R\u012bgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) \u201c\u0112nu ekonomikas indeksa Baltijas valst\u012bs\u201d rezult\u0101ti r\u0101da, ka \u0113nu ekonomikas apjoms Latvij\u0101 2017. gad\u0101 tom\u0113r ir palielin\u0101jies, neskatoties uz tautsaimniec\u012bbas izaugsmi. Izteikts procentos no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP), \u0113nu ekonomikas lielums 2017. gad\u0101 Latvij\u0101 ir bijis 22%, bet Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 \u2013 18,2%.<\/p>\n
Gada laik\u0101 \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 k\u0101pusi par 1,3%, Igaunij\u0101 par 2,8% un Lietuv\u0101 par 1,7% no iek\u0161zemes kopprodukta.<\/b><\/p>\n
P\u0113c ilg\u0101ka laika \u0113nu ekonomikas apjoms Latvij\u0101 ir audzis, jo no 2014. l\u012bdz 2016. gadam \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvars krita par aptuveni 1% gad\u0101. Savuk\u0101rt gan Lietuv\u0101, gan Igaunij\u0101 \u0113nu ekonomikas l\u012bmenis k\u0101pj jau tre\u0161o gadu p\u0113c k\u0101rtas. <\/p>\n
Lai ar\u012b IKP p\u0113rn k\u0101pa par 4,5% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2016. gadu, bet Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) administr\u0113to kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumu (nodok\u013cu) bija 7,7%, \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 pieaug. \u0112nu ekonomikas pieaugums, nevis samazin\u0101\u0161an\u0101s situ\u0101cij\u0101, kad ir v\u0113rojama ekonomikas izaugsme un palielin\u0101s kop\u0113jie ie\u0146\u0113mumi no nodok\u013ciem, ir satrauco\u0161a paz\u012bme.<\/b><\/p>\n
\nTautsaimniec\u012bbas pieaugumam Latvij\u0101 ir vair\u0101ki izskaidrojumi. Iesp\u0113jams, ka ekonomikas izaugsme valst\u012b ir strauj\u0101ka un kop\u0113jais ekonomikas apjoms ir liel\u0101ks, nek\u0101 to par\u0101da statistika. Pie \u0161\u0101das situ\u0101cijas \u0113nu ekonomikas apjoms var palielin\u0101ties, pat ja palielin\u0101s kop\u0113jie nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi. Otrs iemesls ir probl\u0113mas, kas saist\u012btas ar kontroles meh\u0101nismu darb\u012bbu un uz\u0146\u0113m\u0113ju attieksmi pret nodok\u013cu maks\u0101\u0161anu. Ekonomikai pieaugot, parasti mazin\u0101s ar\u012b \u0113nu ekonomikas apjoms. Ja uz\u0146\u0113mumi tom\u0113r neredz iemeslu maks\u0101t vair\u0101k nodok\u013cu ar\u012b ekonomikas aug\u0161upejas laik\u0101, politikas veidot\u0101jiem vajadz\u0113tu uzdot jaut\u0101jumu – k\u0101p\u0113c tas t\u0101 notiek? Protams, var \u0137erties pie kontroles meh\u0101nismu stiprin\u0101\u0161anas, bet pirms to dar\u012bt vajadz\u0113tu atcer\u0113ties, ka uz\u0146\u0113m\u0113ju nodok\u013cu maks\u0101\u0161anas uzved\u012bba nereti ir spogulis politikas veidot\u0101ju darbam, tostarp uzticam\u012bbai, ka nodok\u013cos maks\u0101to naudu izlieto pareiziem m\u0113r\u0137iem. Izskat\u0101s, ka \u0161\u0101da uzticam\u012bba Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ju vid\u016b joproj\u0101m nav izplat\u012bta par\u0101d\u012bba.<\/p>\n
2017. gad\u0101 visaugst\u0101kais \u0113nu ekonomikas l\u012bmenis Latvij\u0101 ir v\u0113rojams R\u012bgas re\u0123ion\u0101 un Kurzem\u0113.<\/b> Nozaru griezum\u0101 visaugst\u0101kais \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvars ir b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113, sasniedzot 35,2%, kas gan ir samazin\u0101jums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 38,5% 2016. gad\u0101. P\u0113t\u012bjuma dati ar\u012b liecina, ka nav izteiktu at\u0161\u0137ir\u012bbu starp \u0113nu ekonomikas apjomu liel\u0101kos vai maz\u0101kos Latvijas uz\u0146\u0113mumos. Tas 2017. gad\u0101 atkar\u012bb\u0101 no uz\u0146\u0113muma lieluma bija robe\u017e\u0101s no 21% l\u012bdz 24%.<\/p>\n
No kop\u0113j\u0101 \u0113nu ekonomikas apjoma visliel\u0101ko \u012bpatsvaru 2017. gad\u0101 vis\u0101s Baltijas valst\u012bs veido aplok\u0161\u0146u algas<\/b>, proti, Latvij\u0101 45.5% no kop\u0113j\u0101s \u0113nu ekonomikas, bet Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101 attiec\u012bgi 55% un 41.7%. Vid\u0113j\u0101 algas da\u013ca procentos, ko uz\u0146\u0113m\u0113ji sl\u0113pj no valsts, 2017. gad\u0101 ir relat\u012bvi l\u012bdz\u012bga Latvij\u0101 un Igaunij\u0101 (attiec\u012bgi 20,9% un 18,1%), bet nedaudz maz\u0101ka Lietuv\u0101 (15.2%). Savuk\u0101rt tie\u0161i ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161ana, kas Latvij\u0101 veido aptuveni 37,2% no visas \u0113nu ekonomikas, ir komponente, kas joproj\u0101m nosaka liel\u0101ko \u0113nu ekonomikas apjomu at\u0161\u0137ir\u012bbu Baltijas valstu vid\u016b. Proti, lai ar\u012b Latvij\u0101 vid\u0113j\u0101 ien\u0101kumu da\u013ca procentos, ko uz\u0146\u0113m\u0113ji sl\u0113pj no valsts, 2017. gad\u0101 ir samazin\u0101jusies l\u012bdz 17,1% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 18,5% gadu agr\u0101k, t\u0101 aizvien ir liel\u0101ka nek\u0101 Igaunij\u0101 (9,7%) un Lietuv\u0101 (12,8%). <\/p>\n
Ir cer\u012bbas, ka nodok\u013cu reformas rezult\u0101t\u0101 Latvij\u0101 n\u0101kamajos gados mazin\u0101sies ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161anas komponente. Tom\u0113r maz\u0101k ticams, ka mazin\u0101sies ar\u012b aplok\u0161\u0146u algas, jo \u0161\u012bs probl\u0113mas risin\u0101\u0161anai ieviest\u0101 reforma var izr\u0101d\u012bties nepietieko\u0161i efekt\u012bva, bet to r\u0101d\u012bs laiks. Nevar aizmirst ar\u012b par darbinieku neuzr\u0101d\u012b\u0161anas komponenti, sevi\u0161\u0137i kontekst\u0101 ar darbasp\u0113ka iztr\u016bkumu valst\u012b un ar to saist\u012bto neleg\u0101l\u0101 darbasp\u0113ka iesp\u0113jamo pl\u016bsmu, kas var rad\u012bt probl\u0113mas jau tuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113. Darbinieku neuzr\u0101d\u012b\u0161anas apjoms Baltijas valst\u012bs 2017. gad\u0101 ir saglab\u0101jies l\u012bdz\u012bgs 2016. gada l\u012bmenim \u2013 7,4% Latvij\u0101, 6,1% Lietuv\u0101 un 6,5% Igaunij\u0101.\u201d<\/p>\n
P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti liecina ar\u012b par to, ka Lietuva aizvien izce\u013cas ar visaugst\u0101ko kuku\u013cdo\u0161anas l\u012bmeni Baltijas valst\u012bs, sevi\u0161\u0137i attiec\u012bb\u0101 uz valsts pas\u016bt\u012bjumiem. Atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tiem, 2017. gad\u0101 Lietuvas uz\u0146\u0113mumi vid\u0113ji maks\u0101ja 10,1% no l\u012bguma summas, lai nodro\u0161in\u0101tu valsts pas\u016bt\u012bjumu. Latvij\u0101 un Igaunij\u0101 \u0161ie r\u0101d\u012bt\u0101ji ir attiec\u012bgi 5.1% un 3,9% no l\u012bguma summas. <\/p>\n
Saska\u0146\u0101 ar p\u0113t\u012bjuma datiem, uz\u0146\u0113mumi Baltijas valst\u012bs joproj\u0101m ir relat\u012bvi apmierin\u0101ti ar VID darb\u012bbu. <\/b>Latvij\u0101 un Lietuv\u0101 2017. gad\u0101 apmierin\u0101t\u012bba ar VID ir nedaudz palielin\u0101jusies, savuk\u0101rt Igaunij\u0101 samazin\u0101jusies. Igaunij\u0101 ir samazin\u0101jusies ar\u012b apmierin\u0101t\u012bba ar valsts nodok\u013cu politiku, kur uz\u0146\u0113m\u0113ji uzr\u0101da zem\u0101ku apmierin\u0101t\u012bbu nek\u0101 Latvij\u0101 un Lietuv\u0101. T\u0101pat Igaunij\u0101 ir samazin\u0101jusies apmierin\u0101t\u012bba ar biznesa likumdo\u0161anas kvalit\u0101ti, savuk\u0101rt Latvij\u0101 un Lietuv\u0101 \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir uzlabojies. \u0160iem r\u0101d\u012bt\u0101jiem Igaunijas politikas veidot\u0101jiem b\u016btu j\u0101piev\u0113r\u0161 nopietna uzman\u012bba, jo tie vismaz da\u013c\u0113ji izskaidro relat\u012bvi lielo \u0113nu ekonomikas pieaugumu Igaunij\u0101 2017. gad\u0101.<\/p>\n
Savuk\u0101rt apl\u0113ses par uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides ietekmi uz Baltijas valstu uz\u0146\u0113mumu darb\u012bbu liecina, ka augst\u0101s nodok\u013cu likmes aizvien ir viens no vissvar\u012bg\u0101kajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem tie\u0161i Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113jiem. Cerams, ka ieviest\u0101s nodok\u013cu reformas Latvij\u0101 tuv\u0101kajos gados \u0161o situ\u0101ciju uzlabos, mazinot at\u0161\u0137ir\u012bbas Baltijas valstu starp\u0101. Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji ir ar\u012b daudz vair\u0101k neapmierin\u0101ti ar situ\u0101ciju attiec\u012bb\u0101 uz normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma nenoteikt\u012bbu. Savuk\u0101rt politisk\u0101 nestabilit\u0101te ir liela probl\u0113ma vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs, bet korupcija un citu uz\u0146\u0113mumu negod\u012bga prakse ir izteikti noz\u012bm\u012bgas probl\u0113mas Lietuv\u0101. <\/p>\n
VIEDOK\u013bI<\/span><\/strong><\/p>\n Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kameras (LTRK) priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js J\u0101nis Endzi\u0146\u0161<\/b>:<\/p>\n “Lai ar\u012b nenogursto\u0161i gadiem run\u0101jam par to, ka \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 ir p\u0101r\u0101k liela, k\u0101 ar\u012b rakst\u0101m pl\u0101nus un dom\u0101jam idejas, k\u0101 to samazin\u0101t, diem\u017e\u0113l, \u0161ogad atkal apjoms ir pieaudzis. Tas ir \u013coti satrauco\u0161i un slikti, jo \u012bpa\u0161i br\u012bd\u012b, kad kop\u0113j\u0101 ekonomika valst\u012b pieaug. \u0160is p\u0113t\u012bjums ir veikts par 2017. gadu, kad nodok\u013cu reforma v\u0113l nebija veikta, t\u0101d\u0113\u013c paredzam, ka tie\u0161i 0% likme reinvest\u0113tajai pe\u013c\u0146ai var\u0113tu b\u016bt b\u016btisks instruments tam, lai uz\u0146\u0113m\u0113ji b\u016btu motiv\u0113ti uzr\u0101d\u012bt savu darb\u012bbu daudz liel\u0101k\u0101 apjom\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di ar\u012b saruks \u0113nu ekonomika \u0161aj\u0101 da\u013c\u0101. Ierasts, ka tajos gados, kad ekonomika aug, \u0113nu ekonomikai ir tendence samazin\u0101ties, t\u0101d\u0113\u013c izveidojusies situ\u0101cija ir diezgan savdab\u012bga. Protams, ja v\u0113rt\u0113jam progresu asto\u0146u gadu \u0161\u0137\u0113rsgriezum\u0101, tad s\u016bdz\u0113ties nevaram, bet \u0161\u012b gada rezult\u0101ti tom\u0113r ir satrauco\u0161i. Iesp\u0113jams, ka tiem risin\u0101jumiem, kas v\u0113rsti uz \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anu, ir j\u0101b\u016bt radik\u0101li cit\u0101d\u0101kiem nek\u0101 tie ir pa\u0161reiz, lai gala beig\u0101s m\u0113s ietu uz priek\u0161u, nevis kristu atpaka\u013c v\u0113l liel\u0101k\u0101s \u0113n\u0101s.\u201d<\/p>\n VID \u0123ener\u0101ldirektora p.i. Dace Pel\u0113k\u0101<\/b>: Par \u0113nu ekonomikas indeksu<\/span><\/strong><\/p>\n SSE Riga p\u0113t\u012bjums \u201c\u0112nu ekonomikas indekss Baltijas valst\u012bs\u201d tiek izstr\u0101d\u0101ts reizi gad\u0101, izmantojot Baltijas valstu uz\u0146\u0113m\u0113ju aptaujas. P\u0113t\u012bjuma autori ir SSE Riga Ilgtsp\u0113j\u012bga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. T\u0101lis Putni\u0146\u0161. Lai apr\u0113\u0137in\u0101tu \u0113nu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeks\u0101 ir iek\u013cauti apr\u0113\u0137ini par neuzr\u0101d\u012btajiem uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumiem, nere\u0123istr\u0113tajiem vai sl\u0113ptajiem darbiniekiem, k\u0101 ar\u012b neuzr\u0101d\u012btaj\u0101m \u201eaplok\u0161\u0146u\u201d alg\u0101m. Jaun\u0101kaj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 galven\u0101 uzman\u012bba piev\u0113rsta apl\u0113s\u0113m par \u0113nu ekonomiku 2017. gad\u0101 un tendenc\u0113m 2009.\u20132017. gad\u0101. <\/p>\n
\n\u201cPatiess gandar\u012bjums ir redz\u0113t, ka apmierin\u0101t\u012bba ar Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta darbu Latvij\u0101 pieaug. Tas noz\u012bm\u0113, ka ejam pareizaj\u0101 virzien\u0101. Protams, v\u0113l daudz ir j\u0101izdara, lai pa\u0161reiz\u0113jo attieksmi v\u0113l vair\u0101k uzlabotu. Manupr\u0101t, viens no atsl\u0113gas v\u0101rdiem ir \u201cpa\u013c\u0101v\u012bba\u201d. M\u016bsu m\u0113r\u0137is ir veidot neitr\u0101las, uz pa\u013cau\u0161anos balst\u012btas attiec\u012bbas ar nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jiem. Piem\u0113ram, pa\u013cau\u0161an\u0101s uz to, ka VID fokus\u0113jas uz god\u012bgas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides nodro\u0161in\u0101\u0161anu, sodot negodpr\u0101t\u012bgos komersantus. Pa\u013cau\u0161an\u0101s uz to, ka konsult\u0101cij\u0101s sniegt\u0101 inform\u0101cija ir skaidra, un n\u0101kamaj\u0101 konsult\u0101cij\u0101 t\u0101 netiks interpret\u0113ta cit\u0101d\u0101k\u201d.<\/p>\n