvji arī bija priecīgi, ka mēs bijām klāt projekta īstenošanas procesā. Šī bija pirmā reize, kad kāds cilvēks/organizācija runā par iepirkumiem no iekšienes. Atklāti stāstot, kā top specifikācijas, kā notiek iepirkuma process. Pirmā reize, kad valsts redzēja un kaut nedaudz saprata šo procesu. Par to esam saņēmuši valsts iestāžu pateicību. Uzskatām, ka integritātes projekti noteikti būtu jāturpina kā monitoringi sabierībā ieinteresētajiem projektiem ar augstiem riskiem. Piemēram, ja nebūtu nopirkti elektrovilcieni, vajadzētu slēgt integritātes paktu šim projektam. Debatējams ir jautājums, kādiem konkrēti nosacījumiem ir jāatbilst projektam, lai slēgtu integritātes paktu.

Ja viss izdosies, nākotnē mūsu iecere ir darboties reģionos, censties apmācīt aktīvistus vai vietējās NVO, stāstot kādas ir viņu tiesības saņemt atbildes un iedrošināt nevalstiskās organizācijas.

– Kādas problēmas, monitorējot Skanstes projektu, identificējāt Latvijas iepirkumu vidē?

– Tās attiecas uz plašu iepirkumu loku Latvijā. Mēs visu laiku runājam par citu valstu komersantu piesaisti lielajos iepirkumos un saskaramies ar sertifikātu pielīdzināšanas problēmu. Viena no iepirkuma būtiskām sastāvdaļām būvniecībā ir eksperti – būvuzraugs, inženiertehniķis, būvdarbu vadītājs. Iepirkumā ir jāparāda, ka spēsi to nodrošināt ar attiecīgajām personām atbilstoši prasītajai izglītībai. Mēs sapratām – lai pielīdzinātu citviet Eiropā iegūtu sertifikātu Latvijas sertifikātam, ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Tas nereti neaprobežojas ar vienu mēnesi, kā rezultātā vienkārši nevar šis citas valsts komersants paspēt uzrakstīt iepirkuma piedāvājumu, pielīdzināt savus sertifikātus un iesniegt. Šķiet, diezgan absurdi: es saprastu, ja vēl uzņēmēji ārpus ES vēlētos piedalīties, būtu ieguvuši sertifikātus, bet ES šiem standartiem būtu jābūt vienādiem visās valstīs. Kāpēc sertifikāta pielīdzināšna aizņem tik ilgu laiku? Kāpēc ir birokrātija? Nemaz nerunājot par to, ka iepirkumu nolikumu teksti, specifikāciju teksti nav pieejami angļu valodā. Labi, es saprotu, RS arī teica – ja mēs tulkojam, ir jāuzņemas atbildība par tulkoto tekstu tā interpretācijas gadījumā, tāpēc mēs netulkojam, uzticam to otrai pusei. Mēs aicinājām RS, tā ir sistēmiska problēma, ne tikai RS, tulkot kaut vai pirmo lapaspusi, lai cilvēki saprot, par ko ir runa, kas tas ir par iepirkumu. Saņēmām atbildi, ka uzņēmēji meklē iepirkumus pēc kodiem, nevis pēc atslēgvārdiem. Es, iespējams, neesmu tik ļoti iedziļinājies, bet domāju, ka tas būtu solis uz priekšu, ja mēģinātu tulkot un uzrunāt uzņēmējus citās valodās.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: