Aizvad\u012btais gads publisko iepirkumu nozarei \u2013 iepirkumu r\u012bkot\u0101jiem, pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, iepirkumu uzraugiem \u2013 bija \u013coti svar\u012bgs. S\u0101k\u0101m praktiski piem\u0113rot tr\u012bs Eiropas Savien\u012bbas (ES) jauno direkt\u012bvu noteikumus. Patlaban akt\u012bvi norisin\u0101s to ievie\u0161anas darbs, pas\u016bt\u012bt\u0101ju apm\u0101c\u012bba un neskaidro jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161ana. Paral\u0113li identific\u0113jam nianses, pie kur\u0101m j\u0101str\u0101d\u0101. Kopum\u0101 atskatoties uz aizvad\u012bto gadu un pl\u0101nojot n\u0101kamo, viens no svar\u012bg\u0101kajiem jaut\u0101jumiem ir p\u0101reja uz elektroniskajiem iepirkumiem, kam seko saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma izv\u0113les krit\u0113rija pla\u0161\u0101ka izmanto\u0161ana un l\u012bgumu izpildes kontroles pilnveido\u0161ana iepirkumu proced\u016br\u0101s. <\/p>\n
L\u012bgana p\u0101reja uz elektroniskajiem iepirkumiem <\/span><\/strong><\/p>\n Elektronisko iepirkumu virzien\u0101 esam g\u0101ju\u0161i jau vair\u0101kus gadus un turpin\u0101sim ar\u012b n\u0101kamgad \u2013 ievie\u0161ot inform\u0101cijas sist\u0113mas praks\u0113 un turpinot darbu pie pla\u0161\u0101kas iepirkumu elektroniz\u0101cijas. <\/p>\n Pak\u0101peniski ir uzs\u0101kta Elektronisko iepirkumu sist\u0113mas (EIS) pied\u0101v\u0101jumu iesnieg\u0161anas funkcionalit\u0101tes izmanto\u0161ana un no n\u0101kam\u0101 gada s\u0101kuma \u0161\u012b funkcionalit\u0101te oblig\u0101ti izmantojama faktiski visos iepirkumos. \u0160obr\u012bd pieg\u0101d\u0101t\u0101ji ir apmierin\u0101t\u0101ki ar sist\u0113mas darb\u012bbu k\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ji. Pieg\u0101d\u0101t\u0101ju ieguvums ir iesp\u0113ja iesniegt pied\u0101v\u0101jumus iepirkuma proced\u016br\u0101s elektroniski \u2013 nedruk\u0101jot dokumentu kaudzes un ar t\u0101m nedodoties pie pas\u016bt\u012bt\u0101ja. Savuk\u0101rt pas\u016bt\u012bt\u0101ju vid\u016b dzirdama zin\u0101ma kurn\u0113\u0161ana par to, ka process ir smagn\u0113js, sist\u0113mas darb\u012bba ir gr\u016bti saprotama. Protams, s\u0101kums nekad nav viegls gan t\u0101p\u0113c, ka ir j\u0101p\u0101rvar iek\u0161\u0113j\u0101 pretest\u012bba pie\u0146emt jauno un main\u012bt ierastos procesus, gan ar\u012b ir veicams darbs, lai pilnveidotu un vienk\u0101r\u0161otu sist\u0113mas darb\u012bbu, sabalans\u0113jot normat\u012bvo aktu pras\u012bbas ar lietot\u0101ju \u0113rt\u012bb\u0101m un vajadz\u012bb\u0101m. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c p\u0101reja uz elektronisku pieteikumu un pied\u0101v\u0101jumu iesnieg\u0161anu ir pl\u0101nota pak\u0101peniski, lai pieg\u0101d\u0101t\u0101ji un pas\u016bt\u012bt\u0101ji sp\u0113tu apg\u016bt sist\u0113mas darb\u012bbu, tiktu nov\u0113rstas nepiln\u012bbas un rasta iesp\u0113ja vienk\u0101r\u0161ot un optimiz\u0113t sist\u0113m\u0101 veicamos procesus, lai tie b\u016btu lietot\u0101jiem draudz\u012bgi. \u0160obr\u012bd ar\u012b esam identific\u0113ju\u0161i jaut\u0101jumus, kas risin\u0101mi ar normat\u012bvo aktu groz\u012bjumiem, piln\u012bg\u0101k piel\u0101gojot regul\u0113jumu, lai elektroniski veicamie procesi sniegtu liel\u0101ku resursu ietaup\u012bjumu, nevis tikai elektronisk\u0101 vid\u0113 dubl\u0113tu l\u012bdz \u0161im ierastos pap\u012br\u0101 veicamos procesus. Lab\u0101kai izmai\u0146u p\u0101rvald\u012bbai Finan\u0161u ministrija, Iepirkumu uzraudz\u012bbas birojs un Valsts re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra ir pl\u0101nojusi past\u0101v\u012bgu un v\u0113l cie\u0161\u0101ku sadarb\u012bbu, tiecoties nodro\u0161in\u0101t ar\u012b maksim\u0101li saska\u0146otu komunik\u0101ciju, lai sekm\u0113tu procesu un potenci\u0101lie ieguvumi, ko var sniegt pakalpojumu elektroniz\u0101cija, ar\u012b praktiski k\u013c\u016btu pieejami un saj\u016btami ikvienam. <\/p>\n Turpin\u0101ms darbs pie Eiropas vienot\u0101 iepirkuma proced\u016bras dokumenta (EVIPD) integr\u0101cijas EIS. J\u0101atz\u012bst, ka EVIPD izmanto k\u016btri un liela da\u013ca pas\u016bt\u012bt\u0101ju ir skeptiski noska\u0146oti un nesaskata t\u0101 sniegt\u0101s priek\u0161roc\u012bbas. Uzreiz gan j\u0101piebilst, ka EVIPD vienm\u0113r ir ticis pl\u0101nots k\u0101 l\u012bdzeklis administrat\u012bv\u0101 sloga mazin\u0101\u0161anai pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, atvieglojot to piedal\u012b\u0161anos iepirkumos, dodot iesp\u0113ju s\u0101kotn\u0113ji nesniegt visus dokumentus, bet apliecin\u0101t savu atbilst\u012bbu pras\u012bb\u0101m un paredzot, ka konkr\u0113tos dokumentus prasa vien potenci\u0101lajam uzvar\u0113t\u0101jam. Ja Latvij\u0101 m\u0113s esam sp\u0113ju\u0161i atrisin\u0101t jaut\u0101jumu par izsl\u0113g\u0161anas nosac\u012bjumu elektronisku p\u0101rbaudi, izmantojot Latvijas re\u0123istros eso\u0161\u0101s zi\u0146as, t\u0101dej\u0101di esot priek\u0161\u0101 daudz\u0101m ES valst\u012bm, tad jaut\u0101jums par zi\u0146u ieg\u016b\u0161anu no cit\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm gan valstu nost\u0101jas, gan tehnisku iemeslu, gan ar\u012b ar datu aizsardz\u012bbu saist\u012btu iemeslu d\u0113\u013c ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ks. EVIPD liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir kompromiss, apzinoties, ka Eiropas Savien\u012bbai (ES) nebija iesp\u0113ju atrisin\u0101t jaut\u0101jumu par visu dal\u012bbvalstu datu b\u0101zu savieto\u0161anu, proti, uzreiz zi\u0146as elektronisk\u0101 veid\u0101 ieg\u016bt no citu valstu re\u0123istriem. Lai ar\u012b instruments ir v\u0113rt\u0113jams attur\u012bgi, ir j\u0101mekl\u0113 risin\u0101jums, k\u0101 mazin\u0101t t\u0101 ietekmi uz pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, lai b\u016btu iesp\u0113jams sa\u012bsin\u0101t pieteikumu un pied\u0101v\u0101jumu izv\u0113rt\u0113\u0161anai nepiecie\u0161amo laiku un \u0101tr\u0101k var\u0113tu non\u0101kt l\u012bdz iepirkuma proced\u016bras rezult\u0101tam. <\/p>\n V\u0113l viens no darb\u012bbas virzieniem ir elektronisko r\u0113\u0137inu ievie\u0161ana iepirkuma proced\u016br\u0101s. Eiropas Savien\u012bba ir noteikusi, ka jau no n\u0101kam\u0101 gada pavasara pas\u016bt\u012bt\u0101jiem ir pien\u0101kums pie\u0146emt un apstr\u0101d\u0101t pieg\u0101d\u0101t\u0101ju izrakst\u012btos elektroniskos r\u0113\u0137inus, kas atbilst Eiropas Elektronisko r\u0113\u0137inu standartam. Min\u0113tais standarts jau ir apstiprin\u0101ts un \u0161obr\u012bd norit darbs pie nepiecie\u0161am\u0101 regul\u0113juma izstr\u0101des. \u0160eit gan uzreiz j\u0101piemin, ka Eiropas Savien\u012bbas amb\u012bcija p\u0101rej\u0101 uz elektroniskajiem r\u0113\u0137iniem ir daudz liel\u0101ka un min\u0113t\u0101 pien\u0101kuma noteik\u0161ana publiskajos iepirkumos ir tikai pirmais solis. J\u0101dom\u0101, ka n\u0101kotn\u0113 elektronisko r\u0113\u0137inu izmanto\u0161ana iepirkumos, citos dar\u012bjumos, ko veic pas\u016bt\u012bt\u0101ji, k\u0101 pat dar\u012bjumos starp citiem saimniecisk\u0101s darb\u012bbas veic\u0113jiem var k\u013c\u016bt oblig\u0101ta. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c \u0161aj\u0101 br\u012bd\u012b ir piev\u0113r\u0161ama b\u016btiska uzman\u012bba regul\u0113juma j\u0113gpilnai ievie\u0161anai, lai maksimiz\u0113tu ieguvumus n\u0101kotn\u0113. <\/p>\n Elektronisko sist\u0113mu ievie\u0161anu publisko iepirkumu jom\u0101 caurvij ar\u012b tiek\u0161an\u0101s uz da\u017e\u0101du inform\u0101cijas snieg\u0161anas pien\u0101kumu mazin\u0101\u0161anu un iesp\u0113ju politikas veido\u0161anai, iepirkumu norises uzraudz\u012bbai, statistikas pien\u0101kumu izpildei nepiecie\u0161amo inform\u0101ciju ieg\u016bt iepirkuma proces\u0101, pareizaj\u0101 br\u012bd\u012b un pareizaj\u0101 apjom\u0101, lai t\u0101 neb\u016btu j\u0101sniedz atsevi\u0161\u0137u p\u0101rskatu veid\u0101. Ar\u012b \u0161im jaut\u0101jumam m\u0113s pastiprin\u0101ti piev\u0113rs\u012bsim uzman\u012bbu \u0161\u0101 gada laik\u0101. <\/p>\n N\u0101kamais solis b\u016bs t\u0101 sauk\u0101 l\u012bgumu re\u0123istra ievie\u0161ana, ko paredz ar\u012b Latvijas tre\u0161ais nacion\u0101lais atv\u0113rt\u0101s p\u0101rvald\u012bbas r\u012bc\u012bbas pl\u0101ns. Ja \u0161obr\u012bd vienviet Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja t\u012bmek\u013cvietn\u0113 re\u0101laj\u0101 laik\u0101 ir pieejama inform\u0101cija gan par izsludin\u0101tajiem iepirkumiem, gan tajos pie\u0146emtajiem l\u0113mumiem, tad situ\u0101cija ar inform\u0101ciju par nosl\u0113gtajiem l\u012bgumiem ir sadrumstalota un par to izpildi apkopot\u0101 veid\u0101, liel\u0101koties, pieejama ar gada nob\u012bdi. Ir izv\u0113rt\u0113jamas iesp\u0113jas un risin\u0101jumi \u0161\u012bs inform\u0101cijas nodro\u0161in\u0101\u0161anai vienviet, lai veicin\u0101tu atkl\u0101t\u012bbu un mazin\u0101tu administrat\u012bvo slogu un resursu pat\u0113ri\u0146u inform\u0101cijas ieg\u016b\u0161anai, k\u0101 ar\u012b t\u0101s uztur\u0113\u0161anai pas\u016bt\u012bt\u0101ju t\u012bmek\u013ca vietn\u0113s, tostarp gan jebkur\u0161 interesents, gan m\u0113s k\u0101 politikas veidot\u0101ji var\u0113tu ieg\u016bt aktu\u0101lu inform\u0101ciju par nosl\u0113gto l\u012bgumu izpildi. <\/p>\n Kopum\u0101 v\u0113l\u0113tos uzsv\u0113rt, ka iepirkumu elektroniz\u0101cija ir neatgriezenisks process un Finan\u0161u ministrija r\u016bp\u012bgi pietur\u0113sies pie m\u0113r\u0137a maksim\u0101li p\u0101riet uz elektronisko inform\u0101cijas apmai\u0146u tur, kur tas ir lo\u0123iski pamatoti un racion\u0101li. Vienlaikus \u0161aj\u0101 jom\u0101 nepiecie\u0161ama abu pu\u0161u iesaiste, t\u0101p\u0113c aicin\u0101m ar\u012b pieg\u0101d\u0101t\u0101jus un pas\u016bt\u012bt\u0101jus akt\u012bvi sniegt priek\u0161likumus elektronisko sist\u0113mu pilnveido\u0161anai.<\/p>\n Atbalsts inov\u0101cij\u0101m un strat\u0113\u0123iska pieeja <\/span><\/strong><\/p>\n Ir daudz diskut\u0113ts par to, ka zem\u0101k\u0101s cenas izmanto\u0161ana pied\u0101v\u0101jumu v\u0113rt\u0113\u0161an\u0101 nav v\u0113lama, t\u0101 viet\u0101 ir j\u0101nosaka saimnieciski visizdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums, bet situ\u0101cij\u0101, kad tiek izv\u0113l\u0113ts saimnieciski visizdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums, m\u0113s dzirdam p\u0101rmetumus, ka pied\u0101v\u0101juma izv\u0113le notiek uz subjekt\u012bvu krit\u0113riju pamata un tiks p\u0101rmaks\u0101ts. Paral\u0113li m\u0113s visi esam dzird\u0113ju\u0161i, ka Latvij\u0101 nesekm\u0113jas ar inov\u0101cij\u0101m, uz kuru veicin\u0101\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu nor\u0101da ar\u012b Eiropas Komisija un Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cija (OECD). Noteikti esam dom\u0101ju\u0161i, ka inov\u0101cijas ir kaut kas sare\u017e\u0123\u012bts un ar mums nesaist\u012bts, tirg\u016b viss ir pieejams, neko jaunu m\u0113s nevaram iedom\u0101ties un \u0161\u0101du risin\u0101jumu ieg\u0101de ir sare\u017e\u0123\u012bta. Paties\u012bb\u0101 par inovat\u012bvu var uzskat\u012bt jebko kas apmierina m\u016bsu vajadz\u012bbas efekt\u012bv\u0101k par tirg\u016b eso\u0161ajiem produktiem. Turkl\u0101t inov\u0101ciju veicin\u0101\u0161anai nemaz tik daudz nav j\u0101dara. Ies\u0101kumam pietiktu, ja tehnisk\u0101s specifik\u0101cijas tiktu veidotas ar apraksto\u0161\u0101m un funkcion\u0101l\u0101m pras\u012bb\u0101m, nevis strikti defin\u0113jot visus preces, pakalpojuma vai b\u016bvdarbu parametrus, un par pied\u0101v\u0101juma izv\u0113les krit\u0113riju noteiktu saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. Citu valstu prakse saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma izmanto\u0161an\u0101 ir da\u017e\u0101da, taj\u0101 skait\u0101 atbilsto\u0161i direkt\u012bv\u0101m ir iesp\u0113jams noteikt, ka attiec\u012bb\u0101 uz noteikt\u0101m prec\u0113m, pakalpojumiem vai b\u016bvdarbiem nedr\u012bkst v\u0113rt\u0113t tikai ieg\u0101des izmaksas. Tom\u0113r j\u0101apzin\u0101s, ka ne jau pati saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma v\u0113rt\u0113\u0161ana ir pa\u0161m\u0113r\u0137is – m\u0113r\u0137im jau s\u0101kotn\u0113ji ir j\u0101b\u016bt sa\u0146emt lab\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu un lab\u0101ko iesp\u0113jamo pakalpojumu par visatbilsto\u0161\u0101ko cenu. Tom\u0113r bez skaidriem, objekt\u012bviem un praks\u0113 izmantojamiem krit\u0113rijiem tas nav iesp\u0113jams. Ier\u0113d\u0146i vieni pa\u0161i \u0161os krit\u0113rijus neizdom\u0101s un, diem\u017e\u0113l, nav iesp\u0113jami ar\u012b univers\u0101li krit\u0113riji, t\u0101d\u0113\u013c ir b\u016btiska daudz liel\u0101ka nozaru organiz\u0101ciju aktivit\u0101te un iesaiste sadarb\u012bb\u0101 ar Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroju \u0161o krit\u0113riju un to piem\u0113ro\u0161anas metodikas izstr\u0101d\u0113. K\u0101 Iepirkumu Gada konferences laik\u0101 uzsv\u0113ra Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja vad\u012bt\u0101ja Dace Gaile, tad nozarei ir j\u0101k\u013c\u016bst par da\u013cu probl\u0113mas risin\u0101jumam, pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 t\u0101 b\u016bs da\u013ca no probl\u0113mas. Tie\u0161i praktiski izmantojamu krit\u0113riju un to piem\u0113ro\u0161anas metodikas izstr\u0101dei b\u016bs iz\u0161\u0137iro\u0161a loma virz\u012bb\u0101 uz saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma izv\u0113les pla\u0161\u0101ku izmanto\u0161anu. \u0160aj\u0101 virzien\u0101 \u0161ogad un noteikti ar\u012b tuv\u0101ko gadu laik\u0101 akt\u012bvi str\u0101d\u0101sim.<\/p>\n V\u0113l k\u0101ds b\u016btisks un arvien vair\u0101k apspriests jaut\u0101jums ir par soci\u0101lo krit\u0113riju izmanto\u0161anu iepirkumos. \u0160obr\u012bd pas\u016bt\u012bt\u0101jiem un nozaru p\u0101rst\u0101vjiem nav \u012bsti skaidra priek\u0161stata, ko var paveikt ar soci\u0101lo krit\u0113riju starpniec\u012bbu. Bie\u017ei vien soci\u0101lo krit\u0113riju neizmanto\u0161anas iemesls ir pieredzes un p\u0101rliec\u012bbas tr\u016bkums. Liel\u0101 da\u013c\u0101 gad\u012bjumu pas\u016bt\u012bt\u0101ji, \u012bpa\u0161i, ja runa ir par ES fondu projektiem, baid\u0101s no k\u013c\u016bd\u0101m, kas var noz\u012bm\u0113t finan\u0161u korekcijas, papildus skaidrojumus un procesa vilcin\u0101\u0161anos. T\u0101d\u0113\u013c pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir vienk\u0101r\u0161\u0101k izv\u0113l\u0113ties pied\u0101v\u0101jumu ar viszem\u0101ko cenu, jo tas ir matem\u0101tiski p\u0101rbaud\u0101ms un taj\u0101 k\u013c\u016bd\u012bties gandr\u012bz nav iesp\u0113jams. Savuk\u0101rt pie saimniecisk\u0101 izdev\u012bguma vienm\u0113r var diskut\u0113t, vai krit\u0113rijs ir saist\u012bts ar l\u012bguma priek\u0161metu. Nereti var atrast k\u0101du aspektu, kas pamatos, k\u0101p\u0113c nav saist\u012bbas, un t\u0101d\u0113j\u0101di tiek zaud\u0113ts laiks. L\u012bdz\u012bgi ir ar soci\u0101lajiem krit\u0113rijiem. Liel\u0101 m\u0113r\u0101 pietr\u016bkst skaidru vadl\u012bniju. Ir pien\u0101cis laiks s\u0101kt par \u0161\u0101d\u0101m vadl\u012bnij\u0101m diskut\u0113t. K\u0101 papildu stimuls var\u0113tu b\u016bt ar\u012b Soci\u0101l\u0101 uz\u0146\u0113muma likuma pie\u0146em\u0161ana, kas kopum\u0101 var\u0113tu sekm\u0113t izpratni par soci\u0101lo jaut\u0101jumu noz\u012bm\u012bgumu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 un dot stimulu ar\u012b soci\u0101lo krit\u0113riju izstr\u0101dei. Vienlaikus ar\u012b Eiropas Komisija ir ap\u0146\u0113musies \u0161\u012b gada beig\u0101m sagatavot vadl\u012bnijas gan soci\u0101lajiem, gan inovat\u012bvajiem iepirkumiem, kas var\u0113tu b\u016bt labs atbalsts min\u0113to krit\u0113riju iedz\u012bvin\u0101\u0161an\u0101. <\/p>\n V\u0113l b\u016btisks virziens, kur\u0101 j\u0101str\u0101d\u0101 un j\u0101izgl\u012bto pas\u016bt\u012bt\u0101ji, ir iepirkumu l\u012bgumu izpildes kontrole. Nereti pas\u016bt\u012bt\u0101ji mald\u012bgi uzskata, ka iepirkums beidzas ar nosl\u0113gtu l\u012bgumu, ta\u010du sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kais darbs taj\u0101 br\u012bd\u012b tikai s\u0101kas! Veiksm\u012bgi nosl\u0113gts l\u012bgums v\u0113l negarant\u0113 rezult\u0101tu. L\u012bguma izpildes vad\u012bba ir posms, kas visbie\u017e\u0101k buks\u0113 un noved pie ne p\u0101r\u0101k laba rezult\u0101ta. Nereti iepirkuma sagatavo\u0161an\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101js pat neparedz, k\u0101 tiks vad\u012bta l\u012bguma izpilde un k\u0101 notiks piel\u0101go\u0161an\u0101s da\u017e\u0101d\u0101m izmai\u0146\u0101m. Nereti l\u012bgumos iestr\u0101d\u0101 it k\u0101 \u013coti skaistus, tom\u0113r praks\u0113 neizpild\u0101mus nosac\u012bjumus. Pozit\u012bvi, ka pas\u016bt\u012bt\u0101ji un valsts instit\u016bcijas aizvien vair\u0101k s\u0101k dom\u0101t par l\u012bguma izpildes kontroli. B\u016btisks ieguvums b\u016btu standartiz\u0113tu l\u012bgumu ievie\u0161ana b\u016bvniec\u012bb\u0101, pie kuru izstr\u0101des str\u0101d\u0101 Ekonomikas ministrija, kas dotu iesp\u0113ju veidot ar\u012b vienotu labo praksi l\u012bgumu izpildes vad\u012bb\u0101 un kontrol\u0113. Savu pienesumu noteikti dos darba laika uzskaites sist\u0113ma b\u016bvniec\u012bb\u0101. Likum\u0101 ir skaidri noteikts \u2013 b\u016bvdarbu iepirkumos ir j\u0101nor\u0101da visi apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ji un tos dr\u012bkst main\u012bt tikai ar pas\u016bt\u012bt\u0101ja piekri\u0161anu. Tom\u0113r nereti dzirdam, ka kontrol\u0113jo\u0161\u0101 iest\u0101de vai ar\u012b pats pas\u016bt\u012bt\u0101js konstat\u0113, ka b\u016bvobjekt\u0101 bez saska\u0146o\u0161anas darbus veic piln\u012bgi citi apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ji vai speci\u0101listi sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar l\u012bgum\u0101 nor\u0101d\u012btajiem, kuru izgl\u012bt\u012bba un pieredze neatbilst iepirkum\u0101 noteiktajai. <\/p>\n \u0160is ar\u012b iet roku rok\u0101 ar saimnieciski izdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma v\u0113rt\u0113\u0161anu \u2013 ne jau pati v\u0113rt\u0113\u0161ana ir pa\u0161m\u0113r\u0137is. M\u0113r\u0137im jau s\u0101kotn\u0113ji ir j\u0101b\u016bt \u2013 sa\u0146emt lab\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu un lab\u0101ko iesp\u0113jamo pakalpojumu. Turkl\u0101t alla\u017e j\u0101atceras, ka r\u012bkojamies ar publisko naudu. Par \u0161o naudu ir j\u0101cen\u0161as sa\u0146emt iesp\u0113jami vair\u0101k un lab\u0101k, kas ar\u012b veido pamatu v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijiem. Tie\u0161i t\u0101pat l\u012bguma izpild\u0113 ir j\u0101sp\u0113j sa\u0146emt pied\u0101v\u0101jum\u0101 apsol\u012bto kvalit\u0101ti un papildu labumus. Ar\u012b \u0161aj\u0101 virzien\u0101 tuv\u0101ko gadu laik\u0101 akt\u012bvi str\u0101d\u0101sim, radot praktiskos meh\u0101nismus l\u012bguma izpildes kontrolei un vad\u012bbai. <\/p>\n Kopum\u0101 j\u0101saka, ka darbs ar iepirkumiem ir nebeidzams, jo katru gadu turpin\u0101m iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101 ies\u0101kto un ar prieku v\u0113rojam, k\u0101 iestr\u0101d\u0101t\u0101s izmai\u0146as ievie\u0161as praks\u0113. Vissvar\u012bg\u0101kais, lai nest\u0101vam uz vietas \u2013 lai notiek izaugsme un pilnveido\u0161an\u0101s \u2013 tas, par ko s\u0101k\u0101m dom\u0101t \u0161aj\u0101 gad\u0101, n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 visdr\u012bz\u0101k \u012bstenosies. V\u0113l p\u0113c gada, iesp\u0113jams, sataust\u012bsim rezult\u0101tus! Lai mums izdodas j\u0113gpilni \u012bstenot visas pl\u0101not\u0101s izmai\u0146as! <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Aizvad\u012btais gads publisko iepirkumu nozarei \u2013 iepirkumu r\u012bkot\u0101jiem, pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, iepirkumu uzraugiem \u2013 bija \u013coti svar\u012bgs. S\u0101k\u0101m praktiski piem\u0113rot tr\u012bs Eiropas Savien\u012bbas (ES) jauno direkt\u012bvu noteikumus. Patlaban akt\u012bvi norisin\u0101s to ievie\u0161anas darbs, pas\u016bt\u012bt\u0101ju apm\u0101c\u012bba un neskaidro jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161ana. Paral\u0113li identific\u0113jam nianses, pie kur\u0101m j\u0101str\u0101d\u0101. Kopum\u0101 atskatoties uz aizvad\u012bto gadu un pl\u0101nojot n\u0101kamo, viens no svar\u012bg\u0101kajiem jaut\u0101jumiem ir p\u0101reja uz elektroniskajiem iepirkumiem, kam seko saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma izv\u0113les krit\u0113rija pla\u0161\u0101ka izmanto\u0161ana un l\u012bgumu izpildes kontroles pilnveido\u0161ana iepirkumu proced\u016br\u0101s.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[396],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/9079"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=9079"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/9079\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":9097,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/9079\/revisions\/9097"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=9079"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=9079"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=9079"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}