\u017durn\u0101ls Iepirkumi p\u0113ta, k\u0101 sokas ar ES fondu naudas ieguld\u012b\u0161anu un atkl\u0101j, ka netik\u0161ana pie ES atbalsta galvenok\u0101rt ir saist\u012bta ar k\u013c\u016bd\u0101m publisko iepirkumu veik\u0161an\u0101. Svar\u012bgi ar\u012b, ka ES fondu projektu \u012bsteno\u0161ana atpaliekam no pl\u0101not\u0101 grafika. <\/b><\/p>\n
ES fondi neb\u016bs dz\u012bv\u012bbas un n\u0101ves jaut\u0101jums<\/span><\/strong><\/p>\n Tuvojas nosl\u0113gumam 2017.gads un Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu pl\u0101no\u0161anas period\u0101 atliku\u0161i p\u0113d\u0113jie 3 gadi. Finan\u0161u Ministrijas (FM) k\u0101rt\u0113jais zi\u0146ojums liecina, ka fondu l\u012bdzek\u013cu izmaks\u0101 sasniegta aptuveni puse, ta\u010du gada pl\u0101ns var\u0113tu netikt piln\u012bb\u0101 izpild\u012bts. \u0160is ir ar\u012b starpposma gads, kad ir j\u0101sasniedz noteiktais invest\u012bciju apjoms un snieguma ietvars, lai nezaud\u0113tu Latvijas tautsaimniec\u012bbas izaugsmei nepiecie\u0161amo finan\u0161u rezervi 6% apm\u0113r\u0101. Uz\u0146\u0113m\u0113ju vid\u016b pav\u012bd dr\u016bmas v\u012bzijas par n\u0101kotni, kur\u0101 vairs neb\u016bs ES finans\u0113juma, savuk\u0101rt fondu p\u0101rvald\u012bt\u0101ji un ekonomikas eksperti nor\u0101da, ka situ\u0101cija ir p\u0101rsp\u012bl\u0113ta, daudzas probl\u0113mas var\u0113tu atrisin\u0101t rait\u0101k virzot Ministru Kabineta (MK) noteikumu izmai\u0146as un pa\u0161reiz\u0113jie apr\u0113\u0137ini liecina, ka fondu apjoms var\u0113tu samazin\u0101ties vien par 17%. Lai noskaidrotu re\u0101lo situ\u0101ciju un prognozes, \u017eurn\u0101ls Iepirkumi aptauj\u0101ja gan fondu p\u0101rvald\u012bt\u0101ju p\u0101rst\u0101vjus, gan nozaru un ekonomikas ekspertus. Aizvad\u012btais gads ar nelielu m\u012bnus z\u012bmi<\/span><\/strong><\/p>\n Saska\u0146\u0101 ar FM regul\u0101ro zi\u0146ojumu oktobra beig\u0101s, l\u012bdz 2017.gada 1. oktobrim apstiprin\u0101ti projekti par vair\u0101k k\u0101 2,2 miljardiem eiro, kas ir gandr\u012bz puse no kop\u0113j\u0101 pieejam\u0101 Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu finans\u0113juma 4,4 miljardiem eiro. T\u0101d\u0113j\u0101di 2017. gada septembr\u012b pieaugums bijis 2,2% jeb 96 miljoni eiro, turkl\u0101t nepilna m\u0113ne\u0161a laik\u0101 papildus apstiprin\u0101ti projekti par 77,7 milj. eiro. (Skat. Grafiks 1.) P\u0113d\u0113j\u0101 gada ceturksn\u012b apstiprin\u0101\u0161anai atliku\u0161i 147,9 milj. eiro, no kuriem oktobr\u012b kav\u0113ti 104,7 milj. eiro. K\u0101 nor\u0101da, FM valsts sekret\u0101ra vietnieks ES fondu jaut\u0101jumos Armands Eberhards, FM ikm\u0113ne\u0161a zi\u0146ojumu m\u0113r\u0137is ir operat\u012bvi inform\u0113t sabiedr\u012bbu un vald\u012bbu par ES fondu ievie\u0161anas progresu, ne tikai par pozit\u012bvaj\u0101m tendenc\u0113m, bet ar\u012b par nepiecie\u0161amo iesaisti \u0101tr\u0101kai l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anai, k\u0101 ar\u012b par iepriek\u0161 pie\u0146emto l\u0113mumu izpildi. FM ir ieviesusi projektu ievie\u0161anas pl\u0101nu uzraudz\u012bbas sist\u0113mu, sekojot l\u012bdzi finans\u0113jumu sa\u0146\u0113m\u0113ju iesniegtaj\u0101m maks\u0101jumu pl\u016bsm\u0101m, projektu iesniegumu iesnieg\u0161anas tempam, r\u0101d\u012bt\u0101ju sasnieg\u0161anas progresam. T\u0101d\u0113j\u0101di situ\u0101cija tiek regul\u0101ri kontrol\u0113ta un, vadoties p\u0113c ikm\u0113ne\u0161a rezult\u0101tiem, to iesp\u0113jams kori\u0123\u0113t. <\/p>\n Kopum\u0101 v\u0113rt\u0113jot 2017. gads gan ir ar nelielu m\u012bnus z\u012bmi. Saska\u0146\u0101 ar zi\u0146ojumu, maks\u0101jumu temps joproj\u0101m atpaliek no gada s\u0101kum\u0101 pl\u0101not\u0101. L\u012bdz 2017. gada 1. septembrim no kop\u0113j\u0101 pl\u0101na 257,5 milj. eiro izpild\u012bti 77,2 % (198,8 milj.eiro). Divus m\u0113ne\u0161us p\u0113c k\u0101rtas pl\u0101ns bijis izpild\u012bts divreiz maz\u0101k\u0101 apjom\u0101 un negat\u012bvajai nob\u012bdei ir tendence pieaugt.<\/p>\n K\u0101 skaidro Eberhards, da\u013c\u0113ji negat\u012bv\u0101 tendence saist\u012bta ar kav\u0113tajiem un neiesniegtajiem projektiem sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar savlaic\u012bgi iesniegtajiem. Probl\u0113ma veidojas, jo finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji bie\u017ei projekta iesnieg\u0161anu atliek uz p\u0113d\u0113jo br\u012bdi. \u201cLai nov\u0113rstu risku laika nob\u012bd\u0113s un projektu iesniedz\u0113ji r\u016bp\u012bg\u0101k piev\u0113rstu uzman\u012bbu projektu kvalit\u0101tei un termi\u0146u iev\u0113ro\u0161anai, turpm\u0101k Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra (CFLA) \u013coti kritiski izv\u0113rt\u0113s \u0161\u0101dus projekta iesnieg\u0161anas termi\u0146a pagarin\u0101jumus, pieprasot projekta iesniedz\u0113jiem detaliz\u0113tus skaidrojumus par kav\u0113\u0161an\u0101s iemesliem. Visp\u0101r\u0113js princips ir nepie\u013caut projektu iesnieg\u0161anas termi\u0146u pagarin\u0101jumus, jo katrs pagarin\u0101jums rada nob\u012bdes projektu ievie\u0161anas laik\u0101, attiec\u012bgi ietekm\u0113 ar\u012b finan\u0161u pl\u016bsmu kopum\u0101, kas var rezult\u0113ties ar neizpild\u012btiem Eiropas Komisijas nosac\u012bjumiem. T\u0101d\u0113\u013c projektu ievie\u0161anas pl\u0101nu discipl\u012bna ir kritiski svar\u012bga.\u201d <\/p>\n Saska\u0146\u0101 ar zi\u0146ojumu, liel\u0101k\u0101s negat\u012bv\u0101s novirzes maks\u0101jumu pl\u0101nu izpild\u0113 ir 4 priorit\u0101rajos virzienos: 1) 19,7 milj. eiro transporta jom\u0101 (ietaup\u012bjumi re\u0123ion\u0101lo ce\u013cu rekonstrukcij\u0101), 2) 9,5 milj. eiro energoefektivit\u0101tes jom\u0101 (daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju siltin\u0101\u0161anas pas\u0101kumi), 3) 6,7 milj. eiro vides un pa\u0161vald\u012bbu degrad\u0113to teritoriju revitaliz\u0101cijas jom\u0101, 4) 6,4 milj eiro nodarbin\u0101t\u012bbas jom\u0101 (jaunie\u0161u nodarbin\u0101t\u012bba un bezdarbnieku kvalifik\u0101cijas cel\u0161anai).<\/p>\n A. Eberhards gan mierina, ka situ\u0101cija tiek kontrol\u0113ta, tendences da\u017e\u0101du m\u0113ne\u0161u griezum\u0101 var krasi main\u012bties un uzsver, ka pagaid\u0101m par risku neizmantot visus pieejamos l\u012bdzek\u013cus spriest ir par agru: \u201cJau \u0161obr\u012bd darbojas vair\u0101ki risku mazino\u0161ie meh\u0101nismi ar m\u0113r\u0137i \u0161o risku iest\u0101\u0161anos nepie\u013caut, piem\u0113ram, veikti groz\u012bjumi, paredzot iesp\u0113ju veikt finans\u0113juma p\u0101rdales no maz\u0101k veiksm\u012bgajiem priorit\u0101rajiem virzieniem uz priorit\u0101t\u0113m ar liel\u0101ko iesp\u0113ju l\u012bdzek\u013cus invest\u0113t, tiek r\u012bkotas past\u0101v\u012bgas uzraudz\u012bbas s\u0113des ar ES fondu vad\u012bb\u0101 iesaist\u012btaj\u0101m iest\u0101d\u0113m, rodot operat\u012bvus risin\u0101jumus iez\u012bm\u0113taj\u0101m probl\u0113m\u0101m. K\u0101 ir min\u0113ts zi\u0146ojum\u0101, transporta jom\u0101 t\u0101s ir pozit\u012bvas neizpildes jeb ietaup\u012bjumi, ko attiec\u012bgi var\u0113s ieguld\u012bt citu papildu ce\u013cu rekonstru\u0113\u0161an\u0101. Savuk\u0101rt attiec\u012bb\u0101 uz nodarbin\u0101t\u012bbu, \u0161\u0101da negat\u012bva tendence ir iez\u012bm\u0113jusies d\u0113\u013c uz laiku aptur\u0113tiem maks\u0101jumiem, kas kopum\u0101 p\u0113c pl\u0101noto darb\u012bbu \u012bsteno\u0161anas tiks veikti pl\u0101notaj\u0101 apm\u0113r\u0101.\u201d<\/p>\n Ap\u0161auba priorit\u0101ros virzienus<\/span><\/strong><\/p>\n FM zi\u0146ojum\u0101 nor\u0101d\u012btos priorit\u0101ros virzienus k\u0101 diskutablus labpr\u0101t ap\u0161auba uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas nozares p\u0101rst\u0101vji. Lai ar\u012b vair\u0101kk\u0101rt\u012bgi nor\u0101d\u012bts, ka ES fondu invest\u012bcijas ir cie\u0161i saist\u012btas ar Latvijas tautsaimniec\u012bbas ilgtsp\u0113jas nodro\u0161in\u0101\u0161anu kopum\u0101 un ES fondu priorit\u0101rie virzieni iet kopsol\u012b ar Nacion\u0101lo att\u012bst\u012bbas pl\u0101nu (NAP), uz\u0146\u0113m\u0113ju p\u0101rst\u0101vji nor\u0101da, ka nereti atbalsta m\u0113r\u0137a nosaukumi ir saisto\u0161i, bet maldino\u0161i, jo, iedzi\u013cinoties deta\u013c\u0101s, ir skaidrs, ka aktivit\u0101te neatbilst vai apak\u0161nosac\u012bjumi iev\u0113rojami samazina uz\u0146\u0113mumu iesp\u0113ju piedal\u012bties. T\u0101pat tiek ap\u0161aub\u012bti ar\u012b priorit\u0101rie virzieni un tajos \u012bstenoto projektu lietder\u012bgums tautsaimniec\u012bbas ilgtsp\u0113j\u0101 un efektivit\u0101t\u0113. <\/p>\n Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kameras (LTRK) ES projektu da\u013cas vad\u012bt\u0101ja L\u012bga \u0100bola pozit\u012bvi v\u0113rt\u0113 vald\u012bbas l\u0113mumu apvienot fondu p\u0101rvald\u012b\u0161anu vien\u0101 instit\u016bcij\u0101, kas \u013cauj veidot vienotu pieeju un sistem\u0101tiskumu darbam, tom\u0113r nor\u0101da, ka da\u017ek\u0101rt instit\u016bciju p\u0101rst\u0101vjiem pietr\u016bkst tie\u0161i nozares redz\u0113juma un MK noteikumu izstr\u0101de, piel\u0101gojoties ES pras\u012bb\u0101m, var rad\u012bt aizkav\u0113\u0161anos. T\u0101pat vi\u0146a v\u0113rt\u0113, ka tie\u0161i p\u0101rlieka seko\u0161ana ES vadl\u012bnij\u0101m veicina situ\u0101ciju, kad l\u012bdzek\u013ci tiek ieguld\u012bti re\u0123ionos un iest\u0101d\u0113s, kas dr\u012bz p\u0113c tam tiek sl\u0113gtas un netiek izmantotas, vai nozar\u0113s, kas neattaisno uz t\u0101m likt\u0101s cer\u012bbas: \u201c\u0160\u0101du piem\u0113ru Latvij\u0101 ir ne mazums un t\u0101da prakse samazina tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bbu. Tautsaimniec\u012bbas galvenais dzinulis ir uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba. Kaut gan nereti liels uzsvars da\u017e\u0101d\u0101s programm\u0101s ir uz kult\u016bru un t\u016brismu. Nereti invest\u0113jam miljonus t\u0101d\u0101s izgl\u012bt\u012bbas programm\u0101s, kur re\u0123ion\u0101 vai valst\u012b nav piepras\u012bjuma. Piem\u0113ram, viesm\u012bl\u012bbas un t\u016brisma specialit\u0101te \u2013 b\u016bsim re\u0101li \u2013 re\u0123ionos nodarbin\u0101t\u012bba \u0161aj\u0101s nozar\u0113s nav tik liela un m\u0113s neesam t\u016brisma lielvalsts. Toties nereti tr\u016bkst tie\u0161i tehnisko speci\u0101listu \u2013 galdniec\u012bb\u0101, met\u0101lapstr\u0101d\u0113 u.c.. T\u0101pat ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 ar\u012b pasaules tendences \u2013 p\u0113c k\u0101diem speci\u0101listiem ir piepras\u012bjums,\u201d rosina dom\u0101t \u0100bola. Vi\u0146a aicina p\u0101rskat\u012bt glob\u0101lo valsts ilgtermi\u0146a strat\u0113\u0123iju no praktisk\u0101s dz\u012bves puses un tai piel\u0101got ES l\u012bdzek\u013cus k\u0101 papildus jaudas tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bbai.<\/p>\n Savuk\u0101rt \u201cLuminor Banks\u201d ekonomists P\u0113teris Strauti\u0146\u0161 kopum\u0101 atzin\u012bgi v\u0113rt\u0113 priorit\u0101ros virzienus un finans\u0113juma ieguld\u012bjumu tajos, ta\u010du v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu, ka l\u012bdzek\u013cu pielietojumam j\u0101b\u016bt orient\u0113tam uz ilgtsp\u0113j\u012bgu att\u012bst\u012bbu: \u201cVienm\u0113r esmu atbalst\u012bjis ES fondu izlieto\u0161anu ce\u013cu rekonstrukcijai. Tas nav pas\u0101kums ar \u013coti lielu un t\u016bl\u012bt\u0113ju ietekmi uz izaugsmi, ta\u010du bez \u0161\u012bm invest\u012bcij\u0101m arvien liel\u0101ka da\u013ca valsts k\u013c\u016btu nesasniedzama. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ES nauda pal\u012bdz aizpild\u012bt naudas defic\u012btu p\u0101rej\u0101 no vienas industri\u0101l\u0101s civiliz\u0101cijas (PSRS) uz n\u0101kamo, v\u0113l topo\u0161o, p\u0113c pirm\u0101s sabrukuma. Ar\u012b ieguld\u012bjumi energoefektivit\u0101t\u0113 ir apsveicami, ta\u010du r\u016bp\u012bgi j\u0101seko, kur tie veikti. Ekonomiskais ieguvums viet\u0101s, kur tiek samazin\u0101ts l\u0113ta viet\u0113j\u0101 kurin\u0101m\u0101 (\u0161\u0137eldas) pat\u0113ri\u0146\u0161, neb\u016bs liels. T\u0101pat ir kritiski j\u0101izv\u0113rt\u0113 da\u017e\u0101du apdz\u012bvoto vietu ilglaic\u012bg\u0101s izredzes \u2013 vai nosiltin\u0101t\u0101s m\u0101jas n\u0101kotn\u0113 nepaliks tuk\u0161as, k\u0101 jau ir noticis ar sabiedriskaj\u0101m celtn\u0113m. \u0160is pats arguments ir ar\u012b par degrad\u0113to teritoriju revitaliz\u0101ciju \u2013 ir vair\u0101kas pils\u0113tas, kur tas ir \u013coti svar\u012bgi. Pirmk\u0101rt, Daugavpil\u012b un R\u0113zekn\u0113 \u2013 te ir liels bezdarbs, cilv\u0113ki ar iema\u0146\u0101m ra\u017eo\u0161an\u0101, lielas no PSRS mantot\u0101s ra\u017eo\u0161anas \u0113kas, kur\u0101s var\u0113tu ien\u0101kt investori, bet neb\u016btu pr\u0101t\u012bgi invest\u0113t neperspekt\u012bv\u0101s viet\u0101s, kuras p\u0113c tam netiek pietiekami vai visp\u0101r noslogotas.\u201d Kopum\u0101 darbs norit p\u0113c pl\u0101na<\/span><\/strong><\/p>\n A. Eberhards skaidro, ka katra gada beig\u0101s notiek intens\u012bvs darbs pie n\u0101kam\u0101 gada invest\u012bciju pl\u0101na un progno\u017eu izstr\u0101des: \u201c2018. gads ir jo \u012bpa\u0161i svar\u012bgs, jo tas ir pirmais starpposma gads, kad ir j\u0101sasniedz noteiktais invest\u012bciju apjoms un snieguma ietvars, lai nezaud\u0113tu Latvijas tautsaimniec\u012bbas izaugsmei tik svar\u012bgo un nepiecie\u0161amo finan\u0161u rezervi 6% apm\u0113r\u0101. \u0160obr\u012bd visu ES fondu vad\u012bb\u0101 iesaist\u012bto fokuss ir v\u0113rsts uz projektu ievie\u0161anas veicin\u0101\u0161anu, taj\u0101 skait\u0101 ikm\u0113ne\u0161a pl\u0101nu izpildes discipl\u012bnas stiprin\u0101\u0161anu, regul\u0101ri uzraugot, k\u0101 novirzes ietekm\u0113 kritiskos starpposma finan\u0161u m\u0113r\u0137us, ko noteikusi Eiropas Komisija (EK), operat\u012bvi rodot iesp\u0113ju risin\u0101t konstat\u0113tos noz\u012bm\u012bg\u0101kos projektu l\u012bme\u0146a riskus.\u201d<\/p>\n Ar\u012b P\u0113teris Strauti\u0146\u0161 ir pozit\u012bvi noska\u0146ots un neredz pamatu satraukumam vai fondu neizpildes riskam: \u201cIr teiciens, ka atrisin\u0101t pirmos 95% probl\u0113mu ir l\u0113t\u0101k nek\u0101 atliku\u0161os 5%. Pl\u0101nojot tik sare\u017e\u0123\u012btu procesu k\u0101 ES fondu apg\u016b\u0161ana, nekad nevar\u0113s sasniegt simtprocent\u012bgu efektivit\u0101ti. Vienm\u0113r kaut kas main\u012bsies, da\u017ek\u0101rt neapg\u016b\u0161anas iemesli pa\u0161i par sevi ir apsveicami, k\u0101 \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 zem\u0101kas ce\u013cu b\u016bves izmaksas. Ja tiek pl\u0101nots apg\u016bt 100% no fondiem noteikt\u0101 laika period\u0101, tad 100% nekad netiks sasniegti. Tad ir j\u0101risk\u0113 un j\u0101pl\u0101no, teiksim, 120%, bet tad kaut kam var pietr\u016bkt. Neesmu \u012bpa\u0161i satraukts par \u0161o situ\u0101ciju. Darbs ar pa\u0161reiz\u0113j\u0101 perioda fondiem turpin\u0101sies l\u012bdz 2022.-23. gadam. Ar\u012b iepriek\u0161\u0113j\u0101 period\u0101 s\u0101kum\u0101 bija neizpildes, bet tad naudu p\u0101rdal\u012bja, un galu gal\u0101 praktiski nekas netika zaud\u0113ts.\u201d<\/p>\n Uz\u0146\u0113m\u0113ju satraukumam nav pamata<\/span><\/strong><\/p>\n ES fondu atbalsts ir bijis noz\u012bm\u012bgs faktors Latvijas izaugsmes veicin\u0101\u0161an\u0101 un ar ES finans\u0113jumu ir \u012bstenots daudz sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgu projektu infrastrukt\u016bras, uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un soci\u0101laj\u0101 jom\u0101. T\u0101pat noz\u012bm\u012bga loma ES fondu finans\u0113jumam ir bijusi ar\u012b da\u017e\u0101du struktur\u0101lo reformu veicin\u0101\u0161an\u0101, bet nevar apgalvot, ka bez fondu l\u012bdzek\u013ciem neb\u016btu nek\u0101das izaugsmes vai p\u0101rmai\u0146u, skaidro A.Eberhards: \u201cAr\u012b p\u0101rejas posmos starp ES fondu pl\u0101no\u0161anas periodiem, kad ekonomik\u0101 iepl\u016bst maz\u0101ks ES fondu finans\u0113jums, Latvijas ekonomikai ir bijusi pozit\u012bva izaugsme un ir tiku\u0161as \u012bstenotas reformas. Vienlaikus nevar noliegt, ka ES fondu finans\u0113jums atsevi\u0161\u0137\u0101m tautsaimniec\u012bbas jom\u0101m ir noz\u012bm\u012bgs, \u012bpa\u0161i tas sak\u0101ms attiec\u012bb\u0101 uz b\u016bvniec\u012bbu un zin\u0101tni.\u201d Lai ar\u012b da\u017e\u0101d\u0101s nozar\u0113s ik pa br\u012bdim izskan ba\u017eas, ka l\u012bdz ar 2020.gadu un fondu perioda nosl\u0113gumu, finans\u0113juma atbalsts strauji samazin\u0101sies un uz\u0146\u0113m\u0113jiem saruks iesp\u0113jas ieguld\u012bt att\u012bst\u012bb\u0101, nozares eksperti un fondu p\u0101rvald\u012bt\u0101ji aicina saglab\u0101t mieru. <\/p>\n P\u0113teris Strauti\u0146\u0161 nor\u0101da, ka fondu finans\u0113juma samazin\u0101jums ir \u013coti p\u0101rsp\u012bl\u0113ta probl\u0113ma: \u201cN\u0101kamaj\u0101 period\u0101 fondi nekur nepazud\u012bs. Tie gandr\u012bz noteikti b\u016bs maz\u0101ki procentu\u0101li no Latvijas IKP. Tas gan neizsl\u0113dz, ka absol\u016btajos skait\u013cos naudas b\u016bs pat vair\u0101k, jo IKP b\u016bs liel\u0101ks. ES fondi samazin\u0101sies strauj\u0101k, ja izaugsme b\u016bs sp\u0113c\u012bg\u0101ka, t\u0101tad b\u016bs iesp\u0113ja vair\u0101k invest\u012bciju finans\u0113t ar pa\u0161u resursiem. Ekonomik\u0101 nav iesp\u0113jams veikt kontrol\u0113tus eksperimentus k\u0101 fizik\u0101, vismaz ne makro m\u0113rog\u0101. Ta\u010du 2016. gad\u0101 notiku\u0161ais ir \u013coti tuvu \u0161\u0101dam eksperimentam. ES fondu aprite strauji samazin\u0101j\u0101s vair\u0101k nek\u0101 uz pusi. V\u0113rt\u0113ju, ka \u0161\u012b iemesla d\u0113\u013c Latvijas IKP pieaugums saruka apm\u0113ram uz pusi, par 2 procentpunktiem. Nepat\u012bkami, bet ne katastrofa. To noteica kav\u0113\u0161an\u0101s ar politiskiem l\u0113mumiem. T\u0101pat svar\u012bgi zin\u0101t, ka invest\u012bcijas jeb ieguld\u012bjumi pamatl\u012bdzek\u013cos Latvij\u0101 tipisk\u0101 gad\u0101 ir nedaudz virs 20% no IKP. Savuk\u0101rt neto naudas pl\u016bsma no ES uz Latviju ir ap 3% no IKP vid\u0113ji pl\u0101no\u0161anas period\u0101. ES fondi ir svar\u012bgi, bet tie nav dz\u012bv\u012bbas un n\u0101ves jaut\u0101jums. Ja neb\u016btu fondu, b\u016btu nedaudz j\u0101samazina pat\u0113ri\u0146\u0161, lai var\u0113tu vair\u0101k invest\u0113t no pa\u0161u resursiem. V\u0113l cit\u0101di uz to paskatoties \u2013 no Eiropas vid\u0113ji gad\u0101 sa\u0146emam summu, kas l\u012bdzin\u0101s 2\/3 no sagaid\u0101m\u0101 IKP pieauguma \u0161ogad.\u201d <\/p>\n Armands Eberhards uzsver, ka ES fondu finans\u0113jums b\u016bs pieejams n\u0101ko\u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 un pat pesimistisk\u0101k\u0101s prognozes nav t\u0101das, kas var\u0113tu izrais\u012bt uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides sabrukumu: \u201cFinan\u0161u ministrija ir model\u0113jusi da\u017e\u0101dus scen\u0101rijus potenci\u0101lajam samazin\u0101jumam un ietekme tiek l\u0113sta diapazon\u0101 no 6-30 %. K\u0101 re\u0101l\u0101kais scen\u0101rijs tiek uzskat\u012bts, ka samazin\u0101jums var\u0113tu b\u016bt l\u012bdz 17 %. Vienlaikus \u0161ie scen\u0101riji ir provizoriski un liel\u0101ka skaidr\u012bba par Latvijai pieejamo finans\u0113jumu no ES fondiem p\u0113c 2020.gada b\u016bs p\u0113c tam, kad Eiropas Komisija b\u016bs public\u0113jusi priek\u0161likumu par ES daudzgadu finan\u0161u sh\u0113mu p\u0113c 2020. gada, kas var\u0113tu notikt 2018. gada maij\u0101.\u201d<\/p>\n K\u0101 nor\u0101da LTRK p\u0101rst\u0101ve L\u012bga \u0100bola, ar\u012b p\u0113c fondu pl\u0101no\u0161anas perioda beig\u0101m uz\u0146\u0113m\u0113jiem joproj\u0101m b\u016bs pieejams pla\u0161s atbalsta kl\u0101sts, bet b\u016bs vair\u0101k nezin\u0101mo un vair\u0101k patst\u0101v\u012bga darba: \u201cB\u016bs pieejamas liel\u0101s ES programmas \u2013 Apv\u0101rsnis 2020, Interreg p\u0101rrobe\u017eu programas, Erasmus +, Cosme u.c. kuru p\u0101rraudz\u012bba un pieteikumu iesnieg\u0161ana norisin\u0101s caur Briseli vai programmu platform\u0101m. Atbalsts noteikti b\u016bs pieejams, jo balstoties uz ES glob\u0101lo politiku, ES fondu l\u012bdzek\u013ci ir ES politikas ievies\u0113js un k\u0101 s\u0101kuma uzst\u0101d\u012bjums ir Junkera 10 priorit\u0101tes. Tas, ko m\u0113s nezin\u0101m \u2013 kam tie\u0161i. B\u016bs aktu\u0101la digitaliz\u0101cija, piem\u0113ram, tad b\u016bs nauda nevis augstskolu telpu infrastrukt\u016brai vai tiltiem, bet gan valsts iest\u0101\u017eu digitaliz\u0101cijas att\u012bst\u012bbai utml. B\u016bs finans\u0113jums za\u013caj\u0101m nozar\u0113m \u2013 energoefektivit\u0101te, aprites ekonomika, za\u013cie iepirkumi utt. Protams, nav zin\u0101ms finansi\u0101lais apjoms. Lauksaimniekiem gan vecaj\u0101s, gan jaunaj\u0101s ES dal\u012bbvalst\u012bs bija, ir un b\u016bs pieejams atbalsts. \u201d <\/p>\n Iepirkumi un birokr\u0101tija \u2013 kvalit\u0101tes garants<\/span><\/strong><\/p>\n Birokr\u0101tisk\u0101s un iepirkumu proced\u016bras, ko visbie\u017e\u0101k kritiz\u0113 finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji ir da\u013ca no ES fondu l\u012bdzek\u013cu izmanto\u0161anas nosac\u012bjumiem. EK iev\u0113rojamu noz\u012bmi piev\u0113r\u0161 gan procesu kontrolei, gan iepirkumu veik\u0161anai, izdodot vadl\u012bnijas iev\u0113ro\u0161anai un paredzot ar\u012b finan\u0161u korekcijas iepirkumu p\u0101rk\u0101puma jom\u0101. K\u0101 skaidro Armands Eberhards, liel\u0101kais gad\u012bjumu skaits, kad ES fondu projektu ietvaros finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113js ir sa\u0146\u0113mis tikai da\u013c\u0113ju ES fondu finans\u0113jumu vai nav sa\u0146\u0113mis to visp\u0101r, ir to k\u013c\u016bdu d\u0113\u013c, kas ir pie\u013cautas publiskajos iepirkumos: \u201cLai mazin\u0101tu \u0161\u012bs k\u013c\u016bdas ES fondu sist\u0113m\u0101 eksist\u0113 prevent\u012bvais meh\u0101nisms – iepirkumu pirmsp\u0101rbaudes. To m\u0113r\u0137is ir iesp\u0113jami \u0101tri identific\u0113t p\u0101rk\u0101pumus iepirkumu jom\u0101, pal\u012bdz\u0113t finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem tos laic\u012bgi nov\u0113rst un izvair\u012bties no neatbilsto\u0161i veikto izmaksu ra\u0161an\u0101s. Protams, iepirkumi ir process, kas var paildzin\u0101t ES fondu piesaistes tempus, jo \u012bpa\u0161i s\u016bdz\u012bbu iesnieg\u0161anas gad\u012bjumos, bet vado\u0161\u0101 iest\u0101de un sadarb\u012bbas iest\u0101de vienm\u0113r v\u0113r\u0161 finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ju uzman\u012bbu, pl\u0101nojot projektu, paredz\u0113t pietiekami daudz laika iepirkumu procesa nodro\u0161in\u0101\u0161anai, l\u012bdz ar to kopum\u0101 iepirkumu risks parasti tiek apzin\u0101ts un ar to finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113js un ES fondu vad\u012bb\u0101 iesaist\u012bt\u0101s instit\u016bcijas r\u0113\u0137in\u0101s. Caursp\u012bd\u012bguma un kvalit\u0101tes garant\u0113\u0161anai visdr\u012bz\u0101k \u0161aj\u0101 jom\u0101 nek\u0101du atvieglojumu vai izmai\u0146u neb\u016bs,\u201d t\u0101 Eberhards. <\/p>\n Vi\u0146\u0161 gan ar\u012b nor\u0101da, ka \u0161is periods b\u016bs k\u0101 atskats uz padar\u012bto, jo teju 20 gadu zin\u0101tnes un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vide sa\u0146\u0113musi iev\u0113rojamu atbalstu, un nu ir pien\u0101cis laiks nov\u0113rt\u0113t, cik sp\u0113j\u012bga valsts ir turpin\u0101t ies\u0101kto darbu pa\u0161as sp\u0113kiem: \u201cES ir uzskats, ka atbalsts sniegts divas dek\u0101des un viss ir izb\u016bv\u0113ts un sak\u0101rtots \u2013 atlicis pa\u0161iem uztur\u0113t. Jaut\u0101jums ir \u2013 cik lietder\u012bgi esam to veiku\u0161i? Vai esam apguvu\u0161i vai tom\u0113r ieguld\u012bju\u0161i finans\u0113jumu? Svar\u012bgi ar\u012b, vai tiks atv\u0113l\u0113ts finans\u0113jums klasteriem, inkubatoriem, inov\u0101cij\u0101m utml. kas liel\u0101koties ir \u201cm\u012bkstie\u201d projekti, un kuros inkubatori un klasteri sa\u0146\u0113mu\u0161i atbalstu ar\u012b iepriek\u0161\u0113jos pl\u0101no\u0161anas periodos. Ja ar katru periodu veidosim jaunu, nevis att\u012bst\u012bsim un turpin\u0101sim eso\u0161o, past\u0101v risks, nevis veicin\u0101t, bet samazin\u0101t ilgtsp\u0113ju un efektivit\u0101ti.\u201d<\/p>\n TEKSTS: DZINTRA \u0160VARCBAHA<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" \u017durn\u0101ls \u201cIepirkumi\u201d p\u0113ta, k\u0101 sokas ar ES fondu naudas ieguld\u012b\u0161anu un atkl\u0101j, ka netik\u0161ana pie ES atbalsta galvenok\u0101rt ir saist\u012bta ar k\u013c\u016bd\u0101m publisko iepirkumu veik\u0161an\u0101. Svar\u012bgi ar\u012b, ka ES fondu projektu \u012bsteno\u0161ana atpaliekam no pl\u0101not\u0101 grafika. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[120],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8869"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=8869"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8869\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":8871,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8869\/revisions\/8871"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=8869"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=8869"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=8869"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\n<\/p>\n
\nArmands Eberhards aicina v\u0113rt\u0113t priorit\u0101ros virzienus valsts pl\u0101no\u0161anas dokumentu kontekst\u0101 un atg\u0101dina, ka fondu l\u012bdzek\u013cu ievie\u0161ana joproj\u0101m ir proces\u0101: \u201cSp\u0113k\u0101 ir NAP un darb\u012bbas programma \u201cIzaugsme un nodarbin\u0101t\u012bba\u201d, uz k\u0101 pamata balst\u012btas ES fondu invest\u012bcijas. P\u0113c 2018.gada vidusposma izv\u0113rt\u0113juma Latvija sagaida ieteikumus un rekomend\u0101cijas par iesp\u0113jamaj\u0101m izmai\u0146\u0101m ES fondu ieguld\u012bjumu strat\u0113\u0123ij\u0101, lai nodro\u0161in\u0101tu to efekt\u012bv\u0101ku izlietojumu Latvijas ekonomikas att\u012bst\u012bbai. Protams, \u0161obr\u012bd \u0161\u012bs ir jomas, kur nepiecie\u0161ama intens\u012bv\u0101k\u0101 uzraudz\u012bba, lai atgrieztu maks\u0101jumus pl\u0101notaj\u0101 pl\u016bsm\u0101, bet situ\u0101cijas main\u0101s un jau n\u0101kamaj\u0101 m\u0113nes\u012b k\u0101d\u0101 cit\u0101 priorit\u0101raj\u0101 virzien\u0101 var iez\u012bm\u0113ties nob\u012bdes.\u201d<\/p>\n